Latvijas Republikas 5.Saeimas plenārsēde

1993.gada 7.oktobrī

Sēdi vada Latvijas Republikas Saeimas priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

     Priekšsēdētājs. Plenārsēdi pasludinu par atklātu. Jums ir izdalīta Saeimas Prezidija izsludinātā šodienas sēdes darba kārtība. Prezidijs informē, ka sadaļā “Prezidija ziņojumi par ienākušajām likumdošanas iniciatīvām” iekļaujami arī tie dokumenti, kurus Saeimas Prezidijs ir saņēmis pēc Prezidija sēdes, un ierosina izskatīt arī šādus jautājumus:

     Pirmām kārtām tas ir Saeimas Prezidija slēdziens par likumprojektu “Par Nacionālās drošības padomes izveidošanu”. Šo likumprojektu ir iesniedzis Valsts prezidents.

     Tālāk. Saeimas Prezidijs ir saņēmis Latvijas Republikas Ministru prezidentam Birkava kungam adresētu pieprasījumu “Par cilvēktiesību pārkāpumiem pret Latvijas Republikas pilsoņiem, kuriem  nav PSRS pases ar Iedzīvotāju reģistra atzīmi”. To iesniegusi frakcija “Tēvzemei un brīvībai”.

     Prezidijs ir saņēmis LNNK frakcijas deputātu iesniegumu Ministru prezidentam Birkavam - sniegt informāciju, kādus konkrētus pasākumus Ministru kabinets plāno veikt, lai izbeigtu nelegālo un prokomunistisko organizāciju darbību.

     Un vēl Prezidijs ir saņēmis Juridiskās komisijas iesniegumu ar lūgumu - atlikt likumprojekta “Par civilstāvokļa aktiem” izskatīšanu otrajā lasījumā Saeimas 7.oktobra plenārsēdē sakarā ar to, ka pēc likumprojekta teksta sagatavošanas un iesniegšanas otrajam lasījumam ir saņemti Tieslietu ministrijas priekšlikumi, kuri jāizskata komisijām.

     Tikko Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu iesniegumu: “Lūdzam atkārtoti iekļaut plenārsēdes darba kārtībā LNNK un frakcijas “Tēvzemei un brīvībai” iesniegto Latvijas Republikas likumprojektu “Par ārvalstnieku un bezvalstnieku statusu, kuri ieceļojuši Latvijas Republikā līdz Latvijas Republikas 1992.gada 9.jūnija likuma “Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā” spēkā stāšanās brīdim”, kā arī ar šo pamatlikumu saistītos likumprojektus “Par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Darba likumu kodeksā”, likumā “Par dzīvojamo telpu īri” un likumā “Par nodarbinātību”.”

     Visus šos iesniegumus Prezidijs ierosina izskatīt pēc Prezidija ziņojuma “Par ienākušajām likumdošanas iniciatīvām”, kuras tika izskatītas Prezidija sēdē. Pēc tam, kad būsim izskatījuši visas šīs likumdošanas iniciatīvas un to nodošanu komisijām, izskatīsim  visus šos minētos dokumentus.

     Vai ir vajadzīgs atsevišķs balsojums par katru no šiem dokumentiem? Tas ir Prezidija  priekšlikums, un Prezidijam ir tiesības tos pievienot pie saviem ziņojumiem. Kāpēc jūs gribat, lai mēs balsojam? Kuri no šiem dokumentiem nav izdalīti? Vai Valsts prezidenta iesniegums jeb likumdošanas iniciatīva deputātiem nav izdalīta? Lūdzu to izdalīt!

     Vai ir vēl kādi dokumenti, kurus vajadzētu izdalīt? Lūdzu, Novakšānova kungs, par darba kārtību! Jā, par papildinājumiem vai grozījumiem Prezidija izsludinātajā darba kārtībā ar tiem papildinājumiem, kurus es jums jau nolasīju.

     Lūdzu!

     V.Novakšānovs (LZS).

     Cienījamais priekšsēdētāj un deputāti! Vakar Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijā tika nolemts šodien 5.Saeimas plenārsēdē izteikt ierosinājumu - izveidot darba grupu, kurā būtu visu frakciju pārstāvji un kura konceptuāli izstrādātu Pilsonības likuma formulējumus, par pamatu ņemot frakcijas “Latvijas ceļš”, Zemnieku savienības un LNNK izstrādātos likumprojektus, kā arī sagatavotu kopējo likumprojektu tā tālākajai izskatīšanai Saeimā.

     Priekšsēdētājs. Paldies. Lūdzu, Grīnblata kungs!

     M.Grīnblats (TB).

     Godātie deputāti! Šīsdienas darba kārtībai man ir vēl daži nelieli papildinājumi. Frakcija “Tēvzemei un brīvībai” ierosina iekļaut 7.oktobra sēdes darba  kārtībā likumprojektu “Par Latvijas Republikas likuma “Par 1991.gada 13.janvārī parakstītā un 1991.gada 14.janvārī Latvijas Republikas Augstākās padomes ratificētā līguma “Par starpvalstu attiecību pamatiem starp Latvijas Republiku un Krievijas Padomju Federatīvo Sociālistisko Republiku” ratifikācijas atcelšanu””. Tas ir 154.dokuments, kas jau tika izdalīts apmēram  pirms mēneša. Būtu jālemj par tā nodošanu izskatīšanai Saeimas komisijās.

     Un otrs. Mūsu frakcija ir savākusi 10 deputātu parakstus un ierosina zemes un tās likumprojektu paketes, kuras pieminēja LNNK pārstāvji, respektīvi, par ārvalstnieku un bezvalstnieku statusu, papildināt ar trim dokumentiem - likumprojektiem “Par grozījumiem un papildinājumiem Darba likumu kodeksā”, likumā “Par nodarbinātību” un likumā “Par dzīvojamo telpu īri”.

     Un vēl bez visa tā, kā nebija LNNK priekšlikumā, mēs ierosinām iekļaut lēmuma projektu “Par kļūdu un neprecizitāšu novēršanu Latvijas Republikas pilsoņu kopuma apzināšanas procesā”. Tas ir 145.dokuments, kas ir agrāk izdalīts. Mums vajadzētu vienoties arī par šā dokumenta nodošanu izskatīšanai Saeimas komisijās. Tātad tie ir divi papildinājumi no mūsu frakcijas  puses.

     Bez tam ir vēl vienkāršs ierosinājums - mainīt secību dokumentu izskatīšanai komisijās, proti, dokumentu paketi, kuru iesniedz LNNK un frakcija “Tēvzemei un brīvībai” par ārvalstnieku un bezvalstnieku statusu kopā ar trim citiem likumprojektiem par grozījumiem vajadzētu izskatīt pirms 222.dokumenta, likumprojekta “Par bijušo PSRS pilsoņu - bezvalstnieku statusu Latvijas Republikā”, ko iesniegusi frakcija “Latvijas ceļš”. Man ir šāda motivācija: mūsu projekts ir bijis iesniegts jau neskaitāmas reizes, un līdz ar to būtu loģiski, ka par tā nodošanu komisijām nobalsotu ātrāk, bet pēc tam nobalsotu arī par krietni vēlāk ienākušo likumprojektu par PSRS pilsoņiem - bezvalstniekiem, jo tas daļēji skar apmēram vienu un to pašu diskusiju objektu. Tātad tie ir divi mūsu priekšlikumi, ko es ierosinu Saeimas Prezidijam.

     Priekšsēdētājs. Paldies. Es lūdzu Sekretariātu sagatavot visus šos dokumentus sēdes vadītājam, jo, tā kā šis priekšlikums tika  iesniegts tikai tagad,  sēdes laikā,  tad man,  dabiski, tā nav.

     Seiles kundze, lūdzu!

     A.Seile (LNNK).

     Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisija lūdz 7.darba kārtības punkta izskatīšanas procedūrai papildus izdalīt 228.dokumentu, kurā ir precizētas redakcijas domas. Tas varētu uzlabot apspriešanas gaitu. Dokuments ir sagatavots un atrodas Sekretariātā.

     Priekšsēdētājs. Lūdzu - Apsīša kungs!

     R.Apsītis (LC).

     Godātie deputāti! Mandātu un iesniegumu komisijas vārdā es lūdzu papildināt šīsdienas plenārsēdes darba kārtību ar vēl vienu jautājumu. Ir sagatavots lēmuma projekts “Par Saeimas sēdes darba sākumu”. Vakar notika komisijas sēde un šajā sēdē tika izteikts lūgums - ierosināt plenārsēdei šo jautājumu vēlreiz pārskatīt, jo argumentācija tomēr ir par labu tam, ka plenārsēdes vajadzētu sākt vienu stundu agrāk. Lēmuma projekts ir sagatavots un iesniegts pavairošanai.

     Priekšsēdētājs. Vai šis dokuments ir iesniegts komisijas vārdā?

     R.Apsītis. Šis dokuments ir iesniegts komisijas vārdā.

    

     Priekšsēdētājs. Paldies! Lūdzu - Lamberga kungs!

     A.Lambergs (LNNK).

     Es lūdzu Prezidiju atļaut izdalīt mūsu iesniegto likumprojektu par likuma “Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā” spēkā stāšanās brīdi, kā arī šo pamatlikumu saistīt ar grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Darba likumu kodeksā, likumā “Par dzīvojamo telpu īri” un likumā “Par nodarbinātību”. Lūdzu izdalīt deputātiem šos tekstus.

     Priekšsēdētājs. Vai šie dokumenti vienreiz jau nebija izdalīti? Vai vēl ir kādi priekšlikumi? Nav. 

     Sāksim pēc kārtas izskatīt iesniegtos priekšlikumus.

     Pirmais būs Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijas priekšlikums. Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisija, apspriedusi 1993.gada 6.oktobra sēdes jautājumu par pilsonības likumprojektu, nolēma lūgt Saeimas plenārsēdi izveidot to visu frakciju pārstāvjiem darba grupu, kas konceptuāli izstrādātu pilsonības likuma formulējumus, ņemot par pamatu frakcijas “Latvijas ceļš”, Latvijas Zemnieku savienības un LNNK frakcijas izstrādātos likumprojektus, un sagatavotu likumprojektu tālākai apspriešanai Saeimā. Lūgums plenārsēdei izskatīt šo iesniegumu kā steidzamu.

     Vispirms būs balsojums par šā jautājuma iekļaušanu darba kārtībā. To ir iesniegusi komisija, tāpēc, lūdzu, lemsim par tā iekļaušanu darba kārtībā. Pēc tam spriedīsim par procedūru, kā šo jautājumu apspriest un kā veidot darba grupu, ja tiks pieņemts tāds lēmums.

     Lūdzu, balsosim  par Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijas priekšlikumu - par šā jautājuma iekļaušanu darba kārtībā. Lūdzu rezultātu! Par - 47, pret - 12,  26 - atturas. Jautājums ir iekļauts darba kārtībā.

     Tagad - visa pakete, ko iesniegusi frakcija “Tēvzemei un brīvībai”.

     Pirmais jūsu priekšlikums bija - iekļaut darba kārtībā un izskatīt jautājumu par Augstākās padomes ratificētā līguma “Par starpvalstu attiecību pamatiem starp Latvijas Republiku un Krievijas Padomju Federatīvo Republiku” atcelšanu. Es formulēju nosaukumu ne visai precīzi, jo man nav šā dokumenta. Jūs neiebilstat, ka mēs balsosim par to, ko tikko teicu?

     Lūdzu, balsosim par ... Es atvainojos! Ja tas ir rakstiski iesniegts un ir iesniegts Prezidijam, tad Prezidijs pēc balsošanas to pievienos Prezidija paziņojumiem. Un, kad tam pienāks kārta citu paziņojumu vidū, tas tiks nolasīts, tad lemsim par tā nodošanu izskatīšanai komisijām vai noraidīšanu.

     Nākamais jautājums... Nē, nebalsosim. To pievienos  pie Prezidija ziņojumiem.

     Arī pārējie frakcijas “Tēvzemei un brīvībai” un  LNNK iesniegumi Prezidijam tiks pievienoti pie Prezidija ziņojumiem. Tāds ir Prezidija lēmums. Bet balsojums gan būtu cits. Balsojums būtu par to, ko Grīnblata kungs ierosināja, - mainīt secību un šos iesniegumus Prezidijam kopā ar visiem  Prezidija slēdzieniem, kuri jau mums tika paziņoti divās plenārsēdēs, izskatīt kā ceturto Prezidija ziņojumu - pirms ziņojuma par likumprojektu “Par bijušo PSRS pilsoņu - bezvalstnieku statusu Latvijas Republikā”. Vai kāds vēlas runāt šajā sakarā? Neviens. Lūdzu, balsosim par frakcijas “Tēvzemei un brīvībai” iesniegto priekšlikumu vai par deputāta Grīnblata priekšlikumu - mainīt izskatīšanas secību un frakciju “Tēvzemei un brīvībai” un LNNK iesniegto dokumentu par ārvalstnieku un bezvalstnieku statusu un visus pārējos dokumentus, kas tika iesniegti reizē ar šo dokumentu, izskatīt kā ceturto - pēc likumprojekta “Par grozījumiem un papildinājumiem 1993.gada 16.jūlija likumā “Par 1925.gada 1.aprīļa likuma “Ministru kabineta iekārta” atjaunošanu””. Tas būtu ceturtais darba kārtības jautājums. Pēc tam - likumprojekts “Par bijušo PSRS pilsoņu - bezvalstnieku statusu Latvijas Republikā”, kuru ir iesniedzis “Latvijas ceļš” un kurš izskatāms kā piektais.

     Vai kāds vēlas runāt? Nevēlas. Lūdzu, balsosim par šo priekšlikumu. Pavlovska kungs, es nesaprotu jūsu reakciju. Nedarbojas jūsu balsošanas aparatūra? Skaidrs! Jums nav problēmu. Lūdzu rezultātu. Par - 28, pret - 37, atturas - 20. Secība netiek mainīta, un  tie tiks izskatīti iesniegšanas kārtībā - tādā, kādā tos šodien iesniedza Prezidijam. Priekšlikumu secība bija citāda, bet, lai būtu pilnīga skaidrība, deputāts Lambergs lūdza atļauju tekstus pavairot un izdalīt tos deputātiem. Bet es gan vēlreiz atgādinu, ka deputātiem tie ir, bet to nebija sēdes vadītājam. Tagad sēdes vadītājam jau tie ir sakārtoti un nolikti šeit. Vai jūs paliekat pie sava priekšlikuma, ka vajag pavairot? Nē. Paldies.

     Nākamais priekšlikums bija par Saeimas darba sākumu. Šis priekšlikums ir saņemts no komisijas, tāpēc tas ir izskatāms. Bet, godātie kolēģi, es aicinu vispirms iekļaut šo jautājumu darba kārtībā iesniegšanas secībā, un tad, ja tas tiks akceptēts,  mēs par to diskutēsim. Mēs nevaram apspriešanu uzsākt tagad. Likumprojekts ir uzskatāms par svarīgu, bet tomēr par tādu jautājumu, kuru mēs varam izlemt arī sēdes beigās.

     Par iekļaušanu darba kārtībā. Es sapratu. Tas bija Juridiskās komisijas vārdā iesniegts priekšlikums - 14.oktobra plenārsēdi uzsākt pulksten 9.00. Balsosim par tā iekļaušanu darba kārtībā. Es atvainojos - tas bija Mandātu komisijas priekšlikums. Tagad balsosim tikai par tā iekļaušanu darba kārtībā, pēc tam debatēsim. Lūdzu rezultātu. 64 - par, 6 - pret, atturas - 9. Priekšlikums ir iekļauts darba kārtībā.

     Godātie kolēģi!  Vai sēdes vadītājs ir izskatījis visus Jūsu priekšlikumus,  kurus jūs iesniedzāt šodien no rīta? Vai varam sākt izskatīt darba kārtību? Nav vairs neviena priekšlikuma, tāpēc izskatīsim Prezidija izsludināto sēdes darba kārtību.

     Prezidija ziņojums par saņemtajām likumdošanas iniciatīvām. Godātie kolēģi, atļaujiet šo procedūru veidot šādi: jums ir Prezidija slēdziens... Es negribu atkārtoties... Es lūgšu vispirms izteikties tiem, kuriem ir kādi citi priekšlikumi, piezīmes vai iebildes, pēc tam, protams, būs diskusija... Katrs dabūs vārdu un varēs izteikt savu viedokli - savus priekšlikumus, piezīmes vai piebildes, bet, ja tādu nebūs, es balsot nelikšu, bet tikai precīzi nolasīšu mūsu lēmumu, lai tas stenogrammā būtu atspoguļots precīzi. Varbūt sāksim? Un, ja būs kādas iebildes attiecībā uz procedūru, es, protams, ņemšu tās vērā.

     Pirmais ir 212.dokuments - deputātu Bartaševiča, Bekasova, Fjodorovas, Krasohina, Laviņas un Stroganova iesniegtais lēmuma projekts “Par pievienošanos 1966.gada 16.decembra Starptautiskā pakta par pilsoņu un politiskajām tiesībām fakultatīvajam protokolam”. Vai ir kādas piezīmes, iebildes vai citi priekšlikumi par Saeimas Prezidija slēdzienu?

     Lūdzu - deputāts Budovskis!

     M.Budovskis (LNNK).

     Priekšsēdētāja kungs, cienītie kolēģi! LNNK frakcija vakar izskatīja šodienas darba kārtību un pievērsa uzmanību šim lēmuma projektam. Mēs patiešām gribētu to atbalstīt un nodot komisijām,  bet ir viens būtisks jautājums - mums nav šā protokola teksta.  Līdz ar to iznāk, ka katrai komisijai būtu nepieciešams rūpēties  par šo tekstu. Vai mēs, pirmkārt, nevarētu redzēt šā protokola tekstu? Tas tiktu izdalīts, un tad mēs spriestu par nodošanu komisijām, citādi šeit tā darbība būs atrauta...

     Priekšsēdētājs. Vai vēl kāds vēlas izteikt savu viedokli? Lūdzu - deputāte Birzniece!

     I.Birzniece (LC).

     Jā, es atbalstu nupat izteikto domu, bet, ja mēs tiekam pie jautājuma, ka jānodod komisijām, vajag noteikt, ka šis protokols būtu jāizskata Cilvēktiesību komisijai,  jo tas būtiskā veidā skar cilvēktiesību jautājumu.

     Priekšsēdētājs. Godātie kolēģi! Acīmredzot vispirms būtu jāizdara konceptuāls balsojums, jo mums ne vienu reizi vien ir bijusi un arī turpmāk būs darīšana ar šiem starptautisko tiesību paktiem un deklarācijām. Tātad konceptuāls balsojums par to, ka jebkuri jautājumi par pievienošanos kādam starptautisko tiesību paktam vai līgumam, vai kādam citam dokumentam nododami izskatīšanai komisijām tikai pēc tam, kad šo paktu, līgumu vai deklarāciju, vai citu dokumentu teksti ir pavairoti.

     Lūdzu balsot par šo priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 65, pret - 5, 6 - atturas. Tātad uz nākamo plenārsēdi Prezidijam jāsagatavo un jāpavairo šie dokumenti, jo es nevaru galvot, ka mēs to varam izdarīt šīs sēdes laikā, ja ir runa par dokumentiem, kuru nav Saeimas sēdes namā. Un ļoti iespējams, ka lieta būs saistīta arī ar tulkošanu.

     Nākamais ir 217.dokuments - likumprojekts “Par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Republikas 1991.gada 18.decembra likumā “Par apgrozījuma nodokli””, ko iesniegusi Izglītības, kultūras un zinātnes komisija. Vai kādam ir piezīmes, grozījumi vai papildinājumi Saeimas Prezidija slēdzienā? Nav. Tātad Saeima nolemj Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas iesniegto likumprojektu “Par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Republikas 1991.gada 18.decembra likumā “Par apgrozījuma nodokli”” nodot izskatīšanai Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā apkopo saņemtos priekšlikumus un sagatavo minēto likumprojektu kopā ar priekšlikumiem izskatīšanai Saeimas plenārsēdē.

     Nākamais ir deputātu Kiršteina, Lamberga, Stalta, Berklava un Budovska iesniegtais likumprojekts “Par grozījumiem un papildinājumiem 1993. gada 16. jūlija likumā “Par 1925.gada 1.aprīļa likuma “Ministru kabineta iekārta” atjaunošanu””. Vai ir kādas iebildes, papildinājumi vai piezīmes attiecībā uz Saeimas Prezidija slēdzienu? Ja nav, tad tas ir akceptēts. Saeima nolemj deputātu Kiršteina, Lamberga, Stalta, Berklava un Budovska iesniegto likumprojektu “Par grozījumiem un papildinājumiem 1993.gada 16.jūlija likumā “Par 1925.gada 1.aprīļa likuma “Ministru kabineta iekārta” atjaunošanu”” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijai un noteikt, ka tā apkopo saņemtos priekšlikumus un sagatavo minēto likumprojektu kopā ar priekšlikumiem izskatīšanai Saeimas plenārsēdē.

     Likumprojekts “Par bijušo PSRS pilsoņu - bezvalstnieku statusu Latvijas Republikā”, kuru ir iesnieguši deputāti Pavlovskis, Siliņš, Piebalgs, Marjaša un Inkēns. Vai ir kādas piebildes, piezīmes, grozījumi vai papildinājumi?

     Deputāts Lagzdiņš - lūdzu!

     J.Lagzdiņš (LC).

     Priekšsēdētāja kungs, kolēģi deputāti! Iesaku šo likumprojektu nenodot valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai,  jo jautājumi, kurus ietver šis likumprojekts, absolūti neietilpst Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas kompetencē.

     Priekšsēdētājs. Deputāts Grīnblats. Lūdzu!

     M.Grīnblats (TB).

     Godājamie deputāti! Pievēršu jūsu uzmanību šā likumprojekta preambulai, kurā ir sacīts: “Ņemot vērā to, ka Latvijas teritorijā pēc 1940.gada 17.jūnija, PSRS okupācijas laikā, ieceļojušas un pastāvīgi dzīvo personas, kuras sakarā ar PSRS pastāvēšanas izbeigšanos ir zaudējušas PSRS pilsonību un nav ieguvušas citas valsts pilsonību un tādēļ uzskatāmas par bezvalstniekiem, to tiesiskais statuss uz laiku līdz viņu brīvprātīgai repatriācijai, imigrācijai vai naturalizācijai ir jānosaka ar īpašu starptautiskām tiesību normām atbilstošu likumu.” Pēc šāda formulējuma nevar iebilst, ka šo cilvēku tiesiskais statuss ir jānosaka ar īpašu likumu.  Tāds priekšlikums ir jau izskanējis no LNNK un frakcijas “Tēvzemei un brīvībai” puses. Tomēr vai Latvijai vajadzēja riskēt - tātad iesniegt šādu projektu izskatīšanai komisijās? Tad mēs jau it kā izsakām gatavību uzņemties atbildību par cilvēkiem, par kuriem mēs gan neriskētu apgalvot, ka viņi būtu jāuzskata par bezvalstniekiem. Krievija ir uzņēmusies atbildību par ārpus Krievijas teritorijas esošo bijušās PSRS, kā arī par Krievijas karaspēku. Krievija ir pārņēmusi veselu virkni bijušās PSRS īpašumu, to skaitā vēstniecību, un sākusi bijušās Padomju Savienības teritorijas atzīt par Krievijas īpašumu. Tā veikusi arī veselu virkni citu tai ļoti izdevīgu darbību. Un šajā gadījumā Latvijai nevajadzētu vienpusēji, tikai no savas puses, izteikt viedokli, ka Latvija uzņemas atbildību par šiem cilvēkiem. Protams,  var iebilst, ka tas ir tikai projekts un  ka tas vēl nekur nav pieņemts. Tomēr, ja starptautiskā sabiedrība, kā to jau ir vairākkārt aizrādījuši arī “Latvijas ceļa” pārstāvji, seko līdzi tam, ko mēs šeit darām, tad es katrā ziņā neieteiktu Saeimas deputātiem riskēt un izteikt šādu apgalvojumu. Vēl jo vairāk tādēļ, ka bezvalstnieka statuss lielā mērā ir saistīts ar tādu jēdzienu kā repatriācija, imigrācija utt. Uz kurieni tad šie bezvalstnieki dosies? Tātad tur ir pretruna. Runa varētu būt par to, ka šis likums ir paredzēts kā zināms posms vai instruments Latvijas dekolonizācijai un ar Latvijas okupāciju saistīto problēmu risināšanai. Tādēļ, neiebilstot pret to, ka šāds jautājums vispār ir jārisina, iesakām deputātiem noraidīt šāda likuma nodošanu komisijām, iekams šādas būtiskas pretrunas šajā likumā netiek likvidētas.

     Priekšsēdētājs. Deputāts Panteļējevs - “Latvijas ceļš”. Lūdzu!

      

     A.Panteļējevs (LC).

     Cienītais priekšsēdētāj! Droši vien frakcijas “Tēvzemei un brīvībai” atbalstītāji pa radio dzirdēja  par frakcijas “Tēvzemei un brīvībai” izpildīto pienākumu, un es domāju, ka visi var būt apmierināti. Es pašlaik vienkārši nepazīstu Grīnblata kungu. Es atceros, kā pirms pāris plenārsēdēm  viņš karsti apgalvoja, ka tas ir ļoti nedemokrātiski, ja kādu likumprojektu nenodod komisijām un ka tas esot visrupjākais demokrātijas pārkāpums. Es tiešām nesaprotu, kas ar Grīnblatu ir noticis, kāpēc viņš pēkšņi ir zaudējis savu demokrātiskumu? Es aicinu nodot šo likumprojektu komisijām, tāpat kā to darījām jau iepriekš. Es saku, ka “Latvijas ceļš” arī balsos par LNNK un  citu frakciju attiecīgo projektu nodošanu komisijām. Mēs būsim arī par to.

     Priekšsēdētājs. Tā kā mums šeit ir bijušas debates, es pirms balsošanas atļaušos vēlreiz nolasīt Prezidija slēdzienu, par kuriem  priekšlikumiem deputātiem tiks piedāvāts balsot.  Mēs balsosim  par deputātu Pavlovska,  Siliņa, Piebalga, Marjašas un Inkēna iesniegtā likumprojekta - par bijušo PSRS pilsoņu - bezvalstnieku - statusu Latvijas Republikā -  nodošanu Ārlietu komisijai, Cilvēktiesību komisijai, Juridiskajai komisijai, nosakot, ka Juridiskā komisija apkopo saņemtos priekšlikumus un sagatavo minēto likumprojektu kopā ar priekšlikumiem izskatīšanai Saeimas plenārsēdē. Lūdzu, balsosim šo Prezidija  atzinumu! Lūdzu rezultātu.  64 - par, 24 - pret, 7 - atturas. Jums nolasītais Saeimas Prezidija slēdziens ir akceptēts.

     Nākamais likumprojekts ir Ministru kabineta iesniegtais likumprojekts “Par Latvijas Republikas likuma “Par tiesu varu” papildināšanu” (221.dokuments). Vai ir kādas piezīmes par Prezidija slēdzienu? Vai ir kādi citi priekšlikumi vai papildinājumi? Nav. 

     Lūdzu, balsosim par Saeimas Prezidija slēdzienu par šo likumprojektu.  Rezultātu! Par - 77, pret - nav, atturas - 5.  Paldies.  Ministru kabineta iesniegtais likumprojekts “Par Latvijas Republikas likuma “Par tiesu varu” papildināšanu” tiek nodots Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā apkopo saņemtos priekšlikumus un sagatavo minēto likumprojektu kopā ar priekšlikumiem izskatīšanai Saeimas plenārsēdē.

     Nākamais ir 224.dokuments - likumprojekts par papildinājumiem Latvijas Kriminālkodeksā, ko ir iesniedzis Ministru kabinets. Vai ir kādi papildinājumi, piezīmes, iebildes vai citi priekšlikumi par Saeimas Prezidija slēdzienu? Nav.

     Lūdzu, balsosim! Lūdzu rezultātu. 77 - par, pret - nav, 2 - atturas.  Ministru kabineta iesniegtais likumprojekts ar papildinājumiem Latvijas Kriminālkodeksā tiek nodots Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Juridiskajai komisijai, kā arī tiek noteikts, ka Aizsardzības un iekšlietu komisija apkopo saņemtos priekšlikumus un sagatavo minēto likumprojektu kopā ar priekšlikumiem izskatīšanai Saeimas plenārsēdē.

     Tālāk ir likumprojekts “Par Latvijas Kriminālprocesa kodeksa papildināšanu”. To iesniedzis Ministru kabinets. Lūdzu, kādi ir papildinājumi, piezīmes vai citi priekšlikumi par Saeimas Prezidija iesniegto slēdzienu? Lūdzu, balsosim! Rezultātu! Par - 81, pret - nav,  atturas - 2. Paldies.

     Godātie kolēģi,  es solīju jūs netraucēt ar balsošanu, ja nebūs nevienas piebildes, piezīmes vai kā tamlīdzīga. Taču atļaujiet man tagad nolasīt, par ko mēs esam nobalsojuši un kādu lēmumu pieņēmuši. Tātad Saeima nolemj Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Latvijas Kriminālprocesa kodeksa papildināšanu” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Juridiskajai komisijai, nosakot,  ka Aizsardzības un iekšlietu komisija apkopo saņemtos priekšlikumus un sagatavo minēto likumprojektu kopā ar priekšlikumiem izskatīšanai Saeimas plenārsēdē.

     Nākamais likumprojekts ir “Par papildinājumiem Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (219.dokuments). To iesniedzis Ministru kabinets.

     Lūdzu - deputāts Silārs!

     I.Silārs (LC).

     Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Es gribu pievērst jūsu uzmanību tam, ka iepriekšējie piedāvājumi izskatīt labojumus kodeksos tika nodoti arī Aizsardzības un iekšlietu komisijai.  Es gribētu, lai mani dzird arī Ministru kabineta priekšsēdētājs.

     (Zālē sarunājas deputāti V.Birkavs un M.Gailis.)

     Priekšsēdētājs. Birkava kungs, Silāra kungam ir aizdomas, ka jūs viņu nedzirdat.

     I.Silārs. ... Jo šis piedāvājums nāk no Ministru kabineta. Šajā sakarā man ir jāatgādina, ka līdzīgi priekšlikumi,  ko iesniedza Izmeklēšanas komisija, jau ir izdalīti visiem deputātiem, arī tiem, kuri pārstāv Ministru kabinetu. Un tieši šādas normas tika novirzītas skatīšanai arī Aizsardzības un iekšlietu komisijā. Es gribu atgādināt Ministru kabinetam, ka Aizsardzības un iekšlietu komisija iepazīstināja Ministru kabinetu ar savas komisijas lēmumu par to situāciju, kādā atrodas iepriekšējās Augstākās padomes Prezidija apstiprinātās darba grupas Kriminālkodeksa, Kriminālprocesa kodeksa un Administratīvās atbildības kodeksa izstrādei.  Šīs komisijas ir palikušas bez finansējuma.  Personiskās sarunās Ministru kabineta pārstāvji un Ministru prezidents piekrita, ka šīs komisijas ir nepieciešamas, ka tās ir finansiāli atbalstāmas un ir ņemamas Ministru kabineta paspārnē. Tad pēc šā piedāvājuma es redzu, ka šīs komisijas atkal ir apietas. Konkrētajā gadījumā ar šo projektu nav iepazīstināta Administratīvās atbildības kodeksa izstrādes darba grupa, bet par to projektu,  ko iesniedza Izmeklēšanas komisija, mēs esam saņēmuši Administratīvās atbildības kodeksa projekta izstrādes grupas vadītāja Kaksīša kunga atsauksmi. Un  es redzu, ka vismaz viņam ir atšķirīgas domas par šo pozīciju, kura mums tiek piedāvāta. Tā ka es lūdzu šo piedāvāto projektu novirzīt izskatīšanai arī Aizsardzības un iekšlietu komisijai. 

     Tā kā esmu tribīnē,  tad pie reizes es gribu griezties pie visiem kolēģiem: ievērosim  latviešu valodu, vismaz vienu normu, kas šodien tika vairākas reizes pārkāpta - nelietosim vārdu “sekojošs” tur, kur tas nav vajadzīgs.  Piemēram, Grīnblata kungs teica: “sekojoši rakstīts”, “sekojošais”; iztiksim bez šā vārda “sekojoši”, jo tas nāk no cariskās Krievijas birokrātijas terminoloģijas “izložiķ sļedujuščeje”. Jā, suņi zaķim pēdas dzina (zālē smiekli), tātad suņi sekoja zaķim, bet mēs runājam  par sekojošiem jautājumiem.

     Priekšsēdētājs. Paldies. Vai vēl kāds vēlas papildināt Saeimas Prezidija slēdzienu? Pirms balsošanas to nolasīšu: “Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par papildinājumiem  Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā apkopo saņemtos priekšlikumus un sagatavo minēto likumprojektu kopā ar...” Es atvainojos - “nodot Juridiskajai komisijai un Aizsardzības un iekšlietu komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija apkopo saņemtos priekšlikumus un sagatavo minēto likumprojektu kopā ar priekšlikumiem izskatīšanai Saeimas plenārsēdē.” Vai jūsu papildinājums, Silāra kungs, ir pareizi formulēts?

     I.Silārs (no zāles). Jā, paldies.

     Priekšsēdētājs. Paldies. Vai ir vēl kādas piezīmes? Lūdzu, balsosim. Ja ir papildinājumi, tad mēs tomēr balsosim, lai būtu pilnīga skaidrība. Lūdzu rezultātu. 75 - par, 1 - pret, 1 - atturas. Paldies. Tikko nolasītais lēmuma projekts ir akceptēts.

     Nākamais ir 225.dokuments - likumprojekts “Par Latvijas Republikas likuma “Par papildinājumiem un grozījumiem Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā iedzīvotāju reģistrācijas jautājumos” grozīšanu”. Lūdzu, kādi ir papildinājumi, piezīmes vai citi priekšlikumi Saeimas Prezidija slēdzienam? Nav. Tad Saeima nolemj Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Latvijas Republikas likuma “Par papildinājumiem un grozījumiem Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā iedzīvotāju reģistrācijas jautājumos” grozīšanu” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā apkopo saņemtos priekšlikumus un sagatavo minēto likumprojektu kopā ar priekšlikumiem  izskatīšanai Saeimas plenārsēdē.

     Nākamais ir likumprojekts “Par Latvijas Republikas likuma “Par bankām” grozīšanu un papildināšanu” (226.dokuments). Lūdzu, kādi ir jūsu priekšlikumi, piezīmes, papildinājumi vai grozījumi? Nav. Saeimas lēmums paredz Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Latvijas Republikas likuma “Par bankām” grozīšanu un papildināšanu” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija  apkopo saņemtos priekšlikumus un sagatavo minēto likumprojektu kopā ar priekšlikumiem izskatīšanai plenārsēdē.

     Sakarā ar to, ka šī sēde tiek translēta, man ir mazs paskaidrojums, jo šī pēc būtības nav likuma “Par bankām” grozīšana un papildināšana, ir paredzēta tikai dažu vārdu aizstāšana. Tam ir formāls raksturs, jo sakarā ar to, ka mūsu institūcijas ir mainījušās, likumā izdarāmi atsevišķi labojumi, taču tā nav likuma grozīšana un papildināšana pēc būtības.

     Nākamais ir likumprojekts “Par Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma tiesiskās nepārtrauktības atzīšanu un tā konsekventas piemērošanas nodrošināšanu”. Vai ir iebildes, citi priekšlikumi vai piezīmes? Nav.  Tad Saeima nolemj deputātu Grīnblata, Straumes, Dāliņa, Milberga un Sinkas iesniegto likumprojektu “Par Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma tiesiskās nepārtrauktības atzīšanu un tā konsekventas piemērošanas nodrošināšanu” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā apkopo saņemtos priekšlikumus un sagatavo minēto likumprojektu kopā ar priekšlikumiem izskatīšanai Saeimas plenārsēdē.

     Nākamais ir likumprojekts “Par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Republikas 1991.gada 30.oktobra likumos “Par namīpašumu atdošanu likumīgajiem īpašniekiem” un “Par namīpašumu denacionalizāciju”” (223.dokuments). Vai ir kādas piezīmes, papildinājumi vai citi priekšlikumi? Nav.  Līdz ar to Saeimas lēmums ir šāds: deputātu Milberga, Grīnblata, Dāliņa, Straumes un Sinkas iesniegto likumprojektu “Par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Republikas 1991.gada 30.oktobra likumos “Par namīpašumu atdošanu likumīgajiem īpašniekiem” un “Par namīpašumu denacionalizāciju”” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā apkopo saņemtos priekšlikumus un sagatavo minēto likumprojektu kopā ar priekšlikumiem izskatīšanai Saeimas plenārsēdē.

     Nākamais likumprojekts “Par papildinājumiem Latvijas Republikas 1990.gada 12.decembra likumā “Par valsts uzņēmumu””. Kādi ir jūsu papildinājumi, piezīmes vai citi priekšlikumi? Nav. Tādā gadījumā Saeima nolemj Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par papildinājumiem  Latvijas Republikas 1990.gada 12.decembra likumā “Par valsts uzņēmumu”” nodot Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā apkopo saņemtos priekšlikumus un sagatavo minēto likumprojektu kopā ar priekšlikumiem izskatīšanai Saeimas plenārsēdē.

     Nākamais ir Saeimas Prezidija slēdziens par likumprojektu “Par Nacionālās drošības padomes izveidošanu”. To ir iesniedzis Valsts prezidents. Lūdzu - deputāts Silārs!

     I.Silārs (LC).

     Cienījamais Prezidij! Man būtu vēlēšanās precizēt laiku, kurā ir jāiesniedz priekšlikumi, tādēļ es lūdzu papildināt Prezidija slēdzienu ar diviem vārdiem - “nedēļas laikā”. Tātad “... apkopo nedēļas laikā saņemtos...”. Lai deputāti iesniedz nedēļas laikā, bet,  ja kāds iesniegs vēlāk,  tad vainīgi būs paši iesniedzēji.

     Priekšsēdētājs. Paldies. Iebildes nav.  Vai citu priekšlikumu nav? Tātad Saeima nolemj: Valsts prezidenta iesniegto likumprojektu “Par Nacionālās drošības  padomes izveidošanu” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un noteikt, ka tā apkopo nedēļas laikā saņemtos priekšlikumus un sagatavo minēto likumprojektu kopā ar priekšlikumiem izskatīšanai Saeimas plenārsēdē.

     Lūdzu - deputāts Lambergs!

     A.Lambergs (LNNK).

     LNNK frakcija lūdz, lai padomē tiktu iekļauts LNNK pārstāvis.

     Priekšsēdētājs.Godātais Lamberga kungs! Mēs tagad lemjam par nodošanu komisijām, tāpēc likt balsot par jūsu priekšlikumu es diemžēl nevaru.

     Vēlreiz atkārtoju: Saeima nolemj Valsts prezidenta iesniegto likumprojektu “Par Nacionālās drošības  padomes izveidošanu” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un noteikt, ka nedēļas laikā tā apkopo saņemtos priekšlikumus un sagatavo minēto likumprojektu kopā ar priekšlikumiem izskatīšanai Saeimas plenārsēdē. Tāds ir Saeimas lēmums. Bet es iesaku godātajam deputātam Lambergam savu priekšlikumu nedēļas laikā iesniegt komisijai, un tas katrā ziņā tiks izskatīts. Un vēl būs iespēja arī tad, kad Saeimas plenārsēdē lems par šo likumprojektu pēc būtības un balsos par papildinājumiem un grozījumiem. Arī tad jums būs iespēja šo savu ieceri realizēt.

     Nākamais ir frakcijas “Tēvzemei un brīvībai” pieprasījums Latvijas Republikas Ministru prezidentam Birkava kungam. Lūdzu Saeimas sekretāra biedru Tomiņa kungu nolasīt to.

     Z.Tomiņš (LZS).

     “Latvijas Republikas Ministru prezidentam Valdim Birkava kungam. Pieprasījums “Par cilvēktiesību pārkāpumiem pret Latvijas Republikas pilsoņiem, kuriem nav PSRS pases ar Iedzīvotāju reģistra atzīmi”.

     Jau iepriekšējās administrācijas laikā sākās un pašlaik turpinās sistemātiski un rupji cilvēktiesību pārkāpumi pret tiem Latvijas Republikas pilsoņiem, kuriem nav PSRS pases ar Iedzīvotāju reģistra atzīmi. Tiek ignorēti visi svarīgākie starptautiskie cilvēktiesību akti, to skaitā, pirmkārt, 1948.gada 10.decembra Vispārējā cilvēktiesību deklarācija; otrkārt, 1966.gada 16.decembra Starptautiskais pakts par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām; treškārt, 1966.gada 16.decembra Starptautiskais pakts par pilsoņu un politiskajām tiesībām; ceturtkārt, 1959.gada 20.novembra Bērnu tiesību deklarācija.

     Tipiskākie cilvēktiesību pārkāpumi:

     1) atteikumi pieņemt darbā, draudi atlaist vai atlaišana no darba (pārkāpts Vispārējo cilvēktiesību deklarācijas 23.pants un Starptautiskā pakta par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām 6.pants, kas atzīst katra cilvēka tiesības uz darbu un uz brīvu darba izvēli, kā arī tiesības ar darbu nopelnīt sev iztiku. Tādējādi cilvēks, nevarēdams nodrošināt sev un ģimenei pietiekamu dzīves līmeni (pārtiku, apģērbu, dzīvokli), nonāk uz bada robežas, kas ir kliedzošs Starptautiskā pakta par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām 11.panta pārkāpums no varas iestāžu puses);

     2) atteikumi izmaksāt pensiju un dažādus pabalstus, reģistrēt kā bezdarbnieku, reizēm pat atteikumi sniegt medicīnisko palīdzību (pārkāpts Vispārējo cilvēktiesību deklarācijas 22. un 25.pants, Starptautiskā pakta par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām 9.pants, kas atzīst katra cilvēka tiesības uz sociālo nodrošinājumu, kā arī minētais Starptautiskā pakta par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām 11.pants);

     3) atteikumi reģistrēt bērnus un izmaksāt likumdošanas aktos paredzētos pabalstus (rupji pārkāpts Vispārējo cilvēktiesību deklarācijas 25.pants, kas nosaka, ka mātēm un bērniem ir tiesības uz īpašu aizsardzību un palīdzību, kā arī Starptautiskā pakta par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām 10. un 12.pants un Bērnu tiesību deklarācijas 1., 4., 6., 8., 9. pants, kuri šo normu konkretizē; vienlaicīgi tiek ignorēts Bērnu tiesību deklarācijas 3.pants, kas atzīst bērnu tiesības uz vārdu un pilsonību no dzimšanas brīža, un Starptautiskā pakta par pilsoņu politiskajām tiesībām 24.pants, kas nosaka, ka katrs bērns jāpiereģistrē tūlīt pēc dzimšanas);

     4) atteikumi reģistrēt laulību (pārkāpts Vispārējo cilvēktiesību deklarācijas 16.pants un Starptautiskā pakta par pilsoņu un politiskajām tiesībām 23.pants, kas atzīst vīrieša un sievietes tiesības stāties laulībā);

     5) atteikumi apkalpot notariāta kantoros un citās ar mantojumu un īpašuma tiesību realizēšanu saistītās iestādēs (pārkāpts Vispārējo cilvēktiesību deklarācijas 17.pants, kas atzīst katra cilvēka tiesības uz īpašumu un nosaka, ka nevienam  patvaļīgi nedrīkst atņemt viņa īpašumu). Izpildvaras struktūras un pašvaldības demonstratīvi izliekas, ka Latvijas Republikas pilsonis, kuram nav PSRS pases ar Iedzīvotāju reģistra atzīmi, vispār neeksistē, tādējādi faktiski tiek ignorēta civilizētās pasaules atziņa, ka katrs cilvēks no dzimšanas brīža ir apveltīts ar tiesībspēju (spēju būt tiesību subjektam). Tas  ir kliedzošs Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas 6.panta un Starptautiskā pakta par pilsoņu un politiskajām tiesībām  16.panta pārkāpums.

     Lūdzam informēt Saeimu par to, kas un ar kādu mērķi organizējis šos pārkāpumus un kādus pasākumus iecerējis veikt pašreizējais Ministru kabinets, lai tos pārtrauktu un likvidētu to sekas.

     Rīgā, 1993.gada...” (datums nav minēts). Seko 10 paraksti: “Latvijas Republikas Saeimas deputāti Māris Grīnblats, Ilmārs Dāliņš, Aleksandrs Pētersons, Juris Sinka, Roberts Milbergs, Jānis Straume, Pēteris Tabūns, Anta Rugāte, Dainis Stalts, Aida Prēdele.”

     Priekšsēdētājs. Paldies! Godājamie deputāti! Par pieprasījumiem, kurus to iesniedzēji nav atzinuši par steidzamiem, priekšsēdētājs ziņo tuvākajā Saeimas sēdē un nodod tos Pieprasījumu komisijai.  Saskaņā ar attiecīgo Kārtības ruļļa pantu es šo pieprasījumu nododu Pieprasījumu komisijai. Komisijai pieprasījums jāpārbauda un pēc tam divu nedēļu laikā jāiesniedz Saeimas Prezidijam referāts, kurā jānorāda, vai pieprasījums pieņemams vai ne. Atzīstot pieprasījumu par pieņemamu, komisija savu slēdzienu  attiecīgi formulē un pieprasījumu nodod tālākai virzīšanai.

     Pāriesim pie nākamā jautājuma! LNNK frakcijas deputātu jautājums Ministru prezidentam Birkava kungam: “Lūdzam sniegt informāciju, kādus konkrētus pasākumus Ministru kabinets plāno veikt nelegālo un prokomunistisko organizāciju darbības izbeigšanai.” Seko frakcijas priekšsēdētāja biedra Lamberga paraksts un deputātu paraksti.

     Saskaņā ar Kārtības rulli Saeimā jautājumus Ministru kabineta locekļiem var iesniegt tad, ja tos parakstījuši ne mazāk kā pieci deputāti. Jautātāji var piezīmēt, ka viņiem pietiek ar rakstisku atbildi. Rakstveida atbilde nolasāma pēc termiņa izbeigšanās (saskaņā ar Kārtības ruļļa 103.pantu). 102.pants nosaka, ka Saeimas priekšsēdētājam nekavējoties jāpaziņo šis jautājums Ministru prezidentam vai attiecīgajiem Ministru kabineta locekļiem. Tātad tas ir paziņots. Un pēc rakstveida vai mutvārdu (tā kā šeit rakstiska nav lūgta, tad pēc mutiskas) atbildes, kura jādod ne vēlāk kā 48 stundas pēc jautājuma saņemšanas, pieļaujamas debates, ja to prasa 10 deputāti un ja Saeima tam piekrīt. Ne pārejas formulas, ne balsošana par jautājumu nav pieļaujama.

     Tātad šis jautājums ir iesniegts Ministru prezidentam Birkava kungam.

     Tagad izskatīsim nākamo jautājumu - LNNK un frakcijas “Tēvzemei un brīvībai” atkārtots iesniegums par veselu likumu paketi. Šie iesniegumi tika nolasīti jau sēdes sākumā, tādēļ atļaujiet tos vēlreiz neatkārtot un sākt izskatīt konkrētus Saeimas Prezidija slēdzienus par iesniegtajiem likumprojektiem. Vai frakcija “Tēvzemei un brīvībai” un LNNK frakcija neuzstāj, lai iesniegumi tiktu lasīti vēlreiz? Nē. Paldies.

     Lūdzu, izskatīsim deputātu Sinkas, Dāliņa, Grīnblata, Milberga un Pētersona iesniegto likumprojektu “Par ārvalstnieku un bezvalstnieku statusu, kuri ieceļojuši Latvijas Republikā līdz Latvijas Republikas 1992.gada 9.jūnija likuma pieņemšanai”. Vai ir kādas piezīmes, piebildes vai citi priekšlikumi par 141.dokumentu? Nav. Saeima nolemj deputātu Sinkas, Dāliņa, Grīnblata, Milberga un Pētersona iesniegto likumprojektu “Par ārvalstnieku un bezvalstnieku statusu, kuri ieceļojuši Latvijas Republikā līdz Latvijas Republikas 1992.gada 9.jūnija likuma “Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā” spēkā stāšanās brīdim” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā apkopo iesniegtos priekšlikumus un sagatavo minēto likumprojektu kopā ar priekšlikumiem  izskatīšanai Saeimas plenārsēdē. Lūdzu - Birznieces kundze! Bet lēmums jau ir pieņemts! (Deputāte Birzniece no zāles kaut ko saka.) Uzskatīsim, ka es jūs neredzēju. Esmu vainīgs, un tāpēc, lūdzu, nāciet tribīnē!

     I.Birzniece (LC).

     Es lūdzu iekļaut Cilvēktiesību komisiju šā jautājuma izskatīšanā.

     Priekšsēdētājs. Tiek ierosināts papildināt mūsu pieņemto lēmumu - izdarīt šajā lēmumā papildinājumu attiecībā uz Cilvēktiesību komisiju.  Vai deputātiem nav iebildumu? Vai ir nepieciešams balsot? Paldies! Šis priekšlikums ir akceptēts.

     “Par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Darba likumu kodeksā” - 142. dokuments. Arī šo likumprojektu ir iesnieguši deputāti Dāliņš, Sinka, Grīnblats, Milbergs un Straume. Vai ir kādi papildinājumi vai grozījumi? Lūdzu - deputāte Birzniece!

     I.Birzniece (LC).

     Es lūdzu iekļaut Cilvēktiesību komisiju šā likumprojekta izskatīšanā.

     Priekšsēdētājs. Papildināt ar Cilvēktiesību komisiju. Vai ir vēl kādi papildinājumi vai grozījumi? Nav.  Saeimas lēmums: deputātu Dāliņa,  Sinkas, Grīnblata, Milberga un Straumes iesniegto likumprojektu “Par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Darba likumu kodeksā” nodot izskatīšanai Juridiskajai komisijai un  Cilvēktiesību komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija apkopo iesniegtos priekšlikumus un sagatavo minēto likumprojektu kopā ar priekšlikumiem izskatīšanai Saeimas plenārsēdē.

     Nākamais - likumprojekts “Par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Republikas likumā “Par dzīvojamo telpu īri”” (146. dokuments).  Vai deputātiem ir papildinājumi vai kādi citi priekšlikumi? Nav.  Saeima nolemj deputātu Dāliņa, Sinkas, Grīnblata, Milberga un Straumes iesniegto likumprojektu “Par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Republikas likumā “Par dzīvojamo telpu īri”” nodot izskatīšanai Juridiskajai komisijai un  noteikt, ka tā apkopo iesniegtos priekšlikumus un sagatavo minēto likumprojektu kopā ar priekšlikumiem izskatīšanai Saeimas plenārsēdē.

     Nākamais - likumprojekts “Par papildinājumiem un  grozījumiem Latvijas Republikas likumā “Par nodarbinātību””. Vai deputātiem ir kādi priekšlikumi? Lūdzu - deputāte Birzniece!

     I.Birzniece (LC).

     Lūdzu iekļaut Cilvēktiesību komisiju šā jautājuma izskatīšanā.

     Priekšsēdētājs. Paldies. Vai ir vēl kādi citi priekšlikumi? Nav. Tad Saeima nolemj deputātu Sinkas, Dāliņa, Grīnblata, Straumes un Pētersona iesniegto likumprojektu “Par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Republikas likumā “Par nodarbinātību”” nodot Sociālo un  darba lietu komisijai, Cilvēktiesību komisijai un noteikt, ka Sociālo un  darba lietu komisija apkopo iesniegtos priekšlikumus un sagatavo minēto likumprojektu kopā ar priekšlikumiem izskatīšanai Saeimas plenārsēdē.

     Un pēdējais šajā paketē ir lēmuma projekts “Par kļūdu un neprecizitāšu novēršanu Latvijas Republikas pilsoņu kopuma apzināšanas procesā”.

     Deputāte Birzniece - lūdzu!

     I.Birzniece (LC).

     Es gribētu lūgt šā jautājuma izskatīšanā iekļaut arī Cilvēktiesību komisiju.

     Priekšsēdētājs. Vai ir kādi citi priekšlikumi? Nav. Saeima nolemj: Sinkas, Dāliņa, Grīnblata, Milberga, Straumes iesniegto likuma projektu “Par kļūdu un neprecizitāšu novēršanu Latvijas Republikas pilsoņu kopuma apzināšanas procesā” nodot Juridiskajai komisijai un  Cilvēktiesību komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija apkopo iesniegtos priekšlikumus un sagatavo minēto lēmuma projektu kopā ar priekšlikumiem  izskatīšanai Saeimas plenārsēdē.

     Un pēdējais ir 154.dokuments - likumprojekts “Par 1991.gada 13.janvārī parakstītā un 14.janvārī Latvijas Republikas Augstākās padomes ratificētā līguma “Par starpvalstu attiecību pamatiem starp Latvijas Republiku un Krievijas Padomju Federatīvo Sociālistisko Republiku” ratificēšanas atcelšanu”. Vai ir kādi papildinājumi, priekšlikumi? Nav.  Prezidija slēdziens par nodošanu komisijām: Saeimas Izmeklēšanas komisijas iesniegto likumprojektu “Par 1991.gada 13.janvārī parakstītā un 1991.gada 14.janvārī Latvijas Republikas Augstākās padomes ratificētā līguma “Par starpvalstu attiecību pamatiem starp Latvijas Republiku un Krievijas Padomju Federatīvo Sociālistisko Republiku” ratificēšanas atcelšanu” nodot visām Saeimas komisijām un noteikt, ka Ārlietu komisija apkopo saņemtos priekšlikumus un sagatavo minēto likumprojektu kopā ar priekšlikumiem  izskatīšanai Saeimas plenārsēdē.

     Godātie deputāti,  vai Prezidijs ir izskatījis un ziņojis par visiem jūsu iesniegtajiem dokumentiem? Paldies.

     Pārejam pie likumprojekta izskatīšanas sadaļas.

     Pirmais ir Latvijas Republikas prokuratūras likumprojekts pirmajā lasījumā (201.dokuments). Referents ir deputāts Līgotnis. Lūdzu!

     A.Līgotnis (LC).

     Godātie kolēģi deputāti! Latvijas Republikas  valstiskā atjaunošana  reāli, de facto, sākās ar mūsu valsts institūciju veidošanu. Un viena no pirmajām, ko mēs izveidojām, kā atceraties, 1990.gadā, bija Latvijas Republikas prokuratūra. 1990. gada 24.septembrī tika pieņemts attiecīgs likums, un šī institūcija sāka strādāt. To, protams, tajā laikā ļoti ātri un nopietni novērtēja pretējā puse. Kā atceraties, tieši prokuratūras ieņemšana 1990. gada septembrī bija pirmā OMON veiktā akcija. Neskatoties uz to, tajā laikā mēs prokuratūru tomēr izveidojām, un ne uz brīdi Latvijas Republikā netika pārtraukts tiesvedības darbs.

     Šobrīd ir citāda situācija. Jūsu priekšā ir cits likums. Un nebūt ne tādēļ, ka iepriekšējais būtu neglābjami novecojis vai neglābjami slikts. Gluži vienkārši mums ir jāiet uz priekšu, jāsper nākamais solis. Jūs, it īpaši tie, kuri šajā zālē atrodas jau kopš Augstākās padomes laikiem,  labi zināt, ka pagājušā gada nogalē mēs pieņēmām likumu “Par tiesu varu”.  Tas bija ļoti nopietns,  ļoti pamatīgs likums, kas ievadīja tiesu reformu mūsu valstī. Tiesu reforma ir pakāpenisks process, un nu mēs esam nonākuši tajā etapā, kad šo reformu bez šā Prokuratūras likuma jaunā varianta pieņemšanas tālāk nav iespējams realizēt.

     Priekšsēdētājs. Es atvainojos, Līgotņa kungs! Kamēr jūs atvelkat elpu, man ir mazs paziņojums: pirms pārtraukuma būs reģistrācija. Lūdzu, turpiniet!

     A.Līgotnis. Kā jūs zināt, šajā tiesu varas līkumā tika paredzēta pāreja no divpakāpju tiesas sistēmas uz trīspakāpju sistēmu, paredzot apelācijas institūtu, paredzot Konstitucionālās uzraudzības departamentu Augstākajā tiesā, paredzot arī apgabaltiesas. Protams, šīs institūcijas nevarēs strādāt, ja pretim tām nebūs attiecīgo prokuratūras iestāžu. Tādēļ bija nepieciešams izstrādāt šādu likumu, un  tas šodien tiek nodots jūsu vērtēšanai.

     Es gribu uzreiz teikt, ka šā likuma izstrādē ir piedalījušies visu ieinteresēto pušu pārstāvji. Šeit ir līdzdarbojušies gan prokuratūras cilvēki, gan Iekšlietu ministrijas, gan Advokātu kolēģijas, gan Tieslietu ministrijas, gan arī parlamenta pārstāvji (manā personā).

     Un tagad es vērsīšu jūsu uzmanību uz galvenajiem principiālajiem konceptuālajiem  momentiem, kas šajā likumā ir ietverti, runāšu par to, ar ko šis projekts atšķiras no iepriekšējā likuma un kam tas viss mums ir vajadzīgs.

     Tātad pati galvenā šeit ir pāreja no divpakāpju uz trīspakāpju prokuratūras sistēmu. Tātad viss notiek atbilstoši tiesu iekārtai. Pamatā šī pamatvienība būs rajona vai pilsētas prokuratūra, kuru vadīs rajona vai pilsētas prokuratūras galvenais prokurors.

     Nākamā pakāpe, kas atbilst apgabaltiesām, būs tiesu apgabalprokuratūra, kuru vadīs apgabala prokuratūras virsprokurors. Un Augstākajai tiesai atbildīs Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūra, kuru vadīs Saeimas iecelts ģenerālprokurors. Šī Ģenerālprokuratūra sastāvēs no Ģenerālprokuratūras departamentiem, katra departamenta priekšgalā būs departamenta virsprokurors.

     Tālāk par prokuratūrai paredzamajām funkcijām.  Dabiski, ka šis likums nav paņemts kaut kur “no gaisa”, tas netapa tukšā vietā. Tā pamatā ir visi tie likumdošanas akti, kas reglamentēja prokuratūras līdzšinējo darbu, taču, protams, skatoties perspektīvā. Ir paredzētas astoņas funkcijas. Tās ir minētas likuma 2.pantā. Taču galvenā un būtiskākā neapšaubāmi ir tā, kas minēta 2.panta otrās daļas 2.punktā, proti, “prokuratūra organizē, vada un veic pirmstiesas izmeklēšanu”. Tie, kuriem  ir bijusi saskare ar šādiem izmeklēšanas jautājumiem, kuri paši ir strādājuši tieslietu iestādēs, zina, ko nozīmē izmeklēšanas reorganizācija. Un principā tā šeit ir paredzēta. Respektīvi, prokurors turpmāk būs tā amatpersona, kura savās rokās no sākuma līdz beigām turēs krimināllietas, kura organizēs, vadīs un arī kontrolēs šo krimināllietu izmeklēšanu, dodot attiecīgus uzdevumus policijas darbiniekiem un  citiem  prokuratūras darbiniekiem. Protams, šo izmeklēšanas mehānisma reorganizāciju nav iespējams paveikt tikai ar šo vienu likumu. Tāpēc man jums uzreiz ir jāpasaka, ka attiecīgā darba grupa ir izstrādājusi labojumus arī Kriminālprocesa kodeksā un šie labojumi jau ir sākti skatīt Aizsardzības un iekšlietu komisijā. Šis likums, dabiski, tiks izstrādāts apmēram vienā laikā ar Latvijas Republikas Prokuratūras likumu, jo tie ir jāpieņem aptuveni vienā laikā. Taču tā bija tikai neliela atkāpe no šā likuma saistībā ar kriminālprocesu.

     Tālāk šajā likumā ir paredzēts galveno prokuratūras amatpersonu - ģenerālprokuroru - atbrīvot no viņa amatam neraksturīgām funkcijām, ar kurām diemžēl viņam vēl šobaltdien ir jānodarbojas. Respektīvi, mēs gribam nošķirt prokuratūras uzraudzības funkcijas no administratīvajām. Un līdz ar to (līdzīgi, kā tas ir Tiesu varas likumā) prokuratūras sistēmā ir paredzēta jauna amatpersona, kas sauksies - prokuratūras administratīvais direktors. Tātad par galdiem,  skapjiem, papīriem un pildspalvām būs jārūpējas cilvēkam, kuram obligāti nebūs jābūt juristam. Tātad katram būs jānodarbojas ar savu darbu atbilstoši savai izglītībai un spējām.

     Nākamā ir ļoti nopietna lieta, jo šajā likumā ir paredzēts pilsonības princips tiem prokurora amatiem, kas būs saskaņā ar šo likumu, respektīvi, uz prokurora amatu varēs kandidēt tikai Latvijas Republikas pilsonis. Tā ir nopietna norma, kuras ieviešana ir rūpīgi jāpārdomā, un par to mēs esam domājuši jau pirms trim gadiem.

     Un man jums ir atklāti jāsaka, kāda ir situācija. Tajās grūtajās dienās 1990.gadā, kad izšķīrās jautājums par to, vai Latvijas Republikas prokuratūrai būt vai nebūt, pašreizējais ģenerālprokurors Skrastiņa kungs, es un Jundža kungs braukājām pa visām Latvijas Republikas prokuratūrām un aicinājām cilvēkus nākt darbā no tālaika Latvijas PSR prokuratūras uz jaunveidojamo Latvijas Republikas prokuratūru. To pašu, ko mēs, - tikai ar pretēju nolūku - darīja tā laika Latvijas PSR prokuratūras vadītāji - Reinieka kungs un Daukša kungs. Viņi visās prokuratūrās teica: “Jūs neuzticieties šiem cilvēkiem, jo pēc tam, kad prokuratūra tiks izveidota, tiks pieņemti pilsonības likumi, un jūs visus no darba šajās prokuratūrās padzīs.” Mēs teicām pretējo. Nekādas garantijas mēs, protams, dot nevarējām, bet visiem  cilvēkiem solījām: “Kamēr mēs, šie trīs cilvēki, atradīsimies tajās sfērās, kur šos jautājumus lemj, mēs darīsim visu, lai jūs, kas pārnākat darbā Latvijas Republikas prokuratūrā, ne tagad, ne arī vēlāk no darba netiktu atlaisti.” Respektīvi, šo pilsonības momentu mēs šajā likumā esam nolēmuši realizēt tādējādi, ka tas attieksies uz prokuratūrā jaunpieņemamiem darbiniekiem. Tātad neviens no tiem, kuri šajās Latvijas valstij atbildīgajās dienās izrādīja lojalitāti pret Latvijas Republiku, aizgāja no PSRS prokuratūras un sāka strādāt pie mums, saskaņā ar šo likumu no darba atlaists netiks, taču turpmāk, līdz ar šā likuma pieņemšanu prokuratūrā darbā tiks pieņemti tikai Latvijas Republikas pilsoņi.  Likumā ir iestrādātas, manuprāt, ļoti nopietnas garantijas, kas ir vērstas uz to, lai prokurora amata kandidāti pēc savas kvalifikācijas tiešām šai iestādei būtu atbilstoši.

     Ja jūs palasīsit tos pantus, kur ir runāts par to, ko var iecelt prokuroru augstākos amatos, tad redzēsit, ka ir tur noteikti kritēriji, cik gadu šiem cilvēkiem līdz tam ir jānostrādā jurista specialitātē. Un jūs redzat, ka prokuroriem, rajona prokuratūras darbiniekiem, tātad šis kritērijs ir divi gadi jurista specialitātē.

     Tālāk uz augšu - par rajona prokuratūras galveno prokuroru un  apgabala prokuratūras prokuroru. Tiem jau ir noteikts augstāks šis slieksnis - trīs gadi. Pie tam viņiem ir bijis jāstrādā ne tikai vispār jurista, bet jau konkrēti prokurora, advokāta vai tiesneša amatā. Vēl soli augstāk - apgabala virsprokurors. Ģenerālprokuratūras prokurori. Viņiem šis slieksnis ir noteikts - pieci gadi prokuratūras, advokāta vai tiesneša darbā.

     Visaugstākā amatpersona šajā prokuratūras sistēmā ir ģenerālprokurors, kā arī departamentu virsprokurori. Tiem šis kritērijs ir noteikts - septiņi gadi.  Un jāstrādā tieši prokuratūrā, lai nebūtu iespēju  kaut kur no malas paņemt cilvēku, kurš neorientējas vai arī vāji orientējas prokuratūras darbā,  un ielikt viņu augstā amatā, lai viņš veiktu prokurora funkcijas.  Tātad šīs sistēmas darbā, mūsuprāt, tā juridiskā pēctecība un stabilitāte vismaz būs garantēta.

     Tālāk man jāvērš jūsu uzmanība uz to, ka saskaņā ar šo likumu ir paredzēta prokuratūras amatpersonu iecelšana amatā. Vispirms runāšu par pašu “augšu” - par ģenerālprokurora kandidātu.

     Likums paredz, ka šo amatpersonu izvirza Valsts prezidents un amatā ieceļ Saeima uz septiņiem  gadiem. Šeit procedūra ir līdzvērtīga tai, kādā veidā amatā tiek iecelts Augstākās tiesas priekšsēdētājs. Un  arī šie septiņi gadi nav izvēlēti nejauši. Tas ir darīts speciāli ar nolūku, lai ģenerālprokurora iecelšana nekad nesakristu ar Saeimas vēlēšanu cikliskumu, respektīvi, lai tad, kad nāk jauna Saeima, netiktu nomainītas šīs amatpersonas, lai vismaz kādu laiku būtu šī paralēlā darbība.

     Tālāk - par virsprokuroriem. Tie, kuri ir iepazinušies ar šo likumu un izstudējuši to, redz, ka te ir Ģenerālprokuratūras departamenti, tātad būs četri pieci virsprokurori plus pieci apgabalprokuratūru virsprokurori, piecas apgabalprokuratūras būs piecās Latvijas pilsētās. Tātad šīs amatpersonas izvirza ģenerālprokurors un tās ieceļ Saeima uz pieciem gadiem. 

     Kādā veidā notiek šo amatpersonu - ģenerālprokuroru un  citu prokuroru atbrīvošana no amata? Princips šeit ir vienkāršs: kas ieceļ, tas arī atbrīvo. Lai atvieglotu prokuratūras amatpersonu darbību, šis likums paredz ieviest konsultatīvos speciālistu amatus, jo būs izmeklēšanas un to lielākā daļa būs jāveic tieši prokuratūras darbiniekiem.  Tātad būs nepieciešami dažādi konsultanti grāmatvedības specialitātē, finansisti, jo saimnieciskās lietas šauri profesionāls jurists vien nespēs izmeklēt, to darīt būs vismaz problemātiski.

     Tiek paredzēti arī prokuroru palīgi, kas veiks šādas palīgfunkcijas. Tiesa gan, šis nosaukums - prokurora palīgs - zināmā mērā korelējas ar pašreizējā sistēmā esošo prokurora palīgu, kas veic prokurora funkcijas. Turpmāk prokurora palīgs šos prokurora jautājumus nebūs tiesīgs lemt, jo viņš būs palīgamatpersona.

     Likumprojekta beigu daļā ir nodaļa, kas paredz reglamentēt prokuratūras darbinieku darba samaksu un dod citas garantijas. Principā jāsaka, ka šeit tas viss ir iestrādāts līdzvērtīgi kā likumā “Par tiesu varu un tiesnešiem”, bet tikai ar nelielām atšķirībām. Kā redzat, amata alga prokuroriem sastāvēs no amata algas, no piemaksas par pakāpi un no piemaksas par izdienu. Tātad naudas summa, ko viņi algas dienās kasē saņems, sastāvēs no šiem trim elementiem.

     Un tālāk, kā jūs redzat, ir nodaļa, kas saucas “Pārejas noteikumi”, respektīvi, tur ir ietverts  tas, ko līdz šim mēs rakstījām lēmumos par spēkā stāšanās kārtību,  taču pēc pašreizējās kārtības tas viss jau ir iestrādāts likumā. Man jāsaka atklāti - un to mēs šodien redzam -, ka mums vēl ir mazliet jāpielabo, taču tas nav konceptuāli. Par to mēs runāsim tad, ja likums nonāks līdz otrajam lasījumam.

     Es uzskatu, ka līdz  ar to es esmu beidzis savu uzdevumu - iepazīstināt jūs ar šā likuma koncepciju jeb, kā mans kolēģis Levits saka, ar konceptu. Pēc tam, kad būs beigušās debates par šo likumprojektu - es paredzu, ka kāds noteikti būs pieteicies debatēs - pēc tam mēs varētu ķerties pie likuma balsošanas pirmajā lasījumā jeb pie likuma lasīšanas pa pantiem, ko, protams, šodien mēs nedarīsim, jo ir nepieciešams apkopot priekšlikumus, kas  deputātiem būs radušies, un pēc tam runāsim par pārējo.

     Priekšsēdētājs. Paldies. Tagad deputātus lūdzu reģistrēties. Lūdzu reģistrācijas režīmu. Un pēc tam Gundars Bērziņš komisijas vārdā lūgs vārdu paziņojumam.Reģistrācija! Lūdzu izdruku.

     Bērziņa kungs, kamēr top izdruka, lūdzu, sniedziet paziņojumu!

     G.Bērziņš (LZS).

     Pieprasījumu komisija lūdz pārtraukumā sanākt komisijas telpās.

     Priekšsēdētājs. Lūdzu pagaidīt, jo tūlīt būs izdrukas rezultāti. Lūdzu - sekretāra biedrs Tomiņa kungs!

     Z.Tomiņš (LZS).

     Nav reģistrējušies šādi deputāti: Alfreds Čepānis, Aivars Endziņš, Andris Gūtmanis, Aleksandrs Kiršteins, Aristids Lambergs...

     Priekšsēdētājs. Aristids Lambergs ir zālē.

     Z.Tomiņš. Leonards Stašs, Jānis Ārvaldis Tupesis, Joahims Zīgerists, Alfreds Žīgurs.

     Priekšsēdētājs. Iebilžu vairāk nav. Paldies. Sākas pārtraukums.

                     (P ā r t r a u k u m s )

                     Sēdi vada

                Latvijas Republikas  5.Saeimas priekšsēdētājs

                     Anatolijs Gorbunovs.

     Priekšsēdētājs. Turpināsim Saeimas sēdi! Vispārējās debatēs par likumprojektu “Par Latvijas Republikas prokuratūru” pagaidām ir pieteikušies divi deputāti - Māris Grīnblats un Jānis Straume. Vārds deputātam Mārim Grīnblatam no frakcijas “Tēvzemei un brīvībai”.

     M.Grīnblats (TB).

     Godātie Saeimas deputāti! Tā kā šajās debatēs ir pieteicies arī mūsu frakcijas deputāts Jānis Straume,  kurš runās par vairākiem vispārēja rakstura jautājumiem - par to, kā Prokuratūras likums saskaņojas ar likumu “Par Latvijas Republikas tiesu iekārtu”, - tad es gribu pievērst jūsu uzmanību vairākiem atsevišķiem likumprojekta punktiem, kā arī informēt jūs par to, kādas kritiskas piezīmes par šo projektu mūsu frakcijai ir iesniegušas vairākas cilvēktiesību organizāciju pilnvarotas personas.

     Tātad - gribam vērst jūsu uzmanību uz to, ka šajā likumā ir noteikts, ka tikai Latvijas Republikas pilsoņi var būt atbildīgi prokuratūras darbinieki, bet tajā pašā laikā Pārejas noteikumu 4.pants pieļauj to, ka šie noteikumi nav attiecināmi... ka šī prasība nav attiecināma uz pašreiz prokuratūrā strādājošajiem - tiem, kas tur sākuši strādāt līdz 1990.gadam 26.oktobrim. Šajā sakarā uzreiz rodas jautājums: kā citas valsts pilsonis vai bezvalstnieks var uzturēt apsūdzību Latvijas valsts vārdā un  vai tā nav visai būtiska pretruna? Šā likumprojekta 38.pantā ir minēti vairāki ierobežojumi attiecībā uz prokurora amata ieņemšanu. Acīmredzot būtu vēlams papildināt šos ierobežojumus ar 5.pantu, kas noteiktu šādus ierobežojumus arī attiecībā uz tām personām, kurām to aizliedz citi Latvijas Republikas likumi, jo pašlaik Saeimas komisijām ir iesniegti vairāki projekti, kas ierobežo bijušo kompartijas un Valsts drošības komitejas darbinieku tiesības ieņemt atbildīgus amatus - to skaitā amatus prokuratūrā. Un šāds punkts būtu jāpatur vērā. Šā likuma 7.panta 1.apakšpunkts nosaka, ka prokurora kriminālvajāšana ir pieļaujama tikai ar ģenerālprokurora sankciju. Šajā sakarā gribu pievērst jūsu uzmanību tam, ka paša ģenerālprokurora atlaišana, teiksim,  gadījumos, kad ģenerālprokuroram  izveidojas tāda situācija, ka prokuratūra darbojas neatbilstoši valsts interesēm, ir visai apgrūtinoša, jo 42.panta 2.apakšpunktā ir iekļauta norma, ka ģenerālprokuroru var atlaist Saeima pēc Valsts prezidenta priekšlikuma ar vismaz divām trešdaļām klātesošo deputātu balsu. Tādā gadījumā paliek neskaidrs arī jautājums par Valsts prezidenta funkcijām ģenerālprokurora iecelšanā, jo, ja Valsts prezidentam tiek “liktas klāt” šīs papildfunkcijas, tad rodas atkal tā pati pretruna, kuru šobrīd jau ir atklājis Juridiskais birojs, - ka Valsts prezidentu apgrūtinātu arī ar Latvijas Bankas prezidenta un vairāku citu augstu un neapšaubāmi svarīgu amatpersonu kandidatūru izvirzīšanu. Šeit ir pretrunas ar Latvijas Republikas Satversmi, un šīs pretrunas nevajadzētu pārnest arī uz likumu “Par Latvijas Republikas prokuratūru”. Mūsu frakcijas rīcībā ir nonākusi vesela virkne dokumentu - to skaitā arī no Starptautiskās cilvēktiesību sabiedrības Latvijas nacionālās nodaļas, kurā tā pievērš uzmanību nepilnībām, kādas pastāvēja iepriekšējās (un tātad arī pašreizējās) Latvijas Republikas prokuratūras darbībā. Šeit ir dokuments, kuru 1993.gada 25.augustā ir parakstījusi Starptautiskās cilvēktiesību sabiedrības Latvijas nacionālās nodaļas padomes sekretāre Jansones kundze. Šajā dokumentā uzmanība ir pievērsta tam, ka prokuratūra bieži vien rīkojas visai apšaubāmā veidā, taču nav īpašu normu vai institūciju, ar kuru palīdzību varētu šo darbību izlabot vai vērst par labu. Jansones kundze šajā sakarā piemin vairākus gadījumus, kas ir saistīti ar dažiem deputātiem, konkrēti, ar Ventspils pilsētas padomes deputātu Lūsi. Citēšu vienu teikumu: “Mūsu organizācija nevar atstāt bez ievērības arī to apstākli, ka nav institūcijas, kas izrādītu gatavību saukt pie atbildības tās augstās un zemās prokuratūras amatpersonas, kuras vainojamas krimināllietu safabricēšanā un deputātu diskreditēšanas organizēšanā.” Vēl ir šīs pašas organizācijas parakstīts dokuments. To ir parakstījis šīs organizācijas Juridiskā biroja vadītājs Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes docents Rozenberga kungs 1992.gada 6.decembrī. Arī šajā dokumentā ir norādīts uz veselu virkni faktu, kuru novēršanai būtu jākļūst par šā jaunā likuma mērķi. Rozenberga kungs norāda uz to, ka tiesiskās kārtības sabrukums var radīt Latvijai daudz nopietnākas grūtības nekā saimnieciskā krīze, kā arī uz to, ka tiesiskā kārtība pati no sevis nenodibināsies. Un tālāk seko vesela virkne konkrētu iebildumu, no kuriem es dažus minēšu.

     Pirmais.  Prokuratūras un tiesu augstākās amatpersonas vilcinās ar to krimināllietu un darba, psihiatrijas, administratīvo un citu lietu pārskatīšanu, kuras attiecas uz komunistu politiskajiem pretiniekiem, kas tika nepamatoti represēti - nevis par pretvalstisku darbību, bet it kā par citiem tiesību pārkāpumiem.

     Otrais. Ar lielu nokavēšanos un ar kļūdām tiesās izskata lietas par represēto personu mantisko tiesību atjaunošanu. Daudzu rajonu (piemēram, Rīgas, Cēsu, Valmieras un  citu rajonu) prokurori nepiedalās šādu lietu izskatīšanā, lai gan tas viņiem ir obligāti jādara.

     Trešais. Sastopami gadījumi, kad tiesībaizsardzības iestādes acīm redzami bremzē privatizācijas procesu, un fakti, ka Latvijas Republikas ģenerālprokurors ceļ prasības par namīpašumu denacionalizācijas apliecību anulēšanu.

     Tālāk - secinājumi, kādus Rozenberga kungs izdara. Tikai ļoti īsi minēšu dažus. Viņš uzskata, ka tiesībaizsardzības iestāžu darbības trūkumu galvenie cēloņi ir šādi.

     Pirmkārt, tiesībaizsardzības iestāžu - it īpaši prokuratūras un tiesas - kadru personālsastāvs, salīdzinot ar PSRS periodu, nav būtiski mainījies. Jāņem vērā arī tas, ka vadošus posteņus tiesībaizsardzības iestādēs nevarēja ieņemt personas, kuras nebija PSKP biedri.

     Treškārt, nav pasaules standartam atbilstošas tiesībaizsardzības iestāžu amatpersonu atbildības. Par tiesas un prokuratūras kļūdām pašlaik vispār neviens neatbild.

     Te ir arī konkrētāks dokuments, kas ir parakstīts 1993.gada 5.oktobrī. Arī to ir parakstījis Starptautiskās cilvēktiesību  sabiedrības Latvijas nacionālās nodaļas Juridiskā biroja vadītājs Rozenberga kungs, un viņam ir vairāki būtiski iebildumi pret šo likumprojektu. Šis dokuments tiks iesniegts attiecīgajai komisijai, kas šo likumprojektu izskata. Īsumā citēšu dažus atsevišķus punktus.

     Pirmais punkts. Pirmais konceptuāla rakstura iebildums ir šāds: likumprojekts neparedz absolūti nekādu Latvijas Republikas augstāko valsts varas institūciju kontroli vai uzraudzību pār prokuratūras darbību. Likumprojekta darba grupa ir uzskatījusi par iespējamu liegt Saeimai un Valsts prezidentam pat tādu elementāru iespēju kā pieprasīt ģenerālprokuroram pārskatu par prokuratūras darbu. Vienīgais, ko uzņemas ģenerālprokurors, ir piedalīšanās Saeimas un Ministru kabineta sēdēs - un arī tad tikai pēc sava ieskata. Viņš var arī patraucēt šīs institūcijas un Prezidentu ar ziņojumiem par būtiskiem likumpārkāpumiem, ja tādus būs izdevies atklāt.

     Tālāk. Otrais punkts. Ir liegta iespēja efektīvi pārsūdzēt prokurora rīcību un aizstāvēties pret iespējamo prokuratūras amatpersonu patvaļu. Augstākstāvošu prokuroru lēmums par sūdzību ir galīgs un nepārsūdzams. Te ir atsauce uz 6.panta trešo daļu.

     Trešais iebildums. Ja prokuratūra ir neatņemama tiesu varas institūcija, kā tas deklarēts likumprojekta 1.panta pirmajā daļā, tās darbībai jābalstās uz atklātuma principu, nevis uz noslēpumainību.

     Ceturtais iebildums. Likumprojekta autori ir apgājuši tādu principiālu jautājumu kā prokuratūras rīcības rezultātā radušos zaudējumu atlīdzināšana.

     Piektais iebildums. Likumprojektā nav risinātas prokurora un advokāta attiecības prokurora funkciju izpildes gaitā.

     Ir pieminēti vēl vairāki citi tehniska rakstura trūkumi. Minēšu šādus. Likumprojekts nav saskaņots ar pašlaik spēkā esošajiem likumiem, pirmām kārtām, ar likumu “Par tiesu varu”. Šeit ir divas iebildes:

     a) jautājumi par prokurora neatkarību un neiejaukšanos viņa darbā būtu jārisina analogi, kā tas ir noteikts attiecībā uz tiesnešiem;

     b) tas pats attiecas arī uz prokurora noraidīšanas pamatojumu.

     Otrais iebildums. Pretrunas ar Civillikumu, jo šajā likumprojektā citādi nekā agrāk traktēts personu rīcībspējas jautājums.

     Trešais iebildums. Pretrunas ar Advokatūras likumu, kurš paredz zvērināto advokātu tiesības vest savu pārstāvamo lietas ne tikai tiesās, bet visās valsts iestādēs, to skaitā - arī prokuratūrā.

     Ir vēl vairāki citi iebildumi, to skaitā arī tāds, kas nav pieļaujams, - atšķirībā no likumprojekta par civildienestu prokuratūrā atļauts strādāt par prokuroriem  ārvalstu aģentiem, bijušajiem Valsts drošības komitejas darbiniekiem, rīcības nespējīgiem, nepilngadīgiem, valsts valodas nepratējiem un tā tālāk... (Norāde uz šā likumprojekta 33. un 37.pantu.)

     Ir arī citas piezīmes, kuras es vēlāk iesniegšu šai komisijai.  Beidzot - vēl daži Rozenberga kunga vispārēji secinājumi, kurus  gribu citēt pilnībā: “Valsts iestāde ar tik lielām pilnvarām kā prokuratūra, atstāta bez uzraudzības no augstāko valsts varas institūciju puses un bez tās rīcības pārsūdzības iespējām, ir gan tiesiski, gan politiski bīstama. Tas neatbilst demokrātiskas un tiesiskas valsts principiem.” Viņa secinājums ir, ka likumprojekts “Par Latvijas Republikas prokuratūru” ir nopietni jāpārstrādā. Viņš iesaka arī likumu “Par Latvijas Republikas prokuratūru” pieņemt pēc likuma “Par valsts un pašvaldību pārvaldes iestāžu personāla reformu” un “Par valsts civildienestu” pieņemšanas, jo šie likumi ir tā saucamie “jumta” likumi un lielā mērā attiecas arī uz prokuratūru.

     Bez tam no šīs pašas organizācijas ir saņemti arī vairāki atsevišķi iebildumi, un pa daļai es tos jau minēju. Tā, piemēram, 6.panta otrā daļā, kura noliedz iespēju iejaukties tiesu un prokuratūras darbībā, būtu jālieto cits formulējums - “aizliegts prettiesiski iejaukties prokuratūras darbā”.

     Tālāk. Ir iebilde pie 37. panta, kur ir runa par šķēršļiem attiecībā uz prokurora amata ieņemšanu. Šeit būtu vajadzīga atsauce uz Civildienesta likumu. Ir daži citi iebildumi, bet norādīšu vēl tikai uz to, ka 48. panta 3.punktā, kur ir runa par prokurora palīgu, ir priekšlikums grozīt šo tekstu tā, ka par prokurora palīgu var būt persona, kurai ir augstākā vai vidējā juridiskā izglītība, nevis, teiksim, kāda cita vidējā speciālā izglītība.

     Tas būtu īsumā. Protams, bija arī citi iebildumi, bet tos mūsu frakcija apkopos un iesniegs komisijai, kura ir atbildīga par šā projekta izskatīšanu. Paldies par uzmanību!

     Priekšsēdētājs. Paldies! Vārds debatēs Jānim Straumem no frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”. Pēc tam vārds tiks dots deputātam Sinkam.

     J.Straume (TB).

     Godātie kolēģi! Grīnblata kungs, minot galvenos būtiskākos argumentus un iebilstot pret šā likumprojekta turpmāku izskatīšanu, jau pieskārās vairākiem momentiem, kas ir saistīti ar pretrunām ar Satversmi. Un tāpēc es domāju, ka, pirms mēs izskatām šādus būtiskus jautājumus, mums būtu vispirms jāatrisina jautājums par to, kādā veidā mēs tālāk konceptuāli strādāsim pie tādiem likumiem, kas regulē atsevišķu resoru tiesisko reglamentāciju, jo šeit ir skaidri redzamas divas pieejas - vai nu mēs atbilstoši Satversmei atjaunosim Latvijas tradicionālo tiesu iekārtu,  vai arī turpināsim darīt to, ar ko nodarbojās Augstākā padome un ar ko arī mēs līdz šim nodarbojāmies, respektīvi, savienojam  PSRS un Latvijas PSR tiesībsargājošo institūciju tradīcijas ar citu valstu šo institūciju veidošanas principu haotisku pielietojumu. Jo ir skaidrs, ka PSRS prokuratūra faktiski bija autonoms, vienots ceturtās varas veidojums, jo visi prokurori bija vienotā hierarhijā, sākot no ģenerālprokurora  līdz zemākajam prokuroram. Ja mēs atjaunojam savas valsts tiesu iekārtu, tad jāņem vērā tas, ka pirmsokupācijas laika likumdošanas akti paredz nevis vienotu prokuratūru, bet gan to, ka prokuratūras amatpersona darbojas tiesu sistēmā pie Senāta, Tiesu palātas un apgabaltiesām. Prokurora darbība bija reglamentēta  nevis speciālā likumā,  bet Satversmes darbības laikā - 1924. gada tiesu iekārtas kodifikācijā, vēlāk - 1936.gada likumā “Tiesu iekārta”.

     Jāņem vērā arī tas, ka ir jau radies viens būtisks precedents: pagājušajā plenārsēdē, balsojot par kārtību, kādā ir ierosināmas un apstiprināmas Latvijas Bankas prezidenta un Bankas padomes locekļu kandidatūras, deputātu vairākums būtībā nobalsoja pretrunā ar Satversmi. Pie tā mēs, runājot par šo jautājumu, acīmredzot vēl atgriezīsimies, bet mūsu frakcija attiecībā uz likumprojektu “Par Latvijas Republikas prokuratūru” ierosina, ka ir jāaptur šā likumprojekta tālāka izskatīšana līdz brīdim, kad tiks pieņemts likums par kārtību, kādā atjaunojami un piemērojami pirmsokupācijas laika likumi, tālāk (saistībā ar šo “jumta” likumu) - par kārtību, kādā tiks atjaunota tiesu iekārta,  un pēc tam - likums par to, kā reglamentējami atsevišķi šīs tiesu iekārtas elementi, to skaitā arī prokuratūra.

     Priekšsēdētājs. Paldies. Lūdzu - vārds deputātam Jurim Sinkam no frakcijas “Tēvzemei un brīvībai”.

     J.Sinka (TB).

     Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Nevēlos atkārtot to, ko kolēģi no manas frakcijas jau teica. Izsaku atbalstu viņu teiktajam - it sevišķi tam, ko Straumes kungs nupat teica par nepieciešamību atgriezties pie Latvijas brīvvalsts laika likumiem, kam būtu jābūt tai vadošai zvaigznei, nevis PSRS un Latvijas PSR likumam un tiesu iekārtai.

     Bija pāris lietas,  par kurām es būtu runājis, ja kolēģi nebūtu par to jau izteikušies. Pakavēšos pie pārejas perioda prokuroriem. Es pieņemu, ka teiktais attiecas arī uz citiem tieslietu darbiniekiem, kas nav Latvijas pilsoņi un kas, figuratīvi jeb alegoriski runājot, arī ienāca ar krievu tankiem, un kas katrā ziņā darbojās padomju tiesību izpratnes logātos. Tas nozīmēja, ka viņi sprieda tiesu, kurā apsūdzētais bija vainīgs un apsūdzētajam bija jāpierāda sava nevainība. Ir arī vēl daudzi citi aspekti, kas šos cilvēkus nekvalificē par pieņemamiem prokuratūras darbiniekiem tagad atjaunotajā brīvajā, neatkarīgajā, suverēnajā Latvijā. Ja mēs pastāvam  uz tādu pārejas periodu un ja mēs gribam kādus Latvijas pilsoņu aizstājējus mūsu prokuratūrā un tiesā redzēt atbildīgos posteņos, tad es personīgi ieteiktu tādus cilvēkus, kam nebija galvenais svars jāliek uz marksismu-ļeņinismu, kas mācījās kārtīgi Romas likumus un pēc tam  pakāpeniski kļuva par Rietumu pasaulē pieņemamiem tiesnešiem un prokuroriem cilvēku vispārējo vājību ietvaros. Es personīgi ieteiktu pārejas periodā aizstāt personas, kurām, manuprāt, nav īstas juridiskas kvalifikācijas, ar cilvēkiem no Rietumiem vai no mūsu pašu tautas,  vai pat ar cittautiešiem. Tas tā būtu tikai pārejas periodā, kamēr mūsu jaunie juristi, jaunie tiesneši un prokurori, izskolojas un pārņem mūsu tiesas kā Latvijas pilsoņi. Tāds būtu mans ieteikums. Ja vispār šis likums tādā formā tiks pieņemts, tad šī pēdējā pārejas daļa noteikti būtu grozāma, bet, kā jau mani kolēģi teica, būs citi grozījumi.

     Priekšsēdētājs. Paldies! Vai Sekretariātā vēl ir deputāti pieteikušies debatēs? Vēl ir pieteicies deputāts Berklavs. Lūdzu, jums vārds!

     E.Berklavs (LNNK).

     Cienījamie kolēģi! Man ir piezīmes attiecībā uz vairākiem pantiem,  bet, ja mēs turpināsim šo projektu apspriest, es tās iesniegšu rakstveidā, lai mēs tās varētu ņemt vērā uz otro lasījumu. Pagaidām es gribētu izteikties tikai par 6.pantu. Uzskatu, ka manas iebildes ir konceptuāla rakstura. Es, protams, piekrītu - tāpat kā mēs visi - ka prokuratūrai ir jābūt neatkarīgai. Es piekrītu tam, ka izmeklēšanas procesā nedrīkst iejaukties ne institūcijas, ne arī sabiedriskās vai politiskās organizācijas. Tomēr uzskatu, ka 6.pantā (it īpaši šā panta 2.apakšpunktā) ierakstītais formulējums padara prokuratūru vispār par nekritizējamu, jo es šeit neredzu starpību, kur beidzas kritika un kur sākas iejaukšanās. Te ir teikts, ka valsts varas un valsts pārvaldes institūcijām un amatpersonām, politiskajām un sabiedriskajām organizācijām, kā arī personām ir aizliegts iejaukties prokuratūras darbā lietu izmeklēšanas laikā (tas būtu atzīstami!) vai citu prokuratūras funkciju izpildē. Tātad prokuratūra vispār nav kritizējama. Es domāju, ka citādi to nevar iztulkot. Un attiecībā uz to aizliegumu iejaukties izmeklēšanas laikā, domāju, ka tekstā vajadzētu vismaz pāris vārdiņu pielikt klāt, ielikt iekšā - “prettiesisku iejaukšanos”. Jo mēs zinām, ka arī prokuratūrā strādā grēcīgi ļaudis un ka prokuratūrā ir bijis ne viens vien gadījums,  kad paši šie cilvēki ir pārkāpuši likumus un ir nācies viņus saukt pie kriminālatbildības. Es varu pat apgalvot, ka prokuratūra  ir pažēlojusi savus darbiniekus tur, kur nevajadzētu to darīt. Es šeit domāju kaut vai to pašu Ventspils notikumu, kur prokurors fiziski iespaidoja bērnu un lietu vilka garumā, kamēr pie atbildības šo prokuroru nesauca. Tā ka es domāju, ka 6.pantā noteikti ir jāatstāj iespējas izteikt (kaut vai pēc izmeklēšanas procesa nobeigšanas) sabiedrībai, organizācijām, presei arī savu viedokli par prokuratūras darbinieku tādu vai citādu rīcību.

     Un otrs iebildums. 3.apakšpunktā es saskatu, ka tautai, iedzīvotājiem ir samazinātas iespējas sūdzēties par prokurora darbu. Līdz šim, ja es nemaldos, varēja sūdzēties par jebkura prokurora rīcību - līdz pat ģenerālprokuroram. Tagad ir noteikts, ka tikai vienu pakāpi augstāk var, un, ja tas vienu pakāpi augstāk stāvošais neievēro šo sūdzību, tad ir pielikts punkts un sūdzēties vairs  nekur nevar. Man liekas, ka tie ir konceptuāla rakstura jautājumi, un es gribētu dzirdēt autoru atbildes uz šiem iebildumiem.

     Priekšsēdētājs. Paldies! Vai debatēs vēl ir pieteikušies deputāti? Nav.

     Vārds referentam - deputātam Līgotnim!

    

     A.Līgotnis (LC).

     Godātie kolēģi,  kas piedalījās debatēs par šo likumprojektu! Es visnotaļ pateicos par jūsu nopietno pieeju šim likumprojektam. Pateicos, ka jūs esat to izlasījuši un izdomājuši priekšlikumus un papildinājumus, kādus būtu nepieciešams šeit ietvert. Gribu skart tikai dažus momentus, kas, manuprāt, likās visbūtiskākie jūsu teiktajās runās. Sākšu ar beidzamajiem, jo tie man atmiņā palika vislabāk.

     Berklava kungs principā ierosināja divus labojumus.Viņš ieteica papildinājumu, ka nedrīkst “prettiesiski iejaukties”. Es domāju, ka tas tā visnotaļ varētu būt, tikai es jūs lūgtu rakstveidā formulēt šo priekšlikumu un to iesniegt Iekšlietu komisijai.

     Par to, vai iejaukšanās izslēdz kritikas iespēju. Protams, absolūti ne. Un tā nav arī principiāla lieta, par ko mums te šodien vajadzētu runāt. Kritizēt var visus, un pat prezidentu var kritizēt, un to vajag darīt. Es uzskatu, ka, jo biežāk tas tiks darīts attiecībā uz prokuratūru, jo labāk prokuratūra strādās.

     Tālāk - par kolēģa Sinkas teikto. Viņa runas būtība, vismaz manā uztverē, bija tāda, ka šeit strādājošajiem  juristiem ar kvalifikāciju ir tā pašvakāk un ka vairāk vajadzētu iesaistīt Rietumu latviešus, kas ir guvuši attiecīgu izglītību. Nu, tam varbūt varētu piekrist. Aicināsim, lai brauc šurp no Austrālijas, lai apgūst tos likumus, kas ir pašreiz spēkā Latvijas Republikā. Mēs viņus ļoti labprāt pieņemsim prokuratūrā. Jo pagaidām mēs redzam, ka ārzemju juristi grib strādāt Latvijā tikai par advokātiem. Prokuratūrā neviens nav pieteicies. Varbūt Sinkas kungs varētu mums palīdzēt šo ārzemju juristu straumi novirzīt uz Latvijas Republiku.

     Par kolēģa Straumes ierosināto. Manuprāt, apspriešanas un visnotaļ nopietnas apdomāšanas vērts ir viņa priekšlikums par to, kādā kārtībā ģenerālprokurora amatā būtu ieceļamas amatpersonas, jo mēs zinām, ka attiecībā uz Latvijas Bankas prezidentu un dažām citām amatpersonām ir paredzēta cita kārtība. Jā, par to nopietni jāpadomā, un, ja jūs to ierosināsiet rakstveidā, mēs visnotaļ nopietni izskatīsim šādu priekšlikumu.

     Attiecībā uz to, ka vispirms būtu nepieciešams izstrādāt “jumta” likumu, kas reglamentētu mūsu tiesu iekārtas sistēmu, man jāsaka,  ka tāds ir likums “Par tiesu varu”. Un mēs nebūt negatavojamies atgriezties 70 gadus atpakaļ un visu darīt tā, kā to darīja mūsu vectēvi. Galu galā arī šajā zālē mēs sēžam ar muguru pret to pusi, uz kuru toreiz deputāti skatījās; viss zālē ir apgriezts otrādi, un mēs nebūt nesakām, ka tas ir nepareizi tikai tādēļ, ka senči darīja savādāk. Tā mēs nedarīsim. Mēs veidojam modernu tiesu iekārtu Latvijā, un mēs neatjaunosim pagastos miertiesnešus, mums ir paredzēta cita sistēma, cita kārtība, un visi tie ārvalstu speciālisti, kas iepazinās ar mūsu likumu “Par tiesu varu” tā tapšanas stadijā, to novērtēja ļoti atzinīgi.

     Tālāk - nedaudz par Grīnblata kunga priekšlikumiem un ierosinājumiem. Šeit esot lielas pretrunas ar likumu par advokatūru un likumu par tiesu iekārtu, tātad - ar likumu “Par tiesu varu”. Man jāsaka, ka nekādu pretrunu šeit nav.  Un pamatnosacījums, kāpēc šādu pretrunu nevarēja būt, ir tas, ka šo likumu veidoja pamatā tas pats autoru kolektīvs, kas strādāja pie iepriekšējiem. Lai būtu skaidrība par to, kādas likumu attiecības principā teorētiski var būt, es teikšu tā: starp dažādiem likumiem  var būt trīs pozīcijas. Pirmā ir tad, kad tie burts burtā atbilst un ir identiski viens otram. Protams, ka tādas situācijas nekad nav, jo nav vajadzības divus vienādus likumus izstrādāt un pieņemt. Otrā pozīcija ir tad,  kad ir atšķirības - un tās ir tādas, ka viens likums papildina otru, respektīvi, tā, kā tas ir attiecībās, kādas pastāv patlaban starp Satversmi un citiem likumiem, kuri tiek balstīti uz Satversmi un papildina tos pamatprincipus, kas ir noteikti Satversmē. Un trešā pozīcija ir tā, par kuru runāja Grīnblata kungs - kad ir dažādu savstarpēju konkurējošu likumu savstarpēji izslēdzoša pretruna. Bet mūsu gadījumā tādas nav, un tādu konstatēt nevarēs neviens jurists. Tādas šeit nav, un par to mēs te nevaram runāt.

     Grīnblata kungs ierosināja šajā likumā paredzēt citus ierobežojumus iecelšanai prokurora amatā. Uzskatu, ka šajā likumā to nav iespējams darīt, jo šis likums ir kā papildinošs likums likumam par civildienestu. Likumā par civildienestu būs tādi ierobežojumi, kādus deputāti uzskatīs par nepieciešamiem.

     Visbeidzot par to, kas Grīnblata kunga runā, manuprāt, bija pats galvenais, - par jautājumu attiecībā uz pilsoņiem un nepilsoņiem. Teikšu skaidri un gaiši: mēs turēsimies līdz pēdējam pie savas nostājas pilsoņu jautājumā. Tos cilvēkus, kas 1990.gadā bija uzticīgi Latvijas Republikai, mēs nepadzīsim no prokuratūras. Uzskatu, ka uz kaut ko tādu aicināt var tikai cilvēki, kas ne par ko neatbild, kam nekas nav jāveido un kam nekas nav jāorganizē. Tas ir apmēram tas pats, kas 1990. gadā aicināt boikotēt Augstākās padomes vēlēšanas, 1991.gadā - aicināt boikotēt 3.marta aptauju, 1991.gada janvārī - nosodīt barikāžu cīnītājus, bet pēc tam - neskatoties uz to! - bez jebkādiem kompleksiem iet un balotēties parlamentā, kuru izcīnījuši citi.

     Aicinu balsot par šā likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā jeb, kā tas ir mūsu Kārtības rullī teikts, - par pāreju uz lasījumu pa pantiem. Protams, ne jau šodien šis lasījums ir jāuzsāk. Priekšlikumus šā likumprojekta uzlabošanai es lūgtu iesniegt Iekšlietu un aizsardzības komisijai divu nedēļu laikā - līdz 20.oktobrim - vai arī man personīgi. Paldies.

     Priekšsēdētājs. Paldies.  Godātie kolēģi,  pirmais lasījums neparedz konceptuālus balsojumus, tāpēc referentu un arī deputātus, kuri uzstājās, es aicinu būt korektiem, it sevišķi, ja referents analizē deputātu priekšlikumus, jo šeit nenotiks konceptuāls balsojums par katru priekšlikumu.  Visi priekšlikumi ir iesniedzami rakstveidā un balsojami pa pantiem, arī par papildinājumiem, grozījumiem būs atsevišķi balsojumi. Tā kā nekādi rakstveida priekšlikumi nav iesniegti, mans uzdevums būs jūs aicināt balsot, bet pirms tam es lūdzu zvanu. Vismaz pusotru minūti pagaidīsim. Es jums vēlreiz atgādināšu jau sen zināmo procedūru. Mēs balsosim, tiklīdz es būšu devis komandu ieslēgt balsošanas režīmu. Tātad mēs balsosim par pāreju uz likumprojekta “Par Latvijas Republikas prokuratūru” lasīšanu pa pantiem. Vēl ir pusminūte laika, un  es varu sniegt tādu komentāru, kādu es sniedzu jau pagājušajā reizē. Manuprāt, deputāts Straume savā runā atsaucās uz Grīnblata kunga teikto, ka šis likumprojekts ir atliekams, taču tāda rakstveida iesnieguma Sekretariātā nav, un līdz ar to tāds balsojums netiek piedāvāts. Tā, gaidīšanas laiks ir pagājis.

     Lūdzu, balsosim par pāreju uz likumprojekta “Par  Latvijas Republikas prokuratūru” lasīšanu pa pantiem. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsošana! Lūdzu rezultātu. Par 66, pret - 5, atturas - 8. Šis priekšlikums ir akceptēts, un tālāk notiks šā likumprojekta lasīšana  pa pantiem.

     Kā jūs dzirdējāt, referents izteica savus priekšlikumus. Vai ir vajadzīga kāda papildu informācija? Nav. Tātad, lūdzu, rakstveidā iesniedziet visus priekšlikumus gan par grozījumiem, gan par labojumiem, gan par papildinājumiem, gan par konceptuālajiem balsojumiem, kad lasīsim pa pantiem.

     Nākamais ir likumprojekts “Par Valsts ieņēmumu dienestu”. Referents ir deputāts Piebalgs - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vadītājs.

     A.Piebalgs (LC).

     Cienītais priekšsēdētāj,  cienījamie deputāti! Šodien jūsu izskatīšanai ir iesniegts likumprojekts “Par Valsts ieņēmumu dienestu”. Kaut arī daudzos viedokļos par finansu sistēmas sakārtošanu mūsu nodomi atšķīrās, tomēr vismaz vienā jautājumā mēs visi vairāk vai mazāk līdz šim esam bijuši vienoti - ir nepieciešams nodrošināt jau esošo un noteikto nodokļu, nodevu un citu valsts ieņēmumu veidu sakārtošanu. Mēs varam teikt, ka līdz šim šis darbs tomēr tika veikts, darbojoties gan nodokļu inspekcijai,  gan muitai. Tajā pašā laikā šie pasākumi ir izrādījušies nepietiekami, un to efektivitāte nav bijusi tāda, kāda ir vajadzīga. Šajā sakarā Ministru kabinets ir sagatavojis likumprojektu “Par Valsts ieņēmumu dienestu”. Kas tad šeit ir principiāli atšķirīgs no iepriekšējiem dokumentiem?

     Pirmām kārtām šis valsts ieņēmumu dienests faktiski apvieno vienā veselumā visas tās struktūras, kuras nodarbojas ar valsts ieņēmumu dienestiem, kā arī tiek paredzētas jaunas struktūras. Tātad Valsts ieņēmumu dienests atbilstoši piedāvātajam likumprojektam sastāv no Nodokļu kontroles departamenta (tā būtībā ir bijusī Finansu inspekcija), no Muitas departamenta un no Finansu izmeklēšanas departamenta, ko vienkāršāk varētu saukt arī par finansu policiju.

     Uzdevumi, kuri līdz šim bija saskaldīti pa dažādiem likumprojektiem, šim Valsts ieņēmumu dienestam ir šādi. Pirmais uzdevums: nodrošināt nodokļu, nodevu un citu valsts noteikto maksājumu iekasēšanu.

     Otrais uzdevums: realizēt muitas politiku. Šajā gadījumā mēs, protams, nevaram vienmēr rēķināties, ka muita būs galvenais vai ļoti būtisks mūsu ieņēmumu avots, lai gan muitas politikas realizēšana ir saistīta ar visas mūsu tautsaimniecības eksistēšanu.

     Trešais uzdevums: kontrolēt valsts ierēdņu ienākumu avotu likumību. Te ir domāta cīņa pret korupciju, kas var parādīties gan ieņēmumu, gan arī citās valsts struktūrās.

     Ceturtais uzdevums: novērst un atklāt noziegumus, kas saistīti ar nodokļu un citu valsts noteikto maksājumu nemaksu. Tā ir sfēra, kurā mēs pašlaik nevaram īpaši lepoties ar panākumiem. Tiesa, pēdējā laikā gan Finansu inspekcija, gan policija, gan arī muita ir aktivizējusi savu darbību, ir sastādīti ļoti daudzi administratīvie protokoli, ir palielinājušies valsts ieņēmumi tieši tiem nemaksu veidiem, kuros nevis izvairās no nodokļu maksāšanas, bet gan krimināli tos pārkāpj. Un šajā sfērā, protams, darāmā ir visvairāk.

     Ļoti būtisks ir arī piektais uzdevums: nodrošināt gan ieņēmumu dienesta darbinieku,  gan arī nodokļu un nodevu maksātāju apmācību, jo ir skaidrs, ka ne vienmēr izvairīšanās no nodokļu maksāšanas ir apzināta, dažreiz tas notiek vienkārši nolaidības dēļ. Tātad šā Valsts ieņēmumu dienesta uzdevums ir arī apmācīt cilvēkus un paskaidrot, jo, lai gan nodokļu likumi varbūt pēc savas struktūras nav tik sarežģīti, tomēr vēl eksistē arī vesela virkne instrukciju, kā precīzi aprēķināt šo nodokli. Šis darbs, protams, ir jāveic īpašā saistībā ar to, ka notiek pāreja uz jauno grāmatvedības struktūru.

     Tādējādi šos galvenos uzdevumus realizēs Valsts ieņēmumu dienesta šīs trīs struktūrvienības, kurās būs attiecīgi Valsts ieņēmumu dienesta priekšnieks, kuru iecels Ministru kabinets, un šis dienests darbosies finansu ministra pārraudzībā. Līdz ar to tiek nodrošināta viennozīmīga atbildība un vadība. Taču ar to vien ir par maz, lai mēs varētu rēķināties, ka šīs nodokļu iekasēšanas institūcijas strādās labi.

     Ir nepieciešamas arī struktūras rajonu  līmenī. Līdz ar to katrā rajonā saskaņā ar šo likumu tiek paredzēts veidot rajona valsts ieņēmumu dienestu, kurā arī atbilstoši ir šīs trīs apakšstruktūras. Protams, varētu teikt, ka šeit veidojas zināmi sarežģījumi, jo gan Latvijas valsts līmenī, gan rajonu līmenī, atbilstoši ir Muitas departamenta struktūra. Taču šādas struktūras, kas eksistē, teiksim, tādā valstī kā Dānija, ir parādījušas, ka tas ir vienīgais efektīvākais ceļš, lai panāktu to, ka nodokļi tiek iekasēti. Šis likums Valsts ieņēmumu dienesta darbiniekiem dod ļoti lielas pilnvaras un, protams, uzliek arī atbildību. Valsts ieņēmumu dienests saskaņā ar šo likumu ir civildienests, tāpēc attiecīgajām amatpersonām ir civildienesta amatpersonas statuss. Ļoti būtiski ir tas, ka šis likums paredz ne tikai valsts budžeta avotu šā valsts ieņēmumu dienesta finansēšanai. Tam iznāk it kā trīs dažādi finansēšanas avoti. Pirmais tiešām ir valsts budžets. Tas ir pamats, jo šis ir valsts dienests, taču tajā pašā laikā likums paredz, ka 20 procenti līdzekļu no tām revīzijām, kurās tiks atklāts, ka ir bijusi nodokļu nemaksa, ka ir bijusi ļaunprātīga izvairīšanās no nodokļu maksāšanas, tiks novirzīti Valsts ieņēmumu dienesta tālākajai attīstībai. Šeit,  protams, var teikt, ka tādā veidā stimulēs attiecīgos inspektorus strādāt, jo tomēr šis mehānisms vismaz ir principiāli iezīmēts, - paliek 20 procenti no konfiscētā un arī no tiem naudas sodiem, kas tiek uzlikti attiecīgajām fiziskajām un juridiskajām personām par izvairīšanos no nodokļu maksāšanas vai par nodokļu maksāšanas pārkāpumiem. Šis darbs šobrīd jau norit. Lielākā vai mazākā mērā notiek arī šā Valsts ieņēmumu dienesta veidošana, bet, protams, pilnu sparu tas varēs iegūt tikai pēc šā likuma pieņemšanas. Valdības likumprojektā ir paredzēts, ka šis Valsts ieņēmumu dienests varētu strādāt ar pilnu jaudu, sākot no 1994.gada 1.aprīļa.

     Jāteic, ka ir arī šim likumprojektam trūkumi. Šie trūkumi pamatā ir saistīti ar vēl nesakārtotām juridiskām lietām dažos jautājumos un arī ar tīri tehniskām niansēm. Valsts ieņēmumu dienests ir jauna struktūra, un, protams, te katrs punkts ir jāparedz ļoti precīzi, lai pēc tam  pie šā likuma nebūtu jāatgriežas.

     Mēs šobrīd atkal esam saņēmuši jaunus priekšlikumus, kuri gan nav principiāli, bet tajā pašā laikā atsevišķi to punkti ir ļoti būtiski, lai pateiktu, kā tieši varēs funkcionēt šis Valsts ieņēmumu dienests. Mēs komisijā tos apspriedām un nonācām pie atzinuma, ka šo likumprojektu varētu izskatīt kā steidzamu, lai gan, ņemot vērā veselu virkni šo nianšu, pašlaik izskatās, ka mums tomēr tas būtu jāvirza klasiskajā ceļā. Mēs, protams, uz nākamo sēdi sagatavosim, lai šo likumprojektu varētu izskatīt otrajā lasījumā,  un pēc tam, pēc iespējas ātrāk, arī trešajā lasījumā. Tas ir nepieciešams tā iemesla dēļ, lai vēlāk mums nerastos problēmas ar atsevišķām niansēm, kuras pēc tam varētu ļoti būtiski ietekmēt šā Valsts ieņēmumu dienesta darbu. Tādēļ es lūgtu cienījamos deputātu kungus atbalstīt šo projektu pirmajā lasījumā un noteikt, ka to tālāk skata pa pantiem.

     Priekšsēdētājs. Paldies. No jūsu izteiktā viedokļa es sapratu, ka līdz ar to jūs atsaucat komisijas iesniegto priekšlikumu par izskatīšanu steidzamības kārtībā?

     A.Piebalgs. Jā, pilnīgi pareizi!

     Priekšsēdētājs. Paldies. Atklāsim vispārējas debates. Vārds Igoram Bukovskim no frakcijas “Saskaņa Latvijai”. Lūdzu!

    

     I.Bukovskis (SL).

     Es uzmanīgi izlasīju šo likumprojektu, un es vēl nekad dzīvē neesmu redzējis tādu varas koncentrāciju vienā organizācijā. Te  ir viss kopā: policija, Finansu inspekcija, drošības dienests un viss pārējais...

     Ko tas nozīmē? Tad, ja finansistu mašīnas kaut kur kaut ko nepareizi aprēķina, tad vēl var iet un runāt vai strīdēties... Pastāvot Valsts ieņēmumu dienestam, tas nebūs iespējams. Tevi iebāzīs cietumā. Līdz šim bija kaut kāda varas sadale. Prokuratūra, piemēram, var arestēt rēķinus, bet to nevar izdarīt policija. To var izdarīt Finansu inspekcija, bet Finansu inspekcijai  nav izziņas tiesību, un tad ir kaut kādas savstarpējas garantijas starp struktūrām un institūcijām. Taču šajā institūcijā ir apvienots pilnīgi viss - te ir gan izziņa, gan sodu uzlikšana, gan arī muita... Pilnīgi viss! Un plus vēl tas viss, kas ir atļauts policijai: ieiet dzīvokļos, arestēt un tā tālāk. Tur vispār viss ir apvienots. Tādu varas koncentrāciju es, godīgi sakot, vēl nevienā organizācijā  neesmu redzējis. Pat bijušās PSRS Valsts drošības komitejā tādas nebija. Viņi varēja aizturēt, bet viņi vismaz nevarēja arestēt rēķinus, viņi nevarēja uzlikt sodus un... Kaut ko tādu es vispār neesmu redzējis. Tā ka es piedāvāju pārstrādāt šo koncepciju vismaz kaut kādā varas dalīšanas virzienā, tāpēc es piedāvāju nebalsot par šo likumprojektu pirmajā lasījumā. Tā ir ļoti stipra represīva institūcija.

     (Starpsauciens no zāles: “Nobijās gan!”) (Smiekli zālē.)

     Priekšsēdētājs. Vai vēl  kādi deputāti ir pieteikušies debatēs? Deputāte Poča no frakcijas “Latvijas ceļš”. Lūdzu!

     A.Poča (LC).

     Cienījamie deputāti! Mani ārkārtīgi pārsteidza deputāta Bukovska uzstāšanās. Visu laiku mūsu valdībai tiek pārmests tas, ka mēs neprotam un nemākam iekasēt nodokļus. Vairākas reizes no šīs augstās tribīnes ir izskanējuši vārdi, ka ir jāieliek cietumā pirmais nodokļu nemaksātājs. Un tad, kad mēs beidzot esam mēģinājuši izveidot šo institūciju, kurai varētu būt šīs tiesības garākā vai īsākā laikā šos nodokļu  nemaksātājus saukt pie atbildības, kad mēs varētu radīt, teiksim,  tādu institūciju, kas kontrolētu, tad skan aicinājums - nebalsot par šo koncepciju vispār. Es tomēr uzskatu, ka tad, ja mēs reiz gribam ieviest kārtību nodokļu iekasēšanas sistēmā, ja mēs gribam panākt tādu sistēmu, par kādu mūsu cienījamie deputāti no Rietumiem saka - es nevaru neaizbraukt, lai nomaksātu nodokli, - tad mums ir jālieto šis represīvais aparāts. Vismaz pirmajā laikā. Un tāpēc es aicinu visus balsot par šā likumprojekta pieņemšanu konceptuāli pirmajā lasījumā.

     Priekšsēdētājs. Vārds deputātei Annai Seilei - LNNK.

     A.Seile (LNNK).

     Latvijas Nacionālā neatkarības kustība savā frakcijā ir izskatījusi šo likumprojektu un atbalsta to pēc būtības, uzskatot, ka šāds likumprojekts ir vajadzīgs un ļoti nepieciešams.

     Un tomēr šajā likumprojektā mēs esam atraduši arī dažas tādas vietas, uz kurām gribam norādīt, lai, likumprojektu izskatot pirmajā lasījumā un virzot uz otro lasījumu, varētu to ņemt vērā.

     Tātad 5.pantā ir minēts, ka tiek izveidota Valsts ieņēmumu dienesta padome. Es saprotu, ka tā ir domāta kā dienesta padome, taču mūsu ierosinājums ir paplašināt šo padomi un piesaistīt tai vēl arī speciālistus no citām jomām, kuras tieši neietilpst šajā valsts dienestā.

     Runājot par 6.pantu, mums ir šāds ierosinājums. Varbūt, veidojot šīs rajonu Valsts ieņēmumu dienesta nodaļas, tās varētu papildināt ar pārstāvjiem no pagastiem vai vismaz izvērst šo struktūru pa visu rajona teritoriju, jo pašreiz galvenā nodokļu neiekasēšanas vaina, mūsu izpratnē, ir tāda, ka šī nodokļu iekasēšana tiek kontrolēta  tikai no augšas, bet pagasti šajā darbā faktiski nepiedalās. Protams, šeit nav minēts, cik liela rajonā būs šī struktūra. Droši vien to noteiks arī šie 20 procenti līdzekļu, kurus atskaitīs no ienākumiem, kuri radīsies, darbojoties Muitas ieņēmumu dienestam. Protams, šo skaitu var variēt, taču šo izkliedi pa visu rajona teritoriju mēs tomēr ierosinām iestrādāt.

     Tālāk ir nodaļa par Muitas departamentu. Es saprotu, ka tikai 13.panta 1.punktā ir domāta aplikšana ar muitas nodokli, kā tas te ir ierakstīts. Tātad nodevu lieluma izstrādāšana un apstiprināšana nav šā Muitas departamenta uzdevums. To likumā noteiktajā kārtībā veic Saeima. Protams, tīrā nodevu iekasēšana un konkrētās preces aplikšana ar nodokli acīmredzot ir Muitas departamenta pienākums. Un tāpēc šeit tomēr varbūt mazliet precīzāk vajag izteikties, lai nerastos pārpratumi. Paldies par uzmanību! Iesaku likumprojektu atbalstīt pirmajā lasījumā.

     Priekšsēdētājs. Paldies. Vārds valsts ekonomikas ministram Ojāram Kehrim. Lūdzu!

     O.Kehris (valsts ekonomikas ministrs).

     Godātais priekšsēdētāj, godātie deputāti! Es gribu aizstāvēt šā likuma pieņemšanu pirmajā lasījumā. Darbs pie šā likuma Latvijā ir aizsācies vismaz pirms pusgada pēc ilgstošām un garām debatēm parlamentā, izskatot iepriekšējā gada budžetu. Jo tik tiešām nav jēgas uzlikt augstākus nodokļus un aplikt ar šiem nodokļiem tos, kuri jau maksā nodokļus, bet ir jāiekasē nodokļi no tiem, kuri tos nemaksā. Un šī tēze, kura tiešām netiek apšaubīta (vismaz pamatā nav apšaubīta šajā namā). Tas nu ir šis instruments, ar kura palīdzību ir paredzēts īstenot šo tēzi.

     Un es gribētu absolūti noraidīt tādas domas, ka tā būtu īslaicīga un represīva institūcija. Es gribētu aizstāvēt uzskatu, ka tā ir taisnīga, ilglaicīga un stingra. Tiesa gan, es gribētu vērsties pie uzņēmējiem Latvijā ar šādu aicinājumu: dārgie uzņēmēji, līdz ar šā likuma pieņemšanu sāksim maksāt nodokļus!

     Ja mēs paskatāmies, kāda ir bijusi situācija iepriekš, tad mēs zinām, ka, pirms trim, četriem gadiem pieņemot pirmos likumus bijušās PSRS teritorijā par uzņēmējdarbības regulēšanu, mēs vēl varējām runāt par to, ka tik tiešām vēl turpinām graut iepriekšējo ekonomisko sistēmu, un tad varēja būt kaut kādi izņēmumi, uz kuriem dažkārt Latvijas finansu instances skatījās “caur pirkstiem”. Tātad pagātnē ir bijis daudz kas.

     Es domāju, ka tad, kad mēs apspriedīsim šā likuma pēdējo redakciju un lēmumu par tā spēkā stāšanās kārtību, es kā ekonomikas ministrs vismaz valdībā esmu ierosinājis apspriest domu par līdz šim nenomaksāto nodokļu nemaksu amnestiju, par līdz šim nenomaksāto nodokļu neskaidrību - tur ir mainījušies likumu datumi un tamlīdzīgi. Bet vajag pateikt datumu, un tad, mīļie draugi, pēc šā likuma pieņemšanas stingrība būs, būs arī taisnīgums, un mēs sāksim maksāt nodokļus.

     Un vēl par dažādiem jautājumiem. Uzņēmēji varēs griezties pie valdības, un valdībai būs daudz vairāk jāstrādā ar biznesu. Mēs plānojam speciālu programmu, kādā veidā tikties ar biznesa ļaudīm un diskutēt jautājumus, kā kopēji pieņemt lēmumus. Uzņēmēji griezīsies arī pie deputātiem - gan pie manis, gan pie citiem, un viņi var griezties ar ļoti dažādiem jautājumiem, manuprāt, izņemot tikai vienu:  lūdzu, palīdzi man izkļūt no situācijas, jo es neesmu nomaksājis nodokļus! Proti, šajā jautājumā nekāda palīdzība un nekādi izņēmumi nevienam nebūs iespējami. Es domāju, ka varbūt ir labi, ka mēs šo likumu... Un, lai gan tas būtu jāpieņem ļoti ātri, mēs tiešām atsakāmies no tā, ka tas būtu jāpieņem steidzamības kārtībā, jo tas tik tiešām ir ļoti nopietns un visiem ar to vajag rūpīgi iepazīties - vajag apsvērt visas šīs juridiskās nianses, kuras tajā ir. To vajag pieņemt normālā secībā trīs lasījumos. Es teiktu, ka to vajag pieņemt ļoti ātri, taču normālā kārtībā, nevis steidzamības režīmā. Es domāju, ka tas ir pietiekami labi sagatavots, lai to konceptuāli pieņemtu pirmajā lasījumā.

     Priekšsēdētājs. Paldies. Deputāts Kide no frakcijas “Saskaņa Latvijai”.

     E. Kide (SL).

     Cienījamais priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Viena no mūsu ekonomikas lielākajām nelaimēm ir nodokļu neiekasēšana, un tās rezultātā valsts kase ir galīgi tukša. Laikā līdz 1.jūlijam, cik man zināms, neiekasēti bija aptuveni 30 miljoni latu. Tie ir šie 30 miljoni, kuri ir vajadzīgi pensijām un citām sociālajām un tautsaimnieciskajām vajadzībām. Es pats domāju, ka šī summa, droši vien ir daudz lielāka, ka tā nav pat uzskaitīta. Tad, kad tapa šis likumprojekts un kad mēs to apspriedām Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā, Krištopana kungs stāstīja par visām iecerēm šajā likumprojektā. Mēs no frakcijas “Saskaņa Latvijai” izvirzījām domu, ka šim likumprojektam ir jābūt ļoti stingram, ļoti prasīgam un arī ar tādu instrumentālu ievirzi, kurā būtu noteikti stingri un neizbēgami mehānismi, kā nodokļus varētu iekasēt. Es domāju, ka šis ir viens no pirmajiem šādiem mēģinājumiem  izstrādāt pamatīgu instrumentāriju nodokļu iekasēšanai. Mēs uzsveram arī to, ka tieši pēdējā laikā, kad šajā amatā ir Krištopana kungs, ir pieņemta vesela virkne aktivitāšu un uzlabojusies nodokļu iekasēšana.

     Es piekrītu Piebalga kungam, kas teica, ka te ir zināmas pretrunas, ir daži nenoslīpējumi un tāpēc ir vajadzīgi vēl papildinājumi. Arī Bukovska kungs teica, ka te varbūt pārāk sakoncentrēta vara vienās rokās. Es neesmu jurists, tāpēc man te ir grūti ko teikt, taču domāju, ka visu to var noslīpēt, lasot likumu pa pantiem otrajā lasījumā: kad būs saņemti dažādi priekšlikumi, likumu ļoti ātri varēs novest, kā saka, līdz tālākajai rīcībai. Šis likums zināmā mērā  varbūt pat atgādina nolikumu, bet vajadzētu uz šā likuma pamata turpmāk izstrādāt instrukcijas un sīkākus nolikumus, lai to pamatīgi iedarbinātu.

     Un gribu tikai vēl to, ka tad, kad šis likumprojekts tika izskatīts Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā, mēs frakcijā “Saskaņa Latvijai” ierosinājām valdībai pat to, lai valdība pārdomā priekšlikumu ārpus šā likuma ietvariem vienā otrā jautājumā paprasīt Saeimai vēl lielākas, es baidos pat teikt, vēl drakoniskākas pilnvaras uz noteiktu laiku tieši šā jautājuma risināšanai. Tas nebūtu ietverts likumā, bet gan lēmumā uz noteiktu laiku un dotu vēl lielākas tiesības. Tas būtu līdzīgi tam, kā tas bija Augstākajā padomē, kad valdībai tika dotas šādas pilnvaras attiecībā uz tirdzniecības objektu privatizāciju. Un tas deva zināmus rezultātus. Šos pilnvaru ietvarus varētu noteikt Saeima, taču šīs pilnvaras nedrīkst būt neierobežotas un voluntāras. Es domāju, ka tad, ja valdība prasītu, Saeima varbūt varētu to izskatīt un papildus šim likumam dot vēl arī šādas pilnvaras.

     Es lūdzu Saeimas deputātus atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā. Patiešām, pie tā vajag labi pastrādāt, to noslīpēt un laist darbā.

     Un vēl viena doma. Manuprāt, šis likumprojekts ir tāds likumprojekts, kurš ir pastāvīgi jāslīpē, pastāvīgi jāuzlabo, pastāvīgi jālabo, vadoties pēc prakses un šā dienesta darbības pieredzes. Un mums šajā ziņā nevajadzētu ekonomēt laiku. Un, ja nāks jauni priekšlikumi papildināšanai,  tad tos vajag pieņemt un pilnveidot šo instrumentu.

     Priekšsēdētājs. Paldies. Vilis Krištopans no frakcijas “Latvijas ceļš”.

     V.Krištopans (LC).

     Godājamie kolēģi! Es domāju, ka ar šo likumu mēs varam likt pamatu tādai valsts institūcijai, kas nākotnē varētu saukties - Nodokļu ministrija. Man bija tas gods iepriekšējās trīs dienās iepazīties ar Dānijas modeli. Daudzas Eiropas valstis ir uzsvērušas, ka dāņi ir tikuši vistālāk, turklāt dāņi arī teritorijas ziņā ir mums līdzīga valsts, jā, arī iedzīvotāju skaita ziņā. Un šis varētu būt tieši tādas mazas Eiropas valsts modelis.

     Par ko es šeit runāju? Es runāju par to, ka vienīgā valsts Eiropā, kura ir apvienojusi muitu un nodokļu inspekciju jeb nodokļu administrēšanas iestādi, tā pašlaik ir Dānija. Turklāt tā to visu ir arī simtprocentīgi kompjuterizējusi.

     Kāpēc es par to runāju? Augusta beigās, arī pamatojoties uz valsts īpašumu valsts ministra Edmunda Krastiņa ideju, es vēlējos iegūt informāciju par simts lielākajiem nodokļu maksātājiem Latvijā. Tas bija augusta beigās, bet vēl šodien es tādu informāciju neesmu saņēmis. Turklāt es šo jautājumu kontrolēju. Tas nozīmē, ka mums ir ļoti ļoti primitīva uzskaite. Un tas dod arī atbildi uz nākamajiem jautājumiem, tas ir, par nodokļu daļēju nemaksāšanu, to slēpšanu utt. Vakar Kopenhāgenā, kad es uzdevu viņiem šo jautājumu, man pateica: “Jums kāda stunda būs jāpagaida!” Jūs tur stundas laikā varat dabūt informāciju par 100 lielākajiem nodokļu maksātājiem, par visām firmām, kuras ieved degvielu, par visām firmām, kuras izved gaļu. Tur tas ir dažu stundu jautājums. Es domāju, ka šis likums ir tas sākums, uz kura pamata mēs tādā mazā valstī kā Latvija varētu veikt ļoti labu importa, eksporta un nodokļu maksātāju uzskaiti.

     Taču es uzskatu, ka tā nav burvju nūjiņa - ka mēs šodien pieņemsim likumu, bet jau rīt tas sāks darboties. Jo zemessargu ieroču žvadzināšana pie firmām vēl nav garants, ka tūlīt tiks nomaksāti nodokļi. Garants - tā ir izglītība, tā ir māksla strādāt ar dokumentiem. Jebkurš normāls finansists jums pateiks, ka darbs ar dokumentiem, māka strādāt grāmatvedības sfērā, māksla nodarboties ar auditēšanu dod desmitkārt lielāku efektu nekā fiziskā pārbaude. Un arī tāpēc es gribu jūs lūgt atbalstīt šo likumu, jo nākamie soļi tad būtu veidot uz šā Valsts ieņēmumu dienesta rajonu bāzēm apmācības gan inspektoriem, gan muitniekiem. Pie tam šiem cilvēkiem ir jābūt universāliem, un tāda prakse jau ir redzēta, ka muitnieks orientējas auditēšanā tikpat labi kā nodokļu inspektors primitīvās muitas lietās. Es vēlreiz uzsveru: tas ir ļoti izdevīgi mazai valstij! Mums tas neradīs nemaz tik lielas problēmas, lai uzskaitītu visu importu, visu eksportu, visus importētājus un eksportētājus, visus nodokļu maksātājus.

     Un tagad attiecībā uz likumu pašu. Tam ir jābūt vienkāršam. Es negribētu, lai mēs to sarežģītu sīkās niansēs. Uzsveru - tam jābūt pietiekami vienkāršam.  Tādi vienkārši likumi ir arī citās valstīs. Un tad, pamatojoties uz pašu darbu - tas ir sākums -,  mēs varētu rakstīt arī šīs instrukcijas vai papildināt likumu, ja to vajadzēs. Taču to, ka šis likums ir jāpieņem pietiekami ātri, man liekas,  saprot katrs deputāts.

     Priekšsēdētājs. Paldies! Vārds deputātei Ludmilai Kuprijanovai no frakcijas “Saskaņa Latvijai”. Vairāk neviens deputāts debatēs nav pieteicies.

     L.Kuprijanova (SL).

     Cienījamā Saeima! Protams,  es atbalstu šo likumprojektu, jo tas ir vajadzīgs. Es negribu sniegt motivāciju, jo tas viss jau ir pateikts, bet ir viena konceptuāla lieta: jā,  tāda prakse mums bija pēdējos gados attiecībā uz finansu inspekcijām un šādu iestāžu finansēm. Te jau izskanēja doma, kā finansējamas šīs budžeta iestādes, un par tiem 20 procentiem no dažāda veida ieņēmumiem. Uzskatu, ka šobrīd tas nav pareizais ceļš (Krištopāna kungs jau daļēji šim aspektam pieskārās savā runā). Mums patiešām ir jāpieņem attiecīgi cilvēki tādā ļoti svarīgā iestādē, un viņi ir jāapmāca. Un, piemēram,  tas moments, ka, ja cilvēks meklēs tikai naudu,  viņš zinās, ka vēl 20 procenti atnāks viņam atpakaļ,  teiksim,  prēmiju vai citā veidā.  Es domāju, ka tas nav pareizi. Un arī konceptuālā ziņā te ir pretruna,  jo ir skaidri pateikts, ka Valsts ieņēmumu dienests ir civildienests un ka tā amatpersonām  ir civildienesta personu statuss.  Kādēļ mums likumā vajadzētu ieviest citu finansējumu? Cita lieta, ka no šiem papildu ieņēmumiem budžetā var formēties atsevišķa iedaļa,  teiksim,  tehniskajam aprīkojumam. Protams,  tas ir vajadzīgs, ļoti vajadzīgs. Mēs nevaram  strādāt tā,  kā ir šobrīd.  Bet nevajadzētu atkal to mūsu divu gadu praksi - atstāt cilvēkiem to naudu uz vietām. Un  šeit ir paredzēts, ka valsts ieņēmumu priekšnieks atļauj sadalīt to atlikumu. Es domāju, tas būtu principā nepareizi, jo tas ir civildienests.  Civildienesta statuss. Algas ir noteiktas tajā projektā, arī prēmijas - un tā tālāk un tā joprojām. Cita lieta, ka var paredzēt valsts budžetā - es vēlreiz atkārtoju - to daļu, kas mērķtiecīgi tiek novirzīta tehniskajam aprīkojumam.

     Un ir vēl tāds moments.  Protams,  mēs šobrīd cīnāmies pret to, ka visi mānās un neviens negrib maksāt.  Bet,  no otras puses, tam nodokļu inspektoram vajadzētu pildīt likumu cilvēku labā. Un, ja likumā ir neprecizitātes,  tās ir jātulko cilvēku labā.  Un tā ir mūsu problēma, ja mēs neesam to izdomājuši.  Bet tieši tā konkrētā materiālā ieinteresētība radītu pretēju efektu.  Es saprotu, ka cilvēki patiešām mānās. Bet tas, ka likums to nenosaka skaidri, manuprāt,  ir koncepta jautājums. Likums ir jātulko cilvēku labā, un ir jāziņo likumdevējam, ka ir jāprecizē likums.

     Es lūdzu jūs apsvērt tieši to pantu par finansējumu, jo tas ir ļoti būtisks jautājums.

     Un otrs. Nezinu, kāpēc visi tie, kas it kā ir saistīti ar civildienesta statusu, šeit, tāpat kā likumā par Latvijas Republikas prokuratūru, ko mēs nupat skatījām, un arī dažos citos likumos, kurus vēl skatīsim, mēģina pieņemt sev atsevišķas sociālas garantijas, katrs grib uztaisīt sev atsevišķu pensiju sistēmu. Es uzskatu, tas principā ir nepareizi.  Uzskatu arī, ka tādi punkti no visiem šiem likumiem ir jāņem ārā un jātaisa viens pensiju likums vai trīs likumi, bet tam ir jābūt atsevišķam  likumam. Nedrīkst būt tā, ka katrā likumā mēs taisīsim  atsevišķu pensiju likumu. Paldies. 

     Priekšsēdētājs. Nekādi rakstveida iesniegumi Sekretariātā nav saņemti. Zvans ir bijis. Lūdzu, balsosim par pāreju uz likumprojekta “Par Valsts ieņēmumu dienestu” lasīšanu pa pantiem. Lūdzu rezultātu. Par - 70, pret - 2, atturas - 5.  Šis priekšlikums ir akceptēts. Notiks lasīšana pa pantiem.  Piebalga kungs, jūs gribētu sniegt informāciju? Lūdzu!

     A.Piebalgs (LC).

     Man būtu lūgums Saeimas Prezidijam iekļaut šā likumprojekta otro lasījumu nākamās plenārsēdes darba kārtībā.

     Priekšsēdētājs. Paldies! Pāriesim pie nākamā likumprojekta izskatīšanas. Likumprojekta “Par izmaiņām Latvijas Muitas kodeksā”, pirmais lasījums (209.dokuments). Vārds deputātam Piebalgam - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vadītājam!

     A.Piebalgs (LC).

     Cienījamais priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Jautājums ir cieši saistīts ar nupat apskatīto likumprojektu “Par Valsts ieņēmumu dienestu”.  Tajā pašā laikā tas ir interesants tīri no juridiskā viedokļa, jo ir skaidrs, ka, pieņemot jaunu likumu, bieži vien jāizdara grozījumi citos likumos. Šajā konkrētajā gadījumā tas attiecas uz Muitas kodeksu, jo būs jauna terminoloģija, piemēram,  bija Valsts finansu inspekcija,  tagad ir Valsts ieņēmumu dienests. Un  kādā veidā to labāk formulēt? Vai to iekļaut jau tajā likumprojektā, kurā tiek izskatīts jaunais piedāvātais variants, šajā gadījumā, - par Valsts ieņēmumu dienestu? Vai virzīt to tālāk kā atsevišķu likumprojektu? Manā skatījumā, pārskatāmāk un juridiski korektāk būtu, ja būtu jauns likumprojekts par grozījumiem attiecīgajā likumā, jo tādā gadījumā vienmēr var pateikt, kādā formā tas attiecīgais likumprojekts, šajā gadījumā Muitas kodekss,  beigās ir.  Tāpēc šoreiz piedāvātie grozījumi Muitas kodeksā ir cieši saistīti ar iepriekšējo jautājumu par Valsts ieņēmumu dienestu. Man būtu lūgums kolēģiem  akceptēt to pirmajā lasījumā.

     Priekšsēdētājs. Paldies! Redzu, ka daži deputāti meklē šos dokumentus.  Jāsaka, ka mums ir gandrīz vai divas galējības. Dažas komisijas pat vismazāko iesniegumu iesniedz uz pilna formāta lapas,  bet Budžeta un finansu (nodokļu) komisija uz vienas lapas ir mēģinājusi  iesniegt visus dokumentus. Tas ir apsveicami no papīra taupīšanas viedokļa, bet acīmredzot apgrūtina sekošanu debatēm  un lēmuma pieņemšanu.  Tāpēc ir lūgums Sekretariātam - no komisijām iesniegumu par katru likumprojektu, par katru grozījumu likumprojektā pieņemt uz atsevišķas papīra lapas. Es domāju, - tad,  ja tas ir atsevišķs likumprojekts.  Vai visiem ir šis savienotais variants? Vai deputāti debatēs ir pieteikušies? Nav. Tātad balsosim par pāriešanu pie likumprojekta “Par izmaiņām Latvijas Muitas kodeksā” lasīšanas pa pantiem. Lūdzu rezultātu.  Par - 67, pret - nav,  5 - atturas. Akceptēts.

     Nākamais ir likumprojekts “Par izmaiņām Latvijas Kriminālprocesa kodeksā”.  Pirmais lasījums. 

     A.Piebalgs (LC).

     Piedāvātais likumprojekts ir pilnīgi identisks iepriekšējam,  arī tas izriet no likumprojekta “Par Valsts ieņēmumu dienestu”.  Tā ka man vairs nekādu paskaidrojumu nav.

     Priekšsēdētājs. Paldies! Vai kāds deputāts vēlas runāt debatēs? Nevēlas. Tad, lūdzu,  balsosim par pāreju uz likumprojekta “Par izmaiņām  Latvijas Kriminālprocesa kodeksā” lasīšanu pa pantiem.  Lūdzu rezultātu.  Par - 74, pret - nav,  atturas - 3. Paldies. Akceptēts.

     No Piebalga kunga papildu informācijas nebūs? Acīmredzot tāpat kā visus pārējos - iekļaut darba kārtībā lasīšanai pa pantiem pēc nedēļas? Paldies.

     Nākamais ir likumprojekts “Par Saeimas deputātu palīgu statusu” (pirmajā lasījumā).  Vārds deputātam Lagzdiņam - Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijas vadītājam!

     J.Lagzdiņš (LC0.

     Priekšsēdētāja kungs, kolēģi deputāti! Pirms nedēļas pieci Saeimas deputāti iesniedza nelielu likumprojektu “Par Saeimas deputātu palīgu statusu”.  Jāatzīmē, ka atšķirībā no Augstākās padomes atsevišķus Saeimas darbības iekšējos jautājumus nevar risināt ar Saeimas Prezidija normatīvajiem aktiem, bet tie ir jārisina ar likumu.

     Īsumā šā likumprojekta būtība ir šāda. 1990.gada 29.maijā Latvijas Republikas Augstākā padome apstiprināja nolikumu “Par Latvijas Republikas tautas deputātu palīgu  - sekretāru”.  Pamatojoties uz šo normatīvo aktu, Augstākās padomes deputātu palīgi strādāja vairāk nekā trīs gadus.  Šā likumprojekta iesniedzēji un arī Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija uzskata, ka šobrīd nav nepieciešams pieņemt jaunu normatīvo aktu, kas reglamentētu Saeimas deputātu palīgu statusu, bet ir nepieciešams ar nelieliem  grozījumiem atjaunot veco Augstākās padomes pieņemto nolikumu. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ierosina Augstākās padomes pieņemtajā nolikumā “Par Latvijas Republikas tautas deputātu palīgu - sekretāru” izdarīt šādus grozījumus: izslēgt no šā nolikuma teksta 3.punkta pirmo daļu,  kura ir pretrunā ar spēkā esošajiem likumdošanas aktiem par pensiju, kā arī izslēgt 5. un 6. punktu, kuri ir pretrunā ar darba likumdošanas aktiem. Tāds īsumā ir komentārs.  Aicinu kolēģus deputātus ļoti konstruktīvi un varbūt pat bez debatēm pieņemt šo normatīvo aktu, kuram ir tīri tehnisks raksturs.  Paldies par uzmanību.

     Priekšsēdētājs. Prezidijs ir saņēmis 10 deputātu iesniegumu par šā likumprojekta izskatīšanas steidzamību. Viens deputāts var runāt “par”, viens - “pret”,  un tad mums būs jābalso. Neviens nevēlas runāt un  nav pieteicies Sekretariātā. Tāpēc, lūdzu, balsosim  par iesniegto priekšlikumu - izskatīt šo likumprojektu kā steidzamu. Lūdzu, balsosim! Lūdzu rezultātu! Par - 76,  pret - 2, atturas - 4. Lēmums par steidzamību ir pieņemts.

     Ja debatēs neviens nerunās, mums būs jābalso par pāreju uz likumprojekta lasīšanu pa atsevišķiem pantiem. Bet es tomēr gribu jautāt Sekretariātam - vai nav neviens deputāts pieteicies debatēs? Nav pieteicies. Lūdzu, balsosim par pāreju pie likumprojekta “Par Saeimas deputātu palīgu statusu” lasīšanas pa pantiem! Lūdzu rezultātu. Par - 78, pret - nav, atturas - 1.

     Vārds Lagzdiņa kungam!

    

     J.Lagzdiņš. Priekšsēdētāja kungs, es ierosinu pāriet uz likumprojekta lasīšanu pa pantiem šodien - tūlīt pat.

     Priekšsēdētājs. Šādu priekšlikumu Kārtības rullis neaizliedz. Vai ir kādi iebildumi? Tad sāksim izskatīt šo likumprojektu pa pantiem.

     J.Lagzdiņš. Godātie kolēģi,  priekšsēdētāja kungs! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija pēc šā likumprojekta iesniegšanas Prezidijā nav saņēmusi nevienu deputāta priekšlikumu par šā likumprojekta redakcijas grozīšanu.

     Priekšsēdētājs. Vai jums, deputāti, ir kādas iebildes, priekšlikumi vai komentāri? Deputāts Grīnblats. Lūdzu!

     M.Grīnblats (TB).

     Godātie deputāti! Tā kā šajā dienā tiek steidzīgi pāriets no pirmā lasījuma uz otro lasījumu, tad, protams,  saprotamu iemeslu dēļ būtu jānomaina viss, kas šeit skar Augstāko padomi. Bez tam būtu priekšlikums ieviest arī punktu... Tas varētu būt pirmais punkts, kas noteiktu to, ka deputāta palīgs, sekretārs, nevar būt persona, kas nav Latvijas Republikas pilsonis. Ja jau šeit visi deputāti kopumā ir Latvijas Republikas pilsoņi,  tad arī šāda piebilde katrā ziņā nenāktu par ļaunu. Droši vien arī šeit pašreizējā situācijā ir tādi fakti, kas ir saistīti ar mažoritārām vēlēšanām, kur bija šo deputātu vēlēšanu apgabali, jo šobrīd, godīgi sakot, vēlēšanu apgabals jau ir samērā izplūdis jēdziens. Kas tad šobrīd ir vēlēšanu apgabals? Reāli mēs it kā pārstāvam... Te vienkārši var rasties tehniskas grūtības. Un tad to visu vajadzētu arī ņemt vērā šajā projektā.

     Priekšsēdētājs. Godātie kolēģi,  vai jums ir rakstveida iesniegumi? Lūdzu, Lagzdiņa kungs!

     J.Lagzdiņš (LC).

     Kolēģi deputāti! Tā kā ir uzsāktas debates par šā likumprojekta vienīgo  pantu, es gribētu vērst jūsu uzmanību uz to, ka sagatavotajā likumprojekta tekstā ir tieši ievērots tas priekšlikums, kuru šobrīd izteica mūsu kolēģis Grīnblats, un likuma pēdējais teikums nosaka... Pareizāk sakot, visā nolikuma tekstā vārdi “Augstākā padome” tiek aizstāti ar vārdu “Saeima”.

     Runājot par to, vai deputāta palīgs var būt nepilsonis vai pilsonis,  es ceru, ka pēc mēneša mēs pieņemsim Civillikumu, un tajā ir norma, ka visiem  ierēdņiem ir jābūt pilsoņiem.  Un, tā kā arī deputāta palīgs ir ierēdnis, tad arī viņam būs jābūt pilsonim. Tā kā šeit nav nekādu problēmu.

     Priekšsēdētājs. Es ceru, ka Grīnblata kungs tūlīt uzrakstīs savu...

     (Deputāts M.Grīnblats no zāles: “Pēc Lagzdiņa kunga es atsaucu”...)

     Deputāts Grīnblats savu priekšlikumu, ja es šeit esmu no liela attāluma pareizi sadzirdējis, pamatojoties uz šo skaidrojumu, atsauc. Vai ir vēl kādi priekšlikumi? Vai vēl kāds vēlas vārdu debatēs? Ja nav, tad man ir tiesības, godātie kolēģi, likt šo likumprojektu balsošanai visumā. Es lūdzu zvanīt, un tad balsosim par likumprojektu “Par Saeimas deputātu palīgu statusu” pieņemšanu visumā. Es vārdu “visumā” lietoju saskaņā ar Kārtības rulli. Es ceru, ka jaunajā Kārtības rullī varētu būt arī kāds cits vārds vai cits apzīmējums - ka mēs pieņemam likumu galīgajā  akceptā. Pagaidiet, vēl nāk deputāti...

     Lūdzu, balsosim par likumprojekta “Par Saeimas deputātu palīgu statusu” akceptu visumā. Lūdzu rezultātu. 80 - par, pret - nav, 2 - atturas. Likums ir pieņemts.

     Tagad reģistrēsimies. Ja būs kādi paziņojumi, - tad pēc tam, lūdzu, kolēģi! Taču tagad es lūdzu reģistrācijas režīmu! Tomiņa kungs, nolasiet izdruku! Vai kāds vēlas sniegt  paziņojumu? Šoreiz saraksts liekas garāks...

     Z.Tomiņš (LZS).

     Nav reģistrējušies šādi deputāti: Georgs Andrejevs,  Indulis Bērziņš, Alfreds Čepānis, Imants Daudišs, Aivars Endziņš, Andris Grots, Andris Gūtmanis, Juris Janeks, Aleksandrs Kiršteins, Aivars Kreituss...

     Priekšsēdētājs. Kreitusa kungs ir zālē.

     Z.Tomiņš.  Vilis Krištopans...

     Priekšsēdētājs. Deputāts Krištopans ir zālē.

     Z.Tomiņš. Egils Levits, Ivars Silārs, Leonards Stašs, Jānis Ārvaldis Tupesis, Joahims Zīgerists, Alfrēds Žīgurs.

     Priekšsēdētājs. Man deputāti ir jāinformē tikai par to,  ka Prezidijs ir saņēmis deputāta Grota iesniegumu,  kurā viņš paziņo, ka jūtas ļoti nelāgi un tāpēc atstāj plenārsēdi, lai dotos pie ārsta.

     Paldies.  Tagad sekos pusdienas pārtraukums.

                (P ā r t r a u k u m s)

                Sēdi vada            Latvijas Republikas 5.Saeimas priekšsēdētājs

                Anatolijs Gorbunovs.

     Priekšsēdētājs. Sāksim pēcpusdienas sēdi. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos””. Lūdzu referentu! Godātā Seiles kundze - lūdzu!

     A.Seile (LNNK).

Centrālāzemes komisija, pamatojoties uz zemes strīdu izskatīšanas praksi, ir sagatavojusi dažus grozījumus likumam “Par zemes privatizāciju lauku apvidos”.

     Centrālā zemes komisija savu sagatavoto projektu iesniedza Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijai, kas detalizēti izskatīja šos priekšlikumus un virzīja tos tālāk uz plenārsēdi kā savu sagatavotu projektu ar saviem ierosinājumiem. Šo jautājumu apkopot Prezidijs uzticēja vēlreiz Tautsaimniecības komisijai un novirzīja to arī izskatīšanai Juridiskajā komisijā.  Pašreiz ir tāda situācija, ka Prezidijā pirmoreiz iesniegtajam dokumentam ir nr. 152, taču, ievērojot nebūtiskus,  bet precizējošus ieteikumus, ir sagatavots jauns,  Tautsaimniecības komisijā akceptēts dokuments - dokuments nr. 208, kas šajā nedēļā tika izsniegts visām frakcijām.  Es gribu lūgt plenārsēdi par pamatu ņemt dokumentu nr.208.

     Priekšsēdētājs. Vai kādam ir iebildumi? Lūdzu - Zaščerinska kungs!...

     Seiles kundze, mēs atklājam debates par jūsu priekšlikumu, tāpēc, lūdzu, ļaujiet nākt tribīnē Zaščerinska kungam!

     J.Zaščerinskis (SL).

     Cienījamie kolēģi! Pieņemot lēmumu uzticēt komisijām šā jautājuma izskatīšanu, mēs vadījāmies no tiem priekšlikumiem,  kādi bija iestrādāti projektā. Ja mēs tagad sāksim  izskatīt citu projektu, tas nozīmē, ka mēs dosim zināmu prioritāti dažiem priekšlikumiem, kuri var uzreiz bez atsevišķa balsojuma tikt iekļauti lēmuma projektā. Tā kā 152. dokuments ir izdalīts visiem deputātiem, frakcijai “Saskaņa Latvijai” būtu priekšlikums tomēr vadīties no pirmā, nobalsotā dokumenta un par visiem labojumiem, to skaitā arī par Tautsaimniecības komisijas iestrādātajiem labojumiem, balsot kā par jebkuru citu priekšlikumu,  kas saņemts no tā vai cita deputāta. Paldies par uzmanību!

     A.Seile (LNNK).

     Gribu paskaidrot, ka jebkuram deputātam, jebkurai frakcijai ir tiesības apstrīdēt jebkuru rindkopu sagatavotajā likumprojektā, un, tā kā 208. dokuments tehniskas ērtības labad visiem tika izsniegts šonedēļ, aicinu tomēr nobalsot par 208.dokumenta izskatīšanu. Pretējā gadījumā mums jautājuma apspriešana būs jāatliek,  jo es, konsultējoties ar deputātiem zālē, sapratu, ka šis iepriekšējais dokuments cilvēkiem šodien nav līdzi.

     Vēl gribu paskaidrot, ka ir tikai divas ļoti nelielas atšķirības, kuras ir iestrādājusi Tautsaimniecības komisija, un tas ir: 208. dokumentā 1.pantā pēdējā rindkopa, kur tiek garantēta zemes dzīļu un saudzējamo objektu aizsardzība, un 7.pantā...  nē, 8.pantā izsvītrot vārdu “izmaksāts”.

     Priekšsēdētājs. Godātie kolēģi! Man ir jāatzīst, ka tā ir arī Prezidija kļūda, jo mēs šādu praksi atbalstīt nevaram, jo tad mums ir jāmaina Kārtības rullis. Jo Tautsaimniecības komisijā ir būtībā sākusies izskatīšana pa pantiem, mainot jau iesniegto likumprojektu. Komisija to var darīt,  bet tikai pēc tam, kad projekts jau ir akceptēts pirmajā lasījumā un tālāk tiek skatīts lasīšanā pa pantiem.  Es pats arī esmu komisijā... Diemžēl nedz komisijā, nedz Prezidijā mēs šo detaļu neievērojām, un tagad esam nonākuši tādā, manuprāt,  ne visai tiesiskā situācijā, jo Kārtības rullis... man māj ar galvu, ka tā tas nav... Kārtības rullis neparedz labojumu izdarīšanu likumprojektā, pirms tas nav akceptēts lasīšanai pa pantiem.

     A.Seile (LNNK).

     Es vēlreiz atkārtoju, ka šos divus papildinājumus ir iestrādājusi Tautsaimniecības komisija, kura pati arī sagatavoja šo likumprojektu, un es precīzi norādīju, kurās vietās ir izmaiņas. Man vienkārši  ir lūgums, - ja ir iespējams,  nobalsot par 208. dokumenta ņemšanu par pamatu. Es uzņemos saistības saskaņot ar frakciju “Saskaņa Latvijai” visus iespējamos šīs frakcijas priekšlikumus,  kuru liela daļa jau ir rakstveidā iesniegti Tautsaimniecības komisijai.

     Priekšsēdētājs. Mums, godātie deputāti,  cits nekas neatliek, kā šīs neprecizitātes izlemt ar balsojumu. Vai jūs uzskatāt par iespējamu pirmajā lasījumā izskatīt 208.dokumentu, kurā Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisija ir jau izdarījusi labojumus, kuri jums tika nolasīti un pateikti? Vai vēl kāds vēlas runāt par šo jautājumu? Nē. Lūdzu, balsosim par to, ka ir iespējams izskatīt 208.dokumentu! Es atvainojos, vienu sekundīti!... Par procedūru... Lūdzu - deputāts Rozentāls!

     A.Rozentāls (LZS).

     Es atvainojos,  cienījamie deputāti! Protams, ir jābalso, lai gan es uzskatu, ka mēs varam izskatīt 152.dokumentu. Kāpēc mums vajadzētu balsot par 208.dokumentu? Ja ir tikai divi labojumi, mēs taču varam skatīt 152.dokumentu!

     Priekšsēdētājs. Redziet, godātie kolēģi! Es nevaru komentēt nedz jūsu izteikumus, nedz arī izvirzīt savus ieteikumus, bet... to vajag Seiles kundzei pašai izlemt - vai tagad cīnīties par šo radušos finesi,  kas sarežģī lietas tiesisko pusi, vai parastā kārtībā izskatīt un panākt to pašu rezultātu?

     A.Seile (LNNK).

     Es varu aizstāvēt šo likumprojektu arī, ņemot vērā par pamatu 152.dokumentu.

     Priekšsēdētājs. Tātad izskatām 152. dokumentu.  Vai visiem deputātiem  ir šis dokuments? Ja kādam nav, tad tā arī ir Prezidija vaina, ka mēs esam tā ne visai korekti izdarījuši un izdevuši citu dokumentu... Tātad,  ja kādam deputātam dokumentu nav, Sekretariāts pavairos un izsniegs. Sekretariātā varēsit saņemt.

     Lūdzu, Seiles kundze!

     A.Seile (LNNK).

     Kā es jau ievadā teicu, ir izdarīti nelieli labojumi, kurus ir iesniegusi Zemes komisija un atbalstījusi Tautsaimniecības komisija, un uz šo labojumu pamata ir izveidots 152. dokuments.

     Zemes komisijā pašreiz ir izskatītas 1305 zemes strīdu lietas un ir izveidojusies zināma prakse. Mēs  esam sapratuši, kādas detaļas likumā nav precīzi izstrādātas un kādi priekšnoteikumi likumā nav iestrādāti, kuri varētu sekmēt zemes reformas ātrāku norisi. Tādēļ arī ir radušies šie labojumi.

     Šo labojumu pieņemšanu it sevišķi vajadzīgs paātrināt tāpēc, ka ir nepieciešama zemes īpašumu reģistrācija zemesgrāmatās, lai varētu nostiprināt kā zemes īpašumus, tā arī citus nekustamos īpašumus. Es negribu gari skaidrot, kādi vēl būtu iemesli, kas nosaka šo nepieciešamību izskatīt labojumus, gribu komentēt Tautsaimniecības komisijas sagatavoto projektu.

     Tātad ir jauna redakcija likuma par zemes reformu lauku apvidos 3.pantam. Ar šo labojumu privatizācijai tiek pakļauta arī tā zeme, kura 1940. gada 21.jūlijā bija valsts un juridisko personu īpašumā. Tajos gadījumos, ja zemes reformas pirmajā kārtā šī zeme jau ir piešķirta kādai fiziskajai personai. Es varu komentēt šādus gadījumus, kad, piemēram, bijušajam īpašniekam viņa zemes vietā bieži vien tika piešķirts kāds gabaliņš robežu iztaisnošanas nolūkos. Gluži vienkārši tāpēc, ka uz viņa zemes bija uzcelta kādai citai fiziskajai personai piederoša māja, bijušajam īpašniekam zeme tika kompensēta ar zemes gabaliņu, piemēram, no valsts mežu fonda zemēm. Valsts meža dienesta institūcijas šo jautājumu ir saskaņojušas, piekritušas, lēmums ir pieņemts, bet šis cilvēks, kuram ir iedotas tikai lietošanas tiesības, nevar šo zemi saņemt īpašumā. Šis labojums 3.pantā tātad paredz šo attiecību nokārtošanu.

     Turklāt 3.pantā šajā redakcijā nav iestrādāts noteikums (bet Tautsaimniecības komisijā ir jau iesniegti priekšlikumi par to), lai attiecībā uz zemes dzīlēm un aizsargājamo objektu teritorijām, kuras varētu nodot bijušajiem īpašniekiem, tiktu tomēr šī situācija reglamentēta atsevišķos likumos. Par aizsargājamiem objektiem jau šāds likums ir pieņemts, bet man jūs jābrīdina, ka par zemes dzīlēm absolūti nekas nav pieņemts un saskaņā ar Civillikumu visas zemes dzīles ir bijušo īpašnieku rīcībā. Ja šādi likumi tika izstrādāti un jaunā Vides un reģionālās attīstības ministrija paātrinās šā likuma izstrādāšanu par zemes dzīlēm, šeit varētu iekļaut tādu papildu labojumu.

     Būtisks labojums ir arī 6.pantā, kur ir runa par to, kādā veidā zeme tiks piešķirta tiem cilvēkiem, kuri kolhozu un sovhozu privatizācijas gaitā ir ieguvuši ēkas uz bijušo īpašnieku zemes.  Jaunais labojums nosaka, ka šo zemi atgūst bijušais īpašnieks. Tāds noteikums bija arī vecajā redakcijā, bet šajā redakcijā jauno ēku īpašniekam tiek garantēta tā sauktā piespiedu noma.

     Mēs uzskatām šādu normu par pareizu, jo šīs attiecības ir jākārto, - gan bijušā zemes īpašnieka attiecības ar ēku īpašnieku, gan otrādi.

     Nākamais papildinājums 6.pantā paredz, ka melioratīvās būves, kuras ir izbūvētas iepriekšējos gados uz bijušo īpašnieku zemēm, tiek nodotas bez atlīdzības  šīs zemes atguvējam. Līdzšinējā likumā šāda melioratīvo būvju bezmaksas nodošana īpašumā bija paredzēta tikai tai iedzīvotāju, pareizāk sakot,  tai pilsoņu daļai, kuri iegūst zemi īpašumā no jauna. Tātad tagad arī bijušajam īpašniekam ir tiesības saņemt šīs melioratīvās būves bez maksas.

     Vairāki labojumi ir tīri redakcionālas dabas, bet 9.panta papildinājumi paredz, ka tad, ja mantinieks vai bijušais zemes īpašnieks vēlas saņemt zemi īsākā termiņā, nekā tas, kādā viņš kādreiz bija to pieprasījis zemes reformas pirmajā kārtā... Nu, piemēram, viņš bija pieprasījis zemi ar 1996.gadu, bet, ja sabrūk paju sabiedrība vai mainās juridiskās personas, kam tagad piederēs zeme? Šis labojums paredz, ka zemes īpašnieks var dabūt zemi ātrāk par savā pieprasījumā minēto termiņu. Šajā pantā ir iestrādāts arī papildinājums par personisko palīgsaimniecību aizsardzību, jo parasti pašvaldības, arī juridiskās personas zemi ir pieprasījušas lietošanā uz vienu gadu un noslēgušas nomas līgumu ar iedzīvotājiem, kuri izmanto palīgsaimniecību zemi (parasti tie ir daudzdzīvokļu māju iedzīvotāji ciematos). Tikai uz vienu gadu. Un tāpēc ir nepieciešams zināms nodrošinājums šo palīgsaimniecību lietotājiem. Mums ir iestrādāta norma, ka šādos gadījumos  zemes nomas līgums var tikt pagarināts līdz termiņpieprasījuma beigām, ja pašvaldība to pieprasa.

     10.pantā bija iestrādāti noteikumi, ka pirmpirkuma tiesības attiecībā uz ēkām un būvēm ir tikai tiem bijušajiem īpašniekiem, kuri pēc pirmās zemes reformas kārtas kategoriski pieprasīja atpakaļ savu bijušo zemi, un šādā gadījumā viņus ierakstīja neapmierināto pieprasījumu reģistrā. Tātad šādiem  cilvēkiem bija tiesības (pēc mūsu likuma, ja tas nebūtu grozīts), nopirkt ēkas, kas uzceltas uz viņu zemes. Piemēram, uz bijušā īpašnieka zemes ir uzcelta lopu ferma. Viņš pats vēlējās šo fermu privatizēt, bet viņam varbūt nepietiek paju, varbūt nebija tādas iespējas un fermu privatizēja citi cilvēki. Ja šie cilvēki vai nu izmanto šo ēku kādam citam mērķim, vai maina īpašnieku (jo bieži vien, piemēram, fermu ēkās tiek ierīkotas zāģētavas), tad šim zemes īpašniekam ir pirmpirkuma tiesības uz šo būvi. Uzskatu,  ka norma ir pareiza un demokrātiska un ka to vajadzētu šodienas sēdē akceptēt kā konceptuālu.

     Pārējie labojumi attiecas uz 12.pantu, kur no teksta ir izsvītrota norma par izmaksāto zemi. Paskaidrošu šā panta grozījumu būtību. Agrāk cilvēks varēja saņemt zemi atpakaļ, neskatoties uz to, vai Hipotēku bankā zemi bija paspēts izmaksāt vai ne,  bet tagad šis labojums dod tiesības saņemt kompensāciju par to zemi, kuru cilvēks nav paspējis izmaksāt visā pilnībā. Tātad šī norma ievieš visā likumā vienveidību attiecībā uz tiem īpašniekiem, kuri prasa kompensāciju, un tiem īpašniekiem, kuri prasa savu zemi atpakaļ. Zināmā mērā tas mazliet atvieglo arī pagastu zemes komisiju darbu, jo strīdīgu gadījumu ir mazāk, un katrs bijušais zemes īpašnieks centīsies par katru cenu atgūt zemi savā īpašumā, nevis saņemt kompensāciju.

     Viens no būtiskākajiem ir Centrālās zemes komisijas izstrādātais un Tautsaimniecības komisijā akceptētais priekšlikums, ka pagastu tautas deputātu padomes var deleģēt sava pagasta valdei lēmuma pieņemšanu par zemes īpašuma atdošanu vai piešķiršanu no jauna. Bieži vien ir dzirdami iebildumi: vai valde, tātad šaurs cilvēku loks, no kuriem daudzas varbūt ir ieinteresētas personas, kuras  pārstāv dažādus resorus, spēj objektīvi lemt par zemes atdošanu? Bet prakse ir pierādījusi, ka tautas deputātu padomes šo jautājumu lemj formāli. Tā kā tautas deputātu padomju sesijām sanākt ir ļoti grūti, it sevišķi ražas novākšanas laikā, šīs sesijas vienkārši nesanāk un lēmumu pieņemšana aizkavējas. Pašreiz ir izveidojusies tāda situācija, ka Valsts zemes dienests ir gatavs iemērīt zemi un formēt tālāk zemes īpašuma dokumentus, lai tie tiktu reģistrēti zemesgrāmatās, bet pagastu padomes kavējas ar lēmumu pieņemšanu. Un, ja nu atrastos kaut viena tāda padome, kura savai valdei šīs tiesības negribētu deleģēt, no mūsu sagatavotā teksta izriet, ka padome to var arī nedarīt,  jo tas ir pašas padomes rokās - izlemt, vai deleģēt šīs tiesības valdei vai ne, vai saīsināt šo ceļu līdz zemesgrāmatu ierakstam vai ne.

     Tāda ir labojumu būtība. Es jūs ļoti lūdzu nopietni diskutēt. Vēl gribu paskaidrot, ka jau tagad ir saņemti vairāki priekšlikumi - gan no atsevišķiem deputātiem, gan no Juridiskās komisijas, gan no frakcijas “Saskaņa Latvijai”, gan arī no frakcijas LNNK.  Šos priekšlikumus un arī tos, kurus jūs iesniegsit šodien rakstveidā, izskatīsim nākamajā nedēļā. Paldies par uzmanību!

     Priekšsēdētājs. Paldies! Sāksim  vispārējas debates. Debatēs pieteikušies deputāti Berķis, Lucāns, Grīnblats un Zaščerinskis.

     Vārds deputātam Aivaram Berķim. Lūdzu!

     A.Berķis (LZS).

     Cienījamais priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Sākšu ar 1937.gada Civillikumu, kura darbību esam atjaunojuši. Civillikuma 1042.pantā ir teksts: “Zemes īpašniekam pieder ne vien tās virsma, bet arī gaisa telpa virs tās, kā arī zemes slāņi zem tās un visi izrakteņi, kas tajos atrodas”. Tālāk - 1044.pants: “Zemes īpašnieks var pēc sava ieskata rīkoties ar savas zemes virsmu, gaisa telpu virs tās, kā arī ar zemes slāņiem zem tās, ja vien viņš ar to neskar svešas robežas.” Bet, lai tomēr nepiešķirtu tam īpašniekam neierobežotu varu, 1036.pants nosaka: “Īpašums dod īpašniekam vienam pašam pilnīgas varas tiesības pār lietu, ciktāl šīs tiesības nav pakļautas sevišķi noteiktiem aprobežojumiem.”

     Šajā sakarībā gribu izteikt savus apsvērumus par zemes privatizācijas likuma 3.panta pēdējo rindkopu. Zemes dzīļu un ar aizsargājamiem dabas objektiem aizņemtās zemes nodošanu īpašumā reglamentē speciāli likumdošanas akti. Kā saprast šo rindkopu par zemes nodošanu īpašumā? Vai īpašumā nodod ar piebildi, ka īpašuma tiesības  būs “pakļautas sevišķi noteiktiem aprobežojumiem”? Tā varētu darīt. Vai arī jāsaprot tā, ka reglamentēts tiek pats atdošanas process? Vārdu sakot, gribu - atdodu, gribu - neatdodu. Atsaucoties uz to, ka būs kādi speciāli likumdošanas akti... Jau Augstākās padomes laikā pieņemtie likumi un to skaidrojums pierāda, ka likumu gatavotājiem bija prātā šis neatdošanas variants. 1992.gada 12.aprīlī pieņemtajā likumā “Par īpaši aizsargājamo dabas objektu teritorijām” jau esam paspējuši ierakstīt, ka likuma “Par zemes reformu Latvijas Republikas lauku apvidos” 12.pantā noteiktās prioritātes zemes saņemšanā neattiecas uz deviņiem rezervātiem, uz piecu upju un ezera krasta joslu, uz 16 botāniskajiem liegumiem, uz purvu un dzērvenāju liegumiem utt. - kopumā uz teritorijām daudzu tūkstošu hektāru platībā. To pašu viedokli jau Augstākās padomes laikā pauda vairāki deputāti,  par dabas resursiem runājot, un ne velti abas šīs lietas te ir iespiestas vienā rindkopā. Kā katrreiz,  kad deputāts ir savu viedokli pamatojis, to varētu izpētīt, lasot toreizējo runu stenogrammas. Kuluāru sarunās pamatojums ir vienkāršs: visu, kas valstij vajadzīgs, vajag pievākt tūlīt, kamēr vēl zeme nav atdota, lai vēlāk valstij šī zeme par dārgu naudu nav no īpašnieka jāatpērk. Es piekrītu, ka tā var rīkoties, ja zeme tiešām ir valsts īpašums, vai arī tad, ja uz bijušā īpašnieka zemi neviens nav pieteicies. Tad valstij būtu lietderīgi, bet šādi nevar rīkoties, ja attiecīgajam zemes gabalam  jau ir atradies bijušais īpašnieks. Atdosim šo zemi īpašniekam un tad lemsim, vai šo zemes gabalu no viņa atpirkt vai neatpirkt. Tā to visā pasaulē dara. Un tad arī šeit, Saeimā, par to lemjot, bieži vien izrādīsies, ka gluži labi varam iztikt bez kāda ierēdņa iecerētā kumosa,  ja par to jāmaksā nauda. Ka, piemēram, Teiču rezervāta zemnieks vēl rūpīgāk nekā valsts ierēdnis spēs ievērot visus rezervāta noteikumus,  bet dzērvenes, protams, savā purvā lasīs pats, nevis rezervāta uzrauga draugi no Rīgas. Mums ir jāizklīdina maldīgais uzskats, ka mantinieks, atguvis zemi, tūlīt cirtīs un pārdos, un medīs, un postīs. Nu, protams, vienmēr būs izņēmumi, bet es esmu pārliecināts, ka latviešu zemnieks nav dumjāks par zviedru vai somu, vai jebkuru citu ārzemju zemnieku un jau tagad ir sapratis, piemēram, ka tāds skaists un īpatns dabas stūrītis arī no peļņas viedokļa var ienest un ienesīs vairāk naudas nekā graudi vai baļķi, vai malka.

     Un par izrakteņiem. Par granti vai dolomītu. 40 gadus mēs esam skatījušies, cik bezatbildīgi un izšķērdīgi ar šiem resursiem ir rīkojušies, kā pa tiem rakņājas, cik nelietderīgi tos izmanto valsts uzņēmumi, zinot, ka tas jau neko nemaksā, ej tikai un grāb, - ja nebūs tur, tad paprasīsi citur, atsavināsi un paņemsi. Bet kāpēc vajadzētu tam zemnieciņam, kurš sēdēja vai pašreiz sēž grantskalna galā un kura lauki tur, protams, nav auglīgi, noskaust vēl to, ko viņš varētu dabūt, pārdodot šo granti un piepelnoties? Vai cits piemērs - par ķieģeļu  dedzināšanu no savas zemes māla. Kāpēc tad to atsavināt? Te ir iebildumi, ka valsts ģeologi jau esot, piemēram, izpētījuši naftas atradnes un ka tur ielikta milzu nauda, un - kā tad ir?! - tagad īpašniekam atdod šīs naftas krātuves, un  viņš nu pumpēs laukā to, kas viņam it kā nepieder. Ģeologi ir jau izpētījuši arī daudz ko citu, piemēram, viņi ir izpētījuši, ka Limbažu rajonā, ja atmiņa mani neviļ, atrodas milzīgi dzelzsrūdas krājumi. Tiesa, tie ir lielā dziļumā, bet kādreiz droši vien pienāks laiks,  kad tos izmantot būtu izdevīgi. Nu tad ko? Varbūt nedalīsim vispār Limbažu rajona zemes, bet gaidīsim laiku, kad šie izrakteņi būs vajadzīgi? Uzskatu, ka tas, protams, nav nekāds iegansts zemi īpašumā neatdot. Cits jautājums ir par to, kā ar šiem krājumiem rīkoties: vai atstāt pilnīgas varas tiesības īpašniekam vai izmantot manis jau minētā Civillikuma 1036.panta nosacījumu, ka šīs tiesības var pakļaut “sevišķi noteiktiem aprobežojumiem”? Lūk, tāpēc es ieteiktu 3.panta pēdējo rindkopu vai nu svītrot, vai - vēl labāk - izteikt skaidrā un nepārprotamā formā - ka zemes dzīļu un ar aizsargājamiem dabas objektiem aizņemtā zeme atdodama agrākajiem īpašniekiem vai to mantiniekiem, kā arī var tikt nodota īpašumā citām fiziskajām personām,  bet šo zemju izmantošanu reglamentē speciāli likumdošanas akti.

     Tālāk - problēma, kas atspoguļojas 6. un 7.pantā un ir jūtama arī pašā likuma garā. Cik īsā vai ilgā laikā zeme ir jāatdod, ja to pieprasījis bijušais īpašnieks? Mēs saprotam, ka laukos saimniekošanu nav iespējams pārtraukt vienā mirklī, tāpēc gadījumā, kad uz bijušā īpašnieka zemes uzcelta kolhoza ferma, kuru tagad pārņēmuši paju īpašnieki, īpašnieks tiešām varēja atgūt savu zemi pēc juridisko personu zemes lietošanas tiesību izbeigšanās, bet ne vēlāk kā piecu gadu laikā pēc zemes pieprasījuma iesniegšanas. Tas ir saprātīgi, bet te tomēr būtu nepieciešams viens izņēmums: Zemnieku savienība ir par to, ka politiski represētajiem viņu zeme ir jāatdod tūlīt - pusgada vai, vēlākais, gada laikā, un tas būs taisnīgi. Pretējā gadījumā daudzi politiski represētie, kas visi ir jau padzīvojuši cilvēki, zemi gan saņems, bet tikai tās septiņas pēdas - un ne tur, kur viņi grib. Tātad šis piecu gadu termiņš uz politiski represētajiem nebūtu attiecināms.

     Man nepatīk arī 6.panta 3.daļas otrā teikuma pašreizējais formulējums, ka juridiskajām un  fiziskajām personām, kam pieder ēkas un būves, bet nepieder zeme, ir nomas tiesības uz zemi, kura nepieciešama tām piederošo ēku un būvju uzturēšanai. Grozījuma autori apgalvo, ka te domāta tikai zeme, uz kuras ēkas atrodas, un pagalms vai projektā paredzētā zeme. Turpretī  pagastu zemes komisijas dažuviet to tulko tā, ka te domātas arī ganības un pļavas visu kūtī esošo govju uzturēšanai. Tad būtu vajadzīgi pat 100 un vairāk hektāri. Lai šāda iespēja nepavērtos un lai nebūtu iespējami dažādi tulkojumi, es domāju, ka vajadzētu tomēr ierakstīt skaidri un saprotami, ka šīm personām ir zemes nomas tiesības attiecībā uz zemi, kuru aizņem pagalms un ēkas, un vēl bez tam ir arī tiesības nomāt ne vairāk par pushektāru zemes,  kas nepieciešama šo ēku un būvju uzturēšanai. Ne vairāk! Var būt mazāk, bet ne vairāk. Un tad tāds likuma tulkojums nebūs iespējams.

     Vēl viens priekšlikums. Zemnieku savienība savā programmā ir deklarējusi, ka zemes reforma nevar tikt nedz apturēta, nedz arī būtiski grozīta. Tas nozīmē, ka mēs aizstāvam arī tos pirmos zemniekus, kam zemi ierādīja 1989. un 1990.gadā, - tā dēvētos “Breša zemniekus”. Ja cilvēkam toreiz oficiālā, likumīgā vara ierādīja zemi un atļāva uzcelt mājas, šis zemnieks jāaizstāv un jāaizsargā. Taču mēs tomēr esam pret to, ka ar šo likumu aizbildina atsevišķas nepareizības. Piemēram, bija gadījums, kad viens toreizējais kolhoznieks pameta sava tēva zemi kolhoza nomalē, pameta savu māju, ļāva tai sabrukt un pats pārcēlās tajā pašā pagastā, sacīsim, piecus kilometrus tālāk uz kolhoza centru un pamanījās tur, centrā, uzcelt Līvānu māju un pieprasīt svešu zemi, kuru tagad īpašnieks prasa atpakaļ. Šī lieta tomēr būtu jāpārskata, jāpārskata tā saprātīgi: sak’, lūdzu, tomēr ej un apsaimnieko sava tēva zemi, kas turpat vien ir, ej un apsaimnieko,  un atbrīvo to, uz kuras sēdi! Un ir arī gadījumi, kad pirmais zemnieks savai bijušajai zemei klāt piegrieza vēl auglīgāku, labākus gabalus no savu kaimiņu zemes, un tie nu arī grib saimniekot, bet nevar, jo agrāk laukos daudzreiz zemi dalīja tā, ka skatījās: ir gabals auglīgas zemes, - to, un  tad tālāk - purvu un mežu. Un, ja nu šī auglīgā daļa ir paņemta projām, tad tie kaimiņi faktiski vairs nevar saimniekot.  Neteiksim, ka šajā gadījumā tam pirmajam zemniekam netiek nodarīts pāri, - viņš ir uzcēlis savas mājas un izvērsis ražošanu uz plašākas zemes, un tagad viņam vai nu jāmeklē zeme kaut kur citur, vai jāsašaurinās, bet tomēr nedrīkst ciest arī agrākais zemes īpašnieks.

     Lūk, šie apsvērumi, kādus es iesaku un iesniegšu, kad projektu lasīs pa pantiem,  bet kopumā varu izteikt gandarījumu, ka zemes reformas likums ir izkustējies no vietas. Mums visiem ir jādara viss iespējamais, lai šī lieta kustētos uz priekšu ātrāk.

     Priekšsēdētājs. Paldies! Vārds deputātam Jānim Lucānam no frakcijas “Saskaņa Latvijai”, pēc tam - Mārim Grīnblatam.

     J.Lucāns (SL).

     Priekšsēdētāja kungs, godātie deputāti! Varētu likties, ka tādi nelieli grozījumi likumā neienes nekādas sevišķi satraucošas pārmaiņas dzīvē, bet man tomēr ļoti gribētos pievērst šim jautājumam to deputātu uzmanību, kuri varbūt nav paspējuši iedziļināties šajos grozījumos. Mēģināšu vērst jūsu uzmanību uz to, kādas sekas būs tiem grozījumiem, kādi ir paredzēti likumprojekta 6.pantā.

     No šā likumprojekta ir pazuduši tie izņēmumi, kas bija paredzēti likuma 12.pantā un kas bija iepriekšējā likumā fiksēti; tagad to vairs nav. Kas stāv aiz šiem it kā šķietami niecīgajiem grozījumiem, jo ir pazudis tikai viens maziņš ieraksts - izņemot 12.pantā minēto? Aiz šiem  grozījumiem stāv desmitiem  tūkstošu cilvēku lauku ciematos, kuri šobrīd faktiski pārtiek no tā saucamās palīgsaimniecības zemītes, no kuras iegūst sev eksistences līdzekļus. Tātad pēc 1966.gada desmitiem tūkstošu cilvēku lauku ciematos paliks bez iztikas līdzekļiem. Tas ir pirmais aspekts.

     Otrs. Pieņemot šo likumu, Latvijā tiks iznīcinātas visas selekcijas stacijas un lopkopības izmēģinājumu stacijas, Latvijā bez mācību saimniecībām paliks tās mācību iestādes, kuras šobrīd gatavo zemniekus, dārzniekus un tamlīdzīgus speciālistus, kuru apmācībai vajadzīga zeme, lai varētu veikt praktiskās nodarbības. Tas viss paliks bez zemes. Es gribu uzdot jautājumu: vai šajā zālē ir tik drosmīgi deputāti, kas varētu tagad nobalsot par to, ka mums Latvijā vairs nebūs vajadzīgas šķirnes sēklas, ka mums Latvijā vairs nebūs vajadzīgi šķirnes lopi, ka mums Latvijā vairs nebūs vajadzīgi, teiksim, kvalificēti, apmācīti zemnieki? Es aicinu ļoti nopietni iedziļināties šo grozījumu saturā un vieglprātīgi nebalsot par tiem.

     Un pēdējais. Kādreiz mēs sākām šo zemes reformu neatkarīgajā Latvijā, un saskaņā ar šo zemes reformas likumu radās vesela virkne tā saukto mazo paju sabiedrību, kas paņēma ražošanas objektus,  teiksim, nelielas fermas vai kādus citus ražošanas objektus, kuros varēja ražot lauksaimniecības produkciju. Paņēma, un viņiem tika nodrošināta minimālā zemes platība šo objektu apsaimniekošanai.  Tās ir juridiskās personas, uz kurām vairs netiks attiecināts, lūk, šis jautājums, kas saistās ar zemi. Tātad pēc 1996.gada šīs mazās paju sabiedrības, kuras ir radušās mūsu likuma darbības rezultātā, mūsu lauksaimniecības reformas rezultātā, tiks vārda tiešā nozīmē iznīcinātas.  Aicinu visus deputātus ļoti nopietni pārdomāt šīs lietas, iekams nospiest pogu, balsojot par šo likumu.

     Priekšsēdētājs. Māris Grīnblats no frakcijas “Tēvzemei un brīvībai”. Lūdzu! Pēc tam deputāts Zaščerinskis.

     M.Grīnblats (TB).

     Godātie Saeimas deputāti! Runājot frakcijas “Tēvzemei un brīvībai” vārdā, arī jāizsaka kritiski iebildumi par šiem izdarītajiem grozījumiem,  vienlaicīgi atzīstot, ka likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” grozījumi tiešām ir nepieciešami. Mūsu frakcija tos arī gatavo un rakstveidā iesniegs, kad tie būs pilnībā formulēti.

     Kādas šeit ir galvenās pārdomas un iebildumi?

     Pirmām kārtām, mūsu frakcija uzskata, ka ir nepieciešama kompleksa visas likumdošanas saskaņošana un  visas civiltiesiskās sfēras pakārtošana 1937.gada Civillikumam. Atsevišķi gadījumi, kas ir izolēti ārpus šāda procesa, tikai sarežģī situāciju un  rada jaunus konfliktus un jaunas kolīzijas praktiskajā dzīvē un praktiskajās attiecībās. Tagad, kad Civillikuma spēkā esamība ir jau atzīta, nav pieļaujamas normas, kuras ir pretrunā ar Civillikumu. Protams,  var pilnībā saprast, ka šobrīd vēl nav momentāni izdarāmi un vēl nav izdarīti visi labojumi spēkā esošajos likumos, lai saskaņotu tos ar Civillikumu un ievērotu īpašumtiesību juridiskās pēctecības principu,  bet ir nepiedodami, ka tiek izdarīti grozījumi, kas šajā ziņā rada papildu grūtības, tādā vai citādā pakāpē legalizē Augstākās padomes jau iedibināto negatīvo attieksmi pret likumīgo īpašnieku īpašumtiesībām un  turpina būt pretrunā ar Civillikumu. Šajā sakarībā ir jāpievērš uzmanība pirmajam grozījumam, kas skar 3.panta trešo daļu. Zemes dzīļu un ar aizsargājamiem dabas objektiem aizņemtās zemes nodošanu īpašumā reglamentē speciāli likumdošanas akti. Civillikuma 1042. un 1043. pantā ir noteikts: “Zemes īpašniekam pieder ne vien tās virsma, bet arī gaisa telpa virs tās, kā arī zemes slāņi zem tās un visi izrakteņi, kas tajos atrodas.” Un otrā pantā sacīts: “Zemes īpašnieks var pēc sava ieskata rīkoties ar savu zemes virsmu, gaisa telpu virs tās, kā arī ar savas zemes slāņiem zem tās, ja vien viņš ar to neskar svešas robežas.” Tajā projektā, kuru gatavo mūsu frakcija, šī trešā rindkopa būs citā redakcijā: “Zemes dzīļu un ar aizsargājamiem dabas objektiem aizņemtās zemes privatizācija var notikt, vienīgi atjaunojot īpašnieku un  viņu mantinieku tiesības.” Tādi paši iebildumi ir arī attiecībā uz 6.panta trešās daļas redakciju, kas arī tādā vai citā veidā legalizē Augstākās padomes divkosīgo attieksmi pret īpašniekiem,  it kā atzīstot viņu tiesības, bet tajā pašā laikā piešķirot privātā īpašumā objektus personām, kurām nav tiesību uz to zemi, uz kuras šie objekti atrodas. Tādēļ arī šeit tiks sagatavots cits formulējums, un  tas būs pieskaņots Civillikuma normām, proti, 969. un 970. pantam, kas dod mazliet citu ievirzi. 969.pantā sacīts: tas, kas apzināti uzceļ pastāvīgu ēku uz svešas zemes,  var prasīt par to atlīdzību tikai tādā mērā, kādā šī ēka ietilpst nepieciešamajos  izdevumos, bet, ja ēka pieder tikai pie derīgo vai greznuma izdevumu šķiras, tad tās cēlējam ir tikai tiesības to novākt, ievērojot 867.panta trešajā daļā un 868.pantā norādīto ierobežojumu. Ja tādā gadījumā ēkas cēlējs un zemes īpašnieks atrodas kādās atsevišķās tiesiskās attiecībās kā lietotājs, nomnieks  vai kā citādi, tad šā panta vietā piemērojami minētajām tiesiskajām attiecībām paredzētie noteikumi. Un 970.pantā: “Kas uzcēlis ēku uz svešas zemes aiz atvainojamas maldības, var, kad no viņa pieprasa šo zemi tās īpašnieks, neizpildīt šo prasījumu līdz tam laikam, kamēr nedabon atlīdzību par savu ēku.” Atlīdzību var prasīt vienīgi par tām ēkām, kas skaitāmas pie nepieciešamajiem izdevumiem, bet, ja ēka pieder pie derīgajiem vai greznuma izdevumiem,  tad attiecīgi piemērojami 867.panta pirmās  un otrās daļas un  868.panta noteikumi.

     Kas attiecas uz pārējiem šajā projektā paredzētajiem grozījumiem,  tiem kopumā varētu piekrist. Mūsu frakcijai ir un tiks arī galīgajā redakcijā sagatavoti - vairāki citi labojumi dažos citos šā likuma pantos, kas savukārt nav skarti šajos grozījumos. Pieminēšu kaut vai tādu faktu, ka pie mūsu frakcijas ar vairākiem rakstveida iesniegumiem ir griezušies Latvijas pilsoņi, kuri līdz okupācijas sākumam - 1939.gada beigās un 1940.gada sākumā - ieguva nomāšanā zemi, kas agrāk piederēja vācu repatriantiem.  Viņi bija sākuši šīs zemes nomāt ar izpirkšanu, pastāvot nosacījumam, ka šī zeme varētu pāriet viņu īpašumā vistuvākajā laikā - pēc 1940.gada, taču okupācija šo procesu izjauca.  Tādēļ mēs esam iecerējuši speciālu papildinājumu šajā likumā, lai dotu iespēju tiem pilsoņiem, kas jau līdz 1940.gada 17.jūnijam bija uzsākuši valsts institūciju piešķirtās zemes izpirkšanu, vai viņu mantiniekiem iegūt īpašumtiesības uz šo zemi.  Ir arī vairāki citi labojumi, kas galīgajā redakcijā tiks iesniegti. Taču, ņemot vērā to, ka šeit bija arī iebildumi (tiesa,  citādā nozīmē un pavisam no cita viedokļa, nekā mēs šeit kritizējām), mūsu frakcija uzskata, ka šis projekts būtu pagaidām jāatdod atpakaļ komisijai, kas to izskatīs, lai visus tos grozījumus ņemtu ārā un neradītu uzreiz kaut kādas jaunas pretrunas, pieņemot šos grozījumus par pamatu šodien,  jo, kā redzams,  šeit ir arī vesela virkne konceptuālu iebildumu. Paldies par uzmanību!

     Priekšsēdētājs. Godātais Grīnblata kungs! Jūs jau trešo reizi izsakāt savus priekšlikumus, bet divas reizes neesat tos iesniedzis rakstveidā. Ja jūs izsakāt kādu priekšlikumu, tad saskaņā ar Kārtības rulli iesniedziet rakstveidā šo priekšlikumu!

     Deputāts Zaščerinskis no frakcijas “Saskaņa Latvijai”, lūdzu! Pēc tam - deputāts Rozentāls.

     J.Zaščerinskis (SL).

     Cienījamie kolēģi! Ir likumi, pie kuru labojumiem mums ir jāstrādā ar lielu uzmanību un lielu nopietnību. Tie ir likumi, kas skar daudzu cilvēku likteņus, rada satraukumu, izsauc neskaidrības un neapmierinātību. Ja mēs nesen, pagājušajā plenārsēdē, runājām, ka mums nebūtu jālabo likums “Par  Latvijas Banku”, tad es uzskatu, ka arī likumam “Par zemes privatizāciju” jāpieiet ar lielu uzmanību un ka tur, kur mēs varam iztikt bez nevajadzīgiem grozījumiem,  bez tiem arī vajadzētu iztikt. Manuprāt, nav nepieciešams grozīt tos pantus, kurus var atrisināt ar pašlaik spēkā esošajiem likumdošanas aktiem. Un it sevišķi tad, ja šie grozījumi skar tikai dažus desmitus cilvēku. Bija, piemēram, priekšlikums - esošo zemnieku saimniecību robežu grozīšana (uz tā panta pamata, ka uz šīs zemes ir dažiem bijušajiem īpašniekiem ēkas). Tādi gadījumi republikā ir. Pašlaik ir saņemti 15 priekšlikumi. Jā, šo cilvēku, bijušo īpašnieku, jautājums ir jāatrisina. Bet likumdošana jau to atrisina ar zemes reformas pirmās kārtas 12.pantu. Un, ja ir izdarīts pārkāpums, ierādot zemnieku saimniecībai to platību, uz kuras atrodas bijušā īpašnieka ēkas, ko aizliedz zemes reformas pirmā kārta, tad tas ir jālabo, ņemot vērā zemes reformas pirmo kārtu, nevis izdarot jaunus grozījumus likumā. Es uzskatu, ka nevar akceptēt grozījumus, kas skar izveidoto zemnieku saimniecību statusu, vai mainīt nospraustās robežas, ja tas ir izdarīts likumīgi - saskaņā ar tajā laikā spēkā esošajiem likumiem. Mēs nedrīkstam tagad grozīt tos likumus un no jauna pārmērīt tās robežas - jau pēc jauniem likumiem. Tā varam nonākt situācijā, ka, mainoties spēku samēram vai uzskatiem parlamentā,  mēs katrā sesijā vai katrā Saeimā mainīsim likumus, grozīsim cilvēku likteņus un graizīsim, un mainīsim  zemnieku saimniecību robežas.

     Tomēr ir daži grozījumi, kuri mums varbūt būtu jāizdara pašlaik spēkā esošajā likumā “Par zemes privatizāciju”. Šeit jau Lucāna kungs teica, ka mums izveidojas situācija, ka tūkstošiem cilvēku, likvidējoties paju sabiedrībām, paliek bez darba un  bez palīgsaimniecības. Pieņemot tādus likumus, mēs šos cilvēkus it kā “iespiežam stūrī”, radām bezizejas situāciju un spiežam viņus ķerties pie ārkārtējiem pasākumiem, kas šajā brīdī, manuprāt,  nekādā gadījumā nebūtu vajadzīgs.

     Mēģināšu pamatot, kāpēc tāda situācija veidojas. Pašlaik palīgsaimniecībām ierādītā zeme piešķirta pagastiem kā juridiskajai personai. Savukārt ierosinātajos likuma grozījumu priekšlikumos ir teikts, ka termiņpieprasījuma zemes jāatdod tūlīt,  un pēc četriem gadiem (vairs ne pēc pieciem gadiem) visas šīs zemes tiks atdotas, pagastam nav vairs tiesību iznomāt. Mēs ierosinām, ka šīs platības, kas ir pašlaik piešķirtas pagastu lietošanā tieši šo palīgsaimniecību vajadzībām, tomēr būtu saglabājamas pagastu lietošanai, lai šos cilvēkus nodrošinātu. Tas nebūs mūžīgi. Šie cilvēki ar laiku atradīs darbu, izvietosies citur, un pamazām tas process nokārtosies. Bet to nedrīkst darīt,  kā saka, šinī brīdī, šajā momentā.

     Priekšlikumi ir iesniegti. Es lūdzu tikai iedziļināties šajos priekšlikumos un saprast šo priekšlikumu būtību.

     Pēc mūsu domām,  absolūti nav nepieciešami grozījumi 6.panta trešajā daļā. Faktiski šeit ir iestrādāti divi būtiski grozījumi. Ir izsvītrota  piebilde - “12.panta noteiktajā kārtībā” un piespiedu noma uz zemi, kura ir par zemi, uz kuras atrodas privatizētās ēkas, likumīgi iegūtās ēkas. Būtībā šie priekšlikumi atrauj zemes reformas pirmo kārtu no zemes reformas otrās kārtas, t.i., nolikuma “Par zemes privatizāciju”. Un  it kā darbojas jau pēc mūsu labotā otrā zemes privatizācijas likuma, neņemot vērā visu to, kas ir izdarīts pēc zemes reformas pirmās kārtas. Tātad mēs faktiski atzīstam, ka būtībā tāda likuma nav bijis un viss, kas izdarīts, ir nelikumīgi un nepareizi.

     Kā jau Lucāna kungs teica, ar 12. panta izsviešanu no likuma mēs sarežģījām tādus jautājumus kā dabas aizsardzības jautājumi, rezervātu jautājumi. Es piekrītu, ka varbūt ir nepieciešams apspriest, vai valstij ir vajadzīgi dabas aizsardzības objekti un rezervāti, arheoloģiskie pieminekļi. Vai tie nav vajadzīgi? Bet tad mēs uzņemamies to uz savu atbildību. Vai vajag,  teiksim, Kalnciema ķieģeļu rūpnīcai saglabāt tos karjerus, kaut arī tie varbūt ar laiku tiks privatizēti? Vai vajag saglabāt mācību saimniecības, vai vajag saglabāt apsēklošanas stacijas, kurām arī zināmas platības ir vajadzīgas un kuras arī Latvijas laikā bija? Lūdzu, spriedīsim  kopīgi! Meklēsim risinājumu, lai tauta pēc tam mūs nenomētā ar rungām!

     Un pats galvenais, - 6.panta trešās daļas labojumi būtībā neko nedod, ja mēs iestrādājam piespiedu nomu uz zemes platību, uz kuras ir šīs ēkas, jeb, teiksim, dodam priekšlikumu (faktiski tas jau ir sagatavots), ka šīs platības, uz kuras atrodas ēkas, jāsaglabā  šo ēku īpašnieku lietošanā. Kāpēc nemainās būtība? Varbūt jūs neieklausījāties, šeit jau Grīnblata kungs citēja Civillikuma 970.pantu: “Kas uzcēlis ēku uz svešas zemes aiz atvainojamas maldības...” Šajā gadījumā cilvēks ir ēku uzbūvējis pat ne aiz “atvainojamas maldības”, bet pēc tolaik spēkā esošā likuma. Tātad tas, kurš uzcēlis ēku “aiz atvainojamas maldības”, var, ja šo zemi viņam pieprasa tās īpašnieks, neizpildīt šo prasību līdz tam laikam, kamēr nedabū kompensāciju jeb samaksu par šo ēku. Kāda starpība būs, ja likumā paliks teksts, ka zeme, uz kuras atrodas ēkas, ir ēkas īpašnieka lietošanā, bet būs iestrādāts noteikums, ka (kā tas jau ir Civillikumā) zemes īpašniekam ir pirmpirkuma tiesības uz ēku... ēkas īpašniekam ir pirmpirkuma tiesības uz zemi? Būtību tas nemaina, jo pats Civillikums jau tik un tā (kaut arī piespiedu noma) garantē, ka jāsamaksā sākumā par ēku. Tad kāpēc mulsināt tos cilvēkus, kuri varbūt nav spējīgi un nekad nevarēs iedziļināties šo likumu niansēs, lai viņi sāk domāt, ko tas nozīmē - piespiedu noma. Kāpēc mēs nevaram atstāt viņiem, kā saka, lietošanā? Jo būtība faktiski nemainās.

     Vēl gribētos pieskarties tādam jautājumam kā meliorācija. Šeit ir ierosināts bez vērtības nodot jaunajam īpašniekam... Mūsu frakcijai būtībā nav iebildumu pret šo priekšlikumu. Bet jāņem vērā, ka ir meliorācijas objekti, kas savā laikā tika veikti uz saimniecību, nevis uz valsts rēķina. Pamatā viss tika meliorēts uz valsts rēķina. Un likums “Par zemes privatizāciju”, par saimniecību privatizāciju, nosaka, ka par pašu līdzekļiem veiktā meliorācija ir jāierēķina pajās. Un es zinu saimniecības, kas tā izdarīja. Tagad, ja mēs pieņemam lēmumu - nodot bez samaksas, iznāk tā, ka vienreiz tā meliorācijas vērtība būs ierēķināta pajās, bet otrreiz būs lēmums, ka tā atdodama par velti. Kā šādos gadījumos... kādas atsauksmes var rasties cilvēkos un kāda būs reakcija?

     Un tālāk - pēdējais priekšlikums, kuram es gribētu pieskarties. Tas ir priekšlikums izsvītrot no 12.panta vārdus - “par izmaksāto”. Es varētu piekrist, ka to zemi saņem pats bijušais īpašnieks. Bet, ja to zemi saņem ceturtās, piektās un bieži vien arī tālākas pakāpes radinieks, kas pat nezina, kur ir tā zeme, kas neko nezina un nezināja līdz šā likuma pieņemšanai... Ja šajā situācijā, kāda mūsu valstī tagad ir, pastāvot sarežģījumiem finansu jautājumos un budžeta grūtībām, mēs atdodam par neizmaksāto daļu... tas ir,  neizmaksāto zemi faktiski it kā atdodam atpakaļ... Cienījamie kolēģi, padomāsim,  vai tas ir tas pareizākais variants!

     Frakcijas “Saskaņa Latvijai” priekšlikums - skaidrība šajos jautājumos tomēr, kolēģi, ir jāievieš! Atsevišķi punkti rada neskaidrības. Tikai lūgums - varbūt vajadzētu frakcijās izskatīt. Un priekšlikums - tomēr pieņemt pāriet uz otro lasījumu.

     Priekšsēdētājs. Vārds deputātam Andrim Rozentālam no frakcijas “Latvijas Zemnieku savienība”, pēc tam runās deputāts Gunārs Resnais.

     A.Rozentāls (LZS).

     Cienījamais Prezidij, cienījamie kolēģi, cienījamie klātesošie! Protams, Latvijā ir jāsakārto zemes jautājumi. Es uzskatu, ka tas mūsu Saeimai ir viens no pašiem galvenajiem jautājumiem, jo  Latvija sākas ar Latvijas laukiem, kur dzīvo latviešu tauta un kur arī sākās pati pirmā privatizācija. Latvijas lauku cilvēki un lauki ir šīs privatizācijas eksperimentālais poligons. Kā mēs varēsim savest kārtībā likumdošanas aktus, lai civilizētā veidā, ar vismazākiem pāridarījumiem latviešu tautai sakārtotu Latvijas laukus? Kā mēs varēsim startēt pie turpmākajiem privatizācijas jautājumiem un tautsaimniecības turpmākās sakārtošanas?

     Piekrītu, ka šobrīd pirmajā lasījumā iesniegtais likumdošanas aktu labojumu projekts nav ideāls un neaptver visas sfēras, un dažos jautājumos rada neskaidrības, kuras mani cienījamie kolēģi no šīs tribīnes diezgan ilgi mēģināja skaidrot - katrs savādāk.  Vai atņemt zemi skolām un bērnudārziem vai selekcijas stacijām, vai paju sabiedrībām? Domāju, ka likumā to visu var redzēt. Un katram vajag iesniegt skaidri pamatotus ieteikumus, lai tie nebūtu divdomīgi. Piekrītu, ka likumam ir jābūt pilnīgi skaidram un ka to nevar tulkot, kā grib. Bet es saprotu, ka šā likuma grozījumi, pie kura man ir bijis tas gods strādāt Zemes komisijā un arī Tautsaimniecības, agrārās un   reģionālās politikas komisijā, nebūt nav vērsti uz kaut kādu divdomību, lai varētu “izgrozīt” pašreiz Latvijā zemes reformas gaitā izveidojušos tendenci, bet to mērķis ir precizēt neskaidrības un novērst likumdošanā tās “spraugas”, kuras ir novērotas, šajos gados strādājot pie jautājumiem, kas saistīti ar zemes privatizāciju laukos. Un, ja kādam ir neskaidrības, lūdzu, iesniedziet labākus variantus, par kuriem varēs diskutēt otrajā lasījumā.

     Skaidrs, ka atjaunot 1940.gada stāvokli Latvijas laukos un Latvijas sabiedrībā šobrīd nav iespējams. Un tāpēc man ir lūgums galēji radikālajiem spārniem - vienoties. Mēs nevaram saglabāt kolhozus, tāpat kā mēs nevaram novākt no Latvijas zemes tūkstošiem sabūvētās Līvānu mājas un ražošanas objektus. Tikai ir jāatrod veids, kā ar likumu atrisināt zemes īpašnieka un pašreizējā zemes lietotāja savstarpējās attiecības. Protams, šajā ziņā ļoti piemērota ir piespiedu noma ar tiesībām zemi nopirkt, lai cilvēks nedomātu, ka viņam šī zeme  ir jāatstāj, un abiem šiem likumiem ir jābūt pilnīgi kopā, un tam ir jānotiek, savstarpēji vienojoties abām ieinteresētajām pusēm. Es domāju, ka tā notiek visā pasaulē. Es, protams, negribu šeit analizēt pantus, ko deputāti ārkārtīgi cītīgi jau izdarīja pirms manis. Zemnieku frakcija savās sēdēs ir tieši šā likumprojekta apspriešanai veltījusi pietiekami daudz laika. Mēs to analizēsim tālāk un iesniegsim likuma labojumus vai precizējumus, vadoties  no šeit izteiktajām domām un apspriežamās tematikas, bet gribu pieskarties jautājumiem, kuriem šeit pieskārās arī cienījamā Seiles kundze; tas ir jau faktiski otrais likuma labojums, bet, ja to izvirzīja Seiles kundze, arī es to atļaujos pieminēt. Tas ir par zemes komisijām. Seiles kundze to nolasīja, bet tas tiks apspriests nākamajā lasījumā.

     Tātad, cienījamie kolēģi, ja mēs steidzīgi nesakārtosim likumus attiecībā uz zemes privatizāciju laukos, tad Latvijā - mūsu tautas šūpulī un Latvijas laukos miera nebūs. Nesāksies kārtīgas kooperācijas veidošanās, jo cilvēks nezinās, kas viņam pieder. Nesāksies pat kārtīgas pagastu mēslu talkas un pagastu zaļumballes. Katram ir jābūt drošam par savu eksistenci un par savu īpašumu. Paldies par uzmanību!

     Priekšsēdētājs. Deputāts Gunārs Resnais no frakcijas “Latvijas Zemnieku savienība”. Pēc tam debates noslēgs jeb debatēs pēdējais runās deputāts Voldemārs Novakšānovs. Un, protams, vārds tiks dots referentam.

     G.Resnais (LZS).

     Cienījamie deputāti, klātesošie! Es gribu runāt sašaurinātā lokā par zemes īpašnieku jeb, kā tagad saka, bijušo īpašnieku tiesībām.

     Pieskaroties politiski represēto tēmai, es apzinos, ka visu īpašnieku vēlmes nav iespējams apmierināt un ka šajā darbā mūs gaida ļoti daudz asu debašu. Un lai Dievs dod, ka mēs nesamaitātu savas personīgās cilvēciskās attiecības starp cilvēkiem, starp frakcijām, starp politiskajiem virzieniem.

     Un tomēr es gribu vērsties ar šādu koncepciju pie jums, lai vienam otram paliktu pārdomām kaut kas no teiktā tad, kad mēs lasīsim pa pantiem likumprojektu otrajā lasījumā. Acīmredzot es būšu spiests vairākkārt griezties pie jūsu sirdsapziņas un dzirdīgām ausīm.

     Un tomēr zeme ir vienīgais pasaulē atzītais nekustamais īpašums. Zeme latviešu tautai un daudzām citām tautām asociējas ar tautasdziesmām: zemīte - māmuliņa, Zemes māte, ar Zemi, kuru jāj aizstāvēt bāleliņš, dēļ kuras bruņojas, kuru aizstāvot, lej asinis. Zeme, kura vairo tautu, kur dzimst bērni, un viņi to kopj. Zeme ir mūsu māte. Un māti nevar mainīt. Māti nevar nopirkt. Var iegūt tikai pamāti. Un tāpēc es gribētu, lai šī zemes reforma tomēr mums beigtos ar minimālu skaitu to cilvēku - īpašnieku, kuri ir ieguvuši “pamāti”. Ar minimālu skaitu! Es ļoti vēlos, lai tiktu atgūta “māte”, lai īpašniekam tiktu atdotas viņa tiesības.

     Un šajā sakarā es pieskaros 10.punktam. Es ārkārtīgi aizstāvu Latvijā populāras īpašnieku apvienības tēzi, kurā teikts, ka visus jautājumus var nokārtot ar pakārtotiem likumiem un lēmumiem.  Turpretī konstitucionālajam likumam ir jābūt vienam, kad ir īpašnieks, kam tiek atdots viņa īpašums. Arī īpašumam ir jābūt svētam tāpat kā mātei, kā zemei.

     Un šeit var būt pakārtots jautājums. Mani ļoti apmierina iestrādātā tēma par piespiedu nomu, taču tajā pašā laikā šeit ir zemteksts, jo kādam jau veidosies “pamāte”. Šī piespiedu noma saskaņā ar 10.pantu deleģē īpašnieka absolūti morālo tiesību.  Viņš beidzot pēc visām kataklizmām un daudziem gadu desmitiem ir tiesīgs juridiski atgūt savu īpašumu savās robežās. Un tālāk, cienījamie kolēģi,  ļausim tam īpašniekam domāt, ko viņš tālāk darīs. Dosim viņam šo iespēju! Likums reglamentē, ka tā ir piespiedu noma ar zināmiem reglamentētiem noteikumiem - par cik un kā kuram. Un ar pirmpirkuma tiesībām.  Taču tajā pašā laikā, es domāju,  ja mēs dosim  vēl vienu ceļu šim īpašniekam un viņš zinās, ka viņš var gūt īpašumā savu zemi arī ar tādiem noteikumiem kā piespiedu noma, tad mums šajā likumā ir jāieraksta, ka viņš ir tiesīgs  neņemt šo zemi, bet tā tiek garantēta un ierādīta maksimāli līdzvērtīga citā vietā - tuvu viņa dzīvesvietai. Ja mēs šo punktu pieliksim klāt, kas šeit nav ietverts,  tad daudzi nepieņems šo piespiedu nomu. Daudzi īpašnieki reāli novērtēs situāciju, vai ir vērts šajās vecajās robežās to atgūt, jo tur ir bezcerīgi,  teiksim,  tiešām pārvaldīt pašam šo īpašumu vārda tiešajā nozīmē un tur kaut ko ražot.

     Nākamais jautājums, kas skar arī politiski represētos, ir šis 5 gadu cikls. Šeit ir ļoti nopietna saruna.  Es negribu stāstīt kārtējos bēdu stāstus un runāt par to, kā jūtas politiski represētie, lai gan nebūtu par skādi vienu otru reizi atcerēties, taču es ļoti nevēlos saviem likteņa biedriem - politiski represētajiem ar šo zemes reformas likumu, ar šo privatizācijas likumu saņemt tādu pašu tiesu, kādu viņi dabūja ar namīpašumu denacionalizāciju. Un tomēr vēl dažas minūtes...

     Jūs saprotiet šos cilvēkus, kuri kaut kādā brīnumainā kārtā atgriezās šeit, republikā, un apmēram  40 tūkstoši no viņiem (1949.gada izsūtītajiem) bija zemnieki. Turklāt vairāk nekā 80 procentu no šiem cilvēkiem, kuri atgriezās mājas, neapmetās savās bijušajās dzīvesvietās,  bet izklīda pa Latviju ne jau labas gribas pēc, bet gan likteņa spiesti. Tā bija sava veida slapstīšanās, tas bija represiju turpinājums. Šie cilvēki sagaidīja savu “zvaigžņu stundu” 1988. un 1989. gada likumos. Un brīnums, cienījamie draugi, ka tā bija Latvijas PSR, un politiskie represētie ir dziļu pateicību parādā kādam  cilvēkam, kas sēž šajā zālē  un kas toreiz bija Ministru padomes priekšsēdētājs - Vilnim Edvīnam Bresim, kas atrada šo iespēju būt par līderi tajos laikos un ķerties pie reabilitācijas, sākt īpašumu atdošanu, ar konkrētu Ministru padomes lēmumu sākt nekavējošu īpašumu atdošanu, bet,  ja tas nebija iespējams, tad ne vēlāk kā divu gadu laikā - kompensācijas... Jūs laikam atceraties,  cik viennozīmīgi Latvijas sabiedrība to uzņēma. Bez ekscesiem,  bez kādām domstarpībām. Normāli to uztvēra arī lielie kolhozi un sovhozi, izsniedza tehniku, un tur šajos “Breša zemniekos” bija vieta šiem 1949.gadā politiski represētajiem zemniekiem. Viņi ļoti maz atrada tur savu vietu, jo viņiem bija jāgaida vairāk nekā gads,  lai no Iekšlietu ministrijas saņemtu simtprocentīgi pārbaudītas, faktiski aizklātas atkārtotas tiesas lietas,  vai tu esi bijis vai neesi bijis reabilitēts, no kura līdz kuram laikam un  vai tiem pienākas saņemt mantu atpakaļ vai ne. Un  šādā veidā tapa šī ļaunā pieskaņa “Breša zemniecībai”, jo mēs visi esam tikai cilvēki. Un tad,  kad laukos saprata, ka īpašnieks nāk atpakaļ, atradās brigadieri, pārvaldnieki, funkcionāri, kas kampa šo bijušo represēto īpašumu, mājas un arī izveidoja “Breša saimniecības”. Es atbalstu “Breša saimniecības” kā zemnieks,  bet starp viņiem ir arī šie cilvēki. Un  es domāju, ka šinī jautājumā priekšroka šodien ir jādod politiski represētajiem un ka tas ir jāieraksta šajā likumā.

     Vēl viena problēma ir par piecu gadu ciklu,  kāpēc politiski represētie nevar gaidīt. Jā, kolhozu un sovhozu likvidācijas gadījumā eksistē paja, taču mēs ļoti labi zinām, cik liela ir novērtēta šī mantiskā paja. Es atkal akcentēšu politiski represētos, lai gan tur arī citu īpašnieku daļa bija iekšā. No pārdesmit cilvēku mantas veidojās šīs saimniecības. No viņu mantas! Šī manta bija apgrozībā, tā nesa peļņu, attīstīja tautsaimniecību. Mēs šajā lietā nepiedalījāmies. Tās ir mūsu tiesības - saņemt kompensāciju, kuru mēs neesam saņēmuši. Un šinī jautājumā es atbalstu to, ka šie pieci gadi, ko mums liek gaidīt, būtu sava veida ņirgāšanās. Mēs atkārtotu  to, ko es jau teicu par “Breša zemniekiem”,  par namīpašumu denacionalizāciju, ka šis divu gadu cikls tika noslaucīts. Augstākā padome to aizmirsa un salika visus vienā maisā, nosakot septiņus gadus. Rūgti, sāpīgi, grūti runāt! Es nezinu, kā tie deputāti, kuri sēdēja Augstākās padomes zālē, gulēja to nakti. Acīmredzot lāča miegu, jo nepadomāja, ka ir tāda tautas daļa, kuriem viņi otrreiz atņem to, ko iepriekšējā Ministru padome bija devusi. tā tas bija. Tas ir arī šodien. Un tas ir rūgtums, kas vēl nav pārgājis, kuru saprast ir grūti un kuru vispār ar argumentiem nav iespējams likvidēt.  Šeit ir vajadzīgi fakti un laiks, lai tas viss “lēnām atdziest”. Un tikai fakti ir pretimnākoši.

     Es ilgi norunāju, jūs mani atvainojiet, taču, kad es skaru šo īpašumtiesību jautājumu un politiski represētos... Es būtu gandarīts, ja jūs to saprastu. Jūs to nevarat izjust, es to jūtu, bet mani likteņa biedri to izjūt, un mūsu vieta šodien Latvijā nebūt nav tā, kas atrastos kaut kur priekšgalā, bet es teiktu: “Cienījamie kungi, mums tas pienāktos!”

     Es vēlreiz izsaku pateicību Zemnieku savienības frakcijai kā vienīgajai, kas ļoti aktīvi mūs aizstāv šādos jautājumos, es ceru uz visiem deputātiem,  ceru arī uz pārējām  frakcijām,  bet visvairāk ceru uz frakciju “Saskaņa Latvijai”. Edvīns Bresis, manuprāt,  neļaus aizmirst politiski represētos.

     Ja runājam par maniem priekšlikumiem,  priekšsēdētāja kungs, tad tie jau ir ielikti paketē, kuru mēs iedevām likumprojekta grozīšanai. To sniedza politiski represētie par šīm tiesībām pieprasīt zemi citā vietā, piespiedu nomas vietā. Tas tiks uzrakstīts.

     Priekšsēdētājs. Paldies. Vārds Voldemāram Novakšānovam no frakcijas “Latvijas Zemnieku savienība”.

     V.Novakšānovs (LZS).

     Cienījamais priekšsēdētāja kungs, Prezidij, cienījamie kolēģi! Šā likuma aktīvā apspriešana pirmajā lasījumā rāda, cik svarīgi tas ir mūsu tautai un kāds spektrs vērojams tautā šodien uz laukiem. Tas kā mazs spogulītis parāda visus notikumus laukos. Es, būdams komisijas priekšsēdētājs, izsaku lielu paldies par aktīvo apspriešanu, taču tajā pašā laikā es lūdzu komisijas vārdā to, ko jūs izteicāt un ko daudzi vēl nav izteikuši, rakstveidā iesniegt kā savus priekšlikumus, lai mēs varētu tos līdz otrajam lasījumam ierakstīt un jums pārskatāmi pasniegt.  Lai katram  deputātam uz galda būtu visi priekšlikumi, ko iesnieguši deputāti vai frakcija, par konkrēto pantu.  Es domāju, ka likums, ko mēs pieņemsim,  būs labvēlīgs latviešu tautai, ja visas frakcijas savlaicīgi atsauksies. Es lūdzu deputātus atbalstīt šo likumu, lai mēs varētu pāriet pie otrā lasījuma. Tā mēs varēsim likvidēt to nedrošības tendenci laukos, kas šodien ir vērojama mūsu sabiedrībā. Paldies par jūsu aktīvo darbu!

     Priekšsēdētājs. Deputāte Seile. Lūdzu!

     A.Seile (LNNK).

     Cienījamie deputāti un pārējie klātesošie! Es izsaku lielu pateicību par daudzajiem priekšlikumiem,  bet tomēr gribu paskaidrot, ka par zemi tāpat kā par slimībām visi zina visu un visi runā par visu. Šajā gadījumā mums bija iesniegts konkrēts likumprojekts, bet vairāki cilvēki, kuri uzstājās šīsdienas plenārsēdē, to tulkoja neprecīzi. Es gribu pirms balsojuma ieviest skaidrību.

     Tātad, komentējot pēc 151. dokumenta teksta 1.pantu,  es paskaidroju, ka šajā tekstā, kuru mēs ņēmām par pamatu,  nekas nav teikts par aizsargājamo objektu un zemes dzīļu aizsardzību. Šeit  tās aizsardzības nav, un, ja Berķa kungs domā, ka tādu nevajag, tad mums tomēr vajag balsot par šo likumprojektu.

     Vēl es gribu pateikt tādu komentāru, ka Latvijā, Berķa kungs, ir nevis deviņi rezervāti, bet pieci rezervāti, no kuriem  tikai attiecībā uz diviem ir radušās domstarpības par zemes atdošanu tās bijušajiem īpašniekiem. Tās gandrīz simtprocentīgi arī šajos divos rezervātos šobrīd ir likvidētas, jo bijušie īpašnieki saņem zemi visos lībiešu ciemos. Šis jautājums ir ļoti labi nokārtots Kolkas pagastā, kur neatdod tikai pašā meža vidiņā, pašā purva saliņā... Šos objektus neatdod, lai cilvēks neietu ar cirvi iekšā un neizcirstu.

     Tautai ir arī tādas nacionālās bagātības kā Moricsala, kā Slīteres rezervāts no 1921.gada, un tikai šie centri, šīs nelielās platības, kuras ļoti profesionāli ir izvērtējusi Vides aizsardzības komiteja, tiek aizsargāti. Taču šajā likumprojektā šiem objektiem aizsardzības nav. Jācer, ka kāds iesniegs papildinājumu. Pašreizējā likumā, kurš ir spēkā, šī aizsardzība gan ir iekšā. Jā, tajā likumā tā ir.

     Tālāk. Te izskanēja tādas domas, un tās skanēja no Lucāna kunga puses, ka mēs tagad pēkšņi likvidējam visas zinātniski pētnieciskās saimniecības, ka mums nebūs selekcijas, ka mums nebūs nekā. Nē, cienījamie deputāti! Likumā tā nav teikts. Tur ir pilnīgas garantijas visām pašreiz esošajām saimniecībām, turklāt par katru selekcijas saimniecību vai zinātniskās pētniecības saimniecību ir jau apstiprināts to izmantošanas plāns un ir arī šis piecu gadu termiņš. Saimniekojiet veseli! Ja valstij būs vajadzība pēc šīs zemes,  tad to atsavinās, samaksājot īpašniekam maksu par šo zemi. Tātad nekāda iznīcināšana nenotiek.

     Šajā 6.pantā grozījumi tik tiešām paredz izsvītrot iepriekšējo normu, ka zemi varētu atdot pirmās zemes reformas kārtas 12.pantā noteiktajā kārtībā. Vēlreiz paskaidrošu būtību. Ja šo pašreizējo juridisko personu kāds likvidē  vai tā pati likvidējas, tad bijušais īpašnieks nesaņem zemi pēc šā ieraksta, bet gan saņem tas, kurš par augstāku cenu ir nopircis vai pārpircis būvi. Es jums gribu norādīt, ka Civillikumā un Zemesgrāmatu likumā, kuru mēs atjaunojām, ir noteikta norma, ka ir jābūt vienotām tiesībām uz ēku un uz zemi,  kuru tā aizņem.  Šajā gadījumā mēs dodam  priekšrocības tiesības zemes īpašniekam iegādāties ēku tajos gadījumos, ja iepriekšējā juridiskā persona likvidējas, ja to nodod kādai citai SIA vai juridiskajai personai.

     Es vēlreiz gribu paskaidrot arī par tām bažām, kas šeit izskanēja, ka likums tiek būtiski grozīts un ka var ciest fiziskās personas. Bet attiecībā uz tām fiziskajām personām, kurām zemes reformas pirmajā kārtā zeme ir iedota lietošanā, absolūti nekas netiek mainīts. Es izsaku lielu pateicību Berķa kungam un Zaščerinska kungam, kuri šodien no šīs tribīnes ierosināja grozīt likumu, iespējami mainot robežas tā saucamajiem “Breša zemniekiem”. Šāda norma pašreizējā likumā mums nebija iestrādāta. Tiesa gan, ir iesniegti šādi priekšlikumi, bet mēs pirmajā lasījumā nedrīkstam  tos izvirzīt. Un tādēļ es vēlreiz izsaku pateicību, it sevišķi Berķa kungam, par šo ierosinājumu.

     Pie tam es gribu izteikt vēl nelielu komentāru par tā sauktajiem “Breša jeb pirmsreformu zemniekiem”.  Vairāki deputāti ir izteikuši domu, ka šie zemnieki būtu jāsauc arī par “Skudras zemniekiem”, jo tieslietu ministrs Skudra arī ir devis ļoti lielu ieguldījumu šīs zemnieku “kastas” izveidošanā.

     Tātad es vēl gribētu izteikt tādu domu: ja frakcijas apspriež likumprojektus,  tad lai nebūtu tukšas runāšanas, bet lai būtu runa par būtību. Zemes komisija ir liela, un tai ir arī konsultanti. Arī Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijas locekļi, kuri ir piedalījušies šā likumprojekta sastādīšanā. Ir arī juristi, kuri nodarbojas ar zemes lietām. Lūdzu,  gatavojot likumprojektu uz otro lasījumu, uzaiciniet arī mūs uz savām sēdēm. Varbūt tad viena otra lieka runāšana aiztaupītos. Paldies par uzmanību! Lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā. Visi labojumi ir vērsti tikai uz to, lai paātrinātu zemes reformu un lai likvidētu dažas neskaidrības.

     Priekšsēdētājs. Paldies.  Mēs esam pabeiguši vispārējās debates. Varētu balsot par pāreju uz lasīšanu pa pantiem, bet Māris Grīnblats un vēl seši deputāti ir parakstījuši iesniegumu, ka viņi ierosina likumprojektu “Grozījumi likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos”” nodot Juridiskajai komisijai atkārtotai sagatavošanai uz pirmo lasījumu. Saskaņā ar 121.pantu pirms balsošanas pēc būtības ir izšķirami priekšlikumi par dokumenta tālākās  izskatīšanas atlikšanu un nodošanu atpakaļ komisijai papildu ziņu ievākšanai. Uzskatu, ka šis frakcijas “Tēvzemei un brīvībai” iesniegums atbilst 121.pantam.

     Par šo iesniegumu saskaņā ar Kārtības rulli viens deputāts var runāt “par” un viens - “pret”, un  tad balsosim. Protams, es nevaru  patlaban paredzēt,  ko mēs tālāk darīsim, jo viss būs atkarīgs no balsojuma rezultāta. Vai kāds vēlas runāt? Lūdzu, balsosim  frakcijas “Tēvzemei un brīvībai” iesniegto priekšlikumu - likumprojektu “Grozījumi likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos””, lai to nodotu Juridiskajai komisijai atkārtotai sagatavošanai pirmajam lasījumam.

     Godātā Seiles kundze, kad es uzstājīgi prasīju, vai kāds vēlas runāt, tad jūs neizteicāt savu vēlējumu. Tagad es jau esmu nolasījis, par ko mēs balsosim, un tāpēc lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu. 31 - par,  46 - pret, 7 - atturas. Frakcijas “Tēvzemei un brīvībai” priekšlikums ir noraidīts.

     Tagad, lūdzu,  balsosim  par pāreju uz likumprojekta “Grozījumi likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos”” lasīšanu pa pantiem. Lūdzu, balsosim! Rezultātu!  Viena balss papildus “par”. Tātad 67 - par, pret - 12, atturas - 3. Šis priekšlikums ir pieņemts. Tālāk notiks lasīšana pa pantiem. Lūdzu, fiksējiet protokolā: Gorbunovs - “par”.

     Vai jūs vēlaties sniegt kādu informāciju, Seiles kundze?

     A. Seile (LNNK).

     Es ierosinu nākamajā nedēļā līdz otrdienai iesniegt priekšlikumus Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijā, bet izskatīšana plenārsēdē varētu notikt nevis nākamajā, bet aiznākamajā nedēļā, jo es saprotu, ka priekšlikumu būs daudz.

     Priekšsēdētājs. Vai kāds no deputātiem vēlas vēl kaut ko precizēt? Vai kāds grib  izteikt savus priekšlikumus? Tad mēs piekrītam deputātes Seiles ierosinātajai procedūrai attiecībā uz tālāko izskatīšanu.

     Godātie kolēģi, pulkstenis ir 16.00. Prezidijam tagad būtu jānolasa kāds jautājums, kurš ir jāvirza tālāk.  Ir arī vēl viens paziņojums pusminūtes ilgumā vai pat mazāk. Vēl mums ir viens, divi, trīs, četri... jā, pieci likumprojekti un  divi vai pat trīs likumprojekti. Tie gan nav gari,  bet tomēr.  Vai Prezidijā nav ienākuši kādi rakstveida priekšlikumi par to, kā mēs strādāsim  tālāk? Ja nav citu priekšlikumu,  tad, Seiles kundze, lūdzu! Tomēr vajag iesniegt rakstveidā... Jā, jūs ziņojāt tribīnē, un jums nebija laika uzrakstīt. Es to saprotu...

     A.Seile. Ja cienījamie deputāti nobalsotu par nelielu sēdes pagarinājumu, tad mēs šodien varētu akceptēt 150.dokumentu, kurā ir runāts par zemes komisijām. Ir nepieciešams to izdarīt, jo zemes komisijas pašreiz ir ārpus... es gribētu teikt - ārpus visām normām, jo mēs neesam Saeimas sastāvdaļa un neesam arī atsevišķa juridiskā persona. Šā ieraksta dēļ mums vajadzētu pašlaik izskatīt un akceptēt 150.dokumentu pirmajā lasījumā - likumprojektu “Grozījumi un papildinājumi likumā “Par zemes komisijām”.

     Priekšsēdētājs. Vai ir kādi citi priekšlikumi?  Lūdzu - deputāts Resnais!

     G.Resnais (LZS).

     Faktiski lūgums ir par to pašu - pagarināt šo sēdi, lai mēs apstiprinātu arī Pētera Simsona pilnvaras Zemes komisijā no politiski represēto vidus.

     Priekšsēdētājs. Lūdzu - deputāts Panteļējevs!

     A.Panteļējevs (LC).

     Tā kā Simsona kunga apstiprināšana diemžēl ir paredzēta pašās beigās, varbūt mēs tad varētu sakombinēt priekšlikumu tā, ka mēs izskatām Seiles kundzes priekšlikumu - likumprojektu “Grozījumi un papildinājumi likumā “Par zemes komisijām””,  bet pēc tam izskatām priekšlikumu ar balsojumu par izmaiņām darba kārtībā - par lēmuma projektu “Par Latvijas Republikas Centrālās zemes komisijas sastāva papildināšanu”. Un līdz ar to varbūt šodien mēs arī beigtu, jo, ja tomēr gribam apmierināt visus, tad iznāks diezgan gari. Tā ka mans piedāvājums būtu šos divus jautājumus, kas abi skar Centrālo zemes komisiju, izskatīt šodien un līdz ar to tad arī beigt.

     Priekšsēdētājs. Vai ir vēl kādi citi priekšlikumi? Protams, Saeimas Prezidijs uzskata, ka tam ir tiesības tos jautājumus, kuri ir iesniegti, jums nolasīt.

     Lūdzu, balsosim par ierosinājumu - sēdi turpināt, līdz tiks izskatīts likumprojekts “Grozījumi un papildinājumi likumā “Par zemes komisijām”” un “Par Latvijas Republikas Centrālās zemes komisijas sastāva papildināšanu”, kā arī noklausīti Prezidija ziņojumi. Lūdzu, Rozentāla kungs, nāciet tribīnē!

     A.Rozentāls (LZS).

     Mēs labprāt vispār sāktu strādāt pulksten 9.00, tā ka arī šo jautājumu vajadzētu iebalsot.

     Priekšsēdētājs. Vai tas ir jūsu ierosinājums vai drauds - es nesaprotu. Vai tas būtu par balsošanas motīviem? Tātad tas ir jūsu priekšlikums. Paldies!

     Balsosim priekšlikumus ierosināšanas kārtībā. Lūdzu uzmanību. Balsosim par to, ka mēs plenārsēdi turpināsim  un izskatīsim divus jautājumus - “Par Latvijas Republikas Centrālās zemes komisijas sastāva papildināšanu” un  tālāk “Par grozījumiem un papildinājumiem likumā “Par zemes komisijām””.  Un tad būs Prezidija ziņojumi. Lūdzu balsošanas režīmu. Rezultātu! Par - 67, pret - 6, atturas - 8. Paldies! Ir akceptēts.

     Ja Rozentāla kungs ir ierosinājis, ka nākamo sēdi vajag sākt pulksten 9.00 un arī Mandātu komisija ir iesniegusi tādu pašu priekšlikumu, tad mums būtu jānobalso arī šis priekšlikums. Vai kāds vēlas runāt? Nē. Lūdzu, balsosim par ierosinājumu - nākamreiz sēdi sākt pulksten 9.00 no rīta. Balsosim! Lūdzu rezultātu. Par - 49, pret - 18, atturas - 16. Priekšlikums ir akceptēts. Tātad - nākamā sēde darbu uzsāks pulksten 9.00.

     Izskatīsim nobalsotos jautājumus, kurus mēs šodien iekļāvām darba kārtībā. Seiles kundze, vai jūs esat ziņotāja? Lūdzu, ziņojiet par Centrālās zemes komisijas sastāva papildināšanu!

     A.Seile. Nē,  tas ir cits jautājums. Es saprotu, ka darba kārtībā bija iekļauts likumprojekts “Grozījumi un papildinājumi likumā “Par zemes komisijām””. Tas ir 7.darba kārtības punkts.

     Priekšsēdētājs. Godātā Seiles kundze, šajā jautājumā un arī attiecībā uz zemes komisijām ir nevis papildināšana,  bet vienkārši zemes komisijas...

     A.Seile. Jā, es sapratu, bet šajā jautājumā es neesmu ziņotāja.

     Priekšsēdētājs.  Neesat? Tad, kurš, lūdzu, ir ziņotājs par 9.jautājumu? Nē, nevis 9.jautājumu,  bet par lēmuma projekta izskatīšanu. Tas 3.sadaļā ir pirmais jautājums.

     G.Resnais.  Cienījamie deputāti nevar noformulēt... Es to lapu atradu, tāpēc pēc būtības pateikšu. Likumā par Centrālo zemes komisiju ir paredzēta vieta politiski represēto... (Tālāk turpina runāt bez mikrofona.)

     Priekšsēdētājs. Runājiet mikrofonā, lūdzu!

     G.Resnais. ... tas ir atrisināts un... (Atkal runā bez mikrofona.)

     Priekšsēdētājs. Godātie kolēģi,  ko es varu līdzēt - jūs runājat un arī Resnā kungs runā... Es vai? Ā... Vārds deputātam Resnajam no frakcijas “Latvijas Zemnieku savienība”. Paskatīsimies, kas būs tagad... Lūdzu!

     G.Resnais (LZS).

     Atbilstoši likumam “Par republikas Centrālo zemes komisiju” viena pārstāvības vieta bija paredzēta Politiski represēto apvienībai. Tad, kad Saeima apstiprināja iepriekšējo sastāvu, Politiski represēto apvienībai un man kā tās līderim nebija valdes lēmuma, lai apstiprinātu šādu cilvēku. Tagad tas  ir iesniegts, un šodien es lūdzu apstiprināt Centrālajā zemes komisijā no Politiski represēto apvienības Pēteri Simsonu.

     Priekšsēdētājs. Paldies. Lūdzu - deputāts Kostanda!

     O.Kostanda (LNNK).

     Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Es domāju, ka mēs tik sasteigti nevaram apspriest kandidatūras, jo, pirmkārt, vajadzētu iepazīties, bet mums nav biogrāfisku ziņu par Simsonu. Tie, kuri ir strādājuši iepriekšējā Augstākajā padomē, viņu pazīst, bet daudziem no mums nav visvienkāršākā priekšstata par šo kandidatūru un tās atbilstību postenim, uz kuru tā tiek izvirzīta. Gribētos redzēt arī Politiski represēto apvienības oficiāli iesniegtu atzinumu, ka viņi tiešām rekomendē šo kandidatūru, un to pavairot kolēģiem. Es personiski varu pateikt tikai savas domas, ka, strādājot kopā ar Simsonu Augstākajā padomē, es pārliecinājos, ka šis cilvēks ir vājš organizators, kas nespēja vadīt Augstākās padomes aizsardzības un iekšlietu komisijas darbu, un arī šobrīd Izmeklēšanas komisijā, izvērtējot, kā tika pārņemti VDK materiāli un kā  tika risinātas sarunas ar Krieviju šajos atbildīgajos jautājumos, varam redzēt un konstatēt Simsona kunga bezdarbību un nepadarīto darbu, un tāpēc es baidos, ka, apstiprinot viņu šajā atbildīgajā amatā Zemes komisijā, tiks nodarīts kaitējums šīs būtiski svarīgās komisijas darbam. Tāpēc es ierosinu šobrīd nebalsot par Simsona kunga kandidatūras apstiprināšanu, bet vēl sagatavot materiālus - lai būtu viņa biogrāfiska izziņa un represēto rekomendācijas, un tad varētu atgriezties pie šā jautājuma.

     (No zāles deputāts Resnais: “Rekomendācijas ir iesniegtas rakstveidā!”)

     Priekšsēdētājs. Deputātu informācijai. Šā dokumenta otrajā pusē ir Latvijas Republikas Politiski represēto apvienības koordinācijas padomes sēdes protokols, un jūs varat iepazīties ar šo protokolu.

     Vai vēl kāds vēlas runāt? Nevēlas. Tad, lūdzu, balsosim par Pētera Simsona iekļaušanu Latvijas Republikas Centrālās zemes komisijas sastāvā no Politiski represēto apvienības. Lūdzu rezultātu. Par - 41, pret - 20, atturas - 20. Simsons ir iekļauts Centrālās zemes komisijas sastāvā.

     Nākamais jautājums, kuru mēs esam nolēmuši izskatīt, “Grozījumi un papildinājumi likumā “Par zemes komisijām””.

     Lūdzu, Seiles kundze!

    

     A.Seile (LNNK).

     Cienījamie deputāti! Tātad 150. dokuments vai tā šodien izdalītais variants - 228.dokuments, kurā ir tikai juridiski precizēta terminoloģija.

     Grozījumu būtība. Ja kādā pagastā vai pilsētā zemes komisija nestrādā vai strādā neatbilstoši pieņemtajiem likumiem, ignorē tos, tad Centrālā zemes komisija ir tiesīga atlaist šo zemes komisiju un iecelt tās vietā savu pārstāvi. Pārstāvis, protams, ir domāts no vietējiem cilvēkiem, viņam par to būtu jānodrošina alga, jo būtībā tik un tā visu šo sagatavošanas darbu praktiski pagastos veiktu... Tur varētu iesaistīt vēl arī pārējos, kas lemtu atsevišķas lietas, bet atbildīgais būtu Centrālās zemes komisijas ieceltais pārstāvis.

     2. punkts: “Atzīt Centrālo zemes komisiju par juridisko personu, kurai ir norēķinu konts bankā un savs zīmogs.” Tas ir vajadzīgs arī tādēļ, lai budžeta ailītē Centrālajai zemes komisijai pilnīgi neatkarīgi tiktu iedalīti līdzekļi. Tie nav lieli. Centrālajā zemes komisijā ir seši konsultanti un divi pārējie darbinieki. Pati Zemes komisija ir jūsu ievēlēta - tātad Saeimas iecelta Zemes komisija, kuras sastāvā ir 20 cilvēku, kuriem par šo darbu nemaksā, bet izmaksā tikai nelielu atalgojumu par katru sēdi, kurā viņi piedalās. Lūdzu atbalstīt!

     Priekšsēdētājs. Paldies. Seiles kundze, lai nebūtu pārpratumu, precizēsim - tātad mēs apspriežam 421.dokumentu...

     A.Seile. 421.dokuments ir maliņā. Tas ir uzrakstīts un novirzīts ar Prezidija lēmumu, bet pats iesniegtais teksts bija 150.dokumentā.

     Priekšsēdētājs. Paldies par precizējumu. Lūdzu, vai deputāti vēlas runāt debatēs? Tātad mēs atklājam vispārējas debates.

     Lūdzu - deputāts Bresis!

    

     V.Bresis (SL).

     Cienījamie kolēģi! Es tomēr gribētu vērst jūsu uzmanību uz šā jautājuma nopietnību. Jūs atceraties, kā savā laikā, kad mēs apspriedām zemes komisiju statusu, starp juristiem un arī starp frakcijām radās jautājums par zemes komisiju statusu Latvijā vispār. Kas šis ir par veidojumu: vai zemes komisijas pieder pie tiesu varas, kura lemj tiesu darbus zemes reformas gaitā, vai tas ir kāds cits formējums? Un faktiski mēs neradām atbildi uz šo jautājumu. Klusītiņām it kā piekritām tam, ka zemes komisija pilda zināmas tiesas funkcijas neilgā periodā, kamēr nobeidz zemes reformu. Bez šaubām, mēs arī piekritām, ka paplašināt šīs tiesu varas funkcijas zemes komisijai nebūtu lietderīgi. Šodien mēs faktiski sastopamies ar jaunu precedentu - ar to, ka zemes komisija aizvien vairāk palielina sev šīs tiesu varas funkcijas un nu jau būtiski iejaucas pašvaldību varas sistēmā. Manā uztverē, cienījamie kolēģi, ja mēs gribam būvēt patiesi tiesisku valsti, tāds risinājums mums nav pieņemams.

     Tomēr atzīstot to, ka acīmredzot ir nepieciešama iejaukšanās tur, kur, teiksim,  šīs zemes komisijas strādā nepareizi, kur tās nepilda mūsu pieņemtos likumus, tur varbūt zemes komisijas varētu padomāt par citu formu, kā reaģēt uz šādu komisijas darbu. Es domāju, varētu piekrist uzskatam, ka zemes komisija, piemēram, ierosina pārskatīt zemes komisijas sastāvu pašvaldībai, bet pašvaldība pati izvirza jaunus cilvēkus, kuri veic savu darbību saskaņā ar Saeimas pieņemtajiem  likumiem.

     Vai ir vēl kāds ceļš? Es domāju arī šodien neviens nav liedzis tādā gadījumā ierosināt zemes komisijas darbu izskatīt tautas tiesā. Un tiesa tad izlemtu par likuma vai par darbības pareizību, to, vai šī komisija darbojas pareizi vai nepareizi. Tāpēc es ļoti lūgtu pārdomāt šo papildinājumu 4.pantā. Vismaz mēs uzskatām, ka tā ir pārlieku liela funkcija, kuru mēs uzticam zemes komisijai. Mēs vēl neesam gatavi tādam juridiskā darba pārdalījumam mūsu valstī. Un šajā sakarā mēs vēlētos saņemt arī oficiālu Juridiskās komisijas slēdzienu par šo priekšlikumu. Par 2.pantu mums, bez šaubām, iebildumu nav.

     Priekšsēdētājs. Paldies. Vārds deputātam Lagzdiņam. Lūdzu!

     J.Lagzdiņš (LC).

     Priekšsēdētāja kungs, kolēģi deputāti! Tā kā šis nelielais jautājums tieši skar pašvaldību intereses, tad arī Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija izskatīja šo jautājumu. Mēs pilnībā atbalstām un esam  vienbalsīgi pieņēmuši lēmumu - atbalstīt šo likumprojektu, Breša kungs. Paldies.

     Priekšsēdētājs. Paldies. Vārds deputātam Rozentālam.

     A.Rozentāls (LZS).

     Cienījamais Prezidij, cienījamie kolēģi! Es centīšos izteikties ļoti īsi. Es gribēju jau iepriekšējā kopsakarībā, runājot par zemes reformu laukos, pieskarties arī šīm zemes komisijām, taču,  ja jautājumi ir divi, turklāt tik cieši saistīti, tad tomēr vienā sēdē man ir jāuzstājas divreiz, par ko es atvainojos.

     Zemes komisiju likums, protams, ir jālabo, bet varbūt ne jau tāpēc, ka zemes komisijas nestrādātu. Man ir jāatvainojas cienījamam Breša kungam, bet tas ir arhaisms, ka ar balsošanu var ievērot vai neievērot likumu un piešķirt vai nepiešķirt īpašumu... Sākumā nebija sakārtota likumdošana un šie jautājumi pagastā tika skatīti uz emociju pamata, turpretī šobrīd, manuprāt, mēs esam nonākuši tieši pie tiesiskas valsts, kur saskaņā ar likumu, kuru mēs šodien centāmies labot un, es ceru, arī civilizēti sakārtosim, principā pagastu deputātu padomju un valžu funkcijas ir jānošķir no zemes dalīšanas funkcijām. Un zemes komisijām zināmā mērā tiešām ir jāpilnvaro tiesas varas funkcijas  vai arī visa šī darbība jāatdod tikai tiesām, šīs zemes komisijas likuma vārdā norobežojot no tiesas funkcijām. Taču mēs, manuprāt, jaucam jautājumu, kuru pagasta padome var izlemt ar balsošanu. Tas laiks ir pagājis. Un, ja šobrīd, man jāatvainojas, klausās pagastu ļaudis - gan valde, gan padome, gan zemes komisijas, kuras ar pilnu atbildību un vislabākajiem nodomiem realizē šo zemes reformu... Taču, ka ļoti daudzās vietās tas tā nenotiek, liecina pašreizējā zemes reformas gaita, kura praktiski ir apstājusies. Un galvenais iemesls ir tas, ka to pagastos negrib darīt.

     Priekšsēdētājs. Paldies. Vai vēl kādi deputāti ir iesnieguši lūgumus runāt? Nav. Par procedūru - Zaščerinska kungs. Lūdzu!

     J.Zaščerinskis (SL).

     Cienījamie kolēģi, tā kā šis likumprojekts ir iesniegts izskatīšanai arī Juridiskajā komisijā, tad man tomēr ir priekšlikums - uzklausīt Juridisko komisiju, tās slēdzienu konkrētā jautājumā: kā tas būs, ka mēs faktiski likuma jautājumus atdosim izlemšanai vienai personai bez juridiskās izglītības, bez tiesiskās izglītības un tiesiskās atbildības, kāda ir tiesnešiem? Ja jau mēs nevaram šo jautājumu atrisināt un neuzticamies, ka vairāki  varētu atrisināt, un traktējam te dažādi, tad šinī gadījumā, ja šī persona nebūs ar juridisko izglītību un tiesneša juridisko atbildību... Kā tas no tiesiskā viedokļa ir? Likumdošanas komisija, lūdzu komentāru!

     Priekšsēdētājs. Lūdzu - deputāte Ruta Marjaša!

     R.Marjaša (LC).

     Cienītie kolēģi! Juridiskā komisija tiešām ļoti uzmanīgi  izskatīja šos labojumus, un mēs atzinām, ka  ieinteresēto personutiesības pārsūdzēt un griezties tiesā nekādā veidā netiek ierobežotas, ja tomēr viņu tiesības ir apdraudētas vai ierobežotas. Un, ja tās nepiekrīt zemes komisijas lēmumam, tad tas absolūti neierobežo šīs tiesības. Tātad no Juridiskā viedokļa tas nav pretrunā ar pastāvošo likumdošanu.

     Bez tam ja uzmanīgi izlasām, tad redzam, ka šeit principā runa ir par par to, ka ir tādi gadījumi, kad pagasta vai pilsētas zemes komisija nepilda savus pienākumus. Pirmām kārtām nekāda tiesa nevar piespiest to pildīt pienākumus. Tātad tieši attiecībā uz šādiem gadījumiem tad arī ir domātas šīs tiesības, kas tiek piešķirtas Centrālajai zemes komisijai.

     Un tālāk. Mēs uzskatījām, ka šajā zemes reformu posmā ir ārkārtīgi no svara, lai šī zemes reforma virzītos uz priekšu. Tiesas un arī prokuratūras kontrole te tik un tā paliek, tā netiek atcelta. Tādēļ Juridiskā komisija atbalstīja šo labojumu.

     Priekšsēdētājs. Paldies. Zvanu balsojumam! Vienu minūti uzgaidīsim. Mums vēl kaut kā nesanāk sinhrons darbs, Seiles kundze, šodien! Vai nu es jūs neievēroju, vai arī jūs nokavējat... Acīmredzot mēs abi esam vainīgi. Varam balsot? Lūdzu, balsosim par pāreju uz likumprojekta “Grozījumi un papildinājumi likumā “Par zemes komisijām”” lasīšanu pa pantiem. Lūdzu rezultātu. Par - 64,  pret - 4, atturas - 10. Esam akceptējuši. Seiles kundze, vai jums ir kāda informācija par otro lasījumu? Lūdzu!

     A.Seile (LNNK).

     Šo īso likumprojektu es lūdzu izskatīt nākamajā plenārsēdē un pēc iespējas ātrāk iesniegt priekšlikumus Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijai.

     Priekšsēdētājs. Paldies. Es ceru, ka šie priekšlikumi tiek precīzi fiksēti un tie arī  būs realizēti.

     Godātie kolēģi,  mūsu radiotranslācija ir atslēgta sakarā ar to, ka ir jāgatavojas preses konferencei. Preses konference notiks pulksten 17.00. Tomēr, kā es saprotu, Prezidija pienākums ir tik un tā tos iesniegumus, kuri ir iesniegti, jums nolasīt, jo tāds ir Prezidija pienākums. Mēs nevaram tos uzkrāt un pēc savas gribas pēc tam lasīt. Tas būs īsi. Nolasīšu ienākšanas kārtībā.

     1. “Saeimas Prezidijam. Sakarā ar to, ka no šā gada 20.septembra Demokrātiskā centra partija ir reģistrēta kā Demokrātiskā partija un tā ir tiesiska  Demokrātiskās centra partijas mantiniece,  Latvijas Republikas 5.Saeimas Demokrātiskā centra partijas frakcija šā gada 6.oktobra sēdē pieņēma lēmumu mainīt frakcijas nosaukumu atbilstoši partijas nosaukumam - “Demokrātiskās partijas frakcija””. Šādu iesniegumu Prezidijs ir saņēmis. Prezidijs ir akceptējis šīs izmaiņas.

     2. “Latvijas Republikas Saeimas Prezidijam. Saeimas Kristīgo demokrātu savienības frakcija lūdz atcelt no Sociālo un darba lietu komisijas deputātu Andri Saulīti, lai tādējādi nodrošinātu frakcijas pārstāvību komisijā,  jo deputāts Saulītis no Kristīgo demokrātu savienības frakcijas ir izslēgts un frakciju nepārstāv. Deputāta Saulīša vietā šajā komisijā darbosies deputāte Aida Prēdele, kura līdz ar to tiek atsaukta no Izglītības, kultūras un zinātnes komisijām. Lūdzam šo jautājumu izskatīt plenārsēdē.”

     Es attiecīgi lūdzu par to sagatavot Prezidija atzinumu un ļoti īsu informāciju: Prezidijs atzīst, ka atbilstoši Saeimas kārtības ruļļa 36.pantam Saeimas komisijas ievēlētos locekļus Saeima ar savu lēmumu katrā laikā var atsaukt un ievēlēt citus. Tādējādi 11 deputātu iesniegums atbilst Kārtības rullim. Lai izvairītos no domstarpībām Saeimas lēmuma formulējumā, Prezidijs iesaka šādu Saeimas lēmuma redakciju, kas izriet no šā iesnieguma: “Saeima atsauc deputātu Saulīti no Sociālo un darba lietu komisijas un ievēlē šajā komisijā deputāti Aidu Prēdeli, vienlaicīgi atsaucot deputāti Aidu Prēdeli no Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas.” Tādā veidā Prezidijs ir atbildējis ar savu priekšlikumu uz šo iesniegumu. Lūdzu, vai deputāti vēlas runāt?

     Lūdzu, deputāte Kuprijanova!

     L.Kuprijanova (SL).

     Cienījamie kolēģi,  tā kā tas skar manu komisiju, es gribētu izteikt arī savas domas. Komisijas viedoklis ir tāds, ka mēs neuzstājam par Saulīša kunga atsaukumu no mūsu komisijas. Šajā gadījumā vienkārši ir jāmaina Prezidija rekomendācija, jo mēs būsim ļoti priecīgi pie sevis redzēt arī Prēdeles kundzi. Viņai mūsu komisijā darba loks jau ir paredzēts. Taču risināt varētu šādi: noņemt vietu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, jo deputātam Saulītim droši vien būs kāda cita vieta. Un, tā kā es zinu, ka viņš ir izteicis vēlmi palikt mūsu komisijā, tad varētu palielināt mūsu komisijas sastāvu par vienu cilvēku. Un  tas viens “liekais” būs neatkarīgais deputāts. Taču to lems Saeima, es izsaku priekšlikumu. Risinājumi var būt dažādi.

     Priekšsēdētājs. Lūdzu - Aida Prēdele!

     A.Prēdele (KDS).

     Cienījamie kolēģi! Kristīgo demokrātu frakcijas vārdā gribētu teikt, ka nekādā gadījumā mēs neesam pret deputāta Andra Saulīša darbošanos Darba un sociālo lietu komisijā. Bet lietas būtība ir tāda, ka mūsu frakcijai ir nepieciešams iegūt pārstāvību šajā komisijā, kuru mēs uzskatām par ļoti svarīgu, jo mūsu partijas programma lielā mērā balstās uz darbu ar pensionāriem un  uz visu to darba loku, kas saistās ar šo komisiju. Tā kā es lūdzu rast iespēju gan Andrim Saulītim, gan arī man darboties šajā komisijā: Andrim Saulītim - kā brīvam,  atsevišķam  deputātam, un man - pārstāvēt Kristīgo demokrātu frakciju.

     Priekšsēdētājs. Godātie kolēģi! Lūdzu uzmanību! Mums  ir jāatbild uz šo iesniegumu, mēs nevaram tikai aprunāties un pēc tam atstāt to neizskatītu. Ja jums ir citādi viedokļi un priekšlikumi, lūdzu, izsakiet tos! Kā es saprotu, tad mums šajā situācijā, ja mēs gribam  Kristīgo demokrātu frakcijas lūgumu (un, kā jūs paši saprotat, tas ir likumīgs lūgums) izpildīt, ir jābalso par šo priekšlikumu - atsaukt deputātu Saulīti no Darba lietu komisijas un ievēlēt šajā komisijā Aidu Prēdeli. To, ko teica Kuprijanovas kundze,  var realizēt tad, ja mēs pieņemam Saeimas nākamo lēmumu, un ir jābūt Saeimas lēmuma projektam, kurā mēs palielinām... kurā mēs izdarām grozījumus Kārtības rulli. Ja Kristīgo demokrātu savienība savu iesniegumu neatsauc, mums ir jābalso par to. Un tālāk jautājums jārisina tādējādi, ka jādara tā, kā Kuprijanovas kundze ierosināja (un tas ir pilnīgi pareizi), - ir jāizdara grozījumi Kārtības rulli. Bet tas jau ir nākamais jautājums.

     Vai vēl kāds vēlas runāt? Lūdzu, balsosim  to priekšlikumu,  kas izriet no Kristīgo demokrātu savienības frakcijas iesnieguma. Vienu mirklīti, godātie kolēģi! Par procedūru, ja? Lūdzu!

     M.Budovskis (LNNK).

     Priekšsēdētāja kungs, cienītie kolēģi! Es domāju, ka šis...

     Priekšsēdētājs. Par procedūru, lūdzu - deputāts Budovskis!

     M.Budovskis (LNNK).

     Priekšsēdētāja kungs, cienītie kolēģi! Manuprāt, šis projekts ir mazliet sasteigts. Vai mums vajadzētu uzreiz balsot? Jo faktiski ir tā: mēs jau varētu to darīt, bet tad ir viena problēma - deputāts Saulītis ir ārpus komisijām. Vai tomēr šis jautājums nebūtu jāatrisina tā, lai būtu noteikta paritāte gan komisijās, gan arī katrs deputāts būtu kaut kur aizņemts? Domāju, ka to mēs varētu izdarīt nākamajā sēdē, ietverot darba kārtībā arī šo jautājuma daļu - par deputāta Saulīša turpmāko nodarbinātību komisijā.

     Priekšsēdētājs. Bet, godātais kolēģi,  par nodarbinātību nav runa! Runa ir par grozījumiem Kārtības rulli. Bet, deputāt Budovski, kā es saprotu, 97.pants, par laimi, ir jums ļoti pretimnākošs, jo patstāvīgi priekšlikumi ir iesniedzami ar vismaz 10 deputātu parakstiem. Un tas ir apspriežams vienā lasījumā. Apspriešana notiek tajā pašā sēdē, kurā priekšlikums iesniegts, ja iesniedzējiem piekrīt un neviens deputāts iebildumus neceļ. Jūs, godātie kolēģi, ar šo pantu tiešām varat formāli to atsaukt, un mēs nebalsosim nedz nākamajā, nedz aiznākamajā sēdē. Kamēr nebūs grozīts Kārtības rullis, situācija nemainīsies. Jūs paliekat pie savas prasības? Bet jums jau nemaz nav jāpretojas, jūs faktiski neko neesat izteicis, es jums tikai esmu pateicis priekšā.

     Deputāt Budovski, vai jūs uzturat spēkā savu prasību - šo jautājumu izskatīt nākamajā sēdē?

     (Deputāts Budovskis no zāles: “Es nevaru pretoties Kārtības rullim.”)

     Kā lūdzu?

     (Deputāts Budovskis no zāles: “Neuzturu.”)

     Deputāts Budovskis savu prasību neuztur spēkā.

     Lūdzu - deputāts Saulītis!

     A.Saulītis (KDS).

     Godājamais priekšsēdētāj, godājamie kolēģi! Pirmām kārtām, es uzskatu, ka tas jautājums par manu izslēgšanu un aiziešanu vēl nav līdz galam atrisināts. Uzskatu, ka esmu aizgājis pats. Un iemesli ir daudz nopietnāki nekā tie, kas ir minēti presē vai izskanējuši televīzijā.

     Otra lieta ir tāda, ka tik tiešām man būs... protams, ka Saeima lems... Saeimas lēmums, kādā komisijā man vajadzētu strādāt, man būs prioritārs, bet es domāju, ka mans vislielākais ieguldījums būtu tieši Sociālo un darba lietu komisijā, jo es tajā jau esmu iestrādājies. Un vēl jo vairāk tādēļ, ka mans hobijs ir ārstniecība. Es par ārstu esmu strādājis, un tagad mana profesija ir politiķis, bet mans hobijs ir ārstniecība. Un es domāju, ka es šajā komisijā varētu daudz vairāk padarīt nekā citās komisijās, jo es galu galā vismaz profesionālā ziņā nedaudz saprotu, un tādēļ mans priekšlikums vai lūgums būtu - tik tiešām izskatīt šo jautājumu kompleksi. Lai mana atrašanās šajā komisijā tiktu saglabāta un saskaņota kopā ar grozījumiem.

     Priekšsēdētājs. Godātais deputāt Saulīt, precizēsim jūsu priekšlikumu! Ko nozīmē - kompleksi izskatīt? Kārtības rullis paredz, ka deputāts var celt iebildumus, ja priekšlikumu izskata tajā pašā sēdē, tātad mēs to varam pēc jūsu lūguma pārcelt uz nākamo sēdi, bet kompleksi šo jautājumu izskatīt - tādā veidā es nevaru likt balsot, jo ir viens konkrēts priekšlikums. Vai jūs iebilstat pret to, ka šodien balsojam? Deputāts Saulītis ceļ iebildumus, ja mēs šodien balsojam par šo jautājumu. Līdz ar to Kristīgo demokrātu savienības iesnieguma izskatīšana un balsošana tiek atlikta uz nākamo sēdi - saskaņā ar Kārtības ruļļa 97.pantu.

     Ir iesniegts deputātu jautājums: “Latvijas Republikas iekšlietu ministram Ģirtam Kristovskim. Š.g. 6.oktobrī laikrakstā “Diena” bija publicēta informācija par Latvijā plānoto apvērsumu, kurā, pēc avīzē paustajām ziņām, it kā bija jābūt iesaistītam deputātam Alfredam Rubikam, kas atrodas apcietinājumā. Lūdzam iesniegt dokumentus un minētās informācijas avotu, kas apstiprina šo faktu.” Seko septiņu deputātu paraksti: Stroganovs, Laviņa, Fjodorova, Bartaševičs, Brūvers, Prēdele, Rugāte.

     Godātais kolēģi Kristovski, vai jūs gribat sniegt atbildi tagad?

     Ģ.Kristovskis (Latvijas Republikas iekšlietu ministrs).

     Es gribu teikt, ka es likuma noteiktajā kārtībā varu atbildēt 48 stundu laikā,  jo pirmo reizi dzirdu šo jautājumu.

     Priekšsēdētājs. Bet tieši to jau es gribēju zināt! Nododam šo deputātu jautājumu iekšlietu ministram Ģirtam Kristovskim un saskaņā ar Kārtības rulli lūdzam sniegt atbildi.

     Jā,  vēl vārds Saeimas sekretāra biedram Tomiņa kungam.

     Z.Tomiņš (Saeimas sekretāra biedrs).

     Prezidijs ir saņēmis Saeimas deputāta Ērika Kažas iesniegumu ar šādu tekstu: “Lūdzu atļaut izbraukt atvaļinājumā laikā no 1993.gada 12.oktobra līdz 1993.gada 27.oktobrim.”

     Pamatojoties uz Saeimas kārtības ruļļa 11. un 12.pantu, Prezidija atzinums ir - ierosināt Saeimai piešķirt atvaļinājumu deputātam Ērikam Kažam no šā gada 12. oktobra līdz 27. oktobrim.

     Priekšsēdētājs. Vai mums ir jābalso? Saeima lemj - tas nozīmē, ka jābalso. Vai kāds vēlas runāt? Lūdzu, balsosim! Dodiet zvanu reģistrācijai! Lūdzu rezultātu! 69 - par, pret - nav,  5 - atturas. Prezidija ieteikums ir akceptēts.

     Visi jautājumi, kurus nolēma izskatīt šajā plenārsēdē, ir izskatīti. Tie jautājumi, kurus neizskatījām, hronoloģiskā secībā pāriet uz nākamo plenārsēdi, un to nav daudz.

     Tagad, lūdzu, reģistrēsimies! Lūdzu, Tomiņa kungs, nolasiet! Piebalga kungam ir paziņojums? Lūdzu!

     A.Piebalgs (LC).

     Pēc šīs sēdes tiekas Budžeta un finansu (nodokļu) komisija komisijas telpās.

     Priekšsēdētājs. Paldies! Godātie kolēģi, atgādinu, ka 14.oktobrī plenārsēde sāksies pulksten 9.00.

     Lūdzu izdruku.

     Z.Tomiņš (LZS; Saeimas sekretāra biedrs).

     Nav reģistrējušies šādi deputāti:

Georgs Andrejevs,

Indulis Bērziņš,

Alfreds Čepānis,

Imants Daudišs,

Aivars Endziņš,

Māris Gailis,

Andris Grots,

Andris Gūtmanis,

Juris Janeks,

Jānis Jurkāns...

     Priekšsēdētājs. Jurkāna kungs ir zālē!

     Z.Tomiņš.

Ojārs Kehris...

     Priekšsēdētājs. Godātais Kehra kungs, jūs vienmēr nereģistrējaties. Kehra kungs ir zālē!

     Z.Tomiņš.

Aleksandrs Kiršteins,

Egils Levits,

Andris Līgotnis,

Ivars Silārs,

Leonards Stašs,

Jānis Ārvaldis Tupesis,

Joahims Zīgerists,

Alfrēds Žīgurs.

     Priekšsēdētājs. Paldies. Uz redzēšanos!

     Stenogrammu parakstījušas

     Redaktores: L.Kainaize un L.Bumbure

     Mašīnrakstītājas: Biruta Strazdiņa un Mārīte Ceļmalniece

     Korektores: Dace Kraule, S.Stikute, J.Kurzemniece.

SATURA RĀDĪTĀJS

1993.gada 7.oktobrī

Par darba kārtību          - 1.lpp.

     - dep. V.Novakšānovs - 2.lpp.

     - dep. M.Grīnblats   - 3.lpp.

     - dep. A.Seile  - 4.lpp.

     - dep. R.Apsītis     - 4.lpp.

     - dep. A.Lambergs    - 5.lpp.

Par pilsonības likumprojektu    - 5.lpp.

Par Saeimas darba sākumu        - 7.lpp.       

Par lēmuma projektu “Par pievienošanos 1966.gada

16.decembra Fakultatīvajam protokolam pie

Starptautiskā pakta par pilsoņu un politiskajām

tiesībām”       - 8.lpp.

     - dep. M.Budovskis   - 8.lpp.

     - dep. I.Birzniece   - 8.lpp.

Par likumprojektu “Par grozījumiem un papildinājumiem

Latvijas Republikas 1991.gada 18.decembra likumā

“Par apgrozījuma nodokli”” - 9.lpp.

Par likumprojektu “Par grozījumiem un papildinājumiem

1993.gada 16.jūlija likumā “Par 1925.gada 1.aprīļa

likuma “Ministru kabineta iekārta” atjaunošanu” - 9.lpp.

Par likumprojektu “Par bijušo PSRS pilsoņu -

bezvalstnieku statusu Latvijas Republikā”  - 10.lpp.

     - dep. Lagzdiņš - 10.lpp.

     - dep. M.Grīnblats   - 10.lpp.

     - dep. A.Panteļējevs - 11.lpp.

Par likumprojektu “Par Latvijas Republikas likuma

“Par tiesu varu” papildināšanu” - 12.lpp.

Par likumprojektu “Par papildinājumiem Latvijas

Kriminālkodeksā”           - 12.lpp.

Par likumprojektu “Par Latvijas Kriminālprocesa

kodeksa papildināšanu”          - 13.lpp.

Par likumprojektu “Par papildinājumiem Latvijas

Administratīvo pārkāpumu kodeksā”    - 13.lpp.

     - dep. I.Silārs - 13.lpp.

Par likumprojektu “Par Latvijas Republikas likuma

“Par papildinājumiem un grozījumiem Latvijas

Administratīvo pārkāpumu kodeksā iedzīvotāju

reģistrācijas jautājumos” grozīšanu” - 15.lpp.

Par likumprojektu “Par Latvijas Republikas likuma

“Par bankām” grozīšanu un papildināšanu”   15.lpp.

Par likumprojektu “Par Latvijas Republikas 1937.gada

Civillikuma tiesiskās nepārtrauktības atzīšanu un tā

konsekventās piemērošanas nodrošināšanu”   - 16.lpp.

Par likumprojektu “Par grozījumiem un papildinājumiem

Latvijas Republikas 1991.gada 30.oktobra likumos “Par

namīpašumu atdošanu likumīgajiem īpašniekiem” un

“Par namīpašumu denacionalizāciju””  - 16.lpp.

Par likumprojektu “Par papildinājumiem Latvijas

Republikas 1990.gada 12.decembra likumā “Par valsts

uzņēmumu””      - 16.lpp.

Par likumprojektu “Par Nacionālās drošības padomes

izveidošanu”         - 17.lpp.

     - dep. I.Silārs - 17.lpp.

     - dep. A.Lambergs    - 17.lpp.

Pieprasījums Latvijas Republikas Ministru prezidentam

V.Birkavam no frakcijas “Tēvzemei un brīvībai” — “Par

cilvēktiesību pārkāpumiem pret Latvijas Republikas

pilsoņiem, kuriem nav PSRS pases ar Iedzīvotāju reģistra

atzīmi”         - 18.lpp.

     - dep. Z.Tomiņš - 18.lpp.

LNNK frakcijas deputātu jautājums Ministru

prezidentam V.Birkavam          - 20.lpp.

Par likumprojektu “Par ārvalstnieku un bezvalstnieku

statusu, kuri ieceļojuši Latvijas Republikā līdz

Latvijas Republikas 1992.gada 9.jūnija likuma “Par

ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un

uzturēšanos Latvijas Republikā” spēkā stāšanās brīdim”     - 21.lpp.

     - dep. I.Birzniece   - 21.lpp.

Par likumprojektu “Par grozījumiem un papildinājumiem

Latvijas Darba likumu kodeksā”  - 22.lpp.

     - dep. I.Birzniece   - 22.lpp.

Par likumprojektu “Par grozījumiem un papildinājumiem

Latvijas Republikas likumā “Par dzīvojamo telpu īri”” - 22.lpp.

Par likumprojektu “Par grozījumiem un papildinājumiem

Latvijas Republikas likumā “Par nodarbinātību”” - 23.lpp.

     - dep. I.Birzniece   - 23.lpp.

Par lēmuma projektu “Par kļūdu un neprecizitāšu

novēršanu Latvijas Republikas pilsoņu kopuma

apzināšanas procesā”       - 23.lpp.

     - dep. I.Birzniece   - 23.lpp.

Par likumprojektu “Par 1991.gada 13.janvārī parakstītā

un 1991.gada 14.janvārī Latvijas Republikas Augstākās

padomes ratificētā līguma “Par starpvalstu attiecību

pamatiem starp Latvijas Republiku un Krievijas Padomju

Federatīvo Sociālistisko Republiku” ratifikācijas atcelšanu”    - 23.lpp.

Par likumprojektu “Latvijas Republikas Prokuratūras

likums” (1.lasījums)       - 24.lpp.

     - dep. A.Līgotnis    - 24.lpp.

Paziņojumi - dep. G.Bērziņš     - 30.lpp.

Reģistrācijas rezultāti    - dep. Z.Tomiņš - 30.lpp.

Debates    - dep. M.Grīnblats   - 31.lpp.

     - dep. J.Straume     - 36.lpp.

     - dep. J.Sinka  - 37.lpp.

     - dep. E.Berklavs    - 38.lpp.

     - dep. A.Līgotnis    - 39.lpp.

Par likumprojektu “Par Valsts ieņēmumu dienestu”

(1.lasījums)         - 43.lpp.

Ziņo - dep. A.Piebalgs    - 43.lpp.

Debates    - dep. I.Bukovskis   - 46.lpp.

     - dep. A.Poča   - 47.lpp.

     - dep. A.Seile  - 48.lpp.

     - dep. O.Kehris (valsts

       ekonomikas ministrs)     - 49.lpp.

     - dep. E.Kide   - 50.lpp.

     - dep. V.Krištopans  - 52.lpp.

     - dep. L.Kuprijanova - 53.lpp.

Informācija     - dep. A.Piebalgs    - 55.lpp.

Par likumprojektu “Par izmaiņām Latvijas Muitas

kodeksā” (1.lasījums)      - 55.lpp.

     - dep. A.Piebalgs    - 55.lpp.

Par likumprojektu “Par izmaiņām Latvijas

Kriminālprocesa kodeksā” (1.lasījums) - 56.lpp.

Par likumprojektu “Par Saeimas deputātu palīgu

statusu” (1.lasījums)      - 57.lpp.

     - dep. J.Lagzdiņš    - 57.lpp.

     - dep.M.Grīnblats    - 59.lpp.

     - dep. J.Lagzdiņš    - 59.lpp.

Reģistrācijas rezultāti    - dep. Z.Tomiņš - 60.lpp.

Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par privatizāciju

lauku apvidos”” (1.lasījums)    - 62.lpp.

     - dep. A.Seile  - 62.lpp.

     - dep. J.Zaščerinskis - 63.lpp.

     - dep. A.Seile  - 64.lpp.

Par procedūru   - dep. A.Rozentāls   - 64.lpp.

     - dep. A.Seile  - 65.lpp.

     - dep. A.Berķis - 69.lpp.

     - dep. J.Lucāns - 73.lpp.

     - dep. M.Grīnblats   - 74.lpp.

     - dep. J.Zaščerinskis - 77.lpp.

     - dep. A.Rozentāls   - 81.lpp.

     - dep. G.Resnais     - 82.lpp.

     - dep. V.Novakšānovs - 86.lpp.

     - dep. A.Seile  - 87.lpp.

Par sēdes laika pagarināšanu    - 90.lpp.

     - dep. A.Seile  - 90.lpp.

     - dep. G.Resnais     - 91.lpp.

     - dep. A.Panteļējevs - 91.lpp.

     - dep. A.Rozentāls   - 92.lpp.

Par lēmuma projektu “Par Latvijas Republikas

Centrālās zemes komisijas sastāva papildināšanu”     - 92.lpp.

     - dep. A.Seile  - 92.lpp.

     - dep. G.Resnais     - 93.lpp.

     - dep. O.Kostanda    - 93.lpp.

Par likumprojektu “Grozījumi un papildinājumi

likumā “Par zemes komisijām”” (1.lasījums) - 94.lpp.

     - dep. A.Seile  - 95.lpp.

     - dep. V.Bresis - 96.lpp.

     - dep. J.Lagzdiņš    - 97.lpp.

     - dep. A.Rozentāls   - 97.lpp.

     - dep. J.Zaščerinskis - 98.lpp.

     - dep. R.Marjaša     - 98.lpp.

     - dep. A.Seile  - 99.lpp.

Par iesniegumiem Saeimas Prezidijam  - 99.lpp.

Demokrātiskā Centra partijas frakcijas

nosaukuma izmainīšana      - 99.lpp.

Par deputātes A.Prēdeles iekļaušanu Sociālo

un darba lietu komisijas sastāvā     - 100.lpp.

     - dep. L.Kuprijanova - 100.lpp.

     - dep. A.Prēdele     - 101.lpp.

Par procedūru   - dep. M.Budovskis   - 102.lpp.

     - dep. A.Saulītis    - 103.lpp.

Deputātu jautājums iekšlietu ministram Ģ.Kristovskim

par š.g.6.oktobrī laikrakstā “Diena” publicēto

informāciju          - 104.lpp.

     - dep.Ģ.Kristovskis  - 104.lpp.

Par atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Ē.Kažam  - 105.lpp.

Paziņojumi - dep. A.Piebalgs    - 105.lpp.

Reģistrācijas rezultāti         - 105.lpp.