Priekšsēdētājs. Labrīt! Lūdzu, ieņemiet vietas! Plenārsēdi pasludinu par atklātu. Prezidijs ir saņēmis deputāta Dzintara Ābiķa iesniegumu. Šis iesniegums attiecas uz procedūru, tāpēc, pirms turpinām izskatīt plenārsēdes darba kārtību, es jums to gribētu darīt zināmu: "Kârtības ruļļa 123.pants paredz sekojošo: pirms balsošanas priekšsēdētājs paziņo ar zvanu balsošanas sākšanu. Šā noteikuma neievērošana 14.jūlijā liedza man piedalīties balsojumā, kaut gan tobrīd atrados plenārsēžu zāles tuvumā. Lūdzu turpmāk ievērot šā panta prasību, kā arī izvirzīt balsošanai Saeimā, vai attiecīgais pants jāattiecina arī uz balsošanu par procedūras jautājumu."

Pirmais. Par to, ka pirms balsojuma ir jādod zvans. Tas tiešām ir Kārtības ruļļa noteikums, un es domāju, ka tas jautājums nav diskutējams un plenārsēžu vadītājam tas ir jāievēro.

Tagad par to, kad zvanīt un cik ilgi pēc zvana gaidīt deputātus zālē. Tas faktiski ir jautājums. Šeit varbūt tiešām vajadzētu attiecināt šo pantu nevis uz procedūras balsojumiem, bet uz lēmuma pieņemšanu. Taču lēmuma pieņemšana, kā jūs saprotat, notiek arī procedūra s jautājumos. Tāpēc tas ir diskutējams jautājums. Es lūgtu frakcijas padomāt par šo lietu. Un vienīgi laika ziņā ir fiksēts, ka 5 minūtes pirms sēdes atklāšanas pēc priekšsēdētāja rīkojuma deputātus ar zvanu aicina zālē. Es šo plenārsēdi... Pirms katra balsojuma būs zvans, tomēr mums acīmredzot Pagaidu frakciju padomes sēdē vajadzētu kopīgi izlemt un arī Ruļļa komisijai par to domāt un tomēr iestrādāt precīzu pantu, pirms kādiem balsojumiem ir obligāts zvans un cik ilgi pēc tam, kad ir atskanējis zvans, mēs gaidīsim deputātus zālē, un kad priekšsēdētājs jeb sēdes vadītājs lūdz operatoru ieslēgt balsošanas režīmu.

Plenārsēdes vadītājam ir iesniegts deputātu frakcijas "Latvija s ceļš" lūgums: "Lûdzam izsludināt Saeimas plenārsēdes pārtraukumu līdz 11.00." Viens var izteikties "par", viens - "pret", un tad būs balsojums. (Atskan balsošanas signāls.) Jūs tomēr klausiet vadītāju, nevis pats slēdziet iekšā! Deputāti vēl izteiksies "par" un "pret". Tagad, lūdzu, anulējiet! Vai neviens nevēlas runāt? Es domāju, ka šajā gadījumā secība nav noteikta: var sākt gan ar "par", gan ar "pret". Es jūs nedzirdu... Lūdzu! Vārds deputātam Saulītim!

A.Saulītis (KDS).

Labrīt, godājamais Prezidij, dārgie kolēģi! Es domāju, ka šie pārtraukumi... Mēs tikko sākām darbu, un atkal ir pārtraukums. Vai tad nepietika šā laika perioda? Kādas 12 stundas taču bija un varēja spriest un domāt, un darīt. Tagad cilvēki ir atnākuši, noskaņojušies uz darbu, arī visa republika sākusi darbu, un atkal pārtraukums... Es domāju, ka tā ir destrukcija. Vienkārši vadošā frakcija - tā sevi nosaukusi... Vadošā frakcija neņem vērā vairākuma darba ritmu. Un es arī lūdzu nenodarboties ar šo demagoģiju un sava ritma uzspiešanu. Jums vakar principā tika izteikts neuzticības votums kā tāds tiesībām sastādīt valdību, tiesībām uzņemties... Uzņemties jau var, bet, lai kāds deleģētu... Tāpēc es lūdzu ievērot arī pārējo deputātu darba ritmu un stilu, un, ja jūs nespējat, teiksim, diennakts laikā vai nakts laikā sakārtot savus jautājumus, tad ir nevis jāpasludina pārtraukums, bet jāļauj strādāt pie citiem jautājumiem, kaut vai pie komisiju sastādīšanas jautājumiem. Paldies!

Priekšsēdētājs. Deputāts Ritenis - lūdzu!

J.Ritenis (Zemnieku savienība).

Šis ierosinājums attiecībā uz pārtraukumu nācis, saprotams, tā vienkāršā iemesla dēļ, ka pagājušās nakts - garākā pārtraukuma - laikā mēs diemžēl neesam tikuši tik tālu, ka šī Saeima šorīt varētu sākt konstruktīvi darboties, un tādēļ, tā kā ir zināmas cerības, ka nākamās stundas laikā tas varētu notikt, mēs lūdzam šo papildu pārtraukumu. Paldies!

Priekšsēdētājs. Paldies. Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrācija! Lūdzu rezultātu! Reģistrējies 91 deputāts. Lūdzu, balsosim iesniegto priekšlikumu - izsludināt Saeimas plenārsēdes pārtraukumu līdz pulksten 11.00. Lūdzu rezultātu! 65 - par, 18 - pret, 9 - atturas. Sēdes pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 5.Saeimas priekšsēdētājs

Anatolijs Gorbunovs.

Priekšsēdētājs. Ir saņemts iesniegums no septiņiem LNNK deputātiem, kuri lūdz pieslēgt plenārsēdi radio translācijai. Viens izteiksies "par", viens - "pret", un tad balsosim. Lūdzu - deputāts Kiršteins! Mēģināsim vairāk runāt no tribīnes, bet mikrofonus izmantosim tikai jautājumiem.

A.Kiršteins (LNNK).

Godājamais priekšsēdētāj, godājamie deputāti! Vakardien preses konferencē izskanēja ārkārtīgi nekorekti paziņojumi, ka it kā Nacionālās neatkarības kustības frakcija jeb opozīcija mēģina bremzēt ļoti ideāli sagatavotu likumprojektu, kura vienīgais mērķis ir rūpes par tautas labklājību. Šajā likumprojektā bija ārkārtīgi rupji konstitūcijas pārkāpumi, kas prasa divu trešdaļu nobalsošanu, jo Latvijas Satversmē ir ierakstīts, ka Ministru kabineta sastāvā ir Ministru prezidenta aicināti ministri. Tur nav paredzēti ne vietnieki, ne visi pārējie. Tātad ir parastā likumdošanas procedūra par uzlabošanu, lai šo likumu palaistu tālāk - lasījumā pa pantiem, taču no tā tika izpūsta kaut kāda preses konference ar tautasdziesmu deklamēšanu, kur es dzirdēju tādus vārdus kā "galviņu liku uz ežiņas" un kaut ko tādu. Tāpēc mēs lūdzam pieslēgt translāciju, lai neatkārtotos viss šis kuriozais gadījums. Paldies.

Priekšsēdētājs. Es atvainojos, vai jūsu priekšlikums attiecas tikai uz šā jautājuma izskatīšanu vai gribat sēdi vispār pieslēgt? Paldies. Tagad mēs izskatīsim šo jautājumu.

Lūdzu, deputāt Panteļējev! Jo vismaz man nav nekādu iesniegumu par šā jautājuma izskatīšanu.

A.Panteļējevs ("Latvijas ceļš").

Jā, es pilnīgi piekrītu Kiršteina kungam. Un tieši tāpēc es aicinu nepieslēgt translāciju, lai arī šodien neskanētu tautasdziesmas šeit no tribīnes. Tāpēc, es domāju, vajadzētu nobalsot "pret" pieslēgšanu, jo, ja mēs pieslēgsim... Kiršteina kungs, jums ir pilnīga taisnība, tad mēs atkal šeit nodarbosimies ar tautasdziesmu deklamēšanu un ar runāšanu ar tautu. Tā ka tieši jūsu argumentācijas dēļ es aicinātu nepieslēgt translāciju, lai mēs varētu normāli strādāt.

Priekšsēdētājs. Paldies. Reģistrēsimies! Lūdzu rezultātu! Paldies.

Lūdzu, balsosim LNNK ierosinājumu - pieslēgt radiotranslāciju, izskatot likumprojektu par Ministru kabineta iekārtas atjaunošanu. Lūdzu rezultātu! 47 - par, 48 - pret, 9 - atturas. Priekšlikums nav pieņemts.

Turpinām mūsu sēdes darbu! Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu - par grozījumiem un papildinājumiem Saeimas kārtības rullī.

Lūdzu, vārds ziņojumam deputātam Endziņam.

A.Endziņš ("Latvijas ceļš").

Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Jums ir izsniegts projekts par grozījumiem un papildinājumiem Saeimas kārtības rullī, kuri skar 2.pantu, 3.pantu un 149.pantu. Un, ja jūs uzmanīgi apskatīsit 2.panta redakciju, tad redzēsit, ka šeit ir divi varianti par Mandātu un iesniegumu komisiju, par tās nosaukumu. Kārtības ruļļa izstrādāšanas komisija saņēma sešus rakstveida priekšlikumus, kurus izskatīja savā sēdē. Balsojot nosaukuma variantu "Mandātu un iesniegumu komisija" un otru variantu - "Mandātu un deputātu lietu izskatīšanas un pilsoņu iesniegumu komisija", balsis komisijā dalījās 4 pret 4. Līdz ar to šeit lēmums ir jāpieņem Saeimai balsojot.

149.pantā bija priekšlikums izveidot Zemkopības komisiju 11 locekļu sastāvā kā alternatīvu nosaukumam "Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisija", kurā būtu 14 locekļi, proti, ka šie agrārie jeb zemkopības jautājumi ir šajā kompleksajā komisijā. Balsojot komisijā par iepriekšējo nosaukumu, kāds tas bija, kad mēs izskatījām šo projektu pirmajā lasījumā, par to nobalsoja trīs komisijas locekļi, bet par Zemkopības komisiju nobalsoja 5 komisijas locekļi. Kārtības rullis paredz, ka visi tie priekšlikumi, kuri komisijā ir guvuši atbalstu ar vismaz 1/3 daļu no komisijas locekļu skaita, ir nobalsojami arī plenārsēdē. Līdz ar to 2.pants un 149.panta 9. un 11. punkts ir atkarīgs no Saeimas deputātu balsojuma šodien.

Attiecībā uz citiem priekšlikumiem, kuri tika iesniegti, bet kuri nesaņēma komisijas atbalstu un līdz ar to saskaņā ar Kārtības rulli nevar tikt likti uz balsošanu šodien. Tie ir priekšlikumi, kas nāca no Pagaidu mandātu komisijas, kur jau 2.pantā, kā arī 3.pantā tika uzskaitītas papildu funkcijas, kādas būtu jāveic šai komisijai. Komisija, izskatījusi šo jautājumu, nāca pie secinājuma, ka 2. un 3.pants ir tieši saistīts ar deputātu pilnvaru atzīšanu tūlīt pēc vēlēšanām un ka sadaļā "F", kas paredz komisiju darbību... Līdz šim Kārtības rullis runāja par Petīciju komisiju, runāja par Pieprasījumu komisiju, runāja par Izmeklēšanas komisiju. Un tātad, ja ir nepieciešams papildināt Mandātu un iesniegumu komisijas funkcijas vai arī tās precizēt, tas būtu izdarāms šajā sadaļā, kas veltīta speciāli komisijām, nebūt neuzskatot, ka visu komisiju funkcijas vajadzētu izvērsti ietvert arī šajā sadaļā.

Bez tam tika saņemts priekšlikums arī no frakcijas "Saskaņa Latvijai", proti, par Kārtības ruļļa 35.panta jaunu redakciju. Teksts ir tāds, ka kandidāti Saeimas komisijai - Centrālajai vēlēšanu komisijai - un Prezidijam iesniedz 27.panta noteiktajā kārtībā. Ievēlēšanas kārtību šajā pantā paredzētajos amatos nosaka Saeima, ievērojot proporcionālās pārstāvības principu.

Tajā pašā laikā "Saskaņa Latvijai" iesniedza arī otru priekšlikumu, proti, par Zemnieku jeb Lauksaimniecības komisijas izveidošanu, kura sastāvētu no 11 locekļiem, nosakot, ka šajā komisijā diviem locekļiem vajadzētu būt no Zemnieku savienības, diviem - no "Saskaņas Latvijai", diviem - no Nacionālās Neatkarības kustības, jo tur, lūk, esot vairāk lauksaimnieku pārstāvju, bet no pārējām frakcijām - viens. Tātad būtībā ir divi pretrunīgi priekšlikumi - proporcionālā pārstāvība un tajā pašā laikā kaut kāda neizprotama veida pārstāvība. Ņemot vērā to, ka Kārtības ruļļa 35.pants runā ne tikai, lūk, par šīm komisijām, kas ir uzskaitītas, acīmredzot darba grupai jeb komisijai, strādājot tālāk pie Kārtības ruļļa izstrādāšanas, būtu vispār jāpārstrādā šis 35.pants, jo pašreiz šis 35.pants paredz ne tikai Saeimas komisiju, bet arī Centrālo zemes ierīkošanas komisiju, arī Centrālo vēlēšanu komisiju, un tālāk pants runā vēl par veselu virkni citu, proti, piemēram, par Lāčplēša ordeņa padomi utt.

Bez tam komisija ņēma vērā arī to, ka Augstākās padomes darbības laikā ir radīts liels skaits dažādu amatu un posteņu, kuri ir jāizveido Augstākajai padomei vai kurus Augstākā padome ieceļ. Tātad mums šeit būs jāizdara ļoti liela revīzija un Saeimai acīmredzot būs jālemj, kāds liktenis būs visām šīm dažādajām komisijām, kas atradās Augstākās padomes paspārnē. Taču šodienas uzdevums mums būtībā ir izdarīt nepieciešamos labojumus Kārtības rullī, lai mēs varētu izteikt vai nu jaunā redakcijā, vai precizēt Mandātu un iesniegumu komisijas nosaukumu, tātad 3.pantu, kas skar tikai šīs komisijas nosaukumu, un 149.pantu, kas nosaka, kādas konkrēti komisijas būs un cik locekļu katrā komisijā ir.

Bez tam mēs saņēmām arī priekšlikumus no deputātes Kušneres - izveidot pastāvīgu komisiju, kura sauktos Izglītības komisija. Kušneres kundze uzskatīja, ka kultūra un zinātne varētu pastāvēt kā apakškomisija jau minētajai Izglītības komisijai. Taču šāds priekšlikums neguva atbalstu Kārtības ruļļa izstrādāšanas komisijā, līdz ar to uz balsošanu tas nevar tikt likts, jo mēs komisijā vadījāmies pēc tā, kādu vienošanos bija panākusi Starpfrakciju biroja veidotā darba grupa tieši pastāvīgo komisiju izveidošanas, to sastāva un arī frakciju pārstāvības jomā.

Analoģiska attieksme bija arī pret deputātes Seiles priekšlikumu, proti, mainīt 149.panta apakšpunktā komisijas nosaukumu, kura šodien saucas Vides un sabiedrisko lietu komisija, un tas ir saskaņots šajā Starpfrakciju biroja izveidotajā darba grupā. Līdz ar to arī šo priekšlikumu nevarētu likt uz balsošanu.

Arī pārējie priekšlikumi, kurus izteica Pagaidu mandātu komisija saistībā ar 2. pantu, kā arī LNNK frakcija attiecībā uz valsts valodu, lai to jau ietvertu 2. vai 3.pantā, uzliekot šādas kontroles funkcijas Mandātu komisijai, komisijā vairākuma atbalstu neguva. Tas tiks ņemts vērā, strādājot tālāk pie Kārtības ruļļa. Kā jau es jūs informēju, manuprāt, tam vajadzētu atspoguļoties jau Kārtības ruļļa 20.pantā kā šā panta 2.daļai. Tāda man būtu informācija par to darbu, kas ir veikts pēc pirmā konstruktīvā lasījuma, kad mēs pieņēmām lēmumu par pāreju uz projekta izskatīšanu pa pantiem. Paldies par uzmanību!

Priekšsēdētājs. Pārejam pie debatēm! Debatēs ir pieteikušies deputāts Budovskis un deputāts Čepānis. Lūdzu, deputāt Budovski, jums vārds!

M.Budovskis (LNNK).

Priekšsēdētāja kungs, kolēģi! Es runāšu Pagaidu mandātu komisijas vārdā, kuras sēdē mēs izskatījām iespējamos priekšlikumus un tos rakstveidā iesniedzām šā Kārtības ruļļa izstrādāšanas komisijai. Es acīmredzot esmu spiests atvainoties šīs komisijas vārdā, jo komisija nav turējusi par vajadzīgu, pirmkārt, izskatīt pēc būtības mūsu priekšlikumus, jo tie nekādā veidā nav parādījušies jaunajā tekstā. Vēl vairāk - tas ir kļuvis sliktāks. Es to mēģināšu pēc tam pierādīt. Taču tanī pašā laikā varu teikt, ka visi mūsu priekšlikumi bija rakstiski, un šobrīd es esmu spiests jums tos nolasīt. Līdz ar to jūs varēsit tikai klausīties, bet jums nebūs rakstiskā teksta, pēc kura jūs varētu spriest un atzīmēt.

Tātad es sāku. Ja mēs skatāmies iepriekšējo Kārtības rulli, Ceturtās Saeimas kārtības rulli, tad "f" sadaļā - "Saeimas komisijas" jūs redzat 149. pantā šādu pārskaitījumu:

"3.komisija. "Deputātu lietu izmeklēšanas komisija - 5 locekļi.

9.komisija. Mandātu komisija - 15 locekļi;

12.komisija. Petīciju komisija - 3 locekļi."

Kopsummā tātad 23 cilvēki Ceturtajā Saeimā nodarbojās ar attiecīgajiem jautājumiem.

Vērojot vispār iepriekšējās - Ceturtās Saeimas - likumus, tās Kārtības rulli, redzam, ka tie ir ļoti racionāli izstrādāti. Un man parādās pirmais loģiskais jautājums: sakiet, lūdzu, ja šāda komisija būtu bez darba vai bez iespējām izskatīt vienu, otru vai trešo jautājumu, tad kādēļ gan bija 23 cilvēki, kas ar šādiem jautājumiem nodarbojas? Es domāju, ka darba tur pietiek. Protams, es negribu atsaukties uz to pieredzi, kāda bija Augstākās padomes laikā, kurā es vadīju Mandātu un deputātu ētikas komisiju, taču arī tai bija ļoti daudz darba. Ļoti! Tātad šobrīd pēc Saeimas Kārtības ruļļa izstrādāšanas komisijas iesniegtā priekšlikuma ir palikusi Mandātu un iesniegumu komisija, bet tanī pašā laikā 2.panta teksts faktiski runā tikai par mandātiem, pie tam pagātnes formā. Tas viss ir saistīts ar vēlēšanu materiālu pārbaudi un iespējamajām sūdzībām, kuras parādās četru dienu laikā pēc oficiālo materiālu izziņošanas. Viss šis laiks ir pagājis. Faktiski rodas atzinums: ja mēs tādā gadījumā nedomājam par Mandātu komisiju un šā Kārtības ruļļa redakciju tālā nākotnē, kad notiks nākamās vēlēšanas, tad šobrīd tai vairs nav ko darīt.

Taču tanī pašā laikā pastāv tādas lietas kā valodas jautājums, mēs zinām, ka pastāv tādas lietas kā VDK jautājums. Mēs zinām, ka Kārtības ruļļa 8. un 9.pantā ir minētas arī vēl citas lietas, kuras būtu jāizskata parlamentā.

Tāpat tas attiecas arī uz Kārtības ruļļa 19. un 20.pantu, kur ir vēl citi jautājumi. Kas tos izskatīs? Es domāju, ka šādas funkcijas vajadzētu uzņemties vienai komisijai.

Ja tas ir tā, kā raksta Mandātu un iesniegumu komisija, tad tādā gadījumā kāds pamats būtu šai Mandātu un iesniegumu komisijai kaut ko pieņemt un kādas pilnvaras tai ir, ja ir norādīts tikai tas, ka tu pārbaudi vēlēšanu rezultātus un sūdzības par tiem? Es uzskatu, ka diez vai kāds no deputātiem, kas tālāk strādās Mandātu komisijā, uzņemsies tādu atbildību un pieņems šādus jautājumus izskatīšanai, ja tas nav norādīts.

Un tālāk. Kāpēc es teicu, ka šis jaunais variants ir palicis sliktāks? Tātad šeit ir piedāvāts variants, par kuru, kā Endziņa kungs teica, nobalsojuši 4:4. Es jums gribētu nolasīt: "Mandātu, deputātu lietu izskatīšanas un pilsoņu iesniegumu komisija". Ak, Dievs tētiņ, cik tālu mēs esam nonākuši recidīvā no PSRS laikiem! "Pilsoņi - vai tas nozīmē, ka Saeima pieņems tikai no pilsoņiem kādus iesniegumus? Ko darīt ar citiem? Es domāju, ka tik tālu nu gan nevajadzētu aiziet. Tāpēc šādu priekšlikumu es tālāk pat negribētu apspriest.

Es jums atļaušos nolasīt ļoti vienkāršu to 2.panta redakciju, kuru iesniedza Pagaidu mandātu komisija.

"Saeima ievēlē Mandātu, deputātu lietu izskatīšanas un iesniegumu komisiju pēc Saeimas frakciju pārstāvības principa. Komisija pārbauda vēlēšanu materiālus, sūdzības par vēlēšanām, ja šādas sūdzības iesniegtas Centrālajā vēlēšanu komisijā ne vēlāk kā 4 dienas pēc vēlēšanu rezultātu izsludināšanas Saeimas oficiālajā izdevumā, kā arī izskata deputātu lietas un iesniegumus par deputātiem, deputātu frakcijām un komisijām, ja par tiem ir saņemti iedzīvotāju, iestāžu vai organizāciju iesniegumi." Tātad šinī gadījumā, kā es saprotu, ir norādīta tā funkcija, ka Mandātu komisija vienlaicīgi ir tiesīga izskatīt deputātu lietas vai arī tos iesniegumus, kurus ikviens pilsonis, ikviens iedzīvotājs, tāpat arī iestādes vai organizācijas ir iesniegušas Saeimai. Ja mēs šādā veidā parādām Mandātu komisijas funkcijas, tad tās ir jāatspoguļo arī Kārtības ruļļa 3.pantā. Kārtības ruļļa izstrādāšanas komisijas priekšlikums faktiski vēlreiz apstiprina šo tikai vienīgo iespēju - lemt par deputātu pilnvaru apstiprināšanu, bet tas jau ir izdarīts. Varbūt mainīsies vēl kāds deputāts kāda iemesla dēļ vai parādīsies viens otrs cits gadījums, un ar to tad arī šī funkcija ir izbeigta.

Mūsu priekšlikums ir 3.pantu formulēt šādi: "Mandātu, deputātu lietu izskatīšanas un iesniegumu komisija savas darbības rezultātus ziņo Saeimai, kura pēc tam lemj par deputātu pilnvaru apstiprināšanu. Komisija par iesniegumu izskatīšanas rezultātiem ziņo Saeimas Prezidijam un atbild iesnieguma iesniedzējam." Tā būtu primārā nepieciešamība reaģēt uz visu to, kas ir ienācis Saeimā, un būtu viena noteikta institūcija - šinī gadījumā Mandātu, deputātu lietu un iesniegumu komisija -, kura tad arī uzņemtos atbildību par to. Ja mēs automātiski skatāmies tādā veidā, tad redzam, ka Saeimas kārtības ruļļa izstrādāšanas komisija nekādā veidā nav minējusi, ka šī ir izslēgts 179.pants. Līdz ar to mēs varam lasīt, ka Kārtības rullī ir rakstīts: "Petīciju komisija sniedz reizi mēnesī..." utt. Piedodiet, kur ir šī Petīciju komisija? Un tādā veidā mēs mēģinām izlabot arī 179.pantu. Ļoti vienkārši! Un principā tas saskan ar mūsu iesniegtajiem priekšlikumiem par 2. un 3.pantu, kas skan šādi:

"Mandātu,deputātu lietu izskatīšanas un iesniegumu komisija reizi mēnesī sniedz savas darbības pārskatu ar īsu satura apzīmējumu. Pārskats izdalāms deputātiem. Plenārsēdē iesniegumi apspriežami tikai uz komisijas vai vismaz 10 deputātu ierosinājuma pamata 97.panta apzīmētajā kārtībā."

Tātad, cienītie kolēģi, praktiski mēs esam loģiski kārtojuši visu to struktūru un tās funkcijas, kādas šai komisijai varētu būt Saeimas darbībā. Es gribētu lūgt, ja jūs tam piekrītat, mūsu tekstu pavairot un pēc tam tikai lemt "par" vai "pret". Taču es domāju, ka, lai neapstātos daudzu iesākto jautājumu risināšana, tādā gadījumā ir jāparedz visas šīs funkcijas, jo citādi Mandātu komisijai nav nekādu pilnvaru tās izpildīt.

Vai cits - alternatīvs - gadījums. Par katru atsevišķo gadījumu, teiksim, valodas jautājumu, Saeima balso un nodod šo jautājumu izskatīšanai Mandātu komisijā, tomēr tas neatrisina iepriekšējās pretrunas. Es ceru, ka jūs atbalstīsit mūs. Paldies par uzmanību!

Priekšsēdētājs. Paldies. Par procedūru. Godātie kolēģi deputāti! Manuprāt, es vakar divas reizes aicināju deputātus, kuriem ir iesniegumi... Atsaucoties uz Kārtības ruļļa 116.pantu, katrs deputāts var pieprasīt iesniegumu dalīšanu. Un es vēlreiz lūdzu Krastiņa kungu pateikt Kiršteina kungam un Lamberga kungam, ka noteikti vajag tādu iesniegumu iedot sekretariātā, lai šie priekšlikumi tiktu izdalīti deputātiem. Acīmredzot jūs paļāvāties uz veco praksi, ka tad, ja ir iesniegts rakstiski, tad tas tiek pavairots. Saskaņā ar jauno Kārtības rulli, ja es pareizi saprotu, tas tā netiek darīts. Tas tiek iesniegts komisijai, un komisija tad lemj, tad ir komisijas nolēmums, par kuru mēs šeit dzirdējām. Tāpēc, ja jūs gribat, lai šis jūsu priekšlikums tiktu izdalīts deputātiem, lūdzu, iesniedziet arī lūgumu, ka tas ir izdalāms deputātiem. Ja es esmu nepareizi sapratis procedūru un Kārtības rulli, tad, lūdzu, izsakiet savu viedokli! Nav iebildes?

Jā, tiklīdz tas būt šeit, es domāju, tās būs nedaudzas vai pāris 10 minūšu, tas tiks pavairots un izsniegts deputātiem, un tad lemsim tālāk par procedūru, bet šī mana piezīme attiecas tikai uz izdalīšanu kā tādu. Es ceru, jūs saprotat, ka mēs tagad apspriežam pa pantiem un runa ir par 2.pantu. Tāpēc deputāti, kuri ir pieteikušies debatēs, par 149. pantu, jūs pasakiet to, un tad dosim vārdu nākamajam deputātam.

Vārds deputātam Alfredam Čepānim.

A.Čepānis (Demokrātiskā centra partija).

Par Kārtības ruļļa 2.pantu. Kā jūs tikko dzirdējāt no Budovska kunga runas, viņš ierosina izveidot Mandātu, deputātu lietu izskatīšanas un iesniegumu komisiju. Un līdz ar to 2.pantā Pagaidu mandātu komisijas priekšlikums ir tāds, ka šī komisija izskata deputātu lietas un iesniegumus par deputātiem, deputātu frakcijām un komisijām, ja par tiem ir saņemti iedzīvotāju, iestāžu vai organizāciju iesniegumi. Mūsuprāt, tas praktiski nozīmē, ka tad, ja šī komisija tiks izveidota ar šādu nosaukumu un ar šādām funkcijām, tā būs tādā kā virskomisija, kurai būs tiesības iejaukties visu frakciju un visu deputātu darbībā un, nedod Dievs, varbūt pat kontrolēt arī personīgo korespondenci. Tādēļ mums ir 5 deputātu priekšlikumi šajā jautājumā. Mēs ierosinām 2.pantu izteikt šādā redakcijā: "Saeima ievēlē Mandātu un deputātu lietu izskatīšanas komisiju." Atšķirība no Budovska kunga iesniegtā priekšlikuma ir tāda, ka šī komisija nodarbosies tikai ar mandātiem un deputātu lietām, bet nevis ar iesniegumiem. Un tādēļ mums par 13. jūlijā izdalīto dokumentu, kur ir pārskaitītas šīs 16 iespējamās komisijas, ir priekšlikums - 12.komisiju šajā sarakstā nosaukt par Mandātu un deputātu lietu izskatīšanas komisiju. To, vai tajā būs 8 vai vairāk locekļu - var lemt. Ja tas ir nepieciešams, viņu skaitu var palielināt. Un līdz ar to ir priekšlikums 13.komisiju nosaukt par Iesniegumu komisiju. Tātad, tas ir tas pats, ko ierosina Pagaidu komisija - izveidot vienas komisijas vietā tomēr divas.

Un beidzot. Sakarā ar vairāku frakciju iesniegumiem par atsevišķas Lauksaimniecības vai Zemkopības komisijas izveidošanu es ierosinu Kārtības ruļļa 149.pantā ierakstīt, ka Saeimā darbojas šādas komisijas.

Un atkal, ja mēs vadāmies pēc 13.jūlijā izdalītā dokumenta, tad 9.komisiju, manuprāt, būtu lietderīgi nosaukt par Tautsaimniecības un reģionālās politikas komisiju, bet 11.komisiju nosaukt par Zemkopības un agrārās politikas komisiju. Tādi ir mūsu priekšlikumi, kurus es iesniedzu sekretariātā.

Priekšsēdētājs. Paldies. Es vēlreiz aicinu ievērot Kārtības rulli un debatēt par to pantu, kuru mēs apspriežam tagad.

Tagad būs pusstundu ilgs pārtraukums. Vai ir kādi ārkārtas paziņojumi? Nav. Vēlreiz lūdzu kolēģus deputātus: ja jūs gribat, lai mēs pēc tam arī balsotu jūsu iesniegumus, iesniedziet tos kopā ar lūgumu, lai tos izdalītu deputātiem. Pārtraukums līdz pulksten 12.00.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas

5.Saeimas priekšsēdētājs

Anatolijs Gorbunovs.

Priekšsēdētājs. Lūdzu, ieņemiet savas vietas! Godātie deputāti! Par procedūru. Man diemžēl jāatsaucas uz iepriekšējās darbības praksi un jāpasaka sekojošais: ja tuvākajā laikā netiks pieņemts Kārtības rullis, tad, zemnieku vārdiem runājot, mēs turpināsim art, ecēt, sēt un vilkt visādas lauksaimniecības mašīnas vai agregātus ar sakām, kuras nav pielāgotas mūsu pleciem. Un es gribēto to pamatot sekojoši: ielūkojieties, lūdzu, Kārtības ruļļa 174.pantā! Es kavēju jūsu laiku tikai tāpēc, ka mums tagad problēmas radīsies ik uz soļa. 173.pants runā par to, ka likumprojektus izskata komisijas. 174.pants - par to, ka lēmumi komisijā pieņemami ar absolūtu balsu vairākumu. Ja par kādu likumprojekta pantu ir iesniegti vairāki priekšlikumi ( kā šobrīd tas ir noticis), no kuriem neviens nav pieņemts ar balsu vairākumu, tad komisijas projektā kā atsevišķi varianti uzņemami visi priekšlikumi, par kuriem nodots vairāk kā 1/3 klātesošo balsu. Tas arī ir fiksēts, un tas arī ir izdarīts šodien.

Taču sakiet, lūdzu, ko darīt ar tiem priekšlikumiem, kurus komisija ir noraidījusi? Jo var rasties tādas situācijas, ka komisijā sanāk 5 deputāti, bet var būt arī mazāk, bet tas ir kvorums viņiem, un tad 2 deputāti izlems viena deputāta iesniegtā priekšlikuma, papildinājuma vai cita ierosinājuma likteni, bet es plenārsēdē nevarēšu jums piedāvāt balsot par to, kaut gan iepriekšējā sarunā ar jums es izteicos, ka ir vajadzīgs noteikti to pavairot, lai tālāk lemtu par tiem. Tā lemšana notiks tāda, ka Sekretariāts nodos komisijā un, un šis riņķis turpināsies tālāk. Es vienkārši varu atsaukties uz to praksi, kāda bija iepriekšējā laikā, kad komisijai bija dotas tiesības... kad komisijai noteikti vajadzēja izskatīt priekšlikumu, to pavairot deputātiem kopā ar savu atzinumu, un, ja tā uzskata, ka šis priekšlikums nav akceptējams, tad arī īsi motivēt - kāpēc. Un tad plenārsēde varēja lemt, vai tā akceptē deputāta vai komisijas priekšlikumu, un izdarīja to šeit ar balsojumu. Tādu procedūru Kārtības rullis neparedz, un es, atklāti sakot, pēc šīs procedūras vadīšos. Protams, jebkurš sēdes vadītājs vadīsies tikai pēc Kārtības ruļļa, kurš ir jūsu apstiprināts, bet deputāti, kā es saprotu, būs ļoti lielā nemierā, jo viņu ierosinājumus izlems tikai komisija. Tas vienkārši jums tika teikts pārdomām. Es esmu ieinteresēts un, domāju, arī jebkurš cits deputāts... Es vēl vairāk kā amatpersona esmu ieinteresēts, lai mūsu likumdošana virzītos uz priekšu. Un viens no priekšlikumiem, lai Kārtības ruļļa komisija strādā dienu un nakti, bet beidzot iesniedz visu Kārtības ruļļa labojumu projektu.

Otrs. Ja mēs nonākam tādā strupceļā, kādā mēs tagad varam nonākt ar 174.pantu, tad es ierosinātu Kārtības ruļļa komisijai ierosināt šo pantu apturēt, jo tad mēs varam šeit lemt, kā darīt. Ja šis pants nav apturēts, tad sēdes vadītājs šeit nevar klāstīt savas pārdomas un vēl jo vairāk savus priekšlikumus uzskatīt par pieņemtiem likuma pantiem vai kā citādi. Kā lūdzu? Protams, es runāju tagad, mainot piemērā 174.pantu. Es nezinu, varbūt rīt mums radīsies kaut kāda situācija, kad arī cits pants mums varbūt traucēs loģisku likumdošanas praksi.

Turpināsim debates! Vārds debatēs deputātam Bukovskim - "Saskaņa Latvijai". Par 2.pantu vairāk, liekas, iesniegumu nav. Lūdzu!

I.Bukovskis ("Saskaņa Latvijai").

Cienījamo Prezidij, cienījamie kolēģi! Es darbojos Kārtības ruļļa izstrādāšanas komisijā. Es esmu jurists. Es piekrītu, piemēram, tam, ka vajag izvirzīt plenārsēdē šos pantus tikai tādēļ, lai mēs varētu sastādīt komisijas, valdību un tālāk strādāt, bet man galīgi nepieņemams ir tas brīdis, kad mēs mēģinām pieņemt veselu likumu pa pantiem. Likums tiek rakstīts kopumā. Tur ir dažādi principi. Ja mēs pilnīgi pārstrādājam likumus, pārstrādājam principus, tad bez Kārtības ruļļa mums no sākuma pirmajā lasījumā ir jāizdebatē par principiem, un tur ir ļoti daudz variantu. Ja mēs pastāvīgi cilāsim katru atsevišķo punktu, tad mēs momentā iedursimies vēl trijos punktos. Tātad es piedāvāju apspriest tikai šos konkrētos pantus, arī 2.pantu, izejot tikai no konkrētās komisijas nosaukuma, bet neapspriežot komisijas funkcijas vispār. Ja mēs sāksim 149.pantā apspriest katras komisijas funkcijas, tad mēs nekad to nebeigsim, jo tas ir pavisam atsevišķs jautājums.

Es pilnīgi piekrītu Saeimas priekšsēdētājam par to, ka tiesām Kārtības ruļļa komisijai ir jāstrādā dienu un nakti, jādiskutē par šiem principiem, un, jo ātrāk mēs dabūsim šo procesuālo likumdošanu, jo ātrāk mēs vispār varēsim virzīties uz priekšu un strādāt. Kamēr nebūs procesuālās likumdošanas, mēs nevienu lēmumu praktiski pieņemt nevarēsim. Ja mēs sāksim mainīt te atsevišķos punktos kaut kādus principus, tad mums uzreiz ir jāmaina visi principi. To var izdarīt tikai tad, kad ir kapitāli pārstrādāts viss likums. Par to var diskutēt tikai pirmajā lasījumā, kad būs Kārtības ruļļa pilnīgi pārstrādātais variants. Paldies.

Priekšsēdētājs. Vai par 2.pantu vēl kāds deputāts vēlas izteikt savu viedokli? Nav. Tad, Endziņa kungs, lūdzu, sakiet galavārdu! Endziņa kungs, es ļoti atvainojos, jūs varbūt komentējiet arī to situāciju, kāda ir ar tiem iesniegumiem, kurus jūs tagad esat saņēmuši, jo variants ir tāds, ka ir jāpārtrauc šā panta apspriešana un komisijai jāizskata visi jaunie iesniegumi, kuri ir iesniegti rakstveidā.

A.Endziņš ("Latvijas ceļš").

Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Jūs jau dzirdējāt Saeimas priekšsēdētāja pārdomas par tām problēmām, kādas mums rodas ar pašreiz spēkā esošo Kārtības rulli - konkrēti saistībā ar 174. un ar 175.pantu. Tie pašreiz ir spēkā, un līdz ar to mums pēc šīm normām ir jāvadās. Un es gribu vēlreiz atkārtot to, ko es jau teicu pašā sākumā. Kā jūs redzat, projektā, tur, kur bija, lūk, šī alternatīva, un kur komisijai nebija šis vairākums vai arī tika iegūta 1/3 daļa, tas tika iestrādāts kā varianti, kas ir balsojami.

Tālāk. Atbildot jau uz priekšsēdētāja pārdomām, man šeit ir klāt projekts, kas ir izdalīts Kārtības ruļļa izstrādāšanas komisijai, un tur jau ir izdarītas zināmas iestrādes arī šajā jomā, tāpēc es jums varētu vienkārši nocitēt, lai gan pie tā, protams, mums vēl ir jāstrādā. 100. pants - "priekšlikumu iesniedzējam ir tiesības pamatot savu priekšlikumu, kā arī pieprasīt balsošanu par viņa iesniegto priekšlikumu. Ja priekšlikuma iesniedzējs balsošanu nepieprasa, šo priekšlikumu nebalso". 101.pants - "Otrā lasījuma gaitā balsojami tikai tie priekšlikumi, kuri noteiktajā termiņā, kas norādīts 89.pantā, iesniegti Prezidijam. Priekšlikumi, kas nav izskatīti atbildīgajā komisijā, nav balsojami." Tātad plenārsēdes un debašu laikā iesniegtos priekšlikumus arī pēc šā projekta nav paredzēts balsot, bet ir norādīti termiņi. Un arī šinī gadījumā ir norādīti termiņi, kādiem ir jāpastāv starp lasījumiem, kuri nevar būt īsāki. Plenārsēdei, izskatot jautājumu pirmajā lasījumā, ir jānorāda konkrēts termiņš, līdz kuram ir jāiesniedz priekšlikumi. Pēc tam vilciens jau ir aizgājis. Tas nenozīmē, ka vilciens ir aizgājis pavisam, tas nozīmē to, ka uz otro lasījumu - nē. Un pēc otrā lasījuma atkal ir pārtraukums - ne īsāks kā 10 dienas - līdz trešajam lasījumam, kura gaitā atkal var... Tikai rullis šinī gadījumā projekta līmenī nosaka, ka tie priekšlikumi, kuri balsojot ir noraidīti otrajā lasījumā, nevar tikt atkārtoti izvirzīti tādā pašā veidā un likti uz balsošanu jau trešajā lasījumā, bet tas, ko priekšsēdētājs šeit teica, lai mums tāda situācija turpmāk nerastos, jau ir paredzēts. Taču pašreiz mums ir jāvadās pēc Kārtības ruļļa, kāds tas ir spēkā šodien, un es domāju, ka tad, ja mēs gribam virzīties uz priekšu, arī tas ir jādara. Un šinī sakarībā es atkārtoju vēlreiz: cienījamais Budovska kungs, argumentācija, kāda bija, lūk, par šo nosaukumu, un tālāk tas, ko jūs ierosināt - šī komisiju funkcionālā daļa, to mēs noteikti iestrādāsim.

Tikko tika izdalīts arī frakcijas "Saskaņa Latvijai" priekšlikums attiecībā uz Zemkopības komisiju, jau šeit paredzot arī šīs funkcijas... Paldies, tas viss ir ļoti vērtīgi, bet tas nav šodienas apspriešanas temats. Pašreiz mēs apspriežam 2.pantu, un būtībā tātad ir runa par nosaukumu, lai mēs varētu kustēties uz priekšu. Tas man būtu viss.

Priekšsēdētājs. Paldies. Par procedūru izteiksies deputāts Budovskis. Lūdzu!

M.Budovskis (LNNK).

Priekšsēdētāja kungs, kolēģi! Es saprotu, ka, vadoties pēc Kārtības ruļļa 116.panta, katrs deputāts var pieprasīt iesniegumu izdalīšanu. Šajā sakarā es lūdzu jūsu piekrišanu, ka tiek izdalīts tas materiāls, ko bija sagatavojusi Pagaidu mandātu komisija.

Vēl attiecībā uz funkcijām. Es saprotu vienu: jā, ja būtu norādīts, ka visām komisijām Kārtības rullī vajadzētu parādīt šīs funkcijas... Iepriekšējā Kārtības rullī tādas prasības nebija. Praktiski bija norādīts tikai par Petīciju komisiju. Taču jautājums ir šāds: ja mēs neietveram tādas formulas, kuras ieteic Pagaidu mandātu komisija, tad tādā gadījumā par daudziem jautājumiem Saeima praktiski nevarēs spriest. Varbūt, ka tomēr varēs spriest, jo arī šādas funkcijas tad nav pilnībā norādītas Saeimas Prezidijam. Es nezinu. Var būt iesniegums, var būt valodas jautājumi, var būt par šiem maisiem, un tādā gadījumā lai Prezidijs par to spriež, ja Prezidijs uzņemas tādu funkciju. Līdz šim es domāju, ka tā ir Mandātu komisijas, Petīciju komisijas un deputātu lietu izskatīšanas komisijas funkcija. Paldies.

Priekšsēdētājs. Godātais kolēģi Budovski! Vispirms jūs sākāt atkārtot debates, bet tas vēl nebūtu tas sliktākais, jo situācija ir sarežģīta, bet vai jūsu priekšlikums ir izskatīts komisijā?

M.Budovskis. Priekšsēdētāja kungs, tas ir komisijas priekšlikums.

Priekšsēdētājs. Nē, runa ir par jūsu priekšlikumu, kuru jūs tagad lūdzat izdalīt... Vai tas ir izskatīts komisijā?

M.Budovskis. Kāpēc jūs jautājat par komisiju, ja 116.pantā ir rakstīts, ka katrs deputāts var pieprasīt? Jā, mūsu komisijas sēde nav bijusi, bet es to lūdzu tagad lemt.

Priekšsēdētājs. Jā, bet problēma par šo izdalīšanu nav problēma. Problēma ir tāda, vai mēs atliekam šā panta tālāko izskatīšanu, jo izdalīt, protams... Mēs izdalām, bet, ja jūsu priekšlikums ir izskatīts komisijā, tad komisija pieprasa balsojumu tikai par tiem priekšlikumiem, kuri ir ieguvuši 1/3, un tas jau šeit ir fiksēts, tas jūsu izdalītais priekšlikums paliek deputātiem par piemiņu.

M.Budovskis. Nē, nevis par piemiņu! Es, priekšsēdētāja kungs, tā nedomāju. Tas priekšlikums, kuru mēs iesniedzām rakstveidā komisijai, ir komisijas lūgums, tas ir komisijas iesniegums, bet tanī pašā laikā mums šis iesniegums ir rakstveidā, taču es neesmu redzējis Kārtības ruļļa izstrādāšanas komisijas nevienu rakstveida gabaliņu, kurā viņi būtu izskatījuši mūsu jautājumu un noraidījuši to ar kaut kādiem argumentiem. Jā, es dzirdēju to šeit no tribīnes, bet, neņemiet ļaunā, tā ir par maz.

Priekšsēdētājs. Bet Kārtības rullis neparedz, ka komisijai izdala argumentus rakstveidā.

M.Budovskis. Jā, bet tādā gadījumā es gribētu arī ieraudzīt, kur ir rakstīts, ka komisijas iesniegums tādā veidā pazūd.

Priekšsēdētājs. Tas nekur nav pazudis, jo komisija par to ziņoja. Godātie kolēģi! Te jau ir tā principiālā lieta. Budovska kungs, es jūsu frakcijas vietā, ja jūs gribat kā citādi to lemt, ierosinātu pārtraukt šā panta apriešanu, pavairotu un izdalītu visus priekšlikumus deputātiem, un tad varētu lemt vēl paralēli, ko darīt ar komisijas lēmumiem - vai tie ir pavairojami vai nav. Un arī atzinumi... Kārtības rullis to neparedz. Jāizlemj arī tas, ja komisija ir noraidījusi, vai mēs balsosim vai nebalsosim. Kamēr spēkā ir 174.pants, tikmēr nebalsosim, un tāpēc man nav nekādu iebilžu pret jūsu priekšlikumu pavairošanu, bet man tas tūlīt ir jāliek uz balsošanu, citādi vilciens būs aizgājis.

M.Budovskis. Es nezinu, es domāju, ka Kārtības rullis šinī gadījumā runā par pastāvīgo komisiju darbību. Šinī gadījumā un uz līdzīgām tiesībām darbojas arī šī Pagaidu mandātu komisija, kura ir apstiprināta Saeimā, tāpat arī šī komisija, kura ir izveidota Kārtības ruļļa izstrādāšanai. Tāpēc es domāju, ka pašlaik mūsu pozīcijas ir it kā vienādas, jo mēs esam savu rakstveida iesniegumu izdarījuši komisijas vārdā. Taču tanī pašā laikā, balstoties uz 116.pantu, es kā deputāts lūdzu šobrīd nobalsot par šā materiāla izdalīšanu deputātiem, un tad, kā liktenis tālāk rādīs, tā arī lemsim.

Priekšsēdētājs. Paldies. Par procedūru, lūdzu, Endziņa kungs! Ar izdalīšanu nebūs nekādu problēmu, tas viss ir Kārtības rullī.

A.Endziņš ("Latvijas ceļš").

Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Tik tiešām ar izdalīšanu nekādu problēmu nav, bet tas, ko es ziņoju, un tas, kas ir fiksēts Kārtības ruļļa izstrādāšanas protokolā, ir tas rezultāts, kā tiek izskatīts un kāds lēmums tika pieņemts attiecībā uz Pagaidu mandātu komisijas iesniegto priekšlikumu. Un tas ir jebkurš priekšlikums. Taču šinī gadījumā saskaņā ar Kārtības ruļļa 174.pantu tas uz balsošanu nevar tikt likts, lai arī kā gribētu. Tas, ko es teicu, projektā, tālāk pārstrādājot Kārtības rulli, ir paredzēts. Jebkurš gadījums, jebkurš priekšlikums, kaut arī komisija to ir noraidījusi, ir jāpavairo un jāizdala deputātiem, kā priekšsēdētājs šeit teica, un Saeima tādā gadījumā jau lems ar komisijas atzinumu. Nevienu priekšlikumu bez komisijas atzinuma vispār nevar likt uz balsošanu. Tā ir pēc projekta, un tāpēc es tomēr lūgtu neapšaubāmi to izdalīt. Es atkārtoju vēlreiz: tas, ko šeit Budovska kungs teica, tas ir iestrādājams konkrēti sadaļā par frakcijām, un tas nebūt nenozīmē, ka mums vajag sīki uzrakstīt katras pastāvīgās komisijas funkcijas, bet, teiksim, šajā gadījumā tāpat kā iepriekšējā Kārtības rullī un šajā pašreiz spēkā esošajā ir uzrakstītas funkcijas par Petīciju komisiju tādā pašā veidā, kā ir uzrakstītas funkcijas attiecībā uz Pieprasījumu komisiju. Es domāju, ka mani kolēģi komisijā pievienosies un arī Saeimas deputātu vairākums atbalstīs, ka šinī gadījumā, lūk, šīs funkcijas būs jāparedz arī Mandātu, deputātu lietu un pilsoņu iesniegumu izskatīšanas komisijai. Taču tas ir jautājums, kas ir jāizskata, lūk, tālāk jau risinot, kā jūs teicāt, vai nu 179.pantā, vai paredzot pilnībā jaunu pantu ar šādām funkcijām.

Attiecībā uz pārējo es vēlreiz atkārtoju, ka mēs strādājam pie šā projekta. Arī šīs te prasības, kas ir saistītas ar problēmu par tiem pašiem čekas maisiem. Es jums nolasīju to variantu, kādu ir iesniegusi komisija par 20.panta otro daļu. Tātad valoda un arī iespējamā pagātnes saistība ar Valsts drošības sistēmu - tas viss ir paredzēts, taču es vēlreiz atkārtoju, ka tas nav šodienas diskusijas jautājums.

Priekšsēdētājs. Paldies. Pirms balsojam Budovska kunga ierosinājumu - izdalīt šos materiālus (es runāju Kārtības ruļļa terminoloģijā), saskaņā ar 116.pantu, viens var izteikties "par" un viens - "pret" vienalga kādā secībā. Es sapratu, ka Budovska kungs jau izteica savu viedokli. Ja kāds grib izteikt "pret" viedokli - lūdzu, un pēc tam balsosim. Kolēģi, visās nākamajās vietās, kur 115.pantam ir pielikts iekavās klāt 54.pants... Te iekavās ir ielikts loģisks atgādinājums, ka 115. un visi panti, kur klāt ir pielikts 54.pants, viens var izteikties "par", viens - "pret" un tas ir balsojams pants. Par procedūru, lūdzu, Bukovska kungs!

I.Bukovskis ("Saskaņa Latvijai").

Cienījamais priekšsēdētāj, es diemžēl nevaru piekrist. Jurisprudence nav pēc loģikas, jurisprudence ir pēc likuma burta. Un, ja mēs konkrēti lasām 54.pantu, tad tur nav neviena vārda par balsošanu. Es nezinu, kāpēc ir uzrakstīts. Pēc loģikas var būt visādi, bet jurisprudence paredz burta ievērošanu. Dotajā brīdī 54.pantā nav burta par balsošanu.

Priekšsēdētājs. Par procedūru. Endziņa kungs, lūdzu!

A.Endziņš ("Latvijas ceļš").

Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! 54.pants, kur ir uzskaitītas šīs te normas, un tas tulkojums, ko dod cienījamais Bukovska kungs... Man kā universitātes Juridiskās fakultātes docentam jāteic, ka mēs laikam esam slikti mācījuši valsts un tiesību teoriju, kā toreiz tas kurss saucās, kur ir runa par likuma tulkošanu. Bet tagad padomāsim loģiski. Loģiska tulkošana arī ir viens no likuma tulkošanas paņēmieniem, Bukovska kungs! Esiet tik laipns un atcerieties! Un šinī gadījumā paņemiet un paanalizējiet, jo 54.pants jebkurā gadījumā paredz iespēju izteikties "par" un izteikties "pret".

Tagad padomāsim loģiski. Es atkārtoju vēlreiz - loģiski! Tad kāda nozīme ir, teiksim, šinī gadījumā tam, ka Budovska kungs ierosina pavairot šos materiālus, un tagad Endziņš nāks un izteiksies "pret", bet Bukovskis nāks un izteiksies "par". Lēmums ir pieņemts! Tad kāpēc vispār šis teātris ar "par" un "pret" ir vajadzīgs? Paskatieties un konkrēti izlasiet šos te pantus, to, kas ir uzskaitīts 54.pantā. Šie visi ir tie gadījumi, kad, lūk, tiek saīsināts šis process, kad netiek atklātas debates, bet tikai ļauj izteikties vienam - "par" un vienam "pret", un tad priekšlikums ir balsojams. Un tāpēc es nezinu... Varbūt, ka mums Kārtības ruļļa ietvaros, kad mēs strādāsim pie tā, lai nerastos šādi, manuprāt, patvaļīgi tulkojumi, vajadzētu skaidri un gaiši ierakstīt, ka visos gadījumos šeit ir balsojums, lai nerastos šādas domstarpības, bet pašreiz es lūdzu tomēr šeit netulkot katram pēc sava prāta.

Priekšsēdētājs. Paldies. Mēs šīs debates esam pārtraukuši. Jūsu zināšanai: godātie kolēģi, kamēr 54.pants netiks svītrots no iekavām 116. un citos pantos, tikmēr es vienmēr atsaukšos uz 54.pantu un piedāvāšu izteikties vienam "par" un vienam - "pret", vienalga kādā secībā jūs to izmantosit, un tad balsosim. Kad būs runa par izmaiņām Kārtības rullī, arī es balsošu par svītrošanu, bet kamēr tas tur ir, tikmēr ir jāievēro.

Balsosim deputāta Budovska lūgumu - izdalīt deputātiem komisijas piedāvātos priekšlikumus. Reģistrācija. Rezultātu! Paldies.

Balsosim priekšlikumu par šo Budovska kunga iesniegto materiālu izskatīšanu. Lūdzu rezultātu! Lūdzu izdalīt šos materiālus! Tāda pati procedūra mums būs jāveic arī attiecībā uz citiem. Vai tie mums ir iesniegti rakstiski? Lūdzu, apkopojiet! Vai par 2.pantu nav vairāk runātāju? Nav. Paldies. Par citiem, lūdzu, apkopojiet, un mums ir jābalso saskaņā ar Kārtības rulli.

Tātad par 2.pantu mēs esam debates pabeiguši. Mums ir balsojami divi varianti. Un atkal procedūras jautājums - ir jāpieņem Saeimas lēmums. Es vēl ilgi runāšu, bet deputātam Ābiķim ir tiesības man izteikt piezīmi.

Lūdzu zvanu! Mums vēl ir jāizlemj par deputāta Čepāņa iesniegtā dokumenta izdalīšanu deputātiem. Arī tas attiecas uz 2.pantu. Es vienkārši vēlreiz jums atgādināšu, ka deputāts Čepānis ierosināja ievēlēt Mandātu un deputātu lietu izskatīšanas komisiju, kura pārbaudītu vēlēšanu materiālus, kā arī sūdzības par vēlēšanām, ja šādas sūdzības būtu iesniegtas Centrālajai vēlēšanu komisijai ne vēlāk kā četras dienas pēc oficiālo vēlēšanu rezultātu izsludināšanas likumā noteiktajā kārtībā. Vai kāds vēlas izteikties "par" un "pret"? Nav.

Lūdzu reģistrāciju! Rezultātu! Reģistrējušies 87 deputāti.

Lūdzu, balsosim deputāta Čepāņa prasību - izsniegt deputātiem viņa ierosinājumus par 2.panta redakciju. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim! Rezultātu! Par - 74, 6 - pret, atturas - 11. Paldies. Lūdzu izsniegt! Lūdzu, iesniedziet savu iesniegumu sekretariātā, un Balsu skaitīšanas komisija attiecīgi izskatīs. Ja vēlaties sniegt paskaidrojumu - tad, lūdzu! Balsu skaitīšanas komisijas priekšsēdētājs Silāra kungs, lūdzu!

I.Silārs ("Latvijas ceļš").

Cienījamie kolēģi! Es jūtu, ka man katru dienu būs jāskaidro, bet tāds nu ir man uzticētais pienākums. Reģistrācijā katru reizi parādās un arī pieplusējas klāt tie, kuri pirmajā reizē nav reģistrējušies. Reģistrācija notiek ar katras pogas piespiešanu. Ja šoreiz balso tie, kuri iepriekšējā reizē nebalsoja un arī nereģistrējās, tad viņi nāk klāt pie tā skaitļa, kas ir aiz trīs burtiem "REĢ". Katrreiz var nākt klāt un ienākt zālē tie, kuri nav bijuši, bet ar katru balsojumu "par", "pret", vai "atturas" viņi pieplusējas tur klāt.

Priekšsēdētājs. Esiet tik laipns, deputāt Grīnblat, un uzdodiet jautājumu, jo es domāju, ka šoreiz patērēsim laiku, bet lai kolēģiem nebūtu neskaidrības.

M.Grīnblats ("Tçvzemei un brīvībai").

Jautājums ir ļoti īss un matemātisks. Katram deputātam ir trīs pogas. Es spiežu "par", "pret", vai "atturas". Šeit ir konkrēts piemērs. 74 plus 6 plus 11. Summa - 91. Kuru pogu spieda tie četri deputāti, kur parādās, ka ir pie vārda reģistrēts?

I.Silārs. Viņi nespieda, kolēģi, nevienu pogu. Nevienu!

M.Grīnblats. Es ticu, ka viņi nebalsoja, bet viņi tur matemātiski parādās? To, ka viņi nebalsoja, es saprotu. Kādā veidā viņi tur parādās?

Priekšsēdētājs. Paldies. Deputāt Saulīti, ja jūs neapmierina šis paskaidrojums, lūdzu, rakstveidā iesniedziet savu protestu, un šis protests tiks izskatīts, kā arī tiks sniegti paskaidrojumi. Taču, kamēr nebūs cita lēmuma, Saeimas lēmums ir pieņemts, un deputāta Čepāņa iesniegtie priekšlikumi ir izdalāmi - tie ir pavairoti un tiek izdalīti.

Tagad lemsim par 2.pantu. Debates ir pabeigtas. Mums ir divi varianti, kuri tiks balsoti. Vēl par balsošanas rezultātiem - par balsošanas kārtību un rezultātu noteikšanu, lemjot šā panta likteni. Esiet tik laipni, mazu uzmanību! Ja es jums piedāvāju, jūsuprāt, nepareizu procedūru, tad, protams, procedūras jautājumos jums tiks dots vārds. Par katru no šiem variantiem balsojot ir jāpieņem Saeimas lēmums. Ja abi varianti saņem klātesošo deputātu balsu vairākumu, tad pieņemts ir tas, kuram salīdzinājumā ar otru variantu šis balsu vairākums ir absolūtais. Protams, ja viens no variantiem nesaņem klātesošo balsu vairākumu, bet otrs saņem klātesošo balsu vairākumu, tad pieņemts tiek tas, kurš ir saņēmis šo klātesošo absolūto balsu vairākumu. Jo tā prakse, kuru mēs pāris reižu lietojam šeit procedūras jautājumos, kad mēs uzskatījām, ka ir pieņemts tas, kurš ir saņēmis vienkārši balsu vairākumu, salīdzinot ar otru variantu, tā neder, jo šeit ir runa par lēmuma pieņemšanu. Varbūt, ka kādos procedūras jautājumos mēs arī turpināsim to praksi, ka mēs vienkārši balsosim par dažādiem variantiem, un tas, kurš saņems balsu vairākumu bez absolūtā balsu vairākuma no klātesošajiem, tiks pieņemts. Taču tie būs atsevišķi gadījumi, par kuriem lemsim. Vai ir kādas iebildes pret šo balsošanas kārtību un balsošanas rezultātu apkopošanu? Nav.

Par secību. Acīmredzot balsosim tādā secībā, kāda šeit ir. Pirmais balsojums būs par Mandātu un iesniegumu komisiju. Tas ir pirmais variants. Un otrais variants ir par "Mandātu un deputātu lietu izskatīšanas un pilsoņu iesniegumu komisiju". Tādā secībā tad arī balsosim.

Reģistrēsimies! Lūdzu rezultātu! Reģistrējušies 96. Paldies. Balsošanas režīmu! Balsosim pirmo variantu! Pirmais ir par nosaukumu "Mandātu un iesniegumu komisija". Lūdzu rezultātu! 53 - par, 18 - pret, un 19 - atturas.

Tagad būs otrais variants - "Mandātu, deputātu lietu izskatīšanas un pilsoņu iesniegumu komisija". Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Es atvainojos, vienu sekundīti! Viens papildus "pret". Pārbaudiet, kāda ir Kiršteina kunga pozīcija uz tablo! Lūdzu rezultātu! 27 - par... Lūdzu, Kiršteina kungs! Nebalsoja, tātad papildus ir viens "pret". 34 - par, 25 - atturas. Paldies. Saulīša kungs, jūs saņemat piezīmi! Jūsu nesaprašana vēl nav pamats, lai runātu bez vārda došanas. Jūs par procedūru varat vienmēr nākt pie mikrofona, lūgt vārdu un izteikt savus priekšlikumus, vārdu sakot, lūdzu, dzīvojiet un strādājiet saskaņā ar Kārtības rulli!

Ir pieņemts pirmais variants, tātad šis pants ir sekojošā redakcijā: "Saeima ievēlē Mandātu un iesniegumu komisiju, kura pārbauda vēlēšanu materiālus, kā arī sūdzības par vēlēšanām, ja šādas sūdzības iesniegtas Centrālajai vēlēšanu komisijai ne vēlāk kā 4 dienas pēc oficiālo vēlēšanu rezultātu izsludināšanas likumā noteiktajā kārtībā." Tātad arī attiecīgi 3.pants tiek izteikts tādā pašā redakcijā. Vai tas būtu balsojams atsevišķi? Es domāju, ka tas nav darba kārtībā, un visi labojumi, kuri saskaņā ar šo balsojumu par 2.pantu ir izdarāmi Kārtības rullī, ir izdarāmi bez jebkādas balsošanas, jo citādi būsim ļoti lielās pretrunās.

Tagad par 149.pantu. Deputāt Kide, lūdzu! Viņš lūdz vārdu par 149.panta izskatīšanas kārtību, tad par procedūru, un tas ir jādod ārpus kārtas. Lūdzu!

E.Kide ("Saskaņa Latvijai").

Cienījamie deputāti! Lai ātrāk virzītu uz priekšu šo Kārtības ruļļa 149.pantu, es gribētu izteikt dažus priekšlikumus. Mēs esam nobalsojuši, pirmkārt, par šā projekta izskatīšanu steidzamā kārtā. Pašlaik šis projekts ir izskatīts jau pirmajā lasījumā, un mēs esam otrajā lasījumā. Trešā lasījuma vairs nebūs. Es ierosinātu izskatīt šo pantu atbilstoši Kārtības ruļļa 88.pantam un 89.pantam, kas atļauj izskatīt pa daļām, ja nevienam nav iebildumu. Proti, par katru komisiju, tas ir, par visām 16 komisijām pēc kārtas atbilstoši šiem pantiem varētu būt debates. Debatēs varētu iesniegt priekšlikumus, arī rakstiski. Pēc tam, kā to šis 89.pants atļauj, komisija saņem visus šos priekšlikumus, jo pašlaik trešā lasījuma mums nebūs. Tā apkopotu visu vēlreiz un izvirzītu priekšlikumus otrā lasījuma līmenī. Varbūt tas arī neatbilst Kārtības rullim... Un tad varētu nobalsot par šo pantu un par katru tā atsevišķo sastāvdaļu kopumā. Mums ir ļoti grūti spriest par katru šo komisiju kā tādu, jo šo dokumentu ir radījušas divas komisijas. Vispirms šo dokumentu radīja sastādīšanas darba grupa, tā tieši tika radīta, Starpfrakciju darba grupa, bet pēc tam šo darbu pārņēma Kārtības ruļļa darba grupa. Un, lūk, to, kādas idejas zem katras komisijas virsraksta ielika punktuāli pirmā darba grupa, tas ir, šī Strapfrakciju grupa, to otrā darba grupa, - vai nu tā nebija informēta, vai kā, citādi... Līdz ar to šī otrā grupa paredz pavisam citas funkcijas zem šā komisijas nosaukuma. Tāpēc man būtu priekšlikums tomēr izdebatēt katru komisiju nedaudz funkcionāli atsevišķi, arī pēc nosaukuma, un iesniegt, kā jau es teicu, priekšlikumus. Tad Kārtības ruļļa komisija varētu visus tos priekšlikumus apkopot, pavairot, un tad mēs redzētu, kas ir pieņemts, kas ir noraidīts, un tikai tad vajadzētu tālāk pieņemt šo pantu.

Un vēl viena lieta. Ja mēs apskatām šo priekšlikumu, tad, redzam, ja saskaitām kopā komisijas locekļus, šī kopsumma pārsniedz simtu. Tas ir tādēļ, ka nav ievērotas tās proporcijas, ko pirmā komisija izskatīja. Pirmā komisija, ko vadīja Vaivada kungs, vadījās pēc šādiem principiem:

1) locekļu skaits no frakcijas nedrīkst pārsniegt logaritma kvotu, tas ir, to proporcijas kvotu. Tas bija pirmais. Un pirmajā priekšlikumā tas tika ievērots, turpretī otrajā - nē,

2) mazākas frakcijas vēlmes tiek izteiktas pirmās. Šajā priekšlikumā nekādas vēlmes nav izteiktas. Vienkārši tā uzrakstīts. Tātad mēs ierosinātu katrai frakcijai atkal izteikt vēlmi un nodot to Kārtības ruļļa komisijai.

Un pēdējais priekšlikums, kas tika pieņemts pirmajā komisijā, bija tas, ka tās vietas, kuras nav aizpildītas ar pārējo mazāko frakciju priekšlikumiem, aizpilda lielākā frakcija - "Latvijas ceļš", protams, nepārsniedzot kvotu. Un tad simtniekam jābūt apakšā strīpai, kuras šajā priekšlikumā nebūt nav. Es domāju, ka arī šo pēdējo aritmētisko darbību varētu izdarīt šī pati Kārtības ruļļa grupa.

Un man būtu vēl viens priekšlikums. Tā kā Vaivada kungs toreiz ļoti labi, manuprāt, novadīja komisiju un ielika zināmas idejas, tad Kārtības ruļļa komisija varētu uzaicināt vai nu Vaivada kungu pašu, vai Vaivada kunga komisiju kopumā, lai šo sarežģīto un nozīmīgo 149.pantu izskatītu kopējā komisiju sēdē, kā arī tur izskatītu visus ienākušos labojumus. Es negribu runāt par būtību, bet, ja šādu priekšlikumu pieņemtu, tad mēs varētu par katru pantu, sadalot to pa daļām, padebatēt atsevišķi, un, kā es teicu, iesniegt arī priekšlikumus. Paldies.

Priekšsēdētājs. Godātie deputāti, atļaujiet man pateikt mazu komentāru. Godātais deputāt Kide, kā jūs saprotat, ja mēs esam izskatījuši vienu pantu tajā pašā dienā pēc vienas procedūras, vai būtu korekti no jūsu puses nākt un teikt tik garu runu par citu procedūru attiecībā uz otru pantu? Vienīgais, ko mēs varam darīt, ir izskatīt katru šo punktu atsevišķi, jo to paredz Kārtības rullis, un balsot to tāpat kā izskatīto pantu un visus pārējos. Es no sirds atbalstu jūsu labos nodomus, bet to mums liedz darīt Kārtības rullis, un arī mūsu jau pusstundu piemērotākā prakse ir saskaņā ar Kārtības rulli. Un tas viss sākās tāpēc, ka jūs vienā runā gribat aptvert visu - gan procedūru, gan saturu, gan raksturot Vaivada kungu utt. Es ļoti atvainojos, jo es nedrīkstu tā komentēt jūsu runu, bet tā nu mums beigās iznāk. Lūdzu!

E.Kide. ...Bet tā bija ar mērķi, lai pēc tam tā runa nebūtu tik gara, jo mēs jau šodien runājām summāri, kas veidojas no visām tām daudzajām runām, ja procedūra nav pilnīgi skaidra...

Priekšsēdētājs. Par procedūru? Lūdzu, deputāt Endziņ, jo mums ir jāatklāj debates. Kolēģi, kuri ir pierakstījušies debatēs par 149.pantu, gaida vārdu.

A.Endziņš ("Latvijas ceļš").

Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Es domāju, ka Kides kungs acīmredzot ir aizmirsis, ko es teicu tad, kad mēs sākām vispār skatīt šo projektu. Un es jums varu nodemonstrēt: lūk, šeit ir Starpfrakciju darba grupas speciāli par pastāvīgajām komisijām izveidotais protokols ar priekšlikumu. Salīdziniet šo protokolu ar to redakciju, kas jums ir izsniegta. Viens pret vienu, ar visu skaitu, Vienīgais izņēmums pēc frakcijas "Saskaņa Latvijai" un virknes citu deputātu priekšlikuma ir tas, ka, lūk, šeit ir dots kā balsojums alternatīvais variants, un tā ir Zemkopības komisija. Tas ir viss.

Tas, ko jūs sakāt, ka tagad šeit ir lielāks deputātu skaits, kā es saprotu no Vaivada kunga un arī no tā, kas tika apspriests frakcijās, ka, lūk, pēc šā projekta, sākot ar 12.pozīciju, sākot ar Mandātu un iesniegumu komisiju, tās ir tās komisijas, kurās deputāti darbosies kā otrajās komisijās. Tātad, kā saka, šeit pamatā ir 10 vai 11 atkarībā no tā, kā lems Saeima, jo te ir alternatīvs balsojums par divu komisiju pastāvēšanu. Ja mēs nobalsosim par Zemkopības komisiju, tad analoģiski 9.punktā ir jāsvītro ārā "agrārās" nosaukums. Tas ir balsojums. Bet ar to, ko jūs tagad sakāt par kādiem citiem principiem, manuprāt, jūs pašreiz maldināt Saeimas deputātus.

Priekšsēdētājs. Godātie kolēģi, bija ļoti patīkami visu to uzklausīt. Un tas tiešām pieder pie lietas, taču attiecībā uz konkrētu pantu izskatīšanu, es jums vēlreiz atgādinu, ka mēs tos skatīsim saskaņā ar Kārtības ruļļa 88.pantu. Lasot projektu pa pantiem, otrajā lasījumā pieļaujamas debates un balsošana par katru pantu, tā atsevišķu daļu vai apvienotus vairākus pantus. Līdz ar to mēs, nobeidzot debates, tiešām balsosim par katru atsevišķo šo komisiju tur, kur mums radīsies tādi priekšlikumi. Es vienīgi nezinu, par ko runās deputāti. Mēs nevaram momentā balsot, jo šeit deputāti, kuri ir pierakstījušies, ir pieteikušies runāt par visu pantu, bet šeit nav norādīta atsevišķa daļa, tāpēc varbūt atļaujiet debatēt par visu pantu, bet balsošana būs atsevišķi par katru daļu, ja deputāti to pieprasīs. Un faktiski šāds pieprasījums jau ir, jo šeit ir divi varianti. Par procedūru. Lūdzu, deputāt Vaivad, tribīnē!

J.Vaivads ("Latvijas ceļš").

Cienījamie kolēģi, es ierosinātu par procedūru sekojošo: ja jums nebūtu iebildumu, es dotu šīs darba grupas īsu ziņojumu. Tas varbūt atvieglotu šīs debates un beigās arī lēmuma pieņemšanu.

Priekšsēdētājs. vai nav iebildumu, ka deputāts Vaivads piedalās debatēs pirmais? Nav. Lūdzu, jums vārds, deputāt Vaivad!

Sākam vispārējās debates par 149.pantu.

J.Vaivads. Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Šī izveidotā darba grupa, kurā bija pārstāvji pa vienam no katras frakcijas, savu darbu uzsāka, faktiski balstoties tikai uz veco Kārtības rulli, kā arī varbūt uz informatīvajiem materiāliem par tām komisijām, kādas pašlaik darbojas, piemēram, Lietuvas parlamentā un Igaunijas parlamentā. Pamazām izvērtējot, mēs virzījāmies uz priekšu, fiksējot būtiskākos principus. Es tos mēģināšu uzskaitīt, lai jūs redzētu, kādā veidā šie principi pēc tam atspoguļojas šīs darba grupas ierosinātajā variantā.

Tātad viens no galvenajiem principiem, kurš tika nopietni diskutēts, ir tas, ka katrs deputāts var darboties vienā pastāvīgajā komisijā. Tas ir ļoti svarīgi.

Nākamais variants - mēs izdalām vienu grupu pastāvīgo komisiju, un šīs desmit tika nosauktas.

Tālāk ir izdalīta atsevišķa grupa komisiju, kuras darbojas neregulāri, un tā ir otra komisija, kur katrs deputāts varētu darboties.

Nākamais. Tātad tika izdebatēti un nominēti šo komisiju nosaukumi, kādi, manuprāt, ir nepieciešami. Arī faktiski šis skaitlis desmit radās pēc tam, kad tika izskatīta šo komisiju struktūra. Es tātad atsaucos gan uz Kārtības rulli, gan arī, kā jau teicu, uz to pieredzi, kāda pašreiz ir citos parlamentos. Turpinājumā ir nosauktas nozīmīgākās komisijas, un es Kides kungam šeit varu piekrist, ka te tika piedāvāts tieši mazākajām frakcijām pašām nominēt tās nozīmīgākās komisijas, kurās tās uzskata par nepieciešamu būt arī vienmēr klāt. Viens no būtiskākajiem principiem, par kuru mēs vēlāk arī nopietni debatējām, bija tas, ka šajās pastāvīgajās komisijās ir jābūt proporcionālam pārstāvības principam. Tas arī tika pieņemts. Tas nozīmē, ka lielākajās komisijās ir pārstāvētas visas frakcijas, turpretī mazākajās komisijās atsevišķas frakcijas nav pārstāvētas. Tas automātiski izriet no tā, ka, piemēram, mazākā frakcija ir 5 deputāti, un, ja mums ir 10 komisijas, tad ir skaidrs, ka princips par to, ka katrs deputāts strādā tikai vienā pastāvīgajā komisijā, automātiski noved pie tā, ka pusē komisiju, piemēram, Demokrātiskā centra partija, nevar būt pārstāvēta, un tā arī pret šādu situāciju absolūti nemaz neiebilda.

Tā soli pa solim mēs virzījāmies uz priekšu, un faktiski viss tas tika apkopots, lūk, tanī projektā, kas tika iesniegts Kārtības ruļļa komisijai, sagatavošanas komisijai, un atspoguļojas kā 149.panta redakcija.

Tālāk par to, kā mēs izpildīsim to, kas būs rakstīts 149.pantā. Tas mums būs jālemj atsevišķi tad, kad mēs apstiprināsim komisiju sastāvu. Tad mums būs jāapstiprina arī mūsu pašu šī procedūra, un tādā gadījumā mēs arī nominēsim jau uzvārdus, to, kā šie locekļi, teiksim, katrā komisijā tad arī sauksies.

Bet kāda tagad ir situācija? Pēc šiem iesniegumiem un pirmā lasījuma man veidojas priekšstats, ka tikai divas frakcijas ir nopietni izturējušās pret šo darbu, kuru tās pārstāvji ir veikuši. Tas, ka, piemēram, no atsevišķām frakcijām šajā darba grupā vienreiz strādāja viens cilvēks, bet citreiz nāca cits, nereti pat ne deputāts... jāteic, ka šī situācija arī raksturoja attieksmi pret darbu. Taču kopumā - es vēlreiz atkārtoju - tikai divas frakcijas, pēc tam visu izdebatējot un jau visa šā procesa darba gaitā saskaņojot frakcijās savu darbību, galarezultātā nonāca pie vienkārša un loģiska varianta, kas ir pieņemams arī frakcijai.

Citur parādās interesanta situācija. Piemēram, Zemnieku savienība pati uzstāj par Lauksaimniecības komisijas izveidošanu, bet tieši pārējo frakciju pārstāvji bija tie, kuri panāca, ka tika izveidota un integrēta šāda komisija. Ņemot vērā pārējo frakciju ieteikumu, pamazām mēs nonācām pie secinājuma, ka ir jāveido šāda integrēta Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisija. Turpretī pirmajā lasījumā iznāca tā, ka Zemnieku savienība tagad pati aizstāv to viedokli, kurā ir panākts konsensus, bet pārējās savas pozīcijas it kā noraida un uzstājas no pretējām pozīcijām. Tādā veidā strādājot, es neredzu iespēju, kā mēs normāli, saglabājot šos principus... Tad mums ir jāatgriežas atpakaļ un jāatsakās no visiem principiem, kādā veidā mēs esam strādājuši, un es neparedzu mums vieglas dienas.

Tāpēc mans priekšlikums būtu tiešām respektēt to, ko pašas frakcijas līdz šim ir darījušas, un, ja runājam par šīs Lauksaimniecības komisijas izveidošanu, kas tagad tiek izcelta ar kādu zināmu akcentu, tad es domāju, ka tieši zemnieki paši šeit pateiks savu vārdu, kur viņi saskata problēmu un kādēļ tā šādā veidā ir arī atrisināta.

Runa varētu būt vienīgi par variantu, kas notiktu tad, ja mēs, piemēram, tagad apstiprinātu 11 šīs pastāvīgās komisijas. Pirmkārt, tad mums principā būtu visur automātiski jārevidē locekļu skaits, protams, to samazinot. Otrkārt, mums parādītos divas alternatīvas - Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisija un Zemkopības komisija. Tātad mums šī alternatīva būs tagad balsojot jāizvēlas, kuru no tām mēs vēlamies. Es ierosinātu izvēlēties to, kuru darba grupa ir sagatavojusi un pie kuras, loģiskā ceļā strādājot, ir nonākusi. Protams, mēs varam debatēt par to, vai mums, teiksim, šis nosaukums ir atbilstošs, vai tas ir tas, ko mēs ar to saprotam, un kādā veidā izpaudīsies šīs komisijas darba virziens. Taču attiecībā uz pārējiem principiem, kuri šeit pamazām ir realizēti, jāteic, ka tos sagraujot, mums sagrūs visa šī struktūra. Tādas ir ierosmes, kas nāk no šīs darba grupas un ko arī es ieteiktu jums ievērot jau konkrēti balsojot. Paldies.

Priekšsēdētājs. Godātie deputāti, es jums nolasīšu deputātu sarakstu, kuri ir pieteikušies debatēs, lai jūs zinātu secību. Secība ir šāda: pirmais runās deputāts Janeks, pēc tam deputāts Grīnblats, pēc tam deputāts Gundars Bērziņš, pēc tam deputāte Rugāte, bet deputāts Vaivads jau runāja pašā sākumā. Vārds deputātam Janekam.

J.Janeks ("Saskaņa Latvijai").

Cienījamie deputāti! Lai neaizmirstos, kā teica Vaivada kungs, es gribētu tomēr atzīmēt, ka priekšlikumu par Lauksaimniecības komisijas izveidošanu iesniedza frakcija "Saskaņa Latvijai". Un lai man piedod Zemnieku savienība. jo šeit uzstājās deputāts Ritenis un bija citās domās. Tāpēc mazliet vajadzētu atspoguļot to, kā tas bija. Tas būtu, pirmkārt.

Otrkārt. Frakcija "Saskaņa Latvijai" izsaka atzinību Kārtības ruļļa komisijai par saprātīgo lēmumu - izveidot Zemkopības komisiju. Mums ir daži priekšlikumi. Tā kā Ministru kabineta struktūrā ir paredzēta Zemkopības ministrija, mēs uzskatām, ka šis nosaukums "Zemkopības komisija" ir normāls. Un, tā kā Zemkopības ministrijai, kā mēs zinām, būs pakļautībā arī Mežsaimniecības ministrija (vienalga, kā to sauks) un zivkopība vai zvejniecība, tad arī šai Zemkopības komisijai tās funkcijās vajadzētu uzdot tādus pienākumus kā, piemēram, izskatīt jautājumus arī par mežsaimniecību un zvejsaimniecību.

Treškārt. Mēs ierosinām no 9.punkta, tas ir, no Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijas, izņemt ārā vārdu "agrārās" un atstāt šo komisiju kā Tautsaimniecības un reģionālās politikas komisiju.

Es domāju, ka par pārstāvniecību mēs esam nobalsojuši un šeit "Saskaņa Latvijai" varētu palikt pie tā, ko mēs balsojām par pārstāvniecību. Es domāju, ka deputāti ar sapratni piedalīsies balsošanā, tādā veidā izsakot savu attieksmi pret Latvijas laukiem. Es domāju, ka arī neviens deputāts nebūs pret to, lai šādu nopietnu balsojumu publicētu presē. Paldies par uzmanību!

Priekšsēdētājs. Paldies. Vārds deputātam Grīnblatam, pēc tam - Gundars Bērziņš.

M.Grīnblats ("Tçvzemei un brīvībai").

Godātie deputāti! Tātad daži vispārēji apsvērumi par 149.pantu, jo mums visiem neatkarīgi no tā, kādai frakcijai mēs piederam, ir skaidrs, ka komisiju izveidošana ir visai būtisks mūsu likumdošanas darba nosacījums. Saeimas kārtības rullī taču ir sacīts, ka plenārsēdē nevar izskatīt nevienu projektu, kamēr tas nav izskatīts komisijās. Tātad būtībā šobrīd viss darbs tiek bremzēts vai arī katrā gadījumā nākas veidot speciālas komisijas, kas, protams, nav pārāk ērti.

Vaivada kungs šeit jau pateica vienu otru lietu no tā, ko es pats gribēju teikt, jo arī es darbojos tajā frakciju pārstāvju grupā, kura strādāja vēl pirms 6.jūlija. Es vienkārši gribu pievērst uzmanību tam, ka šeit bija divi principi komisiju skaitliskā sastāva veidošanā, tātad aiz katras komisijas iekavās ir norādīts cilvēku skaits, taču šobrīd, kad mūsu darbs noslēdzās, tad tā doma bija tāda, ka pirmās desmit komisijas, varētu teikt, ir pastāvīgas, kas strādā ar pilnu slodzi, un visu to locekļu summa iekavās ir tieši 100.

Bija arī, protams, otrs viedoklis, kuru izteicu es un arī vairāki citu frakciju pārstāvji, ka, izejot no Saeimas kārtības ruļļa, nekur gan nav teikts, ka viens deputāts nevarētu būs vairākās komisijās, dabiski, ja viņš pats uz to ir spējīgs. Un tiešām varēja būt arī tāds formulējums, ka deputāts var būt vairākās komisijās, kas lielā mērā būtu atvieglojums mazajām frakcijām. Protams, nevis kā obligāta prasība. Taču šī grupa, kas darbojās pirms 6.jūlija, šo variantu tomēr noraidīja, tādējādi tās komisijas, kas nāk aiz skaitļa "11", ir tā saucamās mazāk pastāvīgās, kuras sanāk atsevišķos gadījumos, un tādējādi deputāti, kas ir šajās pirmajās desmit komisijās, var būt arī tajās, kas ir aiz "padsmit" un tālāk.

Taču pēdējā Saeimas kārtības ruļļa komisijas sēdē tika iesniegts jauns priekšlikums par Zemkopības komisiju, kas tagad projektā ir ar 11.numuru, un tādējādi uzreiz rodas jautājums, kas šeit sēdē, dabiski, ir jāizšķir. Pie kura veida komisijās piederēs šī komisija? Acīmredzot tā jau nebūs tik neregulāra, kā, teiksim, Revīzijas komisija vai Saimnieciskā komisija. Tātad, ja tā darbojas regulāri un ja patur vērā to principu, ka viens deputāts darbojas vienā komisijā, tātad ir jāatrod variants, kā visus šos skaitļus iekavās mainīt, jo Zemkopības komisijā ir 11 cilvēku, līdz ar to automātiski pirmajām desmit komisijām, ja mēs gribam šo principu saglabāt, 11 cilvēki ir jāņem nost, bet, ja atņem nost, tad kādā veidā to izšķirt: vai vienkārši pēc kaut kāda proporcionālā principa vai pēc balsošanas? Kā saka, kuram mazāk žēl, tas tad arī balsos samazināt, jo tādā gadījumā ir visai interesantas sekas. Kad šīs komisijas proporcijas tika veidotas, tad tika sastādīts grafiks, par kuru ir panāktā vienošanās gan varbūt neapmierināja visas frakcijas, bet šī vienošanās ir fiksēta šādā grafikā. Tagad katrai frakcijai ir zināms skaits noteiktā komisijā, šī summa saskan ar pirmajām desmit komisijām un ar cilvēku kopskaitu frakcijās. Ja tagad Zemkopības komisijas dēļ iepriekš samazina jau panākto vienošanos par pirmajām desmit komisijām, tad es domāju, ka šādā gadījumā katrai frakcijai jau nu gan būtu jāizlemj, no kurām komisijām tā ir gatava savu cilvēku atsaukt un no kurām - ne, jo mazajām frakcijām, tajā skaitā, arī "Tçvzemei un brīvībai", kurā ir tikai 6 cilvēki, ir savas noteiktas prioritātes gan cilvēku spēju ziņā, gan arī tīri politiskās prioritātes. Un, ja plenārsēde pēkšņi pārbīdītu šo te komisiju skaitlisko sastāvu, nerēķinoties ar to, kā mēs tieši šos cilvēkus varam un gribam izvietot, tad es uzskatu, ka mēs būtu kategoriski pret to, un droši vien arī viena otra cita skaitliski ne tik liela frakcija, kas nevar "nosegt" jebkuru frakciju skaitu vismaz ar vienu cilvēku. Tā ka situācija nav tik vienkārša. Cita lieta ir izlemt, ka, teiksim, Zemkopības komisija nav pārāk pastāvīga frakcija un sanāk tikai epizodiski, taču tam droši vien atkal nepiekritīs tie cilvēki, kuri ir tieši ierosinājuši šīs frakcijas izveidošanu. Tā ka situācija nav tik vienkārša.

Bez tam es domāju, ka cienījamie lauksaimnieki varbūt arī piekritīs tam, ka Zemkopības komisijas kā atsevišķas komisijas pastāvēšanas nebūt nav izšķirošais nosacījums tam, lai Latvijas lauki zeltu un plauktu, bet gan tas, vai tiešām likumdošanas darbs tiek veikts atbilstoši lauksaimniecības kā nozares interesēm. Šīs nozares intereses, dabiski, var tikt ievērotas arī Tausatsaimniecības komisijas ietvaros, kur arī tika panākts šis ārkārtīgi garais nosaukums - Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisija, jo pretējā gadījumā atkal ir viena komisija, kas nodarbojas ar zemkopības lietām, bet otra ir komisija, kas nodarbojas ar tautsaimniecību, lai gan zemkopība arī ietilpst tautsaimniecībā. Tā ka es personīgi katrā ziņā pret šo papildinājumu izturos visai kritiski un nepavisam ne tāpēc, ka nenovērtētu zemkopības nozīmi, bet gan tāpēc, ka, manuprāt, saistībā ar citām tautsaimniecības nozarēm šī nozare tomēr var tikt novērtēta labāk nekā atsevišķi. Un, ja bija runa par šā vārda "agrāro" iekļaušanu tieši 9.komisijā, tad es labi atceros - un domāju, ka to apliecinās arī citi šīs iepriekšējās darba grupas dalībnieki -, ka vārds "agrārā" šeit parādījās ne jau tāpēc, ka agrārā politika nebūtu tautsaimniecības sastāvdaļa, bet gan vienīgi politiska žesta dēļ pret laukiem, lai nebūtu tā, ka šis vārds "agrārā" vispār neparādītos. tā tiešām bija tautsaimniecības sastāvdaļa, un par to neviens arī īpaši nestrīdējās. Tā ka, lūk, tāda ir situācija, un, pirms mēs balsojam principiāli "par" vai "pret" šīs Zemkopības komisijas kā atsevišķas komisijas iekļaušanu, tomēr ir jātiek skaidrībā, vai tā būs uz to 100 cilvēku rēķina, kuri ir ietverti šajās pirmajās desmit komisijās, vai arī tas būs papildus, jo mazajām frakcijām tomēr šāda pēkšņa cilvēku skaita pārbīde nav gluži vienaldzīga. Tad mums ir jāmaina iesniegums attiecībā uz to, kurā komisijā kurš no mūsu cilvēkiem strādās.

Tāda ir problēma, un es kolēģus iepriekš brīdinu, ka tādas grūtības var rasties, kaut arī, dabiski, būtu ideāli, ja mēs šodien nobalsotu par šīm komisijām, bet jau rīt šīs komisijas nāktu kopā. Komisijām ir vadītāji, tātad tās strādā, un likumprojektu virzīšanas mašīna darbojas ar pilnu slodzi, un tas būtu ļoti jauki. Paldies.

Priekšsēdētājs. Es lūdzu deputātu Grīnblatu pārbaudīt stenogrammā savu runu, jo man likās, ka vienā vietā jūs pārteicāties un vārda "komisijas" vietā pateicāt vārdu "frakcija", bet tā man tikai likās... Tāpēc pārbaudiet stenogrammu, lai tā atbilstu jūsu domai. Tur vajadzēja sacīt "komisijas izveidošana". bet jūs pateicāt "frakcija".

Nākamais runās deputāts Gundars Bērziņš.

G.Bērziņš (Latvijas Zemnieku savienība).

Cienījamais prezidij, cienījamie deputāti! Runāšu par 149.pantu, par jautājumu, kas pašreiz ir visvairāk apspriežamais un visvairāk skar arī Zemnieku savienības lauku intereses. Dažādās uzstāšanās reizēs no vairākām frakcijām ir dzirdēta doma, ka Zemnieku savienībā nav cilvēku, kurus interesētu lauku problēmas, lauku attīstība. Es negribētu tam piekrist, jo no mūsu pašu darba sākuma, veidojoties frakcijai kā tādai pēc vēlēšanu rezultātu paziņošanas, šīs komisijas ir skatītas jau praktiski no tā laika, un diskusija par tām ir bijusi ļoti smaga, arī domas ir dalījušas, bet kritērijs mums šeit ir bijis viens. Un šodien, pieņemot lēmumu, tam arī ir jābūt tādam, kā lauku intereses jeb agrārās intereses būtu vislabāk realizējamas, kā tās ir aizstāvamas no šā viedokļa - no lietderības un no lauku labuma viedokļa. Vēl ir otrs viedoklis - ļoti populistisks lēmums, uz ko mums spiež, apgalvojot, it kā zemnieki balsojot pret Zemkopības komisijas izveidošanu, tātad balso pret laukiem. Es domāju, ka tā nebūs, jo mūsu uzticību laukiem un atdevi noteiks darbs - likumprojekta sagatavošana, izstrādātie darbības virzieni un konkrētie jautājumi, ko mēs spēsim atrisināt.

Un šinī jomā, runājot tieši par komisijām, gribu skart arī kopumā visu Saeimas darbu, kas ir saistīts ar darbu komisijās, jo komisijas ir radītas, lai caur deputātiem labāk īstenotu vēlētāju gribu, arī caur komisijām, kuras ir orientētas uz noteiktu jautājumu risināšanu. Tajās ir novērsta tādu gadījuma rakstura cilvēku piedalīšanās, kuriem šī problēma ir sveša, kuriem ir iespējams pārbalsot tikai tāpēc, ka kādam ir lielāks spēks, un kuriem trūkst kompetences, zināšanu vai pārliecināšanas spēju šinī jautājumā. Un no šā viedokļa izdiskutējot šo jautājumu un izanalizējot vecās Augstākās padomes darbību, kur bija atsevišķa Zemkopības komisija, kurai gan bija tiesības veikt dažādas pārbaudes, uzaicināt amatpersonas, bet darbībā, kas sākās ar lēmuma pieņemšanu un - galvenais - lēmuma realizāciju, kas netika īstenots. Paskatieties - ir skaisti un labi lauku lēmumi, bet kuri nav un netika realizēti! Un, no šā viedokļa raugoties, ir vērojama spēku sadrumstalošana, kaut kāda dalīšanās starp komisijām, vēl pēc tam cīņa starp komisijām. Paskatieties Kārtības rulli, jo šis jautājums skar vairākas komisijas. Kārtība, kura pirmā iesniedz un atdod atpakaļ izskatīšanai plenārsēdē un lēmuma pieņemšanai, ir ļoti apgrūtinoša, un es neuzskatu, ka Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisija, kā tā tagad ir nosaukta, nespēj realizēt šo funkciju. Tieši tur viss ir apvienots, bez tam šie jautājumi tik un tā būs jāskata kopumā. Un tas, ka agrārā politika ir nošķirta no tautsaimniecības, tikai liecina, ka tanī jautājumā zemniekam kā vienībai ir ļoti konsekventa nostāja pret lauku jautājumu risināšanu.

Šī mūsu konsekvence izpaužas arī tanī jautājumā, ka varbūt cilvēki, kuri nav saistīti, nezina, ka tūlīt sāksies ražas kulšana. Budžetā valsts rezervēm iepirkšanai pēc likuma ir līdzekļi 4,5 miljonu apmērā 50 000 tonnu. Tie nav vēl paredzēti. Kult sāksim, iespējams, labos laika apstākļos jau nākamnedēļ. Ja tas ir saskaņots starp daudzām frakcijām, tad jau ir bijusi iespēja frakcijās šo jautājumu izdiskutēt no paša sākuma. Mums tāda iespēja bija un es nezinu, vai citiem nebija. Vai tas ir racionāli parlamentā nestrādāt? Te ir tas, ka mēs neradījām valdību, bet šodien laukiem ir svarīga katra diena. Nākamajā otrdienā, spriežot pēc informācijas, iespējams, ka būs jāvienojas ar Pasaules banku par noteikumiem, lai piešķirtu 50 miljonu kredītu laukiem. Ja tas netiks panākts, gads aizies.

Katra diena, kas tiek novilcināta, tā laukiem ir par sliktu. Un, pēc šā principa vērtējot, mēs tomēr uzskatām, ka ir jābūt šai vienai komisijai, kaut gan domas arī mums dalās. Dažiem deputātiem palika cits viedoklis, bet frakcijā ir nolemts, ka tas būs frakcijas balsojums, un arī šiem deputātiem tiks ļauta iespēja. Viņiem ir cits viedoklis, bet šodien mēs redzam vienu iespēju - strādāt lauku labā. Un es ceru, ka tie daudzie deputāti, kas vakardien sevišķi runāja lauku interešu vārdā, šīs intereses konsekventi un ar pilnu atbildību realizēs komisijās savā darbībā, valdības veidošanā. Par komisijas vai frakcijas deputātu lietderību mēs spriedīsim tikai un vienīgi pēc padarītā darba un pēc tā, kāds no tā būs labums laukiem. Paldies par uzmanību!

Priekšsēdētājs. Vārds deputātei Rugātei.

A.Rugāte (Kristīgo demokrātu savienība).

Paldies. Piedodiet, lūdzu, ka nedaudz aizrunājāmies. Tā ir, ka sieviete ar vīrieti runā sēdes laikā nevis par lietu, bet par dzīvi, bet gadās...

Cienījamo prezidij, godātie kolēģi! Kristīgo demokrātu frakcija izsaka priekšlikumu par Kārtības ruļļa 149.pantu, atkārtojot to, kas reiz jau tika runāts Vaivada kunga vadītajā Starpfrakciju komisijā, proti, mēs uzturam spēkā šo prasību par katras frakcijas pārstāvību katrā komisijā - pa vienam deputātam no katras Saeimā pārstāvētās frakcijas. Ja frakcija pati šādu pārstāvību nevēlas, tad tā turpmāk ir pašas šīs frakcijas problēma gan attiecībā uz šo komisiju, gan arī uz atbilstošo nozari. Un šis priekšlikums, protams, neizslēdz arī proporcionālās pārstāvības principu vairākumam. Tas nekādā gadījumā šo neapstrīd. Taču ierosinājumu faktiski pastiprina arī pati radusies situācija, kuru mēs piedzīvojām vakar. Mēs gribam, lai turpmāk Saeimas darbā nerastos tādi sastrēgumi, jo komisijā bija tikai pieci deputāti, kad apsprieda likumu par Ministru kabineta iekārtas atjaunošanu, un netika nodrošināta visu frakciju pārstāvība. Tātad tika liegta pēdējā iespēja Saeimā pirms likuma pieņemšanas pārstāvēt frakciju radošai un rezultatīvai sadarbībai. Tāds ir Kristīgo demokrātu frakcijas priekšlikums.

Priekšsēdētājs. Paldies. Vai ir vēl pieteikušies runātāji? Nav. Vai deputāts Vaivads teiks galavārdu? Varbūt jūs esat visu jau pateicis, ievadīdams debates? Lūdzu, atvainojiet, jo mēs esam apmaldījušies papīros... Vēl ir vārds deputātam Zaščerinskim.

J. Zaščerinskis ("Saskaņa Latvijai").

Cienījamie kolēģi! Frakcija "Saskaņa Latvijai" lauksaimniecības nozari uzskata par vienu no noteicošajām tautsaimniecības sastāvdaļām. Spēcīgu lauksaimniecību mēs uzskatām arī par latviskas vides un mūsu valsts neatkarības garantu. Tāpēc būtu ļoti žēl, ja tikai tāpēc, ka komisijā lielā darba apjoma dēļ netiks izskatīti lauksaimniecības jautājumi, tie netiks pieņemti arī parlamentā. Es šeit gribu atgādināt Kārļa Ulmaņa vārdus: "Kas kalpo zemei - kalpo visai tautai un valstij". Un gribu aicināt, ka svarīgākās tautsaimniecības nozares pārstāvei lauksaimniecības projektu izskatīšanā un ierosināšanā parlamentā, kā arī to izstrādāšanā ir jābūt Zemkopības komisijai. Tāpēc es aicinu visus deputātus balsot par priekšlikumu, kas paredz arī Zemkopības komisijas izveidošanu.

Priekšsēdētājs. Paldies. Vai vēl kāds vēlas runāt debatēs? Deputāts Ābiķis. Lūdzu!

Dz.Ābiķis ("Latvijas ceļš").

Cienījamais prezidij, cienījamie kolēģi! Es, protams, neesmu lauksaimnieks, bet tas nenozīmē, ka mani kā izglītības darbinieku nesatrauktu lauksaimniecības problēmas. Jo lauki - tā nav tikai plika ražošana vien, tā ir arī visa kultūrvide, tā ir izglītība un tas ir viss pārējais. Tāpēc, manuprāt, ir simtprocentīgi jāpiekrīt tam viedoklim, ka, radot speciālu komisiju, tas vien neko neatrisinās, jo, risinot, piemēram, transporta jautājumu un tiekoties priekšvēlēšanu kampaņā ar vēlētājiem laukos, es redzēju, cik traģiska pašreiz ir situācija mūsu lauku izglītības sistēmā. Turklāt tikai viena iemesla dēļ - transporta nenokārtotības dēļ, jo valsts transports šobrīd nefunkcionē, lai tīri elementāri savu bērnu ar privāto mašīnu vai kā citādi nogādātu skolā. Piemēram, vienā pašā Jelgavas rajonā ir jau konkrēta statistika - 37 ģimeņu bērni ilgāku vai īsāku laiku neapmeklē skolu tikai tāpēc, ka nav nokārtots šis transporta jautājums. Ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka šie cilvēki, kuri pašreiz varbūt strādā fermā vai kādā citā lauksaimniecības nozarē, būs spiesti no laukiem aiziet, jo katrs cilvēks taču grib, lai viņa bērns varētu mācīties skolā. Un lauksaimniecība tāpēc varbūt zaudēs labus speciālistus. Un tieši tāpēc es domāju, ka lauksaimniekiem būtu daudz izdevīgāk aizstāvēt savas pozīcijas komisijā, kura risina arī transporta problēmas, kura risina tirdzniecības jautājumus utt. u.t.jpr. Un, tieši tāpēc, strādājot šajā komisijā un būdami pietiekami ietekmīgs spēks, kaut vai balsojot, jūs panāksit daudz vairāk, nekā strādājot savā sterilajā komisijā. Tā ir elementāra, loģiska lieta.

Ir vēl otrs jautājums, par kuru es gribētu runāt, bet diemžēl man neizdevās pārliecināt savus kolēģus, un viņi acīmredzot nenobalsos... Taču varbūt kādreiz vēlāk mēs pie šā jautājuma vēl atgriezīsimies. Tas ir tas apstāklis, ka vides jautājums ir ietverts 8.komisijā. Es jau vienreiz par to runāju Vides un sabiedrisko lietu komisijā, kur faktiski šie divi jautājumi ir šķirti. Turklāt mums ir paredzēta Vides un reģionālo lietu ministrija. Un elementārā loģika prasa, lai vides jautājumi tiktu skatīti Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijā, jo vides jautājums ir aktuāls saistībā ar visām ražojošajām nozarēm. Tāpēc būtu daudz loģiskāk, ja, nepalielinot vai nesamazinot komisijas locekļu skaitu un nesajaucot pašreizējo struktūru, vides jautājums varētu tikt skatīts Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijā. Es domāju, ja deputāti mani šodien neatbalstīs, un tā es to arī paredzu, jo viņi varbūt negribēs vairs jaukt šo struktūru, mēs tuvākajā nākotnē diemžēl būsim spiesti pie šā jautājuma vēlreiz atgriezties. Paldies par uzmanību!

Priekšsēdētājs. Ābiķa kungs, es tikai varu apliecināt, ka mēs neizskatīsim jūsu priekšlikumu.

Dz.Ābiķis (no zāles). Jā, es to tā arī sapratu.

Priekšsēdētājs. Paldies. Par procedūru? Lūdzu tribīnē!

J.Vaivads ("Latvijas ceļš").

Ja kolēģiem nebūtu iebildumu, es mazliet ierosinātu, kāda varētu būt balsošanas procedūra.

Priekšsēdētājs. Balsošanas procedūra ir noteikta Kārtības rullī.

J.Vaivads. Es tieši kontekstā ar to...

Priekšsēdētājs. Lūdzu!

J.Vaivads. Es tikai gribēju vērst uzmanību uz to, ka mēs jau varam šīs daļas izveidot dažādi atkarībā no tā, ko mēs definēsim par daļu. Ja mēs paskatāmies, pieņemsim, Ārlietu komisiju, tad redzam, ka tajā ir 12 locekļu; tā, protams, ir lielākā daļa, un mēs varam to sadalīt vēl sīkākās daļās. Mums tātad, pirmkārt, ir jāvienojas, kas ir šī daļa, par kuru mēs balsosim. Es ierosinātu vienoties, ka šī daļa ir visa komisija uzreiz ar visu tās locekļu skaitu.

Bez tam es ierosinātu apsvērt vēl vienu momentu. Ja mēs izvēlētos citādu variantu un balsotu, teiksim, par komisijas nosaukumu kā tādu un pēc tam atsevišķi par skaitu, tad varētu būt tāda situācija, ka mēs, piemēram, nobalsotu šo skaitu, kas atšķirtos no tā, kas šeit ir ierosināts kā viens veselums, un tad mums būtu tāda pati situācija, kādas esam risinājuši kādreiz Augstākajā padomē, balsojot par budžetu. Budžetam, piemēram, mēs vienojāmies par principu, ka nedrīkst būt deficīta un tas ir pamatprincips. Ja pēc tam, skatot pa pantiem visu izdevumu daļu un salīdzinot to ar ienākumu daļu mums parādās vienā vietā nobalsojums par to, ka kaut kur kaut kas tiek palielināts, tad automātiski mums atliek meklēt izlīdzinājumu tikai nākamajās pozīcijās, tas ir, mēs vairs nevaram atgriezties pie tā, ko mēs esam jau apstiprinājuši. Tādas paradoksālas situācijas var būt, un tādas mēs esam novērojuši arī savā praksē. Tādēļ mans priekšlikums būtu, lūk, šo daļu fiksēt kā visu komisiju ar visu locekļu skaitu un tādā veidā virzīties uz priekšu. Un tādā gadījumā, kad mēs nonāksim līdz Zemkopības komisijai, mums atkal būs interesanta situācija, tas ir, ja mēs gribēsim ievērot šo budžeta principu, tad, es domāju, automātiskā loģika, formālā loģika, novedīs jūs visus pie tā, ka būs jābalso "pret". Un tad acīmredzot atsevišķi ir jānobalso, ka likums stājas spēkā ar tā izsludināšanas dienu, kā arī atsevišķi kā daļa. Taču tā kā tas ir ļoti lēns, secīgs un tomēr zināmu uzmanību prasošs process, es ierosinātu, to sākt skatīt jau pēc pusdienām.

Priekšsēdētājs. Paldies. Godātie kolēģi! Es nevaru piekrist Vaivada kunga priekšlikumam, jo, manuprāt, mums ir jāvadās pēc Kārtības ruļļa, bet Kārtības rullī tomēr ir teikts, ka mēs izskatām pa daļām. Bez tam man nav nekādu tiesību atsevišķi likt uz balsojumu Ārlietu komisiju, un vēl jo vairāk tās locekļu skaitu. Mums ir jāapspriež un jābalso par tām debatējamajām daļām, kuras jau ir debatētas un apspriestas komisijā un kuras komisija ierosina balsot. Un arī šeit šīs debates faktiski notika par komisijas ierosināto balsojumu. Es ļoti labi saprotu Vaivada kunga priekšlikumu, bet tad, protams, mēs nonāksim vēl interesantākā situācijā, ka mēs balsosim un balsosim līdz brīdim, kamēr mums viss deputātu skaits būs izsīcis. Un tad pateiksim, ka Zemkopības komisijai vairs nav deputātu. Tā jau darīt, taču tas, manuprāt, nebūtu korekti un nebūtu arī saskaņā ar Kārtības rulli, jo atsevišķi balsot Ārlietu komisiju ar visiem deputātiem nav vajadzības, turklāt par to netika diskutēts, un arī komisija neierosina balsot. Komisija ierosina balsot par divām lietām. Lūdzu uzmanību! Es jums pateikšu, un tad līdz pusdienām ir jāvienojas vismaz par procedūru.

Komisija ierosina, un arī es to atbalstītu. Tātad vispirms būtu divi Saeimas lēmumi, kurus mēs pieņēmām jau par iepriekšējo pantu. Mēs balsotu vispirms par Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisiju, neminot tās locekļu skaitu. Un tad mēs balsotu par Zemkopības komisiju, arī neminot locekļu skaitu. Tad mums kļūtu redzami šie rezultāti, par kuru no šīm komisijām būtu pieņemts Saeimas lēmums. Un tad, ja paliek Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisija, mēs tālāk varam jau balsot par šo pantu kopumā un ar visu norādīto deputātu skaitu. Ja mūsu balsojums būs tāds, ka mums būs Tautsaimniecības un bez agrārās, reģionālās politikas komisija un būs Zemkopības komisija, kura būs guvusi balsu vairākumu, tad cits nekas neatliks, kā acīmredzot būs jāizdara pārtraukums šā panta apspriešanā un jādiskutē starp frakcijām kārtība, kādā tiks noteikts deputātu skaits komisijās. Es cita ceļa neredzu. Ja jums ir citi priekšlikumi, - lūdzu! Deputāts Endziņš.

A.Endziņš ("Latvijas ceļš").

Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Es gribētu atbalstīt to, ko teica cienījamais priekšsēdētājs, bet tikai vienu motivāciju - ka tā ir Kārtības ruļļa prasība. Tas ir 117.pants, kas skaidri un gaiši nosaka, ka mums cita procedūra vispār nevar būt, proti, labojumi vai pārlabojumi ir nobalsojami pēc šā panta. Tātad citu kārtību pēc ruļļa mēs vispār nevaram lietot. Paldies.

Priekšsēdētājs. Godātie kolēģi! Sākas pārtraukums, bet kāds būs jūsu lēmums? Es ierosinātu šīs četras minūtes varbūt pastrādāt uz pārtraukuma rēķina... Ja ir iebildes, tad, lūdzu, izsakiet savus priekšlikumus. Es ierosinu četras minūtes vēl strādāt un veikt divus balsojumus. Ja ir citi priekšlikumi, tad, lūdzu, pasakiet tos.

A.Panteļējevs ("Latvijas ceļš").

Ja reiz mēs vakar stingri vienojāmies par pārtraukumu laikiem, ņemot vērā to, ka frakciju dalībnieki ir sarunājuši dažādas tikšanās un arī frakcijas disciplīna man ir jānodrošina, tad tomēr es lūgtu ievērot pārtraukumu.

Priekšsēdētājs. Varbūt, kamēr mums citu lēmumu nebūs, tiešām ļoti stingri ievērosim pārtraukumus neatkarīgi ne no kādiem lūgumiem. Pārtraukums līdz pulksten 15.00

(P ā r t r a u k u m s)

Stenogrammu parakstījušas: Redaktore J.Kravale,

Mašīnrakstītājas: M.Ceļmalniece, B.Strazdiņa, A.Kviese.

Korektore:S.Stikute.

Vakara sēde

1993. gada 15.jūlijā

Sēdi vada Latvijas Republikas 5.Saeimas priekšsēdētājs

Anatolijs Gorbunovs.

Priekšsēdētājs. Turpināsim sēdi! Mēs esam pabeiguši vispārējās debates par 149.pantu, un, ja tagad nekādu iebildumu par procedūru nav, mēs sāksim balsot. Ja par procedūru nav iebildumu, tad, lūdzu, dodiet zvanu balsojumam. Vai nav iebildumu, ka mēs uzsākam balsojumu?

Būs divi balsojumi. Pirmais būs balsojums par šeit pēc kārtas atzīmēto 9.komisiju. Un balsojums būs tajā redakcijā, kura šeit ir - par Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisiju. Bez locekļiem. Locekļu skaitu nebalsosim.

Otrs balsojums būs par Zemkopības komisiju. Arī šoreiz bez komisijas locekļu skaita uzrādīšanas. Lūdzu reģistrēties! Reģistrācijas režīmu! Rezultātu! Ir 90 deputātu.

Pirmais balsojums būs par formulējumu - Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisija. Lūdzu, balsosim šo formulējumu! Rezultātu! 56 - par, 34 - atturas, 3 - pret. Es atvainojos, tātad 56 - par, 34 - pret, 2 - atturas. Paldies.

Otrs balsojums - Zemkopības komisija. Lūdzu! Es ļoti atvainojos, ja viena puse ir nobalsota, tad otru aizklāti nevar balsot. Lūdzu, balsosim priekšlikumu par Zemkopības komisiju. Lūdzu rezultātu! 35 - par, 33 - pret, 19 - atturas.

Ir pieņemts formulējums "Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisija".

Tagad, lūdzu, balsosim pantu kopumā! Balsošanas režīmu! Balsosim! Lūdzu rezultātu! 66 - par, 15 - pret, 8 - atturas. Pants kopumā ir akceptēts. Šis darba kārtības jautājums ir izskatīts. Lūdzu, par procedūru! Jā, tribīnē!

A.Endziņš ("Latvijas ceļš").

Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Mēs esam nobalsojuši atsevišķi par 2.panta redakciju un par 149.panta redakciju. Mums jābalso šis likumprojekts kopumā. Jo ir arī 3.punkts par to, ka šis likums stājas spēkā ar tā izsludināšanas dienu.

Priekšsēdētājs. Manā variantā gan tāda nav, bet tas būtu loģiski, ja mēs nobalsotu kopumā ar to piebildi, kuru šeit izteica Endziņa kungs. Tā nosaka šo abu pantu spēkā stāšanās kārtību. Lūdzu, balsosim kopumā deputāta Endziņa ierosināto variantu! Lūdzu rezultātu! 63 - par, 7 - pret, 11 - atturas. Lēmums ir pieņemts.

Tātad darba kārtībā iekļautie jautājumi ir izskatīti. Kādi būtu priekšlikumi par mūsu tālāko darbu?

Es atvainojos deputātam Janekam. Jūs ienācāt balsošanas laikā, kādas jums bija pretenzijas? Jūs iesniegsit? Ir nokārtots? Paldies.

Par mūsu turpmāko darbu vārds ierosinājumam deputātam Panteļējevam.

A.Panteļējevs ("Latvijas ceļš").

Jā, es ierosināšu. Šeit ir rakstveida lūgums, ko parakstījuši vairāk nekā 10 deputāti. Tas skan: "Iekļaut 15.jūlija sēdes darba kārtībā likumprojektu "Par 1925.gada 1.aprīļa likuma "Par Ministru kabineta iekārtu" atjaunošanu".

Priekšsēdētājs. 50 deputāti ir parakstījuši iesniegumu Prezidijam: "Lûdzam iekļaut 15.jūlija sēdes darba kārtībā likumprojektu "Par 1925.gada 1.aprīļa likuma "Par Ministru kabineta iekārtu" atjaunošanu." Vārds deputātam Levitam. Apspriedīsim šo priekšlikumu!

E.Levits ("Latvijas ceļš").

Cienījamais Prezidij, dāmas un kungi, dārgie kolēģi! Pēc vakardienas balsojuma, kura pirmajā lasījumā tika noraidīts komisijas iepriekš sagatavotais likumprojekts, šodien pirms plenārsēdes komisija sanāca no jauna un pārstrādāja šo likumprojektu. Līdz ar to šis likumprojekts tika akceptēts arī komisijā. Šeit mēs ņēmām vērā LNNK priekšlikumus un arī frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" priekšlikumus, kas tika iesniegti rakstiski vakardienas debašu gaitā. Līdz ar to mēs nācām uz plenārsēdi būtībā ar jaunu likumprojektu, kurš tagad arī saucas mazliet citādāk - Latvijas Republikas likums "Par 1925.gada 1.aprīļa likuma Ministru kabineta iekārtas atjaunošanu". Un tāpēc mēs uzskatām, ka šis komisijai ieteiktais likumprojekts būtu iekļaujams darba kārtībā.

Priekšsēdētājs.Paldies. Vai vēl kāds vēlas runāt par apspriežamo jautājumu? Kiršteins? Lūdzu!

A.Kiršteins (Latvijas Nacionālās neatkarības kustība).

Saskaņā ar Kārtības rulli, mums būtu jānobalso arī par shēmu, kas ir pavairota pēc LNNK pieprasījuma, tātad par tās izdalīšanu. Es saprotu, ka arī par to ir jābalso.

Priekšsēdētājs. Godātais Kiršteina kungs, jūs tagad pārtraucat mūsu apspriešanu un gribat, lai balsojam jūsu priekšlikumu?

A.Kiršteins. Tas ir sakarā ar šo likumprojektu.

Priekšsēdētājs. Bet, kolēģi, atļaujiet taču to lemt sēdes vadītājam, kad un ko likt uz balsošanu, nevis runājot pa starpu. Jūs esat iesnieguši, un, ja es nelieku uz balsošanu, tad jūs nākat tribīnē un prasāt, kāpēc tas netiek balsots.

A.Kiršteins. Es atvainojos, es varētu pateikt arī garāk. Saskaņā ar 85.pantu, "par" vai "pret" var balsot tikai tad, ja komisijās pieņemtie likumprojekti ir izdalīti deputātiem. Taču tie vēl nav izdalīti. Es gribēju to pateikt. Un pie vienas dalīšanas tātad vajadzētu izdalīt arī mūsu priekšlikumu. Paldies.

Priekšsēdētājs. Vai vēl kāds vēlas runāt par iekļaušanu darba kārtībā? Lūdzu, deputāte Grava!

I.Grava (Demokrātiskā centra partija).

Lūgums Levita kungam precizēt: vai mēs izskatām jaunu likumprojektu vai pārstrādāto? Jo no tā, ko jūs teicāt, mums nav skaidrs. Ja mēs izskatām atkāroti, tad vajag 51 parakstu, bet ja mēs izskatām jaunu un iekļaujam to darba kārtībā kā jaunu, tad atbilstoši... Lūdzu, precizējiet, lai mums vienkārši būtu skaidrība, ko tad mēs tagad apspriežam un ko mēs darām. Lūdzu, precīzi!

Priekšsēdētājs. Deputāte Grava, tas man būtu jāpasaka, jo Kārtības rullī nav fiksēts šis jēdziens, ko nozīmē "jauns". Vakar mēs par to jau debatējām. Tas ir tad, ja ir izmainītas atsevišķas sadaļas, atsevišķi punkti vai atsevišķu pantu daļas, vai vēl kas cits... Lūdzu, debatēsim, ko nozīmē "jauns". To iesniedz atkārtoti, kā es saprotu pēc mūsu Kārtības ruļļa, tātad, ja iesniedz to pašu atraidīto likumprojektu. Ja tas tiek pārstrādāts, tad šeit termiņš ir jauns vai vecs... Tas acīmredzot attiecināms tikai uz citām kategorijām, ko nozīmē "jauns" un ko nozīmē "vecs". Attiecībā uz pārstrādātu dokumentu šīs kategorijas nevar izšķirt un pateikt vai tas jauns vai vecs. Atkārtoti iesniedz to, kas ir bijis. Ja tas tiek pārstrādāts, tad tas vairs nav iesniedzams, un to šeit arī uzsvēra deputāts Levits.

Lūdzu, par iekļaušanu darba kārtībā! Deputāts Bukovskis.

I.Bukovskis ("Saskaņa Latvijai").

Kārtības ruļļa 97.pants paredz: "Pastāvīgi iesniegumi iesniedzami ar vismaz 10 deputātu parakstiem un apspriežami vienā lasījumā. Apspriešana notiek tanī pašā sēdē, kura priekšlikums ir iesniegts, ja tam piekrīt iesniedzēji un neviens deputāts neceļ iebildumus". Šis priekšlikums bija iesniegts tikko, un es lūdzu rīkot balsošanu, taču, ja kāds nepiekrīt, tad šo jautājumu nevar izskatīt.

Priekšsēdētājs. Godātais Bukovska kungs! Tas ir likumprojekts, nevis priekšlikums.

Lūdzu - deputāts Endziņš! Mums ir jābalso... Kiršteina kungs savā uzrunā beigu daļā pareizi akceptēja. Mums ir jābalso divi priekšlikumi - jābalso gan par šā iesniegtā likumprojekta pavairošanu un izdalīšanu, gan arī par LNNK iesniegto dokumentu, kurš arī ir balsojams, lai pavairotu. Lūdzu!

A.Endziņš. Cienījamo priekšsēdētāj, atļaujiet man izteikties par procedūru!

Priekšsēdētājs. Jā.

A.Endziņš. Kārtības rullis paredz: ja ir šāds iesniegums par darba kārtību un to ir parakstījuši 10 deputāti, tad saskaņā ar 54.pantu ir dodams vārds vienam "par" un vienam "pret", un tad ir balsošana. Tāpat ir gadījumā, ja ir iesniegts priekšlikums par kāda materiāla pavairošanu, arī tad viss ir saskaņā ar 54.pantu. Arī tad viens var izteikties "par" un viens - "pret". Ja tādu nav, vai arī ir, tik un tā ir balsošana. Un, manuprāt, jūs nepareizi darāt, kad jūs aicināt: kurš vēl grib runāt? Šeit vajadzētu stingri ievērot procedūru.

Priekšsēdētājs. Paldies. Diemžēl mūsu kolēģi, arī jūs, nemitīgi runā par procedūru, tāpēc man iepriekš paredzēt un nedot jums vārdu, ir ļoti grūti. Es arī aicināju kolēģus, paceļot vai nu roku vai mandātu, vai kā citādi uzreiz teikt par to, ka jūs runājat par procedūru. Tad būs vieglāk uztvert. Paldies.

Par iekļaušanu darba kārtībā. Vai vēl kāds vēlas runāt? Jo "pret" īsti nebija. Vēl "pret" viens var izteikties. Nu kā tā - pajautāt? Godātie kolēģi, kam pajautāt? Vai Saeima tā atļaus, ja jūs - man un es - jums tā mierīgi jautāsim?... (No zāles kāds kaut ko skaidro.). Deputāts Lucāns man jautā: vai arī iekļaušana darba kārtībā nozīmē tūlītēju izskatīšanu? Es varētu atbildēt godātajam kolēģim, ka par to lemj Saeima. Jo, ja jums ir priekšlikums, kuru jūs tādā veidā izvirzāt, ka mēs iekļaujam darba kārtībā un pēc tam lemjam par izskatīšanas kārtību, ka tas ir jālemj un pēc nedēļas šis jautājums ir jāizskata, tad mēs balsojam un tā arī nolemjam. Paldies.

Tagad reģistrēsimies. Reģistrācija! Es vēlreiz jums atgādinu priekšlikumu, kuru mēs balsosim. Pēc tam nāks trīs dokumentu pavairošanas jautājumi. Balsosim priekšlikumu: "Lûdzam iekļaut 15.jūlija sēdes darba kārtībā likumprojektu "Par 1925.gada 1.aprīļa likuma "Par Ministru kabineta iekārtu" atjaunošanu!" Lūdzu balsošanas režīmu! Viena balss papildus "par", un lūdzu reģistrēt deputātu Riteni papildus "par". Lūdzu rezultātu! 66 - par, 8 - pret, 14 - atturas. Iekļauts darba kārtībā.

Tālāk: "LNNK frakcijas vārdā lūdzam izdalīt shēmu saskaņā ar likuma "Par Ministru kabineta iekārtu" 14.pantu." Kā, lūdzu? Godātais Panteļējeva kungs, ja man nav tiesību runāt ar Lucāna kungu, tad ar jums ne tik, jo jūs esat arī vēl frakcijā priekšniecības amatā.

Vai kāds izteiksies "par"? Lūdzu - deputāts Kiršteins!

A.Kiršteins (Latvijas Nacionālās neatkarības kustība).

Godājamais priekšsēdētāj, godājamie deputāti! Es aicinu nobalsot par šo shēmu, jo tur ir izraksts no 41.panta par to, ko dara ministru biedrs, un tas, ka ministru biedrs nekad nav Kabineta locekļu sastāvā.

Priekšsēdētājs. Paldies. Vai vēl kāds vēlas runāt? Lūdzu, deputāt Sinka!

J.Sinka ("Tçvzemei un brīvībai").

Priekšsēdētāja kungs, man ir lūgums: es ierosinu pavilcināties ar balsošanu, kamēr mēs saņemam to dokumentu, par kuru balsosim.

Priekšsēdētājs. Deputāt Endziņ, dodieties vien uz vietu, es paskaidrošu! "Par" jau runāja deputāts Kiršteins. Paldies. Lūdzu, balsosim priekšlikumu - izdalīt shēmu saskaņā ar likuma "Par Ministru kabineta iekārtu" 14.pantu! Lūdzu rezultātu! 75 - par, pret - 5, 8 - atturas. Lūdzu, izdalīt!

5.Saeimas Kristīgo demokrātu savienības deputātu frakcijas priekšlikums. Arī viņi lūdz izdalīt deputātiem... Šeit viens princips ir, atteikties no jaunās institūcijas - "parlamentārā sekretāra" ieviešanas. Un otrs princips - Ministru prezidents. Ministru prezidenta biedri un valsts ministri nevar ieņemt nedz amatu, nedz piedalīties personiski vai ar trešo personu starpniecību privātos uzņēmumos, izņemot kooperatīvās sabiedrības. Abiem principiem klāt ir motivējumi. Lūdzu, par izdalīšanu! Vai pirms balsojuma kāds vēlas izteikties "par" un "pret"? Lūdzu tribīnē!

A.Panteļējevs ("Latvijas ceļš").

Es ļoti atbalstu Kristīgo demokrātu priekšlikumu - izdalīt šo materiālu, jo domāju, ka visiem deputātiem visi priekšlikumi ir jāredz savā priekšā. (Aplausi.)

Priekšsēdētājs. Aplausi var būt, bet Kārtības rullī tie nav paredzēti... (Smiekli zālē.)

Vai vēl kāds vēlas izteikties? Lūdzu, balsosim Kristīgo demokrātu savienības frakcijas priekšlikumu - dokumenta izdalīšanu deputātiem. Lūdzu rezultātu! Par - m83, pret - 2, atturas - 3. Lūdzu, izdalīt deputātiem šos materiālus! 9 deputāti ierosina rakstiskā veidā un iesniedz nobalsošanai priekšlikumu par šā likumprojekta steidzamību. Lūdzu - deputāt Kirštein!

A.Kiršteins (Latvijas Nacionālās neatkarības kustība).

Par procedūru.

Priekšsēdētājs. Lūdzu!

A.Kiršteins. Godājamais priekšsēdētāj, godājamie deputāti! Mēs pašreiz nevaram balsot par steidzamību, jo vispār nevaram sākt izskatīt šo likumprojektu tāpēc, ka saskaņā ar 85.pantu komisijās pieņemtie likumprojekti pirms to apspriešanas plenārsēdē izdalāmi deputātiem, kā arī piesūtāmi Valsts prezidentam. Vai tas ir piesūtīts Valsts prezidentam? Ja tas nav izdarīts, tad mums acīmredzot jāņem pusstundas pārtraukums un visiem jāiepazīstas ar šo izdalīto likumprojektu, kā arī pa šo laiku tas ir jānogādā Valsts prezidentam, un tikai pēc tam mēs varam balsot par steidzamību. Paldies.

Priekšsēdētājs. Lūdzu, deputāt Panteļējev!

A.Panteļējevs. Jā, ja Kiršteina kunga priekšlikumu var saprast kā aicinājumu pasludināt pusstundas pārtraukumu, tad "Latvijas ceļa" frakcija to atbalsta. Un pēc mēs varam balsot par steidzamību.

Priekšsēdētājs. Deputātu frakcija "Saskaņa Latvijai" lūdz plenārsēdes pārtraukumu no pulksten 15.45 - tātad uz vienu stundu un 15 minūtēm, tas ir, līdz pulksten 17.00. Šis priekšlikums būs jābalso. Un tad varētu domāt, ka arī jūs, Kiršteina kungs, esat vienojušies par stundu un 15 minūtēm. Ja mēs tagad ejam pārtraukumā, tad stunda un 30 minūtes ir pārtraukums. Nav iebildumu? Un ar prezidentu arī jūs varat apspriesties pa šo laiku. Kā, lūdzu? (Kiršteins no zāles kaut ko iebilst). Labi, es ļoti atvainojos, es uzsāku sarunu ar jums...

Lūdzu, pirms balsojam šo priekšlikumu par pārtraukumu uz stundu un 15 minūtēm, vai kāds vēlas motivēt? Viens - "par", viens - "pret". Lūdzu - deputāts Kide!

E.Kide ("Saskaņa Latvijai").

Frakcijai "Saskaņa Latvijai" ir svarīga tikšanās, un mēs tāpēc arī prasām pārtraukumu.

Priekšsēdētājs. Paldies. Vai "pret" ir? Godātie frakcijas "Saskaņa Latvijai" deputāti! Vai jūs nevarējāt šo pārtraukumu uzsākt jau tūlīt, jo citādi mēs nokļūstam zināmā situācijā, ka mums ir jāgaida precīzi šis laiks? Jūs tātad pieprasāt pārtraukumu līdz pulksten 17.00? Tāda ir priekšlikuma būtība. Vai kāds vēlas izteikties? Tad, lūdzu, balsosim priekšlikumu par plenārsēdes pārtraukumu līdz pulksten 17.00. Lūdzu rezultātu! 47 - par, 23 - pret, 15 - atturas. Lēmums ir pieņemts. Pārtraukums līdz pulksten 17.00.

(Pārtraukums)

Stenogrammu parakstījušas:

Redaktore J.Kravale

Mašīnrakstītājas: M.Ceļmalniece

B.Strazdiņa

A.Kviese

Korektore S. Stikute

1993. gada 15.jūlijā

Vakara sēdi vada Latvijas Republikas 5.Saeimas

priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs

Priekšsēdētājs. Pulkstenis ir 17.00. Turpināsim sēdi. Mums jāizskata iesniegtais priekšlikums - nobalsot par likumprojekta "Par 1925.gada 1.aprīļa likuma "Par Ministru kabineta iekārtas atjaunošanu"" izskatīšanas steidzamību. Viens deputāts runā "par, viens runā "pret". Neviens nevēlas runāt. Lūdzu, deputāt Bērziņ!

G.Bērziņš (Latvijas Zemnieku savienība).

Šodienas jautājumā tika runāts arī par lauku problēmām, par visu, izejot no tās situācijas, kas veidojas laukos, tas it, no jautājumiem, kas ir saistīti un ir neatliekami risināmi valdības līmenī, tas ir - par pasaules kredītiem, tas ir jautājums par graudu iepirkšanu, tas ir jautājums par 3 000, 4 000 tonnām sviesta, kas stāv. Mums ir nepieciešama rīcībspējīga valdība. Un ne pēc mēneša. Tā ir vajadzīga tūlīt. Tāpēc es lūdzu izvērtēt visas domstarpības, atbildību mūsu vēlētāju priekšā, lauku vēlētāju priekšā pirmām kārtām, kur šodien bija ļoti daudz aizstāvju, un pieņemt šo likumu steidzamā izskatīšanā.

Priekšsēdētājs. Paldies. Vai vēl kāds vēlas izteikt savu viedokli? Nav.

Lūdzu, reģistrēsimies! Lūdzu rezultātu! Zālē ir 76 deputāti. Balsosim par likumprojekta izskatīšanas steidzamību. Lūdzu rezultātu! Par - 63, pret - nav, atturas - 9. Paldies. Lēmums pieņemts. Lūdzu ziņotāju. Vārds deputātam Egilam Levitam.

E.Levits ("Latvijas ceļš").

Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, cienītie kolēģi. Pēc tam, kad tika noraidīts vakar iesniegtais likumprojekts par Ministru kabineta iekārtu, komisija, kurai bija uzdots šo likumprojektu izstrādāt, izstrādāja jaunu likumprojektu un ir šā rīta sēdē to akceptējusi un tagad steidzamības kārtā virza to tālāk plenārsēdei.

Šis likums atšķiras no vakar iesniegtā likumprojekta ar to, ka ir ņemti vērā galvenokārt LNKK un frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" priekšlikumi, kuri ir iestrādāti un saskaņoti ar šo koncepciju. Es daudz vairāk par šīs koncepcijas būtību negribētu runāt, jo domāju, ka tagad pēc visām debatēm tā ir skaidra, taču princips ir tāds, ka šis likums balstās uz 1925. gada 1.aprīļa Latvijas tradicionālo Ministru kabineta iekārtas likumu un ka šeit ir ņemta vērā arī modernā Eiropas mazo valstu pieredze.

Šis Ministru kabinets ir neliels, efektīvi strādājošs un šī Ministru kabineta darbība ir saskaņota tā, ka šis Ministru kabinets var strādāt kopā ar Saeimu, efektīvi izpildot savus uzdevumus, bet vienlaicīgi atrodoties atkarībā no Saeimas. Es uzsveru - atkarībā no Saeimas, jo Ministru kabinets darbojas tikai un vienīgi ar Saeimas uzticību. Ministru kabineta locekļi ir ministri.

Ir īpašs ministru veids - valsts ministri, kas tāpat ir ministri, taču tie var balsot tikai savas kompetences ietvaros un nevis par visiem jautājumiem. Tātad ministri, kuri ir vairāk speciālisti tieši savās nozarēs un kurus var iecelt vienā no 12 ministrijām ( šis ministriju skaits ir noteikts 1.pantā).

Un otrs jauninājums ir tas, ka parlamentārie sekretāri nav Ministru kabineta locekļi. Ar to mēs esam lielā mērā nākuši pretī LNNK iebildēm. Un es domāju, ka mēs atņemam visu polemiku, kas vakar izskanēja, jo tas laikam bija viens no galvenajiem LNNK iebildumiem un tas ir ņemts vērā. Arī citas frakcijas šeit bija iesniegušas savus priekšlikumus. Es domāju, ka ar to mēs šo jautājumu varam uzskatīt par atrisinātu.

Bija vairāki priekšlikumi no LNNK frakcijas. Pirmkārt, par šā likuma nosaukumu, kas arī ir pilnībā pārņemts LNNK variants. Otrkārt, par preambulu. Treškārt, tieši arī par šiem parlamentārajiem sekretāriem, kuri ir paredzēti kā amats, taču tie nav Ministru kabineta locekļi. Tad ir jauns un interesants priekšlikums, kas vakar izskanēja no LNNK puses un ko LNNK bija tieši iesniegusi komisijai. Tas ir, ka Ministru kabineta locekļiem un parlamentārajiem sekretāriem, stājoties amatā, ir jāiesniedz sava ienākumu un īpašumu deklarācija un arī vēlāk vismaz reizi gadā ir jādeklarē ienākumi un īpašumi. Es domāju, ka šis priekšlikums ir tiešām vērtīgs, un mēs to esam arī šajā koncepcijā iestrādājuši. Šo priekšlikumu atbalstīja arī frakcija "Tçvzemei un brīvībai". tātad tie varētu būt galvenie interesantākie jauninājumi.

Par dažiem citiem jauninājumiem, kas ir šajā projektā, es varbūt īpaši vairs neskaidrošu, jo to var izlasīt likumprojektā, kuru jūs esat dabūjuši iepriekš un jums bija laiks ar to iepazīties.

Tātad šie ir mūsu galvenie jauninājumi šajā jaunajā likumā. Ar to es varētu beigt šo ziņojumu. Kā zināms, šo likumprojektu mēs izskatām kā steidzamu. Varbūt varētu pirmajā lasījumā sākt debates par likuma koncepciju kā tādu. Varbūt vienkārši ir priekšlikums tagad neiedziļināties atsevišķos punktos, jo būs otrais lasījums, kur mēs apspriedīsim katru pantu atsevišķi. Bet pirmajā lasījumā tātad runāsim par visu likuma koncepciju kopumā.

Priekšsēdētājs. Vārds debatēs deputātam Lambergam.

A.Lambergs (Latvijas Nacionālās neatkarības kustība).

Es izteikšu LNNK frakcijas viedokli. Ir jāatzīmē, ka likuma iesniedzēji ir ņēmuši vērā krietni daudzus LNNK ieteikumus un ir papildinājuši vai arī svītrojuši zināmus punktus, bet tomēr šinī situācijā LNNK frakcija nevar atbalstīt šo, jo fakts paliek fakts, ka šis likumprojekts vēl arvien ir pretrunā ar Satversmes likumu un 55.pantu. Ministru kabinets sastāv no Ministru prezidenta un viņa aicinātiem ministriem. Un vēlāk ir teikts, ka tas sastāv no Ministru prezidenta, ministra, ministra biedra un ministra bez portfeļa. Un tie vēl arvien figurē valsts ministra iesniegtajā programmā. Ir arī vēl citi papildinājumi un labojumi, ko LNNK ir sagatavojusi, bet tos mēs iesniegsim, ja šis likumprojekts nonāks līdz otrajam lasījumam. Bet principiāli mēs noraidām šo likumu.

Ja gadījumā deputāti pieņems šo variantu, tad mums ir jāmaina Satversme. Mums jāmaina Satversme ar divu trešdaļu balsu vairākumu, tas ir, papildinot tos ministrus, ko es nosaucu vēl ar valsts ministru. Vai parlamentārais sekretārs un tie citi, kas tiek minēti vēlāk, ir jāiekļauj šajā jautājumā, par to var debatēt juristi, bet katrā gadījumā tad ir jāiekļauj Satversmē šos valsts ministra postenis. Es beidzu.

Priekšsēdētājs. Paldies. Vārds deputātam Kiršteinam. Pēc tam runās deputāts Māris Gailis. Lūdzu, Kirštein!

A.Kiršteins (Latvijas Nacionālās neatkarības kustība).

Godājamais priekšsēdētāj, godājamie deputāti! Tā kā mēs vakar esam jau galvenās tēzes izteikuši, tad es gribētu uzsvērt vēl vienu lietu, papildinot to, ko teica Lamberga kungs un kas attiecas uz Satversmes 55.pantu, kur ir precīzi pateikts, kas ir kabineta locekļi. Tātad tikai Ministru prezidents un ministri, nevis mazie ministri - "sprīdīši" un nozaru ministri.

Bet es gribētu uzsvērt Satversmes 61.pantu, par kuru mēs vakar nerunājām. Un 61.pants ļoti skaidri pasaka, kā darbojas šāds - es domātu un pat teiktu - ideāls reformu kabinets. 61.pantā ir skaidri un gaiši pateikts, ka Ministru kabinets vispār nenodarbojas ar nozaru jautājumiem. Ministru kabinets apspriež visus atsevišķu ministru izstrādātos likumprojektus un jautājumus, kuri attiecas uz vairāku ministriju darbību, kā arī atsevišķu kabineta locekļu ierosinātus valsts politikas jautājumus. Un te ir galvenā pretruna. Ja Ministru kabinets apspriež šos kopējos valsts jautājumus, tad kāpēc Ministru kabinetā vajadzētu būt cilvēkam, kurš pārzina kaut kādu nozari, ja virs viņa tik un tā ir ministrs? Kāpēc tad, lūk, šis ministrs nevar atnākt uz šo Ministru kabineta sēdi? Un šī galvenā pretruna nav novērsta, jo 2.pantā joprojām tiek piedāvāts variants, ka valsts ministrs ar padomdevēja tiesībām var piedalīties Ministru kabineta sēdēs un ka viņam ir balsstiesības tikai tajos jautājumos, kas attiecas uz viņa nozari. Viņam nav balsstiesību Ministru kabinetā, jo, ja par viņu atbild ministrs, tad balsstiesības var būt diemžēl tikai ministram. Un tā ir tā galvenā atšķirība. Līdz ar to šī pati galvenā principiālā shēma, kur ministrs ir politiski atbildīgs par visu ministrijas darbību, ir atkal atšķaidīta, kā jau es teicu, tātad ar šo valsts ministru.

Es piekrītu, ka parlamentārais sekretārs ir ārpusē. Es negribētu šeit par to runāt. Beigu beigās tās ir faktiski detaļas - par parlamentārajiem sekretāriem, par valsts sekretāriem, par valsts sekretāra vietniekiem. Beigu beigās katra valdība var ieviest arī kaut kādus sev vajadzīgus amatus, ja tā nepārkāpj konstitūciju, vēl jo vairāk, ja šie cilvēki nesaņem algu, ja viņi ir parlamenta deputāti, tad kāda mums būtu nepieciešamība šeit iejaukties? Bet pats galvenais tomēr, kur mūsu nostāja paliek nemainīga, ir tas, ka agrākajā likumprojektā un arī, kā es jau teicu, tajā likumā, kas mums būs jāpieņem nākotnē un kas sauksies "Ministriju iekārta", ir precīzi definēts, ka ministra biedrs pārzina savu atsevišķo nozari, un politisko atbildību par sava biedra rīcību, kurš nav Ministru kabineta loceklis, nes ministrs. Tātad šeit - es vēlreiz uzsveru - mēs principā nevaram piekrist tam, ka atbildība no ministra atsevišķos jautājumos tiek sapludināta vai izšķīdināta atkal uz kaut kādu mazo ministru vai valsts ministru.

Ko es gribētu vēl nobeigumā pateikt par procedūru? Protams, mēs varam šeit izskatīt jebkuru priekšlikumu. Ja šeit tiek likts uz balsošanu šis priekšlikums par to, ka Ministru kabineta sastāvā tomēr parādās valsts ministrs, tad, lai nevajadzētu atkārtot vēlreiz par procedūru, acīmredzot vispirms ir jāliek priekšlikums par 55.panta izmaiņu un Satversmē ir jāieraksta, ka Ministru kabinets sastāv no Ministru prezidenta, viņa aicinātiem ministriem un valsts ministriem. Te jau teica, ka ne konstitūciju, ne likumu nevar tulkot citādi, nekā tie ir uzrakstīti. Tādējādi ar vārdu "Ministrs" te ir saprotami ministri, kas visi ir līdzīgi savās tiesībās, nevis kaut kādi pazeminātie "ministrīši", kas atbild tikai par savu šauro nozari. Tāpēc mums vispirms būs ar divām trešdaļām balsu acīmredzot jāpārbalso šis 55.pants, šīs konstitūcijas izmaiņas, un tikai tad mēs varēsim balsot par izskatīšanu otrajā lasījumā pa pantiem.

Priekšsēdētājs. Vārds deputātam Mārim Gailim, pēc tam Māris Grīnblats.

M.Gailis ("Latvijas ceļš").

Priekšsēdētāja kungs, cienījamie deputāti! Tā kā te jau ļoti daudz runāts par šo likumprojektu, es gribētu pieskarties tikai dažiem momentiem.

Attiecībā uz frakcijas "Saskaņa Latvijai" ierosinājumu ieviest kādu ministru, kas atbildētu par rūpniecības vadību, es gribu teikt, ka mūsu shēmā tāds eksistē, vienkārši tam ir varbūt cits, mazāk pierasts nosaukums. Tas ir valsts īpašuma valsts ministrs, kuram ir pilnīga atbildība tautas, Saeimas priekšā un valdības priekšā par savu sfēru. Man liekas, ka daudz neskaidrību ir radījis šis grafiks, ko sastādījis Kiršteina kungs, jo diemžēl viņš nav pietiekoši uzmanīgi izlasījis mūsu piedāvāto likumprojektu, kur viss ir ļoti skaidri un gaiši parakstīts. Kļūda slēpjas valsts ministra nostādīšanā aiz ministra. Valsts ministrs par savu sfēru atbild pats Saeimas priekšā un šo jautājumu lemšanā nav padots ministram, kurš vada ministriju. Vienīgi viņam ir jāsaskaņo šis jautājums ar ministru. Tas nozīmē, ka ministrs nevar pavēlēt valsts ministram un valsts ministrs bez ministra ziņas nevar dabūt lietu cauri, viņi ir vienādi un strādā šo specifisko jautājumu risināšanā pārī. Valsts ministrs šeit nestāv atsevišķi, kā tas ir uzzīmēts.

Valsts sekretārs ir galvenais ierēdnis. Šeit ir nepareizi uzrakstīts, ka viņam ir... Es saprotu, ka atbildība nozīmē politisko atbildību. Viņam nav politiskās atbildības, valsts sekretārs strādā saskaņā ar likumu par civildienestu un viņš ir ierēdnis. Viņš strādā gan uz ministru, gan uz valsts ministru. Tas nozīmē, ka viņš organizē departamenta un savu vietnieku darbu tā, lai nepieciešamie materiāli, likumprojekti, budžeta projekti tiktu sagatavoti gan ministram, gan valsts ministram, gan arī parlamentārajam sekretāram. Viņš ir aparāta vadītājs.

Un vēl, ja runājam par valsts sekretāriem, Kiršteina kungs teica, ka katrs var izvēlēties, teiksim, kādai valdībai var būt vajadzīgi valsts sekretāri, kādai ne. Man jums jāatgādina, ka civildienesta likumā bija valsts sekretāri. Es domāju par Latvijas laiku. Tikai tie saucās citādāk. Teiksim, Ārlietu ministrijā to sauca par ģenerālsekretāru, citās ministrijās tie bija ministra tehniskie biedri. To var redzēt arī pēc kategoriju saraksta. Tie bija cilvēki, kas saņēma algu pēc pirmās kategorijas, tātad pēc visaugstākās kategorijas. Mēs viņus vienkārši esam nosaukuši par valsts sekretāriem, kā tas ir darīts lielākajā daudzumā Eiropas demokrātisko valstu.

Priekšsēdētājs. Vārds deputātam Mārim Grīnblatam, pēc tam deputāts Olafs Brūvers.

M.Grīnblats ("Tçvzemei un brīvībai").

Godātie Saeimas deputāti! Kā jau šeit informēja "Latvijas ceļa" pārstāvji, kuri gatavo šo Ministru kabineta projektu, jaunākajā variantā tiešām ir iestrādāti vairāki būtiski Latvijas Nacionālās neatkarības kustības un arī frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" priekšlikumi, tādējādi tas, protams, ir apsveicams solis, kas ir zināmā mērā sperts opozīcijas virzienā. Tomēr neradīsim liekas ilūzijas, ka šis lasījums varētu būt ārkārtīgi vienkāršs un problemātisks. Kādi bija galvenie iemesli, kāpēc mēs vakar iestrēgām un netikām ne soli uz priekšu, ne atpakaļ?

Kā zināms, bieži vien strīdi norisinās atsevišķu formulējumu, vai, teiksim, punktu sastāvdaļu līmeni, tādējādi bieži vien diskutējošās puses pietiekami skaidri neuzsver, kur ir šī galvenā pretruna, kas liedz vienoties. Pretējā gadījumā, dabiski, ir grūti saprast.

Vērojot vakardienas sēdes gaitu un arī šodienas sēdi, izdarīju secinājumu, ka galvenā pretruna bijusi viena. No vienas puses, bija Ministru kabineta komandas vēlēšanās pēc iespējas ātrāk uzsākt darbu. Kā mēdz teikt: visi vadi ir ievilkti, tikai jānospiež ir gaismas slēdzis, bet to nevar tāpēc, ka kaut kas traucē. To pilnīgi var saprast. Pilnīgi var saprast tos aizrādījumus, ka rodas nopietnas problēmas sakarā ar to, ka Ministru padomes sastāvs saprotamu iemeslu dēļ īpaši aktīvi savus pienākumus vairs neveic, jauna valdība nav sastādīta, tātad rodas sarežģīta situācija, deputāti stiepj gumiju, un tauta var būt neapmierināta. Tā ir viena puse.

No otras puses, ir tomēr saprotama vēlme, kuru šeit uzsver arī Latvijas Nacionālās neatkarības kustības pārstāvji, lai lēmumi vai likumi, kurus mēs pieņemtu, tomēr būtu saskaņoti ar Latvijas Republikas Satversmi, kuru mēs šeit visi vienprātīgi atjaunojām. Tātad, no vienas puses, ir vajadzīgs nopietns projekts, kuru pietiekami ātri nevar stādīt priekšā, jo mēs šobrīd vienkārši sākam raustīt šo Ministru kabineta koncepcijas "deķi" no vienas puses uz otru, bet tas var arī pārplīst. No otras puses, dabiski, šī valdība ir vajadzīga. Lai arī mēs tagad esam nobalsojuši par šā projekta izskatīšanu steidzamā kārtā, taču divi lasījumi ar pārtraukumu, tātad arī komisiju iesniegto priekšlikumu izskatīšana tik un tā briesmīgi ātri nenoritēs.

Es jau šeit esmu informējis vairākus lielākas frakcijas pārstāvjus un informēju arī klātesošos deputātus kopumā, ka ir, protams, arī cita izeja, ka varētu atrisināt šo jautājumu par valdību, gan par Ministru kabineta likumu. Šīs abas puses daļēji tiktu respektētas. Varbūt nebūtu respektētas vienīgi tās personas, kurām neinteresē nedz Latvijas Republikas Satversmes ievērošana, nedz arī iespējami ātrāka valdības izveidošana, bet tikai tādu vai citādu veidu "ieķīlēšanās" veidojamās varas struktūrās ar dažādām mākslīgi izgudrotām varas institūcijām savu personisko interešu apmierināšanai. Tātad šī puse paliktu pilnīgi neievērota un, protams, arī viņu intereses netiktu apmierinātas.

Bet tālākā rīcība var būt sekojoša: ja ir vajadzīga strauja valdības sastādīšana, tādā gadījumā pašreizējā momentā vajag atteikties no diviem steidzamiem lasījumiem, kuri pārāk steidzīgi neiznāks tīri fiziski laika ziņā. Var vienkārši pieņemt lēmumu, kam nevajag nekādus divus lasījumus, lēmumu, kura saturs ir ļoti vienkāršs - tātad Saeima lemj atjaunot likuma "Par Ministru kabineta iekārtu" darbību pilnā apjomā 1925.gada 1.aprīļa redakcijā ar grozījumiem, kas izsludināti 1930.gada 5.februārī, 1931.gada 9.martā un 1931.gada 5.decembrī.

Tādējādi koalīcija, kura ir gatavojusies valdības sastādīšanai, gūs iespēju sastādīt šo valdību, kaut arī ne tieši tādā veidā, kā to ir iecerējusi. Šeit, dabiski, ir nopietni iebildumi. Ministru kabineta iekārtas likums paredz arī Ministru prezidenta biedru (to skaitā ministrs bez portfeļa) iespēju uzņemties pagaidām kādu no ministrijas vadībām, tā ka šeit ir dažādi risinājumi. Ja šāds risinājums ir un valdība ir sastādīta, Ministru padome ir nomainīta, ka mēs varam diskutēt par to, kādā veidā uzlabot, papildināt šo 1925.gada likumu, varbūt kādus punktus šeit apturēt un bez briesmīgas steigas nedēļas vai mazliet ilgākā laikā atrisināt šo jautājumu. Tas ir variants, kuru var apspriest un var ņemt vērā. Dabiski, ka nav nozīmes izskatīt, ja vairākums uzskata to par nevajadzīgu.

Par vairākām citām lietām, kas saistītas ar šā likumprojekta apspriešanu. Es domāju, ka diez vai var uzskatīt par pietiekami pamatotiem tos mēģinājumus it kā "Latvijas ceļa" koncepcijas kritikas aizsegā ievazāt Ministru kabineta struktūrā dažādas nozaru ministrijas, no kurām mēs varbūt arī tiksim vaļā, un tātad sajaukt varbūt virzību uz priekšu ar kāpšanos atpakaļ, vienkārši maisoties šeit pa vidu, kā saka, ne pēc lietas būtības, bet vienkārši pēc formas un tā tālāk. Es domāju, ka šādi manevri nesasniedz mērķi nedz valdības ātras izveidošanas ziņā, nedz Latvijas Republikas Satversmes ievērošanas ziņā, tie ir mērķēti pavisam uz kaut ko citu. Vismaz frakcija "Tçvzemei un brīvībai" ðādus manevrus vēro no malas un tajos neiesaistās.

Par dažām citām būtiskām lietām, kas šeit ir. Daudz kas ir ņemts vērā no mūsu priekšlikumiem, bet, piemēram, jautājums par parlamentāro sekretāru man palicis visai neskaidrs. Tātad, protams, valdošai koalīcijai, kurai būs Ministru kabinets, būs vajadzīgi cilvēki, kas ir klāt komisijās un izsaka šīs valdošās koalīcijas viedokli, virzot uz priekšu tos vai citus likumprojektus. Saskaņā ar kārtības rulli Saeimas deputātiem nekādā veidā nav aizliegts būt klāt komisijās. Tātad, ja ir runa par deputātiem kā tādiem, tad viņi komisiju darbā jebkurā gadījumā var piedalīties, un es ceru, ka piedalīsies. Tātad šis 12.punkts jaunajā projekta variantā, kas nosaka parlamentāro sekretāru tiesības, manuprāt, būtu attaisnojams vienīgi tajā gadījumā, ja būtu piebilde, ka parlamentārie sekretāri nav deputāti. Tad nu tiešām vajadzētu šo punktu, lai šiem parlamentārajiem sekretāriem būtu tiesības piedalīties komisiju sēdēs un izteikt tur, piemēram, Ministru kabineta viedokli. Ja ne, tad šis punkts liekas visai lieks.

Par valsts ministriem šeit jau pateica Nacionālās neatkarības kustības pārstāvis, kāda ir situācija ar politisko atbildību un ar nozaru vadību. Nozari vadīt var arī ministra biedrs vai valsts ministrs. Kā mēs viņu nosauksim, tas ir vienalga, bet vajadzīga viena politiska figūra, kas nes pilnīgu atbildību par ministriju kopumā. Tāda ir šī koncepcija, un es domāju, ka tai varētu pilnībā piekrist.

24.pantā parādās Ministru kabineta noteikumi, kuri varētu būt varbūt arī mazsvarīgi citā gadījumā, bet šajā gadījumā tomēr ir interese, kāda ir šo Ministru kabineta noteikumu koncepcija, jo ir paredzētas tādas institūcijas, kā valsts īpašuma fonds, privatizācijas aģentūra, attīstības aģentūra... Tātad, kā šīs ārkārtīgi svarīgās lietas tiks pārvaldītas?

Ir ņemti vērā priekšlikumi gan pie 30., gan pie 31.panta, kuri regulē deputātu pārmērīgo materiālo ieinteresētību. Tas viss ir ļoti apsveicami, vienīgi droši vien diskutējams ir iestarpinājums 30.pantā, kas attiecas uz izņēmumu, tātad šīs privātās intereses - "izņemot kooperatīvo darbību" - nav ņemamas vērā. Droši vien saprātīgāk būtu šīs kooperatīvās sabiedrības, kuras laikam gan jau atsevišķos gadījumos ir tās pašas paju sabiedrības vai statūtu sabiedrības, aizstāt ar vārdiem "zemnieku saimniecības". Ja nu kādam deputātam ir zemnieku saimniecība un šai zemnieku saimniecībai ir kaut kādi atvieglojumi vai pasūtījumi no valsts puses, vai tad šis deputāts būtu no šejienes jādzen ārā! Es domāju, ka šis pants droši vien jāgroza.

Vēl viena īsa piebilde pašās beigās saistībā ar Ministru padomes pašreizējo stāvokli, respektīvi, ka tā ir iestāde, kura uzskata, ka nupat jau darbību ir izbeigusi un ka pēc brīža viņu vietā nāks citi, taču šis brīdis kavējas, kavējas un atkal kavējas. Kā mēs jau aizvakar darījām, tika izveidota komisija, kas izskatīs Augstākās padomes un Ministru padomes iepriekšējo 3 gadu rīcību. Šeit ir jautājums, kas notiks, ja darbinieki pilnībā izklīdīs. Komisija 8 cilvēku sastāvā būs bezpalīdzīga iegūt kaut kādu saturīgu informāciju par iepriekšējo 3 gadu darbību.

Šeit ir ļoti īss 16 deputātu priekšlikums Prezidijam: Latvijas Republikas Saeima uzdod Latvijas Republikas Ministru kabinetam, kura nav, bet kurš, es ceru, būs, nodrošināt ar visu nepieciešamo informāciju Augstākās padomes, Ministru padomes un tām pakļauto institūciju bijušos vai amatu mainījušos darbiniekus, no kuriem atskaites prasīs Saeimas izmeklēšanas komisija Augstākās padomes un Ministru padomes darbības izvērtēšanai laikposmā no 1990.gada maija līdz 1993.gada jūlijam. Tas tā vienkārši zināšanai. Es ceru, ka mums būs laiks vēlāk šo jautājumu izskatīt. Paldies par uzmanību!

Priekšsēdētājs. Paldies. Vārds Olafam Brūveram, pēc tam - Georgs Andrejevs.

O.Brūvers (Kristīgo demokrātu savienība).

Godātie prezidija locekļi, mīļie deputāti! Es nerunāšu gari, bet pateikšu tikai to, ka viss tas, ko šeit izteica godājamie deputāti: Lamberga kungs, Gaiļa kungs un Grīnblata kungs, arī mūsu frakcijai rada rūpes. Arī mēs varam pievienoties šiem izteikumiem.

Bet es gribētu izteikt arī reizē lielu atzinību apvienības "Latvijas ceļš" deputātiem un Latvijas Zemnieku savienībai, jo viņi jau ir iekļāvuši šajā jaunajā likumprojektā, ko mēs apskatām, šīs izmaiņas, kuras mums radīja nesaskaņas vakar. Tieši vakar, klausoties šīs debates, man radās tāda doma, ka mēs laikam netiksim galā ar apvainojumiem vienam pret otru, ar iedomību, paštaisnību, dažādiem principiem, kurus mēs nevaram pārkāpt. Droši vien Latvijas tauta skatās, raugās uz mums un daudzi pukojas un brīnās, ka mēs nevaram vienoties, lai sastādītu valdību.

Mūsu frakcija ir par to, ka valdība ir jāsastāda. Tāpat kā "Latvijas ceļš" un Latvijas Zemnieku savienība. Bet es gribētu aicināt vēlreiz šo vadošo koalīciju, lai tā vēl varbūt nāktu pretī un izdarītu zināmas korekcijas sakarā ar tiem iebildumiem, kas radās šodien. Vai mēs nevarētu nākt pretī vadošajai koalīcijai arī no mūsu principu viedokļa puses? Arī mēs varbūt varētu rast kaut kādu kompromisa variantu un vienoties beidzot par to, lai varētu pieņemt šo Ministru kabineta sastādīšanas likumu.

Es gribēju arī vēl teikt personīgi to, uz ko mani nav pilnvarojusi mana frakcija, bet es jūtu, ka man tas ir jāsaka. Proti, šeit mēs esam izšāvuši tādu paštaisnības bumerangu, kas ir ķēris mūsu pašu frakciju. Man ir ļoti žēl un es domāju... Es dziļi atvainojos mūsu frakcijas vārdā par to, kas notika vakar, un ceru, ka mēs esam mācījušies no tā un ka nākotnē varbūt strādāsim ar lielāku politisko atbildību. Ja prasām no sevis. pārmetam citiem, tad darīsim arī paši tā. Es ļoti ceru, ka tā būs.

Mīļie draugi, es ļoti ceru, ka apvienības "Latvijas ceļš" frakcija un Latvijas Zemnieku savienība pēc šīm debatēm, kas būs, tiešām izvirzīs kādu mums pretimnākošu priekšlikumu. Mēs varbūt varēsim saprast to, ja viņi teiks: "Nç, tālāk mēs vairs nevaram iet", tad domāsim, ko mēs varētu darīt. Bet es ceru, ka mēs varēsim par kaut ko vienoties.

Priekšsēdētājs. Vārds deputātam Georgam Andrejevam, pēc tam runās Egils Levits.

G.Andrejevs ("Latvijas ceļš").

Augsti godātais prezident, augsti godātie Prezidija locekļi, augsti godātie Saeimas deputāti, dāmas un kungi! Savā isajā uzrunā es gribētu pieskarties diviem aspektiem.

Pirmais. Latvijas Ārlietu ministrija varbūt ir vienīgā ministrija, kas līdz šim darbojas ļoti pietuvinātā veidā tam modelim, ko iesaka šodien "Latvijas ceļš" un Latvijas Zemnieku savienība. Proti, jau pirms manas iekļūšanas šajā Ārlietu ministrijā darbojās valsts sekretārs un viss aparāts, kas atradās viņa pakļautībā. Mums kopīgi ar ministra vietnieku, ar Virša kungu bija faktiski visaugstākais apmeklējumu procents Augstākās padomes Ārlietu komisijā. Mēs pārmaiņus vai abi divi vienlaicīgi pildījām arī parlamenta sekretāra funkcijas. Un mēs redzējām, ka tas ir ārkārtīgi izdevīgi ministrijas darbā, kam ir jābūt saskaņotam ar Saeimu vai tajā laikā ar Augstāko padomi.

Protams, var teikt, ka tas ir ministra uzdevums, tas var būt ministra biedra uzdevums un ka šeit nav nekāda atsevišķa persona jāizdala speciāli. Taču ņemiet vērā vēl vienu apsvērumu! Ne katrs spēs darboties Saeimas komisijā, kuru pārstāv viņa ministrija. Tas skaitliski nav iespējams. Piemēram, runājot konkrēti atkal par Ārlietu ministrijas darbu turpinājumā, Ārlietu komisijā nav iespējams, ka ministra biedram vai valsts ministram, vienalga, kā jūs viņus saucat, būs jāstrādā citā komisijā un viņi nevarēs kalpot kā šī saikne tieši Ārlietu ministrijai un Ārlietu komisijai, jo šie skaitļi nav samērojami.

Otrs aspekts, ko es gribētu šeit pasvītrot. Es domāju, ka nevienam no klātesošajiem nav jāatgādina, ka starptautiskā situācija šobrīd Latvijai nav labvēlīgākā.

Protams, es aicinātu visus pieņemt pirmajā lasījumā šo izvirzīto dokumentu un savstarpējā sadarbībā likvidēt vēl pastāvošās domstarpības līdz otrajam lasījumam, maksimāli nākot pretim viens otram. Mums tiešām nav laika pārāk stiept garumā šo problēmu. To ir atzinuši jau daudzi politisko spēku pārstāvji un vadītāji. Un es tiešām aicinātu vēl pastāvošās un iespējami regulējamās problēmas atrisināt pēc iespējas ātri. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs. Egils Levits. Pēc tam Jānis Lucāns.

E.Levits ("Latvijas ceļš").

Dārgie kolēģi! Šodien mūsu debates ir tiešām ļoti konstruktīvas. Varbūt tas ir tieši tāpēc, ka mēs vakardien diskutējām, izmantojot kontraversijas, un arī šīs kontraversijas tika iestrādātas jaunajā likumprojektā. Te tika ņemtas vērā visas tās konstruktīvās piezīmes un priekšlikumi, kas vakar izskanēja un kuras faktiski arī šodien vēl viens otrs runātājs uzsvēra.

Varbūt vispirms gan viens pārmetums šim likumam acīmredzot tomēr tiek uzturēts. Proti, pārmetums it kā šis likumprojekts pārkāpjot Satversmi. Tā tas, dārgie kolēģi, absolūti nav. Ja izlasām 55.pantu, tad Ministru kabinets sastāv no Ministru prezidenta un viņa aicinātajiem ministriem. Redzat, divdesmitajos un trīsdesmitajos gados un tajā laikā, kamēr Satversme darbojās, bija arī ministru biedri. Varētu teikt, ka jau toreiz Latvija pārkāpa Satversmi, ieviešot ministra biedra amatu. Bet tā tas, dārgie kolēģi, nav. To jūs varat izlasīt arī mūsu galvenā valsts tiesībnieka Dišlera darbos. Ministra biedrs tāpat kā valsts ministrs, tāpat kā Ministru prezidenta biedrs, ir ministrs pēc savas valstiski tiesiskās funkcijas. Viņam ir tieši tās pašas balsstiesības, tieši tas pats rangs kā ministram, taču šie ir īpaši ministri ar īpašiem uzdevumiem. Ministru prezidenta biedram ir savi uzdevumi, ko nosaka Ministru kabineta iekšējā kārtība. Jūs redzat, šeit jau arī neparādās Ministru prezidenta biedrs, kaut gan arī šeit tāds pirms Satversmes likvidācijas bija, gan arī ministra biedrs. Un ministra biedra statusu arī noteica savā laikā Ministru kabineta iekšējās kārtības noteikumi. Protams, šeit mēs ejam tālāk un nostiprinām to ne tikai kabineta iekšējās kārtības noteikumos, bet arī likumā, tādēļ ir iespējami ministri ar īpašām funkcijām. Piemēram, valsts ministrs, kas balso tikai īpašos savos gadījumos. Un tas viss ir saskaņā ar Satversmi, saskaņā ar mūsu elastīgo, balsstiesisko koncepciju. Tā kā pārmest, ka šis likumprojekts it kā pārkāpjot Satversmi, nav vietā, ja mēs tiešām juridiski pareizi šo mūsu likumu un mūsu Satversmi interpretējam.

Vēlreiz par valsts sekretāriem un valsts ministriem. Tās ir institūcijas, kuras lielā mērā pārņem šodien ministru vietnieku funkcijas, bet padara šīs amatpersonas atbildīgas Saeimai. Es domāju, ka katra Saeimas deputāta interesēs ir nevis atstāt darbu anonīmam valsts ministra vietniekam, kuru Saeima nepazīst un kurš, teiksim, netiek Saeimas apstiprināts, bet tieši otrādi, likt šo cilvēku apstiprināt Saeimai. Tādā veidā mēs šo ierēdni izraujam no anonimitātes un nostādām Saeimas priekšā, tādējādi, protams, palielinot gan viņu atbildību, gan arī Saeimas atbildību. Bet tiešā funkcijas drusku pārdalot, tās lielā mērā atbilst ministra vietnieka funkcijām. Man jāsaka, ka ministru vietniekiem arī iepriekš viens no galvenajiem uzdevumiem bija uzturēt sakarus ar parlamentu, ko tie vēl nedarīja. Nosaucot viņus par valsts, par parlamentārajiem sekretāriem, ir tieši uzsvērts, ka tā ir viņu galvenā funkcija vai viena no galvenajām funkcijām. Par valsts ministriem es jau runāju.

Kādēļ šie nosaukumi, dārgie kolēģi? Arī Eiropā šie nosaukumi ir pieņemti un saprotami. Mūsu ministru vietnieki ir, teiksim, padomju sistēmas relikts. Mums ir grūti pārtulkot veco vārdu "ministra biedrs", bet, teiksim, tas "ministra biedrs" pēc Satversmes jau ir pilntiesīgs ministrs, tātad nav parlamentārais sekretārs vai valsts ministrs. Līdz ar to ar šiem nosaukumiem jau mēs arī norādām, ka iekļaujamies modernajā sistēmā. Kad parlamentārais sekretārs runā ar savu kolēģi no ārzemēm, tad, protams, viņam uzreiz skaidrs, kas ir viņa funkcijas, kas viņš ir. Es domāju, ka tas vienkārši atvieglo mūsu komunikāciju ar ārpusi, tas nav galvenais, tas ir viens aspekts, kuru mēs arī varam ņemt vērā.

Varbūt vēl viens aspekts, kas arī nāk tieši no diplomātiskā dienesta. Kā ministrs Andrejeva kungs minēja, šis modelis jau ir izmēģināts Latvijā Ārlietu ministrijā. Man jāsaka, ka Ārlietu ministrija funkcionē, visas Latvijas mērogā salīdzinot, tiešām ļoti labi, es teiktu, ka tā funkcionē varbūt vislabāk no visām ministrijām. Es negribu par citām ministrijām tagad runāt, bet man jāsaka, ka es tiešām esmu apmierināts ar šīs ministrijas funkcionēšanu. Šeit mums ir arī praktisks piemērs, kā mēs Latvijas apstākļos, šodienas apstākļos, nevis pēc pieciem gadiem, kā vakar izskanēja, varam šo sistēmu ieviest. Tā mums jau funkcionē pagaidām vienā ministrijā, bet mēs lielā mērā esam ņēmuši vērā arī šo pieredzi šajā vienā ministrijā. Es domāju, ka arī pārējās 11 ministrijās šī sistēma funkcionēs tikpat labi kā Ārlietu ministrijā.

Un visbeidzot. Es domāju, ka mēs varam par visiem konstruktīvajiem priekšlikumiem diskutēt. Kas attiecas uz šo sistēmu, es domāju, ka tā kopumā ir līdzīga motoram: ja mēs labojam vienu detaļu, tātad viss motors apstāsies. Ir lietas, ko mēs varam labot un mainīt, bet ir lietas, ko mēs nevaram labot un mainīt, nesalaužot, nesabojājot šo sistēmu. Tad ir vienkārši jānonāk pie jauna likumprojekta, tad var izstrādāt pilnīgi jaunu likumprojektu. Mainīt likumprojektu būtiskos jautājumos nav iespējams, bet katrā ziņā visādi uzlabojumi ir iespējami. Šie uzlabojumi ir iespējami varbūt tieši otrajā lasījumā.

Kad būs izteikušies visi runātāji, mēs varētu beigt debates par koncepciju, kura, manuprāt, ir ļoti piemērota Latvijas apstākļiem, īpaši ievērojot arī Ārlietu ministrijas pieredzi, un tad runāt par atsevišķiem pantiem. Mēs, protams, jebkuru labu ierosinājumu, kas uzlabo šo pantu, ievērosim noteikti. Paldies kolēģi!

Priekšsēdētājs. Vārds deputātam Jānim Lucānam. Pēc tam deputāts Ritenis.

J.Lucāns ("Saskaņa Latvijai").

Godātie deputāti! Frakcija "Saskaņa Latvijai" jau vakar izteica savu viedokli dažos nopietnos jautājumos, kas saistās ar Ministru kabineta iekārtu. Diemžēl, klausoties jaunās konceptuālās nostādnes, es neredzu, ka kāds būtu pievērsis kaut cik nopietnu uzmanību tām atmiņām, ko mēs izteicām. Tāpēc es uzskatu par savu pienākumu mazliet vēl argumentēt papildus par labu tam, ko mēs teicām vakar.

Runa ir par valsts īpašuma apsaimniekošanu valsts līmenī. Es saprotu, ka vienam otram deputātam varbūt ir apnicis klausīties vienu un to pašu tematu. Es varu izteikt vienkārši līdzjūtību. Bet es gribu tikai pateikt skaidri un pārliecinoši, ka trīs iepriekšējo gadu laikā mēs nenonācām līdz normālai valsts īpašuma apsaimniekošanai valsts līmenī. Pašreiz šajā projektā ir ielikti shēmā tādi vārdi, ka šis tā saucamais valsts īpašuma valsts ministrs atrodas ceturtās hierarhijas vai kastas dibenā. Iepriekšējās valdības sastāvā bija īpašs rūpniecības ministrs, un mēs trīs gadu laikā netikām skaidrībā, kas notiek ar Latvijas rūpniecību. Trīs gadu laikā netika sastādīts plāns, kādā veidā pārkārtot Latvijas rūpniecību atbilstoši Latvijas apstākļiem, un, protams, nebija arī rezultātu, jeb, pareizāk sakot, bija negatīvi rezultāti. Vai tagad šis tā saucamais valsts ministrs, kuram Ministru kabineta sēdēs būs ierobežotas spriešanas tiesības un balsošanas tiesības, varēs šos jautājumus nokārtot tā, kā vajag?

Rūpniecība ražo un droši vien arī vēl ilgu laiku ražos vismaz pusi no nacionālā kopprodukta. Un mēs šai nozarei gribam pievērst minimālu uzmanību vai, pareizāk sakot, pilnīgi formālu uzmanību. Pēc manas pārliecības, valsts ministram, kas atbild par valsts īpašuma apsaimniekošanu, jāatrodas nevis tanī vietā hierarhijā, kur viņš pašreiz ir ievietots, bet viņam jābūt valsts īpašuma apsaimniekošanas ministram, pie tam Ministru prezidenta biedram, lai varētu nopietni un atbildīgi risināt jautājumus, lai beigu beigās mēs varētu tikt skaidrībā, vai ir kāds atbildīgs par šo nozari Latvijas tautsaimniecībā.

Nezinu, vai tas, ko es saku, pašreiz rod zālē kādu īpašu izpratni, bet, spriežot pēc tā, kas ir noticis aizvadītajos gados, mēs pašreiz gatavojamies šo pašu kļūdu, kas pieļauta šajā ziņā iepriekšējos gados, vēl tikai padziļināt un nevis labot. Tāpēc es ļoti aicinu valdošo frakciju, kas sastāda šo likumprojektu, tomēr ieklausīties un mēģināt ņemt vērā to, ko mēs sakām. Es esmu pārliecināts, ka šo atziņu neievērošana, nepieņemšana, atraidīšana būs saistīta ar nopietnām ekonomiskām sekām visas valsts līmenī. Tāpēc vēlreiz aicinu padomāt, par ko mēs pašreiz balsosim.

Priekšsēdētājs. Vārds Jānim Ritenim. Pēc tam - Valdis Birkavs.

J.Ritenis (Latvijas Zemnieku savienība).

Godājamie kolēģi! Es mēģināšu runāt pēc iespējas īsi, jo īstenībā no tā, ko es vēlējos jums sacīt, lielu daļu jau pateica Egils Levits. Proti, arī es nekādā ziņā nevaru piekrist LNNK pārstāvju apgalvojumam, ka piedāvātais likumprojekts nav saskaņā ar Latvijas Satversmi, it īpaši ar tās 55.pantu. Šajā pantā, kā jau Egils Levits to priekšā nolasīja, Ministru kabinets sastāv no Ministru prezidenta un viņa aicinātiem ministriem. kādos amatos šie ministri nonāk, tas, saprotams, mūsu Satversmē nekur nav definēts. Līdz ar to šo apgalvojumu nav iespējams pamatot. Tajā pašā laikā (un tam jau arī daļēji pieskārās Egils Levits) mēs varam skatīties uz pagātnes precedentiem un tie, saprotams, ir pavisam skaidri. Tā divdesmitajos un trīsdesmitajos gados, Latvijas valdību sastādot, valdības darbā tika pieaicināti ministru palīgi ar balsstiesībām un bez balsstiesībām specifisku funkciju veikšanai. Es, saprotams, pašreiz gribu piedāvāt domu, ka nav nekādas atšķirības starp ministru palīgu toreizējām funkcijām un pašreiz iecerētajām valsts ministru funkcijām. Atšķirības ir tikai vārdos, definīcijās.

Tālāk es gribētu atzīmēt arī to, ka arī es tāpat kā Georgs Andrejevs un Egils Levits piederu to ļaužu grupai, kas strādā Latvijas Ārlietu ministrijā, vismaz līdz šim tur strādāja. Līdz ar to es jums varu apliecināt, ka Ārlietu ministrija, kā tas jau tika teikts, ir iegājusi Eiropā, ieviešot tieši šo sistēmu ministrijas darbā. Es varu tikai pievienot iepriekšējiem runātājiem savu balsi, ka šī sistēma tik tiešām darbojas, darbojas tikpat labi kā visur Eiropā. Pie deputāta Jāņa Lucāna teiktā es gribu piezīmēt, ka tieši tādēļ, ka iepriekšējos trijos gados tā vecā sistēma nedarbojās, tieši tādēļ jau mēs uzskatījām un turējām par vajadzīgu nākt ar kaut kādām tālejošām un radikālām pārmaiņām. Lūdzu, ļaujiet tās ieviest, ļaujiet tās īstenot un tikai tad spriediet, vai tās darbojas vai nedarbojas! Paldies par jūsu uzmanību!

Priekšsēdētājs. Vārds deputātam Valdim Birkavam. Pēc tam Viesturs Karnups.

V.Birkavs ("Latvijas ceļš").

Godātie kolēģi! Dzīve patiešām ir pilna dīvainu paradoksu. Priekšvēlēšanu kampaņā mums galvenokārt pārmeta to, ka mēs gribam, lai viss paliek pa vecam. Šobrīd, kad mēs nākam ar radikālu valdības reformu, mēs atkal dzirdam pārmetumus. Protams, ir ļoti labi, ka jūs vērīgi un rūpīgi izsverat visus šos argumentus, un, protams, - tas ir ņemams vērā. Vakar vēlu līdz naktij un šorīt agri no rīta mēs rūpīgi izvērtējām visas LNNK, "Tçvzemei un brīvībai", "Saskaņa Latvijai" priekšlikumus. Visus, kas nerunā pretim koncepcijai, iestrādājām. Es aicinu tikpat rūpīgi izvērtēt arī visus pārējos priekšlikumus, kuri tiks saņemti otrā lasījuma gaitā. Likums var tikt pilnveidots, bet nedrīkst lauzt tā koncepciju. Man liekas, ka mēs laužam daudz šķēpu ap valsts ministru, varbūt tāpēc, ka Godmaņa valdībā bija valsts ministrs, kura funkcijas, kura atbildība nepavisam nesakrīt ar to, kā mēs to esam iecerējuši. Lai Karnupa kungs mani atvaino, ka es pieminēšu viņu. Pirms pārtraukuma mēs abi diskutējām. Viņš šajā valsts ministra struktūrā neesot juties absolūti atbildīgs. No viņa prasīja atbildību, bet reālas atbildības viņam nebija. Tieši šī struktūra ir tā, kas valsts ministram uzliek politisko atbildību. Man šķiet, ka tas ir labi, tādēļ paaugstinās atbildības līmenis, bet samazinās ierēdņu skaits. Man šķiet, ka tas pārmetums par parlamentārajiem sekretāriem, ko ierosināja Kristīgo demokrātu savienības frakcija, atkrīt pats par sevi. Parlamentārie sekretāri nepalielina budžeta izdevumus, bet tieši "sajūdz" Saeimu ar valdību, ne par vienu kapeiku nepalielinot izdevumus vai ierēdņu skaitu. Ir daudzi priekšlikumi, kas saistīti ar 31.pantu, kādā veidā to formulēt, lai valdībā neiezagtos korupcija, lai valdība neiesaistītos uzņēmējdarbībā. Mēs esam gatavi visus šos priekšlikumus rūpīgi izdiskutēt, bet, manuprāt, viens no galvenajiem soļiem šajā virzienā būtu ātri pieņemts likums par interešu konfliktu, kas ir katrā civilizētā parlamentārā valstī.

Visbeidzot es domāju, ka mēs esam izgājuši uz laba ceļa, meklējot kompromisus visur, kur tos var atrast. Bet nemeklēsim kompromisus tajās principiālajās lietās, kuras mēs gribam ielikt savu reformu pamatā! Es aicinu virzīties uz priekšu, izvērtējot otrajā lasījumā visus jūsu priekšlikumus. Kas attiecas uz bažām par pretrunām ar Satversmi, es gribētu teikt, ka, ja mēs ātri virzīsimies uz priekšu, pēc šā soļa izveidosim valdību, pēc tam spersim nākamo soli un ātri pieņemsim likumu par civildienestu, tad saskaņā ar Saeimas pirmo 100 dienu programmu, kuru mēs likām priekšā, ceturtais solis būs - izveidot Satversmes tiesu. Un atstāsim tai to izvērtēšanai.

Priekšsēdētājs. Vārds deputātam Viesturam Karnupam. Pēc tam Juris Sinka.

V.Karnups (Latvijas Nacionālās neatkarības kustība).

Godājamie kolēģi! Kad es klausos šā likumprojekta aizstāvjus, man nāk prātā kāda angļu paruna, ka viņi grib savu kūku un grib arī to apēst.

Runājot par koncepciju, likumprojekta pamatkoncepcija ir pret Satversmes 55.pantu. Pēc manām domām, tas ir neapstrīdami un no tā viņi nevarēs izbēgt, jo tur ir tikai runa, ka viņi aicinātu ministru. Es ar izbrīnu dzirdēju Gaiļa kunga skaidrojumu, ka valsts ministri nav pakļauti ministram, ka viņi faktiski darbojoties autonomi. No tā izriet, ka nav 12 ministriju, bet ir iespējamas 24, ir iespējamas 48, jo katrs valsts ministrs rīkojas autonomi, neatbildot ministram. Tā kā viņš ir ministrs, viņš nav pakļauts nevienam.

Ja šā likumprojekta autori vēlas paplašināt ministriju skaitu, tad lai viņi ir atklāti un pasaka: mēs gribam, lai būtu faktiski 24 ministrijas. Lai mēs varam tad par to balsot un neslēpties aiz tādu valsts ministru koncepcijas, kur valsts ministrs ir faktiski ministrs miniatūrā.

Runājot par nesaskaņu ar Satversmes 55.pantu, ja šie valsts ministri ir uzskatāmi par ministriem, kā viņi tagad grib teikt, tad tā lieta ir skaidra, tad lai viņi mums skaidro, kāpēc būs 24 ministri. Bet, ja viņi pieturas pie tā, ka valsts ministrs tomēr nav ministrs, tad viņi acīmredzot nonāk pretrunā ar Satversmi. Un tas nozīmē, ka, ja šis likumprojekts aiziet, kā mēs sakām, uz otro lasījumu jeb izskatīšanu pa pantiem, tad, lai šo likumprojektu vispār pieņemtu, vajadzēs divas trešdaļas no Saeimas, jo tas ietver sevī Satversmes izmaiņas.

Es lūdzu kolēģus, lai par šo lietu padomā, ka, ja mēs turpināsim likumprojektu šajā variantā, tad mēs būtiski mainīsim Satversmi un tad balsošanā vajadzēs ietvert divas trešdaļas no Saeimas deputātiem.

Es klausos, ka daži Ārlietu ministrijas bijušie vai esošie darbinieki stāsta par savu pieredzi Ārlietu ministrijā. Es atļaušos pastāstīt par savu pieredzi, strādājot ne tikai valsts ministrijā, bet arī vispārīgi kā birokrāts. Man ir 30 gadu birokrāta pieredze un es domāju, ka es zinu, kādā veidā sistēmas var kooperēties un kādā veidā nevar. Šī shēma, ko LNNK lika jums priekšā, izriet, mūsu izpratnē, no dokumentiem, kas mums bija par šā likumprojekta koncepciju. Un es neesmu dzirdējis nevienu vārdu, izņemot Gaiļa kunga apgalvojumu, ka valsts ministrs nav atkarīgs no ministra, kas izmainītu principiāli šo uzzīmēto shēmu ar atbildības pakāpēm.

LNNK liek priekšā shēmu, kas ir tieši saistīta ar Satversmi, balstās tieši uz Latvijas laika likumiem un kurā atbildība ir noteikta visiem. Ne tikai mums, kas pieņem šo likumu, bet arī tautai būs redzams, kurš ir atbildīgs. Mēs visi latvieši, 50 gadus esam dzīvojuši bezatbildības laikmetā. Ir bijusi tā saucamā kolektīvā atbildība. Mēs visi zinām, ka kolektīvā atbildība nozīmē - "nekāda atbildība". Šis likumprojekts mums piedāvā kolektīvās atbildības variantu, kas ir bezatbildības variants. Ja likumprojekta autori nesāks domāt, kas ir noticis šeit 50 gados un kā mums vajag rīkoties esošajos reālajos apstākļos, ne no kaut kādas mācību grāmatas saņemtās teorētiskās zināšanas nepalīdzēs. Tāpat neder atsaukties uz kaut kādu valsti, kur ir 70 miljoni iedzīvotāju, kur ir parlaments, kurā ir pāri par 300 locekļu. Vajag sākt skatīties, ka mēs dzīvojam Latvijā. Mums ir 100 locekļu. Mums 50 gadus ir bijis sociālisms vai komunisms jeb vienkārši totalitārisms. Un ir pēdējais laiks, ka "Latvijas ceļš" sāk domāt, kas notiek šeit, un neskatās savās grāmatās.

Priekšsēdētājs. Prezidijs ir saņēmis 10 deputātu iesniegumu no frakcijas "Latvijas ceļš": "Pamatojoties uz kārtības ruļļa 66.pantu, lūdzam slēgt runātāju sarakstu". Lūdzu zvanu balsojumam. Lūdzu, kas runā "par" un kas runā "pret"? Nav? Lūdzu, deputāt Riteni!

J.Ritenis. Jā, es, saprotams, piekrītu ierosinājumam runātāju listi slēgt. Droši vien tur daži ļaudis ir pieteikušies. Mēs atkal, saprotams, kolēģi, esam nonākuši tādā situācijā, kad nav nekas īsti sakāms vienam otram no runātājiem, kas te parādās... (Zālē troksnis.) Tiek atkārtotas vecās frāzes, un pie tam daudzi runātāji parāda ļoti lielu neinformētību par šiem jautājumiem. Redzat, te, piemēram, pēdējais runātājs runāja, ka šis modelis ir ņemts no lielām Eiropas valstīm ar parlamentiem. Bet viņš nezināja parlamenta locekļu skaitu tajās valstīs. Tur ir 600 parlamenta locekļu nevis 300. Bet tas modelis ir ņemts no mazām valstīm, no mūsu kaimiņzemēm.

Priekšsēdētājs. Paldies. Vai kāds vēlas izteikt savu viedokli "pret"? Nav.

Lūdzu, reģistrēsimies! Rezultāts: 89 deputāti reģistrējušies.

Balsosim par priekšlikumu slēgt runātāju sarakstu. Lūdzu rezultātu! 58 - par, 14 - pret, 14 - atturas. Saraksts ir slēgts.

Mans pienākums būtu tomēr dot vārdu deputātam Sinkam, jo viņš tika pieteikts, un deputātam Levitam kā referentam. Viņš gan izmantoja divreiz vārdu, runājot vairāk nekā katrs deputāts var... Referents var izmantot vārdu un runāt divreiz un pēc tam, noslēdzot debates, referents var teikt galavārdu. Lūdzu, vārds deputātam Sinkam, pēc tam - Levitam.

J.Sinka ("Tçvzemei un brīvībai").

Priekšsēdētāja kungs, kolēģi! Levita kungs pieminēja K.Dišlera grāmatu, kurš iztirzā Satversmes, arī Ministru kabineta organizāciju. Attiecībā uz 55., 56. pantu es gribētu citēt. Tur ir runa par ministra biedru, kas tātad ir ekvivalents acīmredzot valsts ministram (ar vienādām tiesībām). Kādas grūtības viņš paredz šāda biedra uzņemšanā kabinetā? Ministru kabineta iekārtas 2.pants: "Uzaicināt kabinetā kā pilntiesīgu kabineta locekli vienu ministra biedru vai ministru bez portfeļa. Mazāks šis skaits var kļūt, kad Ministru prezidents bez saviem tiešajiem pienākumiem uzņemas arī kādas ministrijas pastāvīgu vadību. Pie šiem noteikumiem jāpiezīmē, ka, ievedot Ministru kabinetā vienpadsmito locekli vai desmito, gadījumā, kad Ministru prezidents pats vada kādu resoru, priekšroka būtu dodama ministram bez portfeļa. Ministra biedrs kā pilntiesīgs kabineta loceklis kļūst politiski atbildīgs Saeimas priekšā. Līdz ar to attiecīgajam resoram būtu divi politiski atbildīgi vadītāji.

Pašā Ministru kabinetā tāds stāvoklis varētu izrādīties nevēlams. Ja starp attiecīgo ministru un viņa biedru ir pilnīga saskaņa, tad šī resora iespaids ar divām balsīm kabinetā būtu apstiprināts uz citu resoru rēķina. Ja, turpretim starp attiecīgo ministru un viņa biedru izceltos domstarpības, tad tas kaitētu resora interesēm, izšķirot kabinetā attiecīgo jautājumu. Tātad, Gaiļa kunga pieminētais valsts ministrs, kas atbildīgs par valsts īpašumiem, būtu tiesām diezgan patvaļīga persona, katrā ziņā neatbildētu ministram. Un arī diezin kā tas būtu ar viņa kontroli Saeimā.

Man ir iebildumi pret 2.pantu šajā likumprojektā, kur ir teikts, ka papildus šā likuma 1.pantā minētajiem ministriem Ministru prezidents var aicināt kabinetā kā pilntiesīgu kabineta locekli vienu Ministru prezidenta biedru un vienu vai vairākus ministrus īpašiem uzdevumiem. Termins "vairāki ministri" ir ārkārtīgi miglains. Tad mēs prasām - cik daudz būs to ministru? Attiecīgais pants likumā, kas pieņemts Saeimā 1930.gada 28.janvārī, skan: "Bez iepriekšējā pantā paredzētajiem ministriem Ministru prezidents var aicināt kabinetā kā pilntiesīgu kabineta locekli vienu ministru bez portfeļa un ministra biedru ar balsstiesībām kabinetā." Un tad, par to ministra biedru runājot, kādas grūtības Dišlers ir paredzējis tādam variantam. Tātad par tiem valsts ministriem spriežot, mums būtu ļoti, ļoti rūpīgi jāpārdomā šī lieta.

Priekšsēdētājs. 64.pants runā par sekojošo: "... pēc runātāju saraksta izbeigšanas..." - ar āmuru mēs te pagaidām nedarbojamies - "vârdu vēl var dabūt vienīgi referents." Lūdzu!

E.Levits ("Latvijas ceļš").

Es domāju tā, ka Sinkas kungam ir ļoti liela taisnība tajā ziņā, ka valsts ministrs nekādā ziņā nav pretrunā ar Satversmi, to jau mēs pierādījām ar precedenta gadījumu "ministra biedrs". Tātad jebkādi apgalvojumi, it kā šis likumprojekts būtu pretrunā ar Satversmi, ir lieki. Ministru prezidenta biedru institūts bija, līdz ar to Satversmē ir teikts par ministriem, tātad varētu būt dažādi ministri ar dažādiem statusiem. Tas ir Satversmē noteikts, un pie tā arī turas šis likumprojekts. Tas ir pirmais.

Katrā ziņā es kategoriski noraidu apgalvojumu, ka šis likumprojekts būtu pretrunā ar Satversmi. Tieši otrādi, tas ir pilnīgi saskaņā ar Satversmi un atbilst arī Latvijas valstiskajām tradīcijām - administrē biedru kā prezidentu. Pirmkārt.

Otrkārt, par lietderību. Lietderības jautājums, protams, ir cits, Ministra biedrs bija savā laikā ministrs ar pilnām balsstiesībām. Mēs uzskatām, ka tie tiešām varētu būt zināmi mīnusi šim statusam, un tādēļ šis valsts ministrs ir ministrs, kuram ir balsstiesības vienīgi savā nozarē. Taču mēs zinām, ka katrā ministrijā ir dažādas apkalpojošās nodaļas, piemēram, grāmatvedība, automašīnas un tā tālāk... Vai tad tādēļ mums ir jātaisa vaļā jauna ministrija? Mūsu ministriju skaits ir neliels, un tādā veidā mēs tiešām varam efektīvi izmantot šo apkalpojošo aparātu, vienlaicīgi arī izdalot tur, kur katra valdība atzīst to par pareizu, atsevišķu nozari, pārstāvot to ar politiski atbildīgu ministru, respektīvi, valsts ministru, tādā veidā parādot vienas vai otras problēmas svarīgumu, tās prioritāti. Viena valdība liek vienas prioritātes, cita valdība liks citas prioritātes. Tas ir galīgi normāli, un šeit mums ir tiešām šis elastīgais variants, kā tas ir pieņemts arī Eiropā, un es domāju, ka mums nav ko sevišķi baidīties arī, ka varētu būt pārāk daudz ministru sevišķiem uzdevumiem, tāpat arī valsts ministru.

Starp citu, valsts ministri nav paredzēti katrā ministrijā, bet tikai dažās ministrijās un tikai dažām nozarēm. Lūdzu to ņemt vērā. Tas ir elastīgs variants, un tas nav tā, ka Ministru kabinets nosaka pēc savas gribas un patikas valsts ministrus, to skaitu, ministru skaitu atsevišķiem uzdevumiem. Tas tā nav. Katru ministru apstiprina Saeima. Cik Saeima dod savu akceptu, tik ministri iespējami. Nevar iecelt 20 ministrus, ja Saeima to neakceptē. Ja Saeima to akceptē, tad tā ir Saeimas vaina. Tādēļ nevarētu šo atbildību nogrūst uz Ministru kabinetu, tā ir Saeimas atbildība - šo akceptu dot. Jā, tieši tā. Un tādēļ es domāju, ka mums ir atbildīga Saeima un ka tā izveidos tādu Ministru kabinetu ar tik daudz ministriem, tik daudz valsts ministriem, cik tas būs efektīvi nepieciešams attiecīgajai valdības programmai. Šā likuma priekšrocība ir tā elasticitāte. Teiksim, varētu būt, ka pēc pusgada mums rodas jauna problēma. Grīnblata kungs vakar mums minēja ļoti labu piemēru. Iespējams, ka mums vajadzētu vienu valsts ministru sarunām ar Krieviju. Tad, protams, Saeima lems par to un pieņems šo priekšlikumu vai to noraidīs. Taču varētu tāda situācija gadīties. Pašreizējā projektā tas nav paredzēts, taču varbūt tiešām pēc pusgada mums to vajadzēs, un tad Saeima pati izlems, vai mums tas ir vajadzīgs vai nav vajadzīgs. Es domāju, ka nevajag iepriekš uzskatīt, ka Saeima arī nav, teiksim, politiski atbildīga vai rīcības spējīga. Es domāju, ka Saeima ir atbildīga valsts institūcija un kā tā pati zina, cik ministru un kādus ministrus iecelt.

Tātad, pirmkārt, es gribētu noslēgt ar tādu konkrētu un ciešu secinājumu - šis likums, šis likumprojekts visā pilnībā atbilst Satversmei. Otrkārt, par Ministru kabineta sastāva lietderību (šis ir elastīgs sastāvs) lemj un atbild Saeima. Treškārt, es domāju, ka mēs ņemam vērā jebkuru konstruktīvu priekšlikumu. Šeit tādi izskanēja, piemēram, ja runā par valsts ministriem. Es domāju, ka pie attiecīgā panta mēs atkal atgriezīsimies pie šīs diskusijas. Mēs varētu izteikt viedokļus pie attiecīgā panta "par" un "pret" un tad izlemt šo jautājumu.

Priekšsēdētājs. Mēs pārejam pie balsošanas. Bet, pirms mēs to darām, Prezidijā ir iesniegums no frakcijas "Saskaņa Latvijai". Šī frakcija ar daudzu deputātu parakstiem lūdz 15 minūšu starpbrīdi. Lūdzu runātājus "par" un "pret"! Runātāju nav. Lūdzu, reģistrēsimies! Rezultāts: 85.

Pirms balsosim, būtu jāprecizē. Ārpus darba laika Saeima nosaka starpbrīžus, tā ka jūs tagad varat prasīt starpbrīdi tikai 9 minūtes. Deviņu minūšu starpbrīdi pieprasa frakcija "Saskaņa Latvijai". Lūdzu, balsojam par šo priekšlikumu! Rezultāts: 38 - par, 46 - pret, 6 - atturas. Priekšlikums par pārtraukumu nav pieņemts.

Lūdzu vēlreiz zvanu balsojumam. Balsosim par pāreju uz likumprojektu "Par 1925.gada 1.aprīļa likuma "Par Ministru kabineta iekārtu" atjaunošanu"" lasīšanu pa pantiem. Rezultāts: 52 - par, pret - 22, atturas - 13. Esam pieņēmuši lēmumu pāriet uz projekta lasīšanu tālāk pa pantiem.

Vai būs kādi paziņojumi? Deputāts Levits? Jums paziņojums par tālāko procedūru? (No zāles kaut ko saka.) Mums ir vēl 6 minūtes, mēs turpinām darbu. Lūdzu, deputāt Levit!

E.Levits. Tātad mēs pārejam pie šā likuma apspriešanas tagad konkrēti. Es domāju, ka visas frakcijas varēs, tā sakot, izteikties un dot savus konkrētos un interesantos priekšlikumus. Es domāju, ka šeit mums ir visas iespējas tagad konkrēti spriest par lietām. Tātad komisija liek priekšā likumprojektu. Vispirms nosaukums, tad preambula, tad sekojošā variantā - Latvijas Republikas likums "Par 1925.gada 1.aprīļa likuma "Par Ministru kabineta iekārtu" atjaunošanu" un tā preambula. Tātad 1925.gada 1.aprīļa likums par Ministru kabineta iekārtu tiek atjaunots ar papildinājumiem un grozījumiem šādā redakcijā. 1.nodaļa - Ministru kabineta sastāvs. Es domāju, tas viss atbilst šim atjaunošanas variantam, jo mēs lielā mērā tiešām balstāmies uz 1925.gada likumu, kur vien tas iespējams, un tādēļ ir runa par šā likuma atjaunošanu.

Pāriesim pie 1.panta apspriešanas! Šeit es to nenolasīšu, katram ir priekšā. Es teiktu, ka Ministru kabinets sastāv no Ministru prezidenta un šādiem viņa aicinātiem ministriem - nosaukti ir 12 ministri, kurus nosacīti, teiksim, tautas valodā, bet ne juridiskā valodā varētu saukt par reformu ministriem. Tie, kuri vada noteiktu ministriju. Varbūt mēs varētu sākt apspriest šo ministriju skaitu un struktūru. Tad varētu būt dažādi konkrēti priekšlikumi.

Kāds bija komisijas viedoklis, runājot par šīm 12 ministrijām? Šis viedoklis bija tāds, ka ministriju skaitam jābūt nelielam. Mēs patiešām samazinām ministriju skaitu, apvienojot vairāku šodien pastāvošu ministriju funkcijas. Bet es domāju, ka ir arī nepieciešamais ministriju skaits, kuru nevar tālāk samazināt. Šajā skaitā ir, pirmkārt, Aizsardzības ministrija, kuras funkcijas izsaka jau nosaukums, Ārlietu ministrija, Ekonomikas ministrija. Šeit var būt Ekonomikas un Finansu ministrija - divas nākamās ministrijas. Šeit tiek integrētas arī vēl dažas resoru ministrijas, kas mums šodien ir, proti, Rūpniecības un enerģētikas ministrija, jo tā jau ir ekonomikas galvenā sastāvdaļa.

Es jau teicu, ka ārpus Ministru kabineta likuma mums programmā ir paredzēts nodibināt īpašu valsts īpašuma fondu. Šeit frakcijai "Saskaņa Latvijai" ir ļoti svarīgs priekšlikums, kas ir ņemts vērā. Šāds īpašuma fonds ir paredzēts, lai ministrija šīs funkcijas varētu izpildīt ar īpašu valsts ministru, valsts īpašuma valsts ministru Finansu ministrijā, kurš vada šo īpašuma fonda pārraudzību, šo fondu, bet īpašuma fonds strādā administratīvi un pēc tirgus saimniecības principiem. Tādā veidā mēs varam nodrošināt tiešām mūsu valsts īpašuma efektīvu pārvaldīšanu.

Tad iekšlietu ministrs, es domāju, ka visiem ir skaidrs.

Tad izglītība, kultūra un zinātne. Es domāju, tas ir liels bloks, kas ir viens bloks. Tā ir mūsu nācijas, teiksim, tāda iekšējā izturētība, izglītība, kultūra un zinātne. Tādēļ mēs esam nodomājuši, ka šim blokam vajadzētu būt kopā, taču īpaši tiek izdalīts, protams, kultūras valsts ministrs, jo ar to mēs atkal norādām šai valdībai politisko prioritāti, proti, ka kultūra katrā ziņā ir prioritāte, prioritāra politikai. Protams, valsts ministrs šeit nav minēts, tas ir 2.pantā minēts, ka ir iespējams (bet tas ir valdības programmā teikts) attiecīgajā sastāvā. Citā valdībā būs citas prioritātes. Valdībai šajā sastāvā kultūra ir prioritāte.

Zemkopības ministrs. Komisija izteica interesantu priekšlikumu, es diemžēl nevaru atcerēties, no kādas frakcijas tas nāca. Pašreizējais termins - lauksaimniecība - ir pārņemts no krievu valodas. Arī vācu valodā ir tieši tāpat. Vai nevajadzētu atkal atgriezties pie vecā latviskā nosaukuma - zemkopība. Pie tam Zemnieku frakcija, kura varbūt ir galvenā ieinteresētā šajā nozarē, akceptēja šo latvisko nosaukumu. Es domāju, ka ir ļoti pareizi atgriezties pēc iespējas latviskā terminoloģijā, bet es domāju, ka Zemkopības ministrijas funkcijas arī ir skaidras.

Satiksmes ministrija, Labklājības ministrija, Tieslietu ministrija. Un jauns varbūt... Lūdzu, uzmanību!

Priekšsēdētājs. Levita kungs, es ļoti atvainojos, bet plenārsēde ir jāslēdz un par to jābalso. Cik jums ilgi vēl vajag?

E.Levits. Man ir vajadzīgas 30 sekundes.

Priekšsēdētājs. Lūdzu!

E.Levits. Jauna ministrija ir Valsts reformu ministrija, kura darbosies tikai īslaicīgi šīs Saeimas periodā, jo tās galvenais panākums būs tas, ka tā varēs sevi likvidēt šīs Saeimas darbības perioda beigās. Bet varbūt debatēs Gaiļa kungs par to varēs tuvāk pastāstīt. Un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, jo mēs uzskatām, ka vide ir kopīga visiem. Ir dabīgā vide, ko veido daba, un ir mākslīgā vide, ko veido cilvēks. Šeit ir nepieciešams šos abus vides jēdzienus apvienot kopā zem viena jumta, tādēļ _ Vides, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.

Priekšsēdētājs. Pieci deputāti no frakcijas "Latvijas ceļš" ir iesnieguši Prezidijam lūgumu, vai, pareizāk sakot, ierosinājumu turpināt plenārsēdi līdz īpašam lēmumam par sēdes pārtraukšanu.

To liedz mūsu laiks. 18.30 mēs sēdi pārtrauksim. Tāpēc ir vajadzīgas balsojums par šāda priekšlikuma akceptu. Viens runā "par", viens "pret". Balsosim, un Saeima pieņems lēmumu.

Deputāts Panteļējevs un deputāts Kiršteins.

A.Panteļējevs ("Latvijas ceļš").

Mani šorīt no rīta ļoti aizkustināja Saulīša kunga uzstāšanās. Un es tiešām jutos vainīgs, ka mēs sākām darbu stundu vēlāk, nekā visi darbaļaudis Latvijas Republikā. Tāpēc es arī aicinu nobalsot un strādāt šodien tālāk, cik mēs vēl varam, un spriest šos jautājumus. Tas ir ļoti svarīgi visiem. Paldies.

Priekšsēdētājs. Deputāt Kirštein, lūdzu, jums vārds!

A.Kiršteins (Latvijas Nacionālās neatkarības kustība).

Es aicinu, godājamais priekšsēdētāj, godājamie deputāti, nobalsot par sēdes slēgšanu, jo mūsu frakcija sāka strādāt jau no rīta. Tas ir viens.

Otrs. Mēs šeit neizteicāmies par balsošanas motīviem, jo nebija varbūt jēgas tērēt pašreiz laiku. Es šeit runāju par to pašu 2.pantu, jo saskaņā ar kārtības ruļļa 121.pantu mēs varam pieprasīt papildu ziņas, tātad juridisko ekspertīzi par valsts ministriem. Mums vienkārši ir jāsagatavojas rītdienas darbam, ja mēs pārejam pie 2. un pārējiem pantiem. Un mums ir arī vēl vesela rinda priekšlikumu, kas ir jāiesniedz, jālūdz pavairot, jāizdala, tāpēc es neredzu nekādu jēgu šodien turpināt.

Priekšsēdētājs. Lūdzu, reģistrēsimies! Rezultāts! Paldies. Balsosim par plenārsēdes turpināšanu līdz īpašam lēmumam. Jūsu balss "par". Bet, lūdzu, pārbaudiet, deputāti, it vai nav fiksēts jūsu balsojums? Jūs varat... Kādas problēmas? Spiediet pogu! Labi, "par - viena. Es, ar jums runājot, tagad aizmirsu, kas ar manām pogām ir. (Zālē smiekli.) Lūdzu rezultātu!

Par - 47, 34 - pret, atturas - 9. Turpināsim sēdi!

Atklājam debates par pantiem. Levita kungs, jūs gribat turpināt? Paldies.

Vārds deputātei Seilei. Lūdzu!

A.Seile (Latvijas Nacionālās neatkarības kustība).

Cienījamie Prezidija locekļi un 5.Saeimas deputāti! Es gribu vēlreiz izteikt argumentus par kādas ministrijas nosaukumu. Tā ir 1.pantā minētā pēc skaita 12.ministrija. Tā ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija. Pavisam nesen šodien, balsojot par kārtības rulli, mēs nobalsojām par vides aizsardzības problēmas saistīšanu ar pavisam citām lietām, ar reģionālo attīstību. Šajā 1.punktā likumprojektā par Ministru kabineta iekārtas atjaunošanu reģionālā attīstība ir paredzēta pie vides aizsardzības.

Iepriekš, protams, presē parādās viedokļi, kas varētu šo ministriju vadīt. Ja vadīs speciālists, kurš vairāk nodarbosies ar pašvaldībām un reģionālo aizsardzību, es uzskatu, ka "zaļie" ðajā gadījumā nevarēs veidot savu vides politiku. Protams, reģionālie jautājumi un reģionālās plānošanas jautājumi ir cieši saistīti ar vides aizsardzību, bet šāda nosaukuma maiņa, atstājot nosaukumā tikai - "vides aizsardzība", dotu iespēju jaunajā Ministru kabinetā strādāt tam spēkam, kas nepārstāv nevienu politisko virzienu, arī ne LNNK. Es šoreiz runāju kā LNNK pārstāve. Bet šīs domas, ko es izsaku, ir vairāk manas kā Zaļās partijas biedres domas. Līdzšinējās "zaļo" partijas un līdzšinējās Vides aizsardzības komitejas, kura bija pie Augstākās padomes, politika ir pārliecinājusi visu pasauli par savu efektivitāti, bet mēs šobrīd "zaļos" gribam nobīdīt malā. Tāpēc es aicinu jūs pie savas pārliecības - atmest šo reģionālo politiku, kura pēc tam varēs būt Vides aizsardzības ministrijas struktūrā, bet nobalsot par nosaukumu - Vides aizsardzība. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs. Vārds deputātam Berķim. Lūdzu!

A.Berķis (Latvijas Zemnieku savienība).

Es gribēju oponēt tieši Seiles kundzei. Mēs diezgan daudz domājām tieši par šo ministriju. Tieši šeit ir tas galvenais pluss, ka cilvēks, kuram vajadzēs atbildēt par reģionālo attīstību, par to, kādas spēkstacijas celt, kādas rūpniecības nozares attīstīt, kā kur attīstīt lauksaimniecību, ka šis pats cilvēks būs spiests arī apdomāt, vai viņš to var darīt bezatbildīgi vai viņam ir jārēķinās ar vidi, ar to, kā saglabāt šo apkārtni. Un tas, ka tas tiek nodots vienas ministrijas rokās, tas taisni ir ārkārtīgi labi.

Šī doma saistās vēl ar citu lietu, ka tā ir tieši lielā mērā lauku attīstība. Šī reģionālā attīstība ir lielā mērā tieši mūsu Latvijas lauku attīstība. Un tas, kādā veidā tiks attīstīti lauki un kā tur tiks saskaņotas vides intereses... Bet mēs taču domājām, ka, ejot uz zemnieku saimniecībām, ejot uz šo saimniecības veidu, mēs lielā mērā iesim pretī tieši šīm vides aizsardzības interesēm. Mēs atkal atjaunosim Latviju tādu, kāda tā bija. Tā ka tur tās lietas ir tieši savienojamas.

Es varu teikt, ka daļēji esmu "vainīgs" pie šīs idejas, jo, būdams Īrijā, es arī redzēju, ka tur viņiem pastāv speciāla Lauku attīstības ministrija. Pastāv Lauksaimniecības ministrija, bet pastāv arī Lauku attīstības ministrija. Paskatījos tieši, kādā veidā pārstrukturēt laukus. Un tas arī būtu šā cilvēka pienākumos.

Tā ka, manuprāt, manā skatījumā, tas ir ideāls savienojums. Ideāls savienojums. Protams, daudzkas būs atkarīgs no cilvēkiem, kurus mēs tur ieliksim. Tas arī ir skaidrs. Bet es nedomāju, ka tur būtu kaut kāda pretruna, ka tiktu kaitēts "zaļo" interesēm. Starp citu, lai jūs neaizmirstu - Zemnieku savienība deklarēja pirms vēlēšanām savu vēlmi - sadarboties ar "zaļo" partiju, un mēs neesam no šīs domas atkāpušies. Mēs gribam arī šinī gadījumā respektēt "zaļo" intereses.

Priekšsēdētājs. Pirms runās nākamā deputāte - Janīna Kušnere no LNNK, mums jāizskata LNNK frakcijas lūgums pavairot un izdalīt materiālu visiem Saeimas deputātiem. Prezidijs ir iepazinies ar šo materiālu un aicina deputātus par to nobalsot, jo šeit ir precīzi par katru pantu izteikti priekšlikumi, ko svītrot, ko papildināt. Lūdzu, "par"! Deputāts Kiršteins! Kā, lūdzu? Jūs esat iesniedzis par pavairošanu 18.35 un par pārtraukumu - 18.36. Acīmredzot jūs abus dokumentus kopā iesniedzāt, bet viens bija drusciņ ātrāk.

Lūdzu, reģistrāciju! Kā lūdzu? Mīļā miera labad, deputāt Budovski!

Lūdzu, reģistrēsimies! Reģistrējās deputāts Piebalgs. Viena balss klāt. Lūdzu rezultātu. 78. Lūdzu, fiksējiet!

Balsosim par LNNK frakcijas iesniegtajiem svītrojumiem, labojumiem, papildinājumiem likumprojektā par šo iesniegumu pavairošanu un izsniegšanu deputātiem. Lūdzu rezultātu! 80 - par, pret - nav, 1 - atturas.

Nākamais balsojums. LNNK frakcija iesniegusi priekšlikumu par 30 minūšu pārtraukumu. Viens runā "par", viens "pret", pēc tam balsosim. Runātāju nav.

Lūdzu, balsosim par LNNK iesniegumu - par 30 minūšu pārtraukumu. Lūdzu rezultātu! Par - 33, 44 - pret, 7 - atturas. Priekšlikums nav akceptēts. Turpināsim debates! Vārds deputātei Janīnai Kušnerei.

J.Kušnere (Latvijas Nacionālās neatkarības kustība).

Cienījamie deputāti! Es aicinu jūs vēlreiz pārdomāt, vai būs lielas izmaiņas šinī ministrijā (es runāju par Izglītības ministriju), ja mēs tai pieliksim kultūru un zinātni. Es jau te no šīs tribīnes teicu, ka Izglītības ministrija var strādāt ar šiem jautājumiem un ka tā acīmredzot arī ietver šos jautājumus. Kaut gan es arī minēju to faktu, ka pašreiz izglītībā ir ļoti daudz darāmā. Tādēļ, cienījamie deputāti, es vēlreiz aicinu jūs atbalstīt manu priekšlikumu par šīs ministrijas nosaukumu un atstāt to kā Izglītības ministriju.

Savulaik, kad Latvijā bija Satversme, bija Izglītības ministrija. Sakiet, lūdzu, vai tad kultūra un zinātne bija atstāta novārtā? Manuprāt, nebūt nē. Šodien, manuprāt, zālē sēdošajiem ir labi jāapzinās, kāds ir izglītības un zināšanu prestižs. Zālē ir daudzi augstskolu mācību spēki. Jūs ļoti labi zināt, kā ir ar skolēniem, kuri iet stāties, kāds stāvoklis ir katru gadu. Tātad izglītība mums kļūst nevajadzīga. Līdz ar to ir draudi arī latviešu tautai kā nācijai un tās pastāvēšanai. Tādēļ, šo augšminēto uzsvērdama, es vēlreiz aicinu jūs dot prioritāti izglītībai, jo izglītots cilvēks nekad nevar aizmirst ne kultūru, ne zinātni.

Priekšsēdētājs. Vārds deputātam Jānim Vaivadam. Lūdzu! Es atvainojos, Vaivada kungs, vienkārši mums ir maz laika un ir vēls. Vai frakcija "Tçvzemei un brīvībai" savus priekšlikumus arī vēlas pavairot vai jūs tikai esat iesnieguši projekta autoriem? Labi, pēc Vaivada kunga mēs balsosim.

J.Vaivads ("Latvijas ceļš").

Cienījamais Prezidij, cienījamie kolēģi! Es saprotu, ka piedāvāta koncepcija, tas, ir, izglītības, kultūras un zinātnes vienotas ministrijas izveide dažam varbūt liekas problemātiska, un tādēļ es jūtu, ka ir nepieciešams varbūt zināms izgaismojums.

Pirmkārt, jau iepriekšējās debatēs es uzsvēru, ka mums ir jāmācās no tās pieredzes, kas jau ir uzkrāta vairumā demokrātisko valstu. Runājot par šo sfēru, to kopumā var raksturot kā garīgās bāzes, visas latviešu tautas garīgās bāzes sfēru un radošās darbības sfēru. Ja mēs runājam par procesiem, kas norit arī citur pasaulē, tas ir, par integrācijas procesiem šajā sfērā, tad jau tagad pašreizējā Izglītības ministrijā Augstākās padomes laikā ir sperts solis šajā virzienā un ir izveidots Zinātnes departaments. Līdz ar to jēdzienus "izglītība" un "zinātne" mēs jau esam centušies tuvināt, un es neredzu vajadzību no šī virziena atkāpties.

Nav jēgas arī īpaši runāt par to, kas ir prioritārs šajā sakopojumā "izglītība un kultūra". Manuprāt, šeit prioritāti nav iespējams pat noteikt. Mēs skaidri apzināmies, ka līdz kultūrai un sabiedrībai mēs nekādi nenokļūstam bez izglītības, bez šā izglītības akcenta. Bet galvenais ir kas? Varētu teikt, ka šajā nosaukumā ir ielikts zināms politisks akcents uz šo virzību vai šīs politiskās virzības procesa vektors ir parādīt, ka arī šī valdība arī šajā jomā domā spert soli, kas ved to valstu prakses virzienā, kāda ir izveidojusies demokrātiskajās Eiropas valstīs.

Bez tam, ņemot vērā, ka šajā ministrijā tiek aicināts arī valsts kultūras ministrs, Levita kungs jau atzīmēja, ka ar to ir izteikts šis politiskais akcents uz to, ka tieši kultūras sfēra ir tā bāzes sfēra, par kuru mums visvairāk ir jārūpējas, runājot par savas tautas izdzīvošanu nākotnē.

Es jau esmu šajās dienās dzirdējis, varētu teikt, pilnīgi diametrāli pretējus viedokļus. Es esmu dzirdējis varbūt pat pārmetumus par to, ka ir pārāk maza virzība šajā integrācijā, proti, ka mums būtu jāsper vēl dziļāki un vēl platāki soļi šajā virzienā. No otras puses, es esmu dzirdējis bažas par to, ka šāda veida integrētas ministrijas izveidošana ir liels drauds kultūrai. Es domāju, ka frakcijas "Latvijas ceļš" un Latvijas Zemnieku savienības koncepcija, manuprāt, parāda to atbildību, ar kādu mēs pieejam tieši šai sfērai, tas ir, lai šo reformu solis nebūtu tāds, kas zināmā mērā varētu kaut ko apdraudēt.

Otrkārt, es varētu nosaukt ļoti daudzus piemērus, kur rīcības saskaņotība šajās sfērās ir pilnīgi nepieciešama. Diskutējot arī par tālākām šādas ministrijas struktūrām, es saskatu tikai vienu vienīgu galveno uzdevumu. Tas ir saskaņotas rīcības mehānisms, kas tiešām pavērtu ceļu saskaņotai rīcībai šajā garīgās un radošās darbības sfērā tieši no valsts pārvaldes viedokļa. Un es nekādi nedomāju, ka, akcentējot, lūk, šā intelektuālā potenciāla daļu, piemēram, zinātni, vai arī, lūk, šo kultūras daļu, mēs tādā veidā radītu kaut kādus draudus nācijai, runājot par izglītību. Es domāju, ka tieši šis izglītības moments, būdams lielā mērā prioritārs jau pēc savas būtības, ir ielikts iekšā. Un mans priekšlikums tātad būtu atbalstīt šādu konceptuālu ievirzi arī, runājot par ministrijas nosaukumu.

Priekšsēdētājs. Paldies. Vai ir vēl runātāji? Vārds deputātam Andri Rozentālam.

A.Rozentāls (Latvijas Zemnieku savienība).

Cienījamais priekšsēdētāj, godājamie deputāti! Protams, mana uzstāšanās būs pavisam īsa, tomēr es gribu izteikties par iepriekš skartajiem jautājumiem.

Pirmkārt, par Vides un reģionālās attīstības ministriju. Nešaubos, ka, atraujot šos reģionālās attīstības jautājumus no vides, netiks kompleksi risināti jautājumi par dabas aizsardzību. Ja mēs šobrīd gribam atveseļot Latviju, sakārtot to, tad, kompleksi jautājumus risinot, mēs atkal pēc brīža konstatēsim, ka ir izdarīts kaut kas ne tāds, un sāksim nodarboties ar šo kļūdu labošanu.

Lai gan es pārstāvu zemniekus, gribu pieskarties jautājumam, par ko šeit runāja cienītais Vaivada kungs un arī cienījamā pārstāve, kā es saprotu, ļoti cītīgi šeit izglītību aizstāvot.

Protams, kā visiem bērnu vecākiem, kuru bērni mācās gan vispārizglītojošajās skolās, gan specializētajās skolās, tas ir, mūzikas skolā vai mākslas skolā, man ir bijusi saskare un iespēja konstatēt faktu, ka, atrodoties šīm skolām dažādu ministriju pakļautībā, ir tiešām radušās problēmas par kompleksu apmācības sistēmas veidošanu. Nokļūstot vienas ministrijas pakļautībā, manuprāt, tiešām atrisināsies mūzikas, mākslas skolu sasaiste ar vispārizglītojošo skolu, kas dos tikai pozitīvu lādiņu mūsu nākamajai paaudzei, jaunatnei. Tad varēs varbūt visas vispārizglītojošās skolas daudz augstākā līmenī pacelt estētisko audzināšanu un varēs kaut elementāri saformēt mūzikas, mākslas skolu darbu saskaņā ar vispārizglītojošo skolu mācību programmām. Tā ka es aicinu akceptēt projekta 1.pantā paredzēto ministriju sarakstus un veidus, un iesim uz priekšu.

Priekšsēdētājs. Ejam! Paldies. Vārds deputātam Kidem debatēs par 1.pantu.

E.Kide. Cienījamie deputāti! Es gribētu atbalstīt LNNK priekšlikumu, Seiles kundze priekšlikumu, par 12.ministriju - par Vides aizsardzības ministriju. Patiešām, lai tā būtu kā tīra Vides aizsardzības ministrija. Es nekādi nevaru piekrist Berķa kunga apsvērumiem, ka jāsaliek kopā , es tā atļaušos teikt, piesārņotājs ar inspektoru, pie tam, piesārņotājs augstākajā varas līmenī pats arī sevi inspicē. Nekur tas tā nevarētu notikt, tad īsta vides aizsardzība mums nevarētu būt.

Man ir priekšlikums (bet tas tikai blakus nāk): reģionālās attīstības daļu noņemt nost un pievienot klāt pie Ekonomikas ministrijas. Kādēļ? Tādēļ, ka mēs pieņēmām komisijas nosaukumu un funkcionālu saturu, ka tā ir Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās attīstības komisija. Tātad mums, ja mēs izrīkotos tā, kā es lieku priekšā, ministrijas funkcijas un nosaukums sakristu ar ļoti atbildīgas un lielas tautsaimnieciskās komisijas nosaukumu. Protams, būtu bijis labāk, ja tā nesauktos arī Ekonomikas ministrija un reģionālās attīstības ministrija, bet tad tā varētu saukties vēl labāk - Tautsaimniecības un reģionālās attīstības ministrija. Tas pilnīgi konsekventi atbilstu mūsu komisijas nosaukumam un arī pasvītrotu, ka tā nav ekonomika tikai šaurā nozīmē, tā ir ekonomika tautsaimnieciskā nozīmē. Rakstiski neesmu iesniedzis šādu priekšlikumu. Tas ir ekspromtā tikai paralēli Seiles kundzes ieteikumam, bet komisijai vienkārši iesaku ieklausīties.

Attiecībā uz Izglītības, kultūras un zinātnes ministriju, ja šāds lēmums arī tiks pieņemts, manuprāt, tad komisijai un tālāk autoriem vajadzētu padomāt, lai Kultūras ministrijai un Izglītības ministrijai būtu atsevišķi iekšējie departamenti, atdalīts iekšējais budžets un lai viena ministrijas jeb nozares daļa nenomāktu finansiāli jeb citādi otru, bet lai šīm nozarēm departamentu ietvaros būtu zināma autonomija. Paldies par uzmanību!

Priekšsēdētājs. Par 1.pantu runātāju vairāk nav. Tad, lūdzu, zvanu! Pāriesim pie balsojuma. Kolēģi, tagad mums būtu jālemj. Deputāte Kušnere un deputāts Kide izteica mutiski savus priekšlikumus, un es tos varu atkārtot. LNNK iesniedza rakstiski savus priekšlikumus. Uz 1.pantu neattiecas frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" iesniegumi. Tie tiks pavairoti, es ceru, ka tiks arī nobalsots, lai pavairotie dokumenti tiktu izdalīti. Bet kā mēs nolemsim šeit? Faktiski tad, kad darbojās kārtības rullis, netika pavairoti pie pantiem attiecīgie labojumi un balsoja, tos nolasot. Bet šeit mums būtu jālemj. It sevišķi tādā jautājumā, kas ir vienkāršs. Piemēram, deputāts Kide ierosina 3. - Ekonomikas un reģionālās attīstības ministrs. Ļoti vienkārši - "par" vai "pret". Deputāte Kušnere ierosināja (ja es nepareizi formulēju, tad, jūs, lūdzu, nāciet pie mikrofona) - Izglītības ministriju atsevišķi. LNNK ierosina - "Vides aizsardzības" un svītrot - "reģionālās attīstības". Lūdzu, par procedūru!

A.Panteļējevs ("Latvijas ceļš").

Es iesaku, ka mēs atbalstām šādu procedūru, ka mēs varam balsot arī par vienkāršiem mutiskiem priekšlikumiem, ko priekšsēdētājs mums nolasa.

Priekšsēdētājs. Varbūt tādā secībā, nevis kā tie iesniegti, bet lai šeit būtu kaut kāda loģiska secība - viens, divi, trīs, četri. Kides kunga priekšlikums ir pirmais. Nav iebildumu? Lūdzu, reģistrēsimies! Lūdzu rezultātu! 84. Atgādinu, ka tas ir Saeimas lēmums un ka mums ir vajadzīgas 43 balsis, lai būtu pieņemts šis priekšlikums. Pēc tam vēl balsosim par pantu kopumā. Nav iebilžu? Nav.

Lūdzu, balsosim par deputāta Kides ierosinājumu - 1.panta 3.apakšpunktu izteikt sekojošā redakcijā - "Ekonomikas un reģionālās attīstības ministrija..." Lūdzu rezultātu! Par - 36, pret - 43, atturas - 4. Nav pieņemts.

Nākamais ir deputātes Kušneres priekšlikums - Izglītības ministrija bez kultūras un zinātnes. Balsošanas režīmu! Balsosim! Lūdzu rezultātu! Par - 15, pret - 42, atturas - 27. Nav pieņemts šis priekšlikums.

Nākamais ir LNNK priekšlikums - 12.apakšpunktā svītrot "reģionālās attīstības ministrija", atstājot tikai "Vides aizsardzības". Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! 27 - par, 38 - pret, atturas - 20. Nav pieņemts.

Visi priekšlikumi ir nobalsoti. Lūdzu, balsosim par šo pantu projektā iesniegtajā redakcijā. Šā panta redakcija ir akceptēta.

Pārejam pie 2.panta. Rakstiski ir iesniegts LNNK ierosinājums. Vai apvienībai "Tçvzemei un brīvībai" ir pavairots! Vairojas.

Ja kāds vēlas vārdu par otro pantu, tad... Jā, Aristids Lambergs. Lūdzu! Debates par 2.pantu.

A.Lambergs (Latvijas Nacionālās neatkarības kustība).

LNNK frakcija proponē, ka tiek strīpots sekojošs teksts, tas ir, 2. un 3.daļa. Es nolasīšu to tekstu: "Ministru prezidents saziņā ar šā likuma 1,.pantā minēto var par attiecīgās ministrijas kompetencē ietilpstošās nozares vadītāju iecelt valsts ministru. Valsts ministrs savu nozari šajā ministrijā vada patstāvīgi, bet saziņā ar ministru".

Turpinājums. 3.pants: "Valsts ministrs ar padomdevēja tiesībām var piedalīties Ministru kabineta sēdēs, viņam ir balsstiesības tikai jautājumos, kas attiecas uz viņa nozari". Paldies. Lūdzam svītrot sekojošo nolasīto tekstu!

Priekšsēdētājs. Paldies jums. Deputāts Aleksandrs Kiršteins, lūdzu!

A.Kiršteins (Latvijas Nacionālās neatkarības kustība).

Godājamais priekšsēdētāj, godājamie deputāti! Faktiski pēc balsojuma par to, ka pēc pirmā lasījuma mēs nododam otrajam lasījumam, būtu vajadzīgs balsojums par procedūru. Lai kā te centās Riteņa kungs izskaidrot, kā ir bijis agrāk un kā ir tagad, es gribētu vēlreiz atgādināt, ka likumā "Par kabinetu" ir ierakstīti (un arī agrākas tas bija) tikai Ministru kabineta locekļi. Visi pārējie, kas nebija kabineta locekļi, vai tie bija sekretāri (tur bija visādi citādi arī, katram ministram bija sekretārs), tie ir ierakstīti, Riteņa kungs, pavisam citā likumā. Bet mēs nepretojamies pārāk un arī nerunājām šeit debatēs par šo jautājumu, jo es saprotu, ka mums ir jāiet uz priekšu. Tomēr es gribētu šeit pie otrā panta pamatot, kāpēc arī Aristids Lamberga kungs teica, ka vajag svītrot šo otro un trešo daļu.

Pirmkārt, saskaņā ar šo likumu jeb ar šā likuma 2.pantu varētu būt arī 1000 ministru. Ja jūs paņemat jebkuru Ministru kabineta iekārtas projektu, kas bija, teiksim, 1925.gadā, 1926.gadā, 1925.gada 1.aprīlī, piedošanu, vai attiecīgi ieviestie labojumi, teiksim, 1930.gada 5.februārī vai arī jau pēc parlamentārās iekārtas likvidēšanas - 1930.gada 7.maijā, visur ir precīzi norādīts. Citēju: "Bez iepriekšējā pantā paredzētajiem ministriem, Ministru prezidents vai aicināt kabinetā kā pilntiesīgu kabineta locekli vienu ministru bez portfeļa un ministra biedru ar balsstiesībām kabinetā". Ja tiek aicināti vairāki, viens vai divi, visur ir norādīts viņu skaits. Es piekrītu, ka šeit varētu rakstīt tādā formulējumā, kā ir rakstīts 1.panta pirmajā daļā, ka Ministru prezidents var aicināt vienu Ministra prezidenta biedru un vienu vai vairākus ministrus īpašiem uzdevumiem. Tad tas viss ir saskaņā ar šo Latvijas Satversmi. Viņi visi ir pilntiesīgi Ministru kabineta locekļi.

Starp citu, arī 1925.gada likumā vēlāk tika izdarīti labojumi, piemēram, 6.pantā - par uzticību Ministru kabinetam vai atsevišķiem ministriem. Vārds "ministriem" tika nomainīts ar vārdiem "kabineta locekli". Kabineta loceklis bija tas, kam bija pilnas balsošanas tiesības. Es vēlreiz uzsveru - tātad tie, kam ir šīs samazinātās balsošanas tiesības vai atsevišķās balsošanas tiesības, nav Ministru kabineta locekļi. Līdz ar to, ja mēs šeit neizsvītrojam šo otro un trešo daļu, kā mēs esam ierosinājuši, tad, protams, pirms šā balsojuma par otro pantu mēs pieprasīsim tādā gadījumā balsojumu par procedūru un jābalso divām trešdaļām saskaņā ar to, kā ir ierakstīts Latvijas Konstitūcijā. Ja ir ministrs, tad ir ministrs. Vienalga, es piekrītu.

Jā, es piekrītu, viņš varētu būt valsts ministrs, viņš varētu būt speciālais ministrs, bet ministrs kā pilntiesīgs Ministru kabineta loceklis, nevis, kā es teicu, ministrs ar pazeminātām balsstiesībām vai ministrs ar balsstiesībām vienā jautājumā. Nav tādu Ministru kabineta locekļu. Tas ir likums "Par Ministru kabinetu". Visi pārējie likumi to regulēs. Un Birkava kungs arī piekrita.

Atsevišķs likums par Ministru kabineta iekšējās uzbūves darbību var būt, vai, kā viņš agrāk saucās, teiksim, par ministriju darbību. Tur varētu būt dažādi, bet tie ir vairāki likumi, kas regulē. Ir vairāki. Paskatieties visus šos likumus! Ir ministru personīgie sekretāri. Viņi nekad nav bijuši šajā likumā "Par Ministru kabinetu". Man būtu lūgums arī tagad neputrot un izmest visu lieko ārā. Tad nav nekādas pretrunas ar šo Konstitūciju un tad nav vajadzīgs šis procesuālais balsojums un šīs divas trešdaļas. Pretējā gadījumā mums būs jābalso par divām trešdaļām un tad mums būs jāpieprasa saskaņā ar kārtības ruļļa 121.pantu arī papildu ziņas, ekspertīze no Universitātes, no juristiem utt. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs. Balsojums. Vairāk nav runātāju? Zvanu! Lūdzu reģistrēties! Rezultātu! 80. 41 balss ir vajadzīga, lai svītrotu, lai akceptētu priekšlikumu.

Balsosim par LNNK frakcijas ierosinājumu - 2.pantā svītrot 2. un 3.daļu. Lūdzu rezultātu! Par - 30, pret - 44, 6 - atturas. Nav šis priekšlikums pieņemts.

Nākošais iesniegums ir par 5.pantu. Lūdzu tribīnē par procedūru. Deputāts Kiršteins.

A.Kiršteins (Latvijas Nacionālās neatkarības kustība).

LNNK frakcija lūdz pusstundu pārtraukumu sakarā ar Konstitūcijas pārkāpumu. Mums ir iesniegts viss ar parakstiem, lai mēs varētu arī tādā gadījumā 121.pantā pieprasīt tos papildu materiālus, kas mums ir vajadzīgi. Pretējā gadījumā es saprotu, es nezinu, lai gan tas ir kārtības rullī, bet tad mums te vairs nav ko sēdēt.

Priekšsēdētājs. Godātais kolēģi, vispirms ir jāpabeidz šā panta izskatīšana, jo brīžiem liekas, ka jūs vadāt sēdi. Lūdzu, balsosim par 2.panta akceptu! Lūdzu rezultātu! Par - 47, pret - 23, 9 - atturas. Paldies. Pants ir akceptēts.

Tagad LNNK frakcijas iesniegums: "Lûdzu pusstundas pārtraukumu sakarā ar mēģinājumiem mainīt Satversmi". Lūdzu, vai kāds vēlas izteikties "par" vai "pret"? Nav. Lūdzu, balsosim par šo iesniegumu, par pusstundas pārtraukumu! Lūdzu rezultātu! 33 - par, 40 - pret, 11 - atturas. Nav pieņemts jūsu priekšlikums.

Lūdzu, izskatīsim 5.pantu! Vai kāds vēlas runāt par 5.pantu? Lūdzu! Par procedūru?

A.Endziņš ("Latvijas ceļš").

Par procedūru. Priekšsēdētāj, mums ir jāatklāj debates par to pantu, par kuru ir priekšlikumi, bet par 3. un 4., kur nav šo priekšlikumu, ir jānobalso.

Priekšsēdētājs. Godātais kolēģi Endziņ! Kur tas ir ierakstīts, ka ir jābalso par katru pantu? Ir pieļaujamas debates un balsošana par katru pantu. Es saprotu šo izteikumu tādā veidā, ka mēs debatējam un balsojam par tiem pantiem, kur ir attiecīgi labojumi vai grozījumi.

Lūdzu, par 5.pantu! Vai kāds vēlas izteikt savu viedokli? Ja vēl kāds deputāts vēlas atstāt zāli, tad dariet to, ja nē - tad es lūdzu reģistrēties kvorumam! Lūdzu rezultātu! 53. Tas ir kvorums. Turpināsim darbu!

Par 5.pantu, par labojumiem kāds vēlas runāt? Nevēlas. Bet tie ir iesniegti, tāpēc tie ir balsojami. Es tā saprotu. Vai ir kādi citi priekšlikumi? Nav. Lūdzu tad balsošanas režīmu! Bet pirms tam reģistrēsimies balsošanai. Lūdzu rezultātu! 47 reģistrējušies. Tas nav kvorums. Ja pēc zvana nebūs nākuši klāt deputāti, tad sēdes vadītājam būs jāpieņem lēmums par sēdi. Vairāk deputātu nav nākuši klāt. Vēlreiz reģistrēsimies! Lūdzu rezultātu! 50.

Kā vērtēsim šo situāciju? Kurš, lūdzu?

No zāles. Neizšķirti.

Priekšsēdētājs. Sēdes ir pilntiesīgas, ja tanīs piedalās vismaz puse deputātu. Kādi ir jautājumi šajā sakarā? Nav. Turpināsim sēdes darbu.

Par 5.pantu. Svītrot vārdus: "... norādot arī "valsts ministrs"". Lūdzu balsošanas režīmu!

Pēc tam par procedūru.

Balsosim ierosinājumu svītrot vārdus "norādot arī "valsts ministrs"". Lūdzu rezultātu! 1 - par, 39 - pret, atturas - 7. Nav akceptēts. Lūdzu 5.pantu akceptēt kopumā!

Rezultātu! Par - 48, pret - nav, 1 - atturas. Ir akceptēts.

Par procedūru, lūdzu, no tribīnes!

L.Laviņa ("Lîdztiesība").

Man ir jautājums Endziņa kungam: puse no 100 vai puse no 99?

Priekšsēdētājs. Turpināsim tālāk! 6.pantā svītrot vārdus: "... tajā skaitā valsts ministriem". Lūdzu, balsosim! Rezultāts: par - nav, 41 - pret, 6 - atturas. Nav pieņemts.

Par 6.pantu kopumā balsosim! Par tā akceptu piedāvātajā redakcijā. Rezultāts: 49 - par, pret - nav, 2 - atturas. Pants akceptēts.

Nākamais ir 7.pants. Ierosināts izteikt to šādā redakcijā: "... un tālāk pēc teksta", kurš jums ir izdalīts. Lūdzu balsot par LNNK ierosināto redakciju! Lūdzu rezultātus! Par - nav, 40 - pret, 8 - atturas. Paldies. Nav akceptēts.

Lūdzu balsot par 7.panta akceptu iesniegtajā redakcijā! Rezultāts: 47 - par, pret - nav, divi - atturas. Pants akceptēts.

Tālāk 9.pantā svītrot vārdus "un valsts ministri". Balsosim par LNNK ierosinājumu svītrot vārdus "un valsts ministri". Rezultāts: par - nav, 42 - pret, atturas - 9. Nav pieņemts šis labojums.

Par 9.pantu lūdzu balsot kopumā iesniegtajā redakcijā! Rezultāts: 49 - par, pret - nav, atturas - 1. Paldies.

Nākamais - 10.pants. Ierosinājums svītrot vārdus - "vai valsts ministrs". Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim! Rezultāts: 1 - par, pret - 40, 6 - atturas. Nav pieņemts šis labojums.

Lūdzu balsot par 10.pantu kopumā! Rezultāts: 49 - par, pret - nav, atturas - 1. Šis pants akceptēts kopumā.

12.pantu svītrot ierosina deputāti no LNNK. Lūdzu, balsosim! Rezultāts: par - nav, pret - 37, 6 - atturas. Nav pieņemts. Līdz ar to 12.pants paliek savā redakcijā.

Es atvainojos... Vēl pie 12.panta bija Māra Grīnblata priekšlikums papildināt, ka parlamentārais sekretārs nevar būt Saeimas deputāts. Balsosim par šo papildinājumu! Rezultāts: 3 - par, 36 - pret, 7 - atturas. Nav pieņemts.

Tagad balsosim par 12.panta akceptu iesniegtajā redakcijā! Rezultāts: 46 - par, pret - 1, atturas - 1. 12.pants ir akceptēts.

Godātie kolēģi, lai nebūtu nekādu pārpratumu, pirms mēs pārejam pie nākamā panta, lūdzu reģistrēties kvorumam! Lūdzu rezultātu! 47. Es atvainojos, ieslēdziet monitoru, vai tagad es reģistrējos? Neesmu. Reģistrējiet mani! Lūdzu zvanu! Lūdzu vēlreiz reģistrāciju kvorumam! Rezultāts: 49.

Godātais kolēģi, es jums jau dienā lūdzu, ja jums ir kādi jautājumi par procedūru, nāciet pie mikrofona, izsakiet savu viedokli!

A.Saulītis (Kristīgo demokrātu savienība).

Tikai kā vienu punktu, nekomentējot to, kas te notiek. Aivars Jerumanis ir piereģistrējies pēc šā saraksta kā nebalsojis. Ja jau viņš vienreiz no Kalifornijas nevarēja nobalsot, tad arī otrreiz to nevar izdarīt... (Sarunas zālē.)

Priekšsēdētājs. Jūsu apgalvojums, ka jūs šeit nebijāt klāt, deputāt Saulīti, neatbilst patiesībai, jo es redzēju, ka jūs visu laiku tagad bijāt zālē. Bet tad nevajag teikt, ka šeit nebijāt klāt...

Lūdzu balsu skaitīšanas komisijas priekšsēdētāju saskaitīt deputātus, kuri piedalās balsošanā, paceļot roku vai mandātu!

Priekšsēdētājs. Bet ir runa par tiem, kas reģistrējās. Zālē šeit ir ļoti daudzi.

No zāles. Runa ir par klātesošajiem.

Priekšsēdētājs. Es tam nepiekrītu, jo mēs paši nolēmām, ka klātesošie ir tie, kas reģistrējās.

No zāles skan iebildumi.

Priekšsēdētājs. Jā. Bet es kā sēdes vadītājs nevaru vienu sēdes daļu vadīt ar vieniem noteikumiem un citu ar otriem. Šeit runa ir par to, kad reģistrēties kvorumam. Mēs reģistrējāmies, un kvoruma mums nav. Un es lūdzu deputātus pacelt roku vai mandātu, kuri reģistrējās, un lūdzu jūs saskaitīt, cik ir pacelto mandātu vai pacelto roku.

I.Silārs. Tādā gadījumā 32 plus 19 ir 51.

Priekšsēdētājs. Vēlreiz, Silāra kungs, tikai mieru. (Silārs kaut ko skaita zālē). 50. Kvorums. Turpināsim darbu! Vai jūs neatļautu tomēr pārbaudīt arī mūsu balsošanas mašīnu? Reģistrējoties kvorumam, nospiediet jebkuru podziņu. Lūdzu, ieslēdziet reģistrācijas režīmu! Deputāt Saulīti, vai Jerumaņa pultī ir ieslēgta podziņa? Paldies. Lūdzu rezultātu! 50. Turpināsim darbu!

Tālākais ir trešā nodaļa, 21.pants.

Godātie kolēģi! Ja es redzēšu, ka deputāti atstāj zāli, es momentā lūgšu kvorumu pārbaudīt. Ja kādam ir jāatstāj zāle un grib pārtraukumu, lūdzu, iesniedziet tādu lūgumu, tad arī nobalsosim par pārtraukumu. Ja ne, nekādu kafijas paužu, lūdzu - uz priekšu, jo citi priekšlikumi nav iesniegti.

21.pants. Ir iesniegts LNNK labojums. Lūdzu, balsosim par šo labojumu! Lūdzu rezultātu! Nav pieņemts. Balsosim kopumā par 21.pantu! Par 21.pantu kopumā iesniegtajā redakcijā. Lūdzu rezultātu! 46 - par, pret - nav, atturas - 1. Pieņemts.

Nākamais ir 24.pants. LNNK deputātu iesniegtais priekšlikums ir 24.panta otro teikumu izteikt LNNK deputātu iesniegtajā redakcijā. Lūdzu, balsosim par šo redakciju! Lūdzu rezultātu! Par - 40, 2 - pret, atturas - 4. Šī redakcija pieņemta.

Lūdzu, balsojam par 24.pantu kopumā ar jau akceptēto labojumu! Lūdzu rezultātu! 47 - par, 1 - pret, atturas - nav. Pieņemts.

25.pants. Svītrot ierosina LNNK deputāti. Lūdzu, balsosim! Lūdzu rezultātu! Nav pieņemts. 42 - pret, 7 - atturas. 25.pants paliek piedāvātajā redakcijā.

28.pants. Lūdzu, balsosim par LNNK ieteikto redakciju! Lūdzu rezultātu! 1 - par, 39 - pret, 7 - atturas. Nav pieņemts.

Lūdzu, balsosim par 28.panta redakciju, kuru ir iesnieguši likumprojekta autori! Lūdzu rezultātu! 42 - par, 1 - pret, 2 - atturas. Nav pieņemts. Es atvainojos, 28.pants pieņemts autora piedāvātajā redakcijā.

Nākamais ir 29.pants. LNNK deputātu redakcija. Lūdzu, balsosim! Lūdzu rezultātu! 5 - par, pret - 28, 13 - atturas. Nav pieņemts.

29.pantu balsosim kopumā redakcijā, kuru iesnieguši projekta autori. Lūdzu rezultātu!

Es atvainojos, ne katrs no tiem slēdžiem tā var darboties tur. Tāpēc, lūdzu, nevajadzētu tā darīt.

Lūdzu rezultātu! 46 - par, pret - nav un atturas - 3. Ir akceptēts.

Es ļoti atvainojos žurnālistu kungiem, bet deputāti vienkārši ierosināja, ka šī spilgtā gaisma esot ļoti nogurdinoša, un tā tika izslēgta.

30.pants. Lūdzu, balsosim par LNNK deputātu redakciju!

Lūdzu rezultātu! 3 - par, pret - 34, atturas - 11. Nav pieņemts.

Vēl ir Māra Grīnblata priekšlikums. Lūdzu uzmanību! 30.panta nobeigumā aizstāt vārdus "izņemot kooperatīvās sabiedrības" ar vārdiem "izņemot zemnieku saimniecības". Balsosim par šo ierosinājumu! Rezultāts: 44 - par, 1 - pret, 2 - atturas. Ir akceptēts šis ierosinājums.

Lūdzu, balsosim par 30.pantu kopumā ar jau akceptēto priekšlikumu "izņemot zemnieku saimniecības" nobeigumā. Vienu sekundīti! Lūdzu rezultātu! Tablo redzams, ka deputāts Piebalgs nebalsoja. Jūsu balss ir "par"? Viena balss papildus "par". 47.

Vai ir vēl kādi ierosinājumi par konkrēto likumprojektu?

Lūdzu, deputāt Lagzdiņ!

J.Lagzdiņš ("Latvijas ceļš").

Man ir par procedūru.

Priekšsēdētājs. Lūdzu!

J.Lagzdiņš. Uz atsevišķas lapas tika izdalīti četri komisijas priekšlikumi, kurus komisija bija akceptējusi. Man tagad ir jautājums komisijas priekšsēdētājam, vai tie ir iekļauti šā likumprojekta redakcijā?

Priekšsēdētājs. Godātie kolēģi! Man bija saruna ar projekta autoriem, un projekta autori apstiprināja, ka, iesniedzot jaunajā redakcijā šo likumprojektu, viņi arī iesniedza labojumus pie tā. Šeit, nosaucot balsojumus, es lūdzu balsot par projekta iesniedzēju redakciju. Jā. Tāda pati situācija mums bija arī vakar, kad projekta autori bija iesnieguši savu dokumentu un klāt labojumu un uzskatīja to kā vienotu dokumentu. Ja mans konstatējums nav pareizs, tad, lūdzu, izsakiet citu viedokli! Nav citu viedokļu. Tad mēs varam pāriet pie balsošanas par likumprojekta akceptu kopumā otrajā lasījumā.

Lūdzu reģistrēties pirms balsošanas, nospiežot, vienalga, kuru pogu. Rezultāts: 50.

Balsosim par likumprojekta akceptu otrajā lasījumā. Rezultāts: par - 48, pret - nav, 2 - atturas. Pieņemts kopumā šis likumprojekts. Vai ir kādi paziņojumi? Lūdzu tribīnē!

A.Panteļējevs ("Latvijas ceļš").

Es atvainojos, priekšsēdētāj, faktiski man būtu priekšlikums nākamo sēdi sasaukt otrdien 12.00. Tas tā kā nepiederas pie paziņojumiem, bet es tādu priekšlikumu izvirzu. Sasaukt nākamo plenārsēdi (acīmredzot ārkārtējo, jo tagad mums visas ir ārkārtējās) otrdien pulksten 12.00.

Priekšsēdētājs. Vai ir citi priekšlikumi? Lūdzu, deputāt Krastiņ!

A.Krastiņš (Latvijas Nacionālās neatkarības kustība).

Man būtu priekšlikums sasaukt šo sēdi otrdien pulksten 10.00, lai neatkārtotos variants, ka vēlā vakara stundā ir nepārtraukti balsojumi par starpbrīžiem, par pārtraukumiem vai tamlīdzīgi. Es domāju, ka pilnīgi normāli var sākt darbu 10.00. Arī frakcijām pietiktu laika izspriest rītdien, pirmdien un otrdien no rīta. Paldies.

Priekšsēdētājs. Vienu sekundīti. Jūs noņemat savu priekšlikumu? Divi priekšlikumi. Viens - sākt sēdi otrdien pulksten 12.00, otrs priekšlikums - pulksten 10.00. Par katru no tiem jābūt balsojušiem pusei no klātesošajiem. Tiks pieņemts tas priekšlikums, kas, ievērojot šo noteikumu, saņems balsu vairākumu. Pirmais - otrdien pulksten 12.00. Rezultāts: 47 - par, 2 - pret, 4 - atturas. Paldies.

Otrs priekšlikums - pulksten 10.00.

Lūdzu palikt uz vietas! Vēl vienu balsojumu mums vajadzēs. Ir deputātu iesniegums. Rezultāts. Paldies. Vairākumu gūst priekšlikums par plenārsēdi otrdien pulksten 12.00. Līdz ar to sēde otrdien pulksten 12.00.

Vārds paziņojumam Saeimas sekretāram deputātam Daudišam, ja varētu lūgt kolēģus. Tas būs ļoti īsi, bet būs vajadzīgs balsojums.

I.Daudišs ("Latvijas ceļš").

Godātie kolēģi! Šodien vienā no starpbrīžiem notika Prezidija sēde. Par to, kādi jautājumi tiks izskatīti, mēs rakstiski informēsim nākamajā sēdē, bet par vienu jautājumu man tagad ir jāinformē. Proti, deputāts Zīgerists iesniedza lūgumu, lai viņam atļautu nepiedalīties sēdēs 3 mēnešus sakarā ar to, ka viņš ir slims un viņam jāārstējas sanatorijā. Kārtības ruļļa 12.pants saka, ka deputāta atvaļinājuma lūgumu Prezidijs iesniedz līdz ar savu atzinumu Saeimas izlemšanai. Prezidijs izskatīja, un Prezidija atzinums ir, ka atvaļinājums Zīgerista kungam ir piešķirams. Tālāk tas ir jāizlemj Saeimai. Kāds ir Saeimas viedoklis?

Priekšsēdētājs. Paldies. Par šo paziņojumu var izteikties viens "par, viens "pret". Ja procedūras jautājums... Kam, lūdzu? Ja ir pārkāpta procedūra vai kas cits, tad nāciet tribīnē un pasakiet, bet tādi jautājumi nav paredzēti, kā es saprotu. Var, ja?

I.Silārs. Tieši atbilstoši kārtības rullim ir sacīts, ka var. 11.pants nosaka, ka izbraukt uz laiku, kas ilgāks par vienu nedēļu, vai biežāk nekā divas reizes sesijas laikā, deputāts var tikai, izprasot atvaļinājumu. Pēc šā iesnieguma es neredzu, ka šis pieminētais deputāts būtu izprasījis atvaļinājumu. Viņš ir iesniedzis vienkārši informāciju, ka viņš izbrauc. Ja godājamais Prezidijs ir lēmis piešķirt viņam atvaļinājumu, tad man ir jautājums, kāds atvaļinājums un cik garš pienākas deputātam un uz cik ilgu laiku godājamais Prezidijs ir paredzējis piešķirt šo atvaļinājumu?

Priekšsēdētājs. Godātie kolēģi, mēs, lemjot šo jautājumu, vadījāmies tikai no humāniem apsvērumiem. Ja deputāts paziņo, ka viņš ir slims un ka viņam vajag braukt un ārstēties sanatorijā, tad Prezidijs lēma, piešķirot atvaļinājumu, bet Saeimai tas ir jāakceptē vai jānoraida.

I.Silārs. Skaidrs. Es tikai atkārtoju vēlreiz. Kārtības rullī ir teikts, ka viņam ir jāprasa atvaļinājums. No mums izdalītā dokumenta es neredzu, ka viņš to būtu prasījis.

Priekšsēdētājs. Līdz ar to jūsu priekšlikums ir... Vai vēl kāds vēlas runāt? Godātie kolēģi! Vienu sekundīti! Nobalsosim, jo man par kvorumu tūlīt ir jālemj. Lūdzu kvoruma balsojumu! Es atvainojos, tā ir reģistrācija. Lūdzu rezultātu! 58. Nē, kolēģi, tas ir ļoti saprotams, jo zālē jau, kā jūs saprotat, bija daudz vairāk deputātu nekā tie, kuri piedalījās balsošanā.

Lūdzu, balsosim par Prezidija atzinumu piešķirt deputātam Zīgeristam atvaļinājumu, sākot no rītdienas. Lūdzu rezultātu! 48 - par, pret - 2, atturas - 8. Lēmums pieņemts.

Tātad nākamā plenārsēde ir otrdien pulksten 12.00.

Stenogrammu parakstījušas:

Redaktore: R.Šterna

Mašīnrakstītāja: B.Stukas

Korektore: S.Stikute.