Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs
Gundars Daudze.
Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Sākam
Saeimas 2008.gada 6.novembra sēdi.
Pirms mēs sākam izskatīt apstiprināto darba kārtību, mums ir
jālemj par iespējamu grozījumu šodienas sēdes darba kārtībā, jo ir saņemts piecu
deputātu – Kučinska, Kalvīša, Strazdiņa, Dalbiņa un Pētersones –
iesniegums ar lūgumu izdarīt izmaiņas šodienas sēdes darba kārtībā un sadaļā
„Prezidija ziņojumi” iekļaut šo pašu deputātu iesniegto likumprojektu „Grozījumi
Latvijas Nacionālās operas likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? (No zāles:
„Nav!”) Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.
Un tā, godātie kolēģi, sākam izskatīt apstiprināto darba
kārtību. Sākam ar sadaļu „Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem”.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” nodot Juridiskajai komisijai un
noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti
neiebilst.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Eiropas
teritoriālās sadarbības grupu likums” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības
komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi?
Deputāti neiebilst.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi
likumā „Par nodokļiem un nodevām”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu)
komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Budžeta un
finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija.
(No zāles dep. K.Leiškalns: „Mums jau ir tāds!”)
Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Oskaram Spurdziņam!
O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).
Kolēģi! Tā kā šis un daļa nākamo valdības iesniegto
likumprojektu ir saistīti ar administratīvi teritoriālo reformu, es lūdzu Valsts
pārvaldes un pašvaldības komisiju noteikt par atbildīgo komisiju.
Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret atbildīgās
komisijas maiņu? Deputāti neiebilst. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija tiek
noteikta par atbildīgo komisiju.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi
Enerģētikas likumā” nodot Tautsaimniecības komisijai un noteikt, ka tā ir
atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi?
Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Oskaram Spurdziņam!
O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).
Kā jau es minēju, lūdzu arī šo likumprojektu nodot Valsts
pārvaldes un pašvaldības komisijai kā atbildīgajai komisijai.
Sēdes vadītājs. Un tajā pašā laikā arī Tautsaimniecības
komisijai…
O.Spurdziņš. Jā!
Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka šis
likumprojekts tiek nodots arī Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka
tā ir atbildīgā komisija, bet Tautsaimniecības komisija paliek kā otra komisija, kas
strādās ar šo likumprojektu? Deputāti neiebilst. Tātad likumprojekts „Grozījumi
Enerģētikas likumā” tiek nodots Tautsaimniecības komisijai un Valsts pārvaldes un
pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi
Valsts prezidenta ievēlēšanas likumā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt,
ka tā ir atbildīgā komisija.
Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Oskaram Spurdziņam!
O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).
Es lūdzu šo likumprojektu kā atbildīgajai komisijai nodot Valsts
pārvaldes un pašvaldības komisijai.
Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka par
atbildīgo tiek noteikta Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija? (No zāles:
„Nē! Nav!”) Deputāti neiebilst. Vai ir nepieciešams šo likumprojektu nodot
arī Juridiskajai komisijai, kā tas bija paredzēts Prezidija atzinumā? Vai deputātiem
nav iebildumu pret to, ka tiek mainīta atbildīgā komisija un ka Juridiskā komisija
vairs neskata šo likumprojektu? Deputāti neiebilst. Tātad šis likumprojekts tiek
nodots Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā
komisija.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi
likumā „Par Latvijas valsts karogu”” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt,
ka tā ir atbildīgā komisija.
Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Oskaram Spurdziņam!
O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).
Es piedāvāju šim likumprojektam par atbildīgo noteikt Valsts
pārvaldes un pašvaldības komisiju.
Sēdes vadītājs. Jā, es saprotu, ka šis likumprojekts ir saistīts
ar administratīvi teritoriālo reformu. Līdz ar to – vai deputātiem ir iebildumi pret
to, ka šis likumprojekts tiek nodots tikai Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai,
nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija? Deputāti neiebilst.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi
likumā „Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms pašvaldību vēlēšanām””
nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā
komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi
Valsts probācijas dienesta likumā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā
ir atbildīgā komisija.
Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Oskaram Spurdziņam!
O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).
Es atkal lūgšu šo likumprojektu kā atbildīgajai nodot Valsts
pārvaldes un pašvaldības komisijai.
Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi, ka šis likumprojekts
tiek nodots Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā
komisija? Deputāti neiebilst.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi
Teiču dabas rezervāta likumā” nodot Agrārās, vides un reģionālās politikas
komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi?
Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Oskaram Spurdziņam!
O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).
Arī šie grozījumi likumā ir saistīti ar administratīvi
teritoriālo reformu, tāpēc ir lūgums nodot šo likumprojektu Valsts pārvaldes un
pašvaldības komisijai kā atbildīgajai komisijai.
Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka šis
likumprojekts tiek nodots tikai Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka
tā ir atbildīgā komisija? Deputāti neiebilst.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi
Muzeju likumā” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un noteikt, ka
tā ir atbildīgā komisija.
Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Oskaram Spurdziņam!
O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).
Arī šo likumprojektu lūdzu nodot kā atbildīgajai Valsts pārvaldes
un pašvaldības komisijai.
Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka šis
likumprojekts tiek nodots tikai Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka
tā ir atbildīgā komisija? Deputāti neiebilst.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi
likumā „Par policiju”” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas
novēršanas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.
Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Oskaram Spurdziņam!
O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).
Kolēģi, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija nealkst skatīt
visus šos likumprojektus pēc būtības, bet, tā kā šie paredzamie Ministru kabineta
grozījumi ir sasaistīti ar administratīvi teritoriālo reformu, tad es lūdzu arī šo
likumprojektu kā atbildīgajai nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai.
Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ja šis
likumprojekts tiek nodots tikai Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka
tā ir atbildīgā komisija? Deputāti neiebilst.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums
Repatriācijas likumā” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un
noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Oskaram
Spurdziņam!
O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).
Arī šo likumprojektu lūdzu nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības
komisijai un noteikt to par atbildīgo komisiju.
Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka šis
likumprojekts tiek nodots tikai Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka
tā ir atbildīgā komisija? Deputāti neiebilst.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums
likumā „Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu
un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu”” nodot Juridiskajai komisijai
un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.
Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Oskaram Spurdziņam!
O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).
Arī šis likumprojekts ir no tās sērijas, kas saucas administratīvi
teritoriālās reformas likumprojektu pakete, tāpēc lūdzu šo likumprojektu kā
atbildīgajai nodot tikai Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai.
Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka šis
likumprojekts tiek nodots tikai Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka
tā ir atbildīgā komisija? Deputāti neiebilst.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi
Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu
izmantošanas pabeigšanas likumā” nodot Tautsaimniecības komisijai un noteikt, ka
tā ir atbildīgā komisija.
Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Oskaram Spurdziņam!
O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).
Arī šis likumprojekts, šie grozījumi saistās ar administratīvi
teritoriālo reformu, un ir lūgums šo likumprojektu nodot Valsts pārvaldes un
pašvaldības komisijai un noteikt to par atbildīgo komisiju.
Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka šis
likumprojekts tiek nodots tikai Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai? Deputāti
neiebilst.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Kučinska, Kalvīša, Strazdiņa,
Dalbiņa un Pētersones iesniegto likumprojektu „Grozījumi Latvijas Nacionālās
operas likumā” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un noteikt, ka
tā ir atbildīgā komisija.
Vai deputātiem ir iebildumi? Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam
Jānim Strazdiņam!
J.Strazdiņš (ZZS).
Es lūdzu arī Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju iesaistīties
šā likumprojekta izskatīšanā.
Sēdes vadītājs. Vai ir iebildumi pret to, ka šis likumprojekts tiek
nodots Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Izglītības, kultūras un zinātnes
komisijai, nosakot, ka Izglītības, kultūras un zinātnes komisija… (No zāles:
„Jā!”) Nu, Budžeta komisija iebilst.
Tā kā ir dažādi viedokļi, vispirms mums jābalso par to, vai šis
Prezidija atzinums jeb ierosinājums tiek papildināts arī ar Budžeta komisiju. (No
zāles dep. K.Leiškalns: „Nevajag!”) Lūdzu zvanu! Balsosim par to, vai šis
likumprojekts tiek nodots arī Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai. Lūdzu
balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 15, pret – 36, atturas – 10. Šis
likumprojekts netiek nodots Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai. Vai deputātiem ir
iebildumi pret to, ka šis likumprojekts tiek nodots Izglītības, kultūras un zinātnes
komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija?
Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu
Kučinska, Kalvīša, Strazdiņa, Dalbiņa un Pētersones iesniegtā likumprojekta
„Grozījumi Latvijas Nacionālās operas likumā” nodošanu Izglītības, kultūras un
zinātnes komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 56, pret – 10, atturas – nav. Likumprojekts nodots
Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.
Godātie kolēģi! Sākam skatīt nākamo darba kārtības sadaļu
„Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana
no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”. Lēmuma projekts „Par Andra
Pešudova iecelšanu par Rīgas rajona tiesas tiesnesi”.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāte Inese Šlesere.
I.Šlesere (LPP/LC frakcija).
Labrīt, godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Saeimas Juridiskā
komisija ir izskatījusi un aizklātā balsojumā vienbalsīgi atbalstījusi lēmuma
projektu „Par Andra Pešudova iecelšanu par Rīgas rajona tiesas tiesnesi”. Lūdzu
kolēģus atbalstīt šo lēmuma projektu.
Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu
„Par Andra Pešudova iecelšanu par Rīgas rajona tiesas tiesnesi”! Atgādinu, ka
balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 65, pret – 1, atturas – nav. Lēmums pieņemts.
Lēmuma projekts „Par Gunāra Strucinska iecelšanu par Ludzas
rajona tiesas tiesnesi”.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāte Inese Šlesere.
I.Šlesere (LPP/LC frakcija).
Godātie kolēģi! Saeimas Juridiskā komisija ir izskatījusi un
aizklātā balsojumā vienbalsīgi atbalstījusi lēmuma projektu „Par Gunāra
Strucinska iecelšanu par Ludzas rajona tiesas tiesnesi”. Lūdzu kolēģus atbalstīt
šo lēmuma projektu.
Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu
„Par Gunāra Strucinska iecelšanu par Ludzas rajona tiesas tiesnesi”! Atgādinu, ka
balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 73, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.
Lēmuma projekts „Par Ivetas Stuberovskas iecelšanu par Rīgas
pilsētas Centra rajona tiesas tiesnesi”.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāte Inese Šlesere.
I.Šlesere (LPP/LC frakcija).
Godātie kolēģi! Saeimas Juridiskā komisija ir izskatījusi un
aizklātā balsojumā vienbalsīgi atbalstījusi arī lēmuma projektu „Par Ivetas
Stuberovskas iecelšanu par Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas tiesnesi”. Lūdzu
kolēģus atbalstīt arī šo lēmuma projektu.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Ivetas Stuberovskas
iecelšanu par Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas tiesnesi”! Atgādinu, ka balsojums
ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 69, pret – 1, atturas – nav. Lēmums pieņemts.
Nākamais darba kārtības punkts – deputātu Čepānes, Seiles,
Kalnietes, Šadurska, Laicāna, Lāča, Štokenberga, Pabrika, Rībenas un Orlova
pieprasījums Ministru prezidentam Ivaram Godmanim „Par valsts un pašvaldību
kapitālsabiedrību padomes un valdes locekļu skaitu, to atalgojumu un kompensācijām”.
Pieprasījumu komisijas vārdā – deputāts Augusts Brigmanis.
A.Brigmanis (ZZS frakcija).
Labrīt, kolēģi! Deputāti izskatīja mūsu kolēģu pieprasījumu.
Sēdē piedalījās arī premjers. Viņš informēja par situāciju šajā jautājumā un
par to, kādi pasākumi tiks veikti nākotnē. Pieprasījumu komisija vienojās, ka pie
šā pieprasījuma satura mēs atgriezīsimies Pieprasījumu komisijas sēdē janvārī.
Šobrīd mēs arī kopīgi nolēmām noraidīt šo pieprasījumu.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Sākam debates. Vārds debatēs deputātei Ilmai Čepānei.
I.Čepāne (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).
Labrīt! Godātais priekšsēdētāja kungs! Godātais Prezidij!
Godātie deputāti! Kā jau parasti šajā Saeimā pieņemts, arī šodien Augusts
Brigmaņa kungs paziņoja, ka pieprasījums „Par valsts un pašvaldību
kapitālsabiedrību padomes un valdes locekļu skaitu, to atalgojumu un kompensācijām”
Pieprasījumu komisijā ir ticis noraidīts.
Un, pirmkārt, ievērojot viņa uzstāšanos, es gribētu pakavēties
pie pieprasījuma izskatīšanas vēstures. Pieprasījumu komisijā tas tika skatīts,
Brigmaņa kungs, divas reizes. Pirmo reizi – 29.oktobrī, kad uz sēdi nebija ieradies
premjers, kad uz sēdi nebijāt ieradies jūs, Brigmaņa kungs, un arī jūsu vietniece
Zommeres kundze. Otro reizi šis pieprasījums tika skatīts pagājušās sēdes pirmajā
starpbrīdī, aptuveni 20 minūtes, kad premjers, būdams ļoti nevaļīgs, paziņoja, ka
viņš varot atbildēt īsi, jo viņam neesot tik daudz laika klausīties.
Otrkārt. Šā pieprasījuma sakarā saņemtā informācija ir ļoti
virspusēja un nepilnīga. Ministru prezidenta atbildē tiek minēts, ka Latvijā esot 134
kapitālsabiedrības, kurās kapitāldaļas pieder valstij, un 552 kapitālsabiedrības,
kurās kapitāldaļas pieder pašvaldībām. Tātad kopā pavisam ir 686
kapitālsabiedrības. Saskaņā ar Uzņēmumu reģistra datiem, kā norāda tieslietu
ministrs, tajās ir 1247 valdes locekļi un 614 padomes locekļi. Bez tam šīs
kapitālsabiedrības apkalpojot 117 tā saucamie kapitāldaļu turētāju pārstāvji un
atbildīgās amatpersonas, kuru pamatdarba vieta ir tiešā pārvaldes iestāde.
Saistībā ar turētājiem informācija netika saņemta no Satiksmes ministrijas,
Tieslietu ministrijas un Vides ministrijas. Taču, godātie kolēģi, es gribētu
pievērst jūsu uzmanību tam apstāklim, ka tieslietu ministrs norāda, ka pielikumā
pievienotais saraksts, iespējams, ir nepilnīgs. Jo, atsaucoties uz Komerclikuma normām,
virkne akciju sabiedrību Uzņēmumu reģistram neiesniedzot akcionāru sarakstu. Un
tāpēc neesot iespējams apkopot precīzu informāciju par visām komercsabiedrībām,
kurās valstij un pašvaldībām pieder kapitāldaļas. Līdz ar to mums nākas secināt,
ka valsts pārvalde nav pietiekami informēta par šādu kapitālsabiedrību skaitu.
Treškārt. Arī informācija par iztērētajiem naudas līdzekļiem
šo padomju un valžu locekļu, kā arī turētāju un darbinieku atalgošanai un
kompensācijām ir neprecīza. Kā atbildi uz jautājumu par to, cik lieli naudas
līdzekļi ir bijuši nepieciešami 2007.gadā, lai valžu un padomju locekļiem
nodrošinātu noteikto ikmēneša atlīdzību un kompensācijas, komisija no Godmaņa
kunga ir saņēmusi tikai informāciju par septiņām ministrijām, proti, par
Aizsardzības ministriju, Ārlietu ministriju, Finanšu ministriju, Izglītības un
zinātnes ministriju, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministriju,
Veselības ministriju un Zemkopības ministriju. Runājot par pārējām ministrijām,
mēs zinām, ka Ekonomikas ministrijas pārziņā ir Privatizācijas aģentūra, Kultūras
ministrijas pārziņā ir „Jaunie „Trīs brāļi””, bet par Labklājības
ministriju, Tieslietu ministriju, Iekšlietu ministriju, Satiksmes ministriju un vēl
dažām citām ministrijām informācija vispār mums netika sniegta.
Un tāpēc, godātie kolēģi, atļaujiet nedaudz pakavēties pie
Satiksmes ministrijas pārziņā esošajām uzņēmējsabiedrību valdēm un padomēm.
Satiksmes ministriju es izvēlējos galvenokārt tāpēc, ka Valsts
kontrole šā gada 28.aprīļa ziņojumā ir norādījusi, ka 2007.gadā valsts
kapitālsabiedrībās, kuru kapitāldaļu turētāja ir Satiksmes ministrija, valdes
priekšsēdētājam un valdes locekļiem ir piešķirta atlīdzība 238 976 latu
apmērā papildus normatīvajā aktā noteiktajai atlīdzībai. Bez tam valdes locekļiem
ir izmaksātas neadekvātas atlaišanas kompensācijas 413 208 latu apmērā. Tas ir
tikai vienā – Satiksmes ministrijā.
Un, kā zināms, atkarībā no kapitālsabiedrības lielumu
raksturojošiem kritērijiem padomes locekļu skaits var būt no 3 līdz 11, bet valdes
locekļu skaits – no 3 līdz 7 cilvēkiem. Satiksmes ministrs Šlesera kungs, nosakot
padomju un valžu locekļu skaitu, ir izmantojis normatīvajos aktos paredzētās
maksimālās iespējas. Šīs ministrijas pārziņā esošajās valsts kapitālsabiedrību
valdēs un padomēs ir ieceltas vairāk nekā simts personas. Un nosacīti – neviens
likums to neparedz – šīs padomes es gribētu… šīs personas es varētu sadalīt
trijās grupās.
Pirmajā grupā, ja mēs vērojam Satiksmes ministriju, ietilpst
lielākoties Latvijas Pirmās partijas un „Latvijas Ceļa” politiķi, kuri
startējuši Saeimas vai pašvaldību vēlēšanās, bet nav ievēlēti un kurus
plašsaziņas līdzekļi mēdz dēvēt par „caurkritušajiem politiķiem”. Lielāko
daļu jūs no viņiem jau zināt.
Tikai daži piemēri. Piemēram, Krišjānis Peters. Viņam, spriežot
pēc pagājušajā gadā Valsts ieņēmumu dienestam iesniegtās deklarācijas, Šlesera
kunga „paspārnē” ir bijuši septiņi amati. Šis ministra padomnieks ir bijis
padomes priekšsēdētājs trijās valsts akciju sabiedrībās un padomes loceklis arī
trijās kapitālsabiedrībās. Un gada kopējie ienākumi viņam pārsniedz 90 tūkstošus
latu.
Vairākās valsts akciju sabiedrību padomēs ir iekārtota Jevgenija
Stalidzāne, Andrejs Naglis, Kārlis Greiškalns, Juris Šmits, Arnis Luhse, Pāvels
Maksimovs, Armīns Sproģis un tā tālāk.
Otrā grupa. Ministram Šlesera kungam un premjeram, teiksim,
pietuvinātās personas. Piemēram, sabiedrības uzmanību ieguvušais Dainis Liepiņš,
uzņēmējs, ir darbojies septiņās padomēs un valdēs, tostarp gan Satiksmes
ministrijas kapitālsabiedrību padomēs, gan valsts akciju sabiedrības „Latvijas
Valsts meži” padomē, gan Rīgas Brīvostas pārvaldē. Un viņš 2007.gadā valsts un
pašvaldību kapitālsabiedrībās atalgots vairāk nekā ar 111 tūkstošiem latu.
Vēl viens piemērs no šīs grupas. Vakar ļoti lielu publicitāti
sakarā ar iespējamo līdzdalību maluzvejniecībā ieguva satiksmes ministra bijušais
padomnieks Lauris Dripe. Šis jaunais censonis pagājušajā gadā ir bijis padomes
priekšsēdētājs četrās valsts akciju sabiedrībās – Ceļu satiksmes drošības
direkcijā, Valsts informācijas tīklu aģentūrā, Elektronisko sakaru direkcijā un
Latvijas Valsts radio un televīzijas centrā. Bez tam viņš ir paspējis vēl būt arī
par padomnieku valsts akciju sabiedrībā „Starptautiskā lidosta „Rīga””, gadā
kopā saņemot gandrīz četras reizes vairāk nekā pats satiksmes ministrs.
Un beidzot par trešo grupu, kurā ietilpst citu koalīcijas partneru
ievērojamākie politiķi vai partiju ietekmes sfērā esošie lielo kapitālsabiedrību
valdes priekšsēdētāji.
Neskatoties uz ļoti ievērojamo atalgojumu šajās īpaši lielajās
valsts akciju sabiedrībās (šis atalgojums ir 80 līdz 130 tūkstoši latu gadā), viņi
blakus tam vēl ieņem padomes priekšsēdētāja vai valdes locekļu amatus citās valsts
akciju sabiedrībās.
Atļaujiet minēt tikai divus piemērus. Rīgas Brīvostas prezidents
Leonīds Loginovs ir vēl arī „Latvijas Dzelzceļa” padomes priekšsēdētājs un
padomes loceklis Latvijas Jūras administrācijā. Savukārt Tautas partijas biedrs valsts
akciju sabiedrības „Valsts nekustamie īpašumi” valdes priekšsēdētājs Māris
Kaijaks, kura alga ir vairāk nekā 68 000 latu gadā šajā valsts akciju
sabiedrībā, ir vēl arī valsts akciju sabiedrības „Latvijas Gaisa satiksme”
padomes loceklis.
Godātie kolēģi! Pats par sevi tas apstāklis, ka valstij vai
pašvaldībām piederošajās kapitālsabiedrībās pastāv politiskā uzraudzība, nav
nekas neparasts. Daudzās valstīs pastāv šāda prakse. Taču tiesiskā un
demokrātiskā valstī nav pieļaujams tas, ka šo valsts vai pašvaldību
kapitālsabiedrību valdes un padomes kalpo kā politisko partiju finansēšanas avots.
Par to mēs varam pārliecināties, papētot kaut vai KNAB mājaslapu, kur kopš 2002.gada
ir redzami visi ziedotāji. Par to mēs varam pārliecināties, iepazīstoties ar
nevalstisko organizāciju pētījumiem. Laika trūkuma dēļ par to es izvērsti nevaru
runāt. Es atgādināšu tikai to, ka iepriekš minētais Māris Kaijaks Tautas partijai
ir ziedojis 33 000 latu, bet Liepiņš Latvijas Pirmās partijas un „Latvijas
Ceļa” apvienībai – vairāk nekā 65 000 latu. Starp citu, 5000 latu viņš
šīs partijas kasē ir „ieripinājis” pirms nepilna mēneša. Grūti, protams, ir
pierādīt, bet, tā kā ir noteikti ziedojumu griesti (jūs tos zināt – 10 000
latu gadā), iespējams, ka padomēs un valdēs saņemtie līdzekļi partijām tiek nodoti
caur trešajām personām, kas citādi no savas kabatas neizvilktu ne latu. Līdz ar to
pozīcijas partijas atrodas nesalīdzināmi labākā materiālajā situācijā nekā
opozīcijā esošās partijas, jo netiek pieļauta iespēja, ka šajās padomēs,
neskatoties uz viņu izglītību un zināšanām, būtu arī pārstāvji no opozīcijas.
Ministru prezidents, kā mēs zinām, taupības apstākļos
vairākkārt ir uzsvēris, ka esot devis rīkojumu, lai sakārtotu atalgojuma un
kompensāciju lietas padomju un valžu locekļiem. Vai jūs, godātie pozīcijas kolēģi,
zināt, kas šajā rīkojumā rakstīts? Vai jūs, Bērziņa kungs – Andri Bērziņ no
Latvijas Pirmās partijas un „Latvijas Ceļa” -, zināt, kas šajā rīkojumā ir
rakstīts? Es domāju, ka jūs nezināt, un tāpēc citēšu, jo pagājušajā reizē, kad
mēs runājām par to, ka būtu jāgroza likums „Par valsts un pašvaldību kapitāla
daļām un kapitālsabiedrībām”, jūs teicāt, ka Ministru kabinets ir uzsācis
ārkārtīgi vētrainu darbību šajā jomā. Un es atļaušos jums nocitēt, ko viņš ir
teicis visiem ministriem, visiem valsts sekretāriem: „Lūdzu jūs nekavējoties dot
rīkojumu valsts kapitāldaļu turētāju pārstāvjiem un atbildīgiem darbiniekiem par
to, ka nepieciešams veikt darbības, lai valsts kapitālsabiedrību padomes un valdes
priekšsēdētāju un locekļu, valsts kapitāldaļu turētāju pārstāvju un atbildīgo
darbinieku atlīdzība 2009.gadā nepārsniegtu tiem šā gada 1.jūlijā noteikto
atlīdzības apmēru.” Godātie kolēģi, šīs darbības var būt tikai un vienīgi
grozījumi likumos un Ministru kabineta noteikumos, kas regulē šo jautājumu. Ar
rīkojumu atalgojumu šajās valdēs un padomēs nevar ne iesaldēt, ne atsaldēt.
Partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija un pārējie šo
pieprasījumu parakstījušie deputāti nepiekrīt Tautas partijas pārstāvja finanšu
ministra Slaktera kunga šā gada oktobra raidījumā „Kas notiek Latvijā?” paustajam
viedoklim. Es citēšu, un arī jūs paklausieties: „Padomes, protams, ir vajadzīgas.
Viņiem ir ļoti regulētas algas, kas viņu kvalifikācijai ir ļoti par zemu – par
zemu, ļoti mazas algas pie ļoti lielas kvalifikācijas.” Citāta beigas. Mēs
nepiekrītam, ka šim atalgojumam ir jāpaliek nemainīgam. Pašreizējos ekonomiskajos
apstākļos šīs neadekvāti uzpūstās algas ir jāsamazina. Lielajās
kapitālsabiedrībās padomju locekļu skaits ir jāsamazina, jo, kā mēs zinām,
Ministru kabineta noteikumos Nr.709 ir norādīts šo locekļu minimālais skaits un arī
maksimālais skaits, un, kā es jau teicu, šie „paraugministri” lielākoties izmanto
tieši maksimālo skaitu. Turklāt iespējams, ka šajās mazajās kapitālsabiedrībās
šīs padomes vispār būtu jālikvidē.
Godātie kolēģi! Padomes ir viens no iemesliem, kas šodien Latvijā
demokrātisko iekārtu diskreditē, tāpat arī izraisa sabiedrībā neticību un pat
riebumu pret politiķiem.
Komisijas pirmās sēdes laikā, kā es jau minēju, nebija klāt
priekšniecības – ne Brigmaņa kunga, ne Zommeres kundzes, ne arī Godmaņa kunga, un
tad arī koalīcijas deputāti izrādīja sašutumu par valdēs un padomēs notiekošo.
Dzintars Ābiķa kungs teica… Dzintars tā teica: „Ja mēs šajā
lietā neko neizdarīsim, Saeima bankrotēs.” Diemžēl tautas acīs mēs, Ābiķa
kungs, jau esam bankrotējuši, un ar populistiskiem gājieniem, piemēram, ar savu algu
samazināšanu, mēs sabiedrības uzticību neatjaunosim. Nekādā ziņā!
Es gribu atsaukties arī uz otrajā flangā sēdošo cienījamo
kolēģi dramaturgu Paulu Putniņa kungu – uz viņa teikto šīs lietas apspriešanas
laikā. Putniņa kungs, jūs teicāt: „Grib kaķītis zivis ķert, negrib ķepas
slapināt.”
Un šodien, kolēģi, ir īstais brīdis, lai arī koalīcijas
deputāti, kam kaut nedaudz ir saglabājusies pašcieņa, „saslapinātu savas
ķepiņas” un pārkāptu sarkano līniju, kuru jums ir noteicis šis politiskais galms.
Mēs aicinām pieņemt šo pieprasījumu.
Un paldies par uzmanību! (Aplausi.)
Sēdes vadītājs. Paldies. Vārds debatēs deputātei Sandrai
Kalnietei.
S.Kalniete (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).
Godātais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Godātie kolēģi! Pēc
„Pilsoniskās Savienības” deputātes Ilmas Čepānes 2.oktobra raksta „Dienā”
„Vieniem josta savilkta līdz pēdējam, otriem – atlaista pilnīgi vaļā”
jautājums par valsts vai pašvaldību kapitālsabiedrību padomju un valžu locekļu
nesamērīgo atalgojumu un sociālajām garantijām vairs nav nozudis no plašsaziņas
līdzekļiem. Un tas ir labi: lai cilvēki pazīst savus varoņus, kas tik sūri, grūti
deldē caurumus bikšu dibenos un svārkos, gozējoties šajās savējo „barotavās”,
no kurienes nodokļu maksātāju nauda tiek pārsūknēta partiju kasēs!
Acīmredzot, jūtot to, ka sabiedrības sašutums kāpj, Tautas
partijas priekšsēdētājs Segliņa kungs arī sācis skaļi piesaukt audita
nepieciešamību. Nupat viņš rādās izlēmīgāks pat par Godmani, kurš šajā
jautājumā ir tik izvairīgs, cik vien izvairīgs var būt: kaut ko darīs kaut kad –
tikai ne tagad! Pagaidām lai saglabājas tajā līmenī, kāds tas ir bijis uz 2008.gada
1.jūliju.
Segliņa kunga apņēmīgie paziņojumi pieder pie paša partijas
klasikas: vispirms skaļi paklaigāt, tad „aizlaist ilgajā” un, galvenais, – neko
nemainīt!
Tieši tā pirms gada rīkojās Dalbiņa kungs, rakstīdams vēstuli
Kalvīša kungam: sak’, palīdzi, draugs, pamaini Ministru kabineta
704.noteikumus tā, lai tajos būtu kaut jel kāda konkrētība par padomju un valžu
locekļu sociālajām garantijām.
Pie visa vainīgs bija kāds Staņislavs Boiko, kurš, atstājot
„Latvijas Dzelzceļa” valdes locekļa amatu, saņēma 200 tūkstošu latu
kompensāciju.
Arī Kalvīša kungs sašuta: piepūta vaigus un uzdeva saviem
ministriem sagatavot priekšlikumus, kā šo nejēdzību novērst. Ministri apjuka. Tik
grūts uzdevums! Tik ķimperīgs! Un sākās sarakstīšanās, kurā mudžēja
birokrātijas zelta fonda terminoloģija: „Nepieciešama dziļāka izpēte, papildu
resursi, atkārtotas starpministriju sanāksmes.”
Kamēr Finanšu ministrijas, Labklājības ministrijas un Tieslietu
ministrijas ierēdņi grozījās ap priekšlikumu izstrādi, tikmēr Ministru kabineta
noteikumi nemainījās un nav mainījušies vēl šodien. Tikmēr valsts vai pašvaldību
kapitālsabiedrību barotnes zuzēja un sanēja no partiju mazākiem un lielākiem
„kukainīšiem”. Viss kārtējo reizi beidzās ar neko. Tika „aizlaists ilgajā”.
„Pilsoniskā Savienība” ar citu frakciju deputātu atbalstu
oktobra sākumā pieprasīja Ministru prezidentam sniegt ziņas par valsts vai
pašvaldību kapitālsabiedrību padomju un valžu locekļu skaitu, to atalgojumu un
kompensācijām. Saņemtā atbilde bija nepilnīga, jo tajā bija iekļautas tikai
septiņas ministrijas, bet pat šī daļējā atbilde atklāja, cik ievērojamas summas
par nekā nedarīšanu tiek tērētas šīm amatpersonām.
Piemēram, 2007.gadā septiņu ministriju pārvaldībā esošajās
kapitālsabiedrībās kopumā ir iztērēti 3 miljoni 324 tūkstoši 551 lats.
Vēlreiz atkārtoju, ka ziņas par „vistreknāko” ministriju –
Satiksmes ministriju – šajā summā neatspoguļojas. Tad tai būtu jāpievieno vēl
238 976 lati un 413 208 lati, kas ir izmaksāti amatpersonām kompensācijās.
Valsts kapitālsabiedrību valžu un padomju locekļu atalgojuma un sociālo garantiju
sistēma ir tik samudžināta un nepārskatāma, ka, lai izsekotu, cik padomēs un valdēs
kāds darbojas un cik lielu atalgojumu tur saņem, ir gandrīz vai jānolīgst
privātdetektīvu birojs. Tas tad rūpīgi iepazītos ar daudzo valsts amatpersonu
ienākumu deklarācijām, tās salīdzinātu ar valsts vai pašvaldību
kapitālsabiedrību gadskārtējiem pārskatiem un tad varbūt beidzot tiktu pie puslīdz
lielas skaidrības, cik tas viss nodokļu maksātājiem izmaksā.
Tomēr kaut ko jau noskaidrot var. To dara prese un daži urķīgi
deputāti. Papētot dažādo amatpersonu ienākumu deklarācijas un tās salīdzinot ar
partiju ziedotāju sarakstiem, atklājas sakritības, kas diezin vai ir nejaušas.
Vislabāk atalgotās kapitālsabiedrības „Latvijas Valsts meži” valdē no septiņiem
valdes locekļiem četri ir saistīti ar partijām: bijušais Tautas partijas deputāts
Aivars Tiesnesis tur vidēji saņem 7 tūkstošus latu mēnesī, ZZS ilggadējais
frakcijas darbinieks Boldiševics – vidēji 6972 latus, citi ZZS cilvēki – Modris
Grantiņš un Andrejs Brūvelis – katrs pelna vairāk par 7 tūkstošiem. Visi četri ir
arī savu partiju lielie ziedotāji. Kopš 2002.gada, kad KNAB izveidoja ziedotāju
elektronisko datubāzi, Tiesnesis ir ziedojis 46 tūkstošus, Boldiševics – 29 698
latus, Grantiņš – 22 860 un Brūvelis tā pieticīgāk – 3700. Nevajag aizmirst
arī par šo cilvēku paziņām un draugiem, ar kuru palīdzību izmanīgi var apiet
vienai personai noteiktos ziedojumu „griestus” un ieskaitīt arī kaut ko partijas
kontos.
No 2007.gada divdesmit septiņās valsts akciju sabiedrībās un
lielākajās kapitālsabiedrībās, kas strādā ar valsts kapitāldaļām, no vairāk
nekā 140 padomju locekļiem vismaz 91 ir saistīts ar partijām. Visvairāk to ir LPP/LC
– vismaz 36, Tautas partijai – 22, ZZS – 19 un TB/LNNK – 11. Politiķu lielais
īpatsvars liek šaubīties, vai viņi šīs vietas tur ieņem savas kompetences dēļ.
Kopumā šie locekļi kopš 2002.gada partijām ir ziedojuši 452 tūkstošus latu.
Saskaņā ar „Delnas” pētījumu, ja mēs ieskatāmies 2005.gada ziedojumos, tad
redzam, ka LPP kopējā budžetā tas sastāda 20 procentus, LCP – 17 procentus, ZZS –
16 procentus, Tautas partijas – 15 procentus, bet „Jaunajam laikam” tas ir 6
procenti.
Jaunāki dati pagaidām vēl nav pieejami, taču kopējā tendence
pierāda, ka skaitļi arvien pieaug. Tātad arī šogad šie skaitļi noteikti būs
lielāki, jo kopumā ir audzis padomju locekļu atalgojums.
Es vēl labprāt pakavētos pie šā garā saraksta, sniedzot dažus
kopsavilkumus par politiķiem, kuri nenogurstoši strādā dažādās valdēs un padomēs.
Kādi tad ir viņu ienākumi? Ingūna Gulbe – Tautas partija – 109 485, Vents
Balodis – TB/LNNK – 87 094 lati, Māris Kaijaks – 86 083 lati. Juris
Radzevičs – 82 949 lati… Jā, Radzevičs – Latvijas Pirmā partija… Jānis
Straume – TB/LNNK – 113 794. Taču neviens nedzīvo tik ”trekni” kā
„Latvijas Valsts mežu” valdes locekļi, kas kopā valstij ir izmaksājuši
528 148 latus. Pavisam viņu ir septiņi, tad jūs varat aprēķināt vidējo summu,
kas grozās starp 80 un 90 tūkstošiem. Kā jau minēju, ar šo sacensties var vienīgi
Satiksmes ministrijas „savējie”. Valsts kapitālsabiedrību valžu un padomju
locekļu atalgojuma un sociālo garantiju sistēma ir tik samudžināta un nepārskatāma,
ka pašlaik nav nekāda priekšstata, cik līdzekļu šo amatpersonu atalgošanai,
sociālajām garantijām un kompensācijām ir paredzēts nākamā gada budžetā.
Arī 2009.gada budžeta projekts, ko mēs nesen nodevām pirmajā
lasījumā, tāpat kā visi iepriekšējie ir sastādīts tā, ka apspriežamie izdevumi
un ar tiem saistītās summas ir ieslēptas un izklīdinātas kaut kādās citās ailēs.
Atrunas ar normatīvajiem aktiem, kas valdībai traucē ieviest ierobežojumus šajos
nesamērīgi augstajos atalgojumos, apliecina, ka nav politiskās gribas apturēt šo
valsts līdzekļu šķiešanas orģiju.
Ja Godmanis to patiesi gribētu, tad viņš dotu nevis tādu rīkojumu,
kā mēs te nesen dzirdējām, bet daudz konkrētāku, nosakot termiņus, kad un kā tas
ir darāms.
Un nobeigumā, kolēģi, es vēlos paust gandarījumu, ka
„Pilsoniskās Savienības” prasība veikt visaptverošu valsts pārvaldes sistēmas
auditu gan valsts iestādēs, gan valstij piederošajās aģentūrās un
kapitālsabiedrībās ir guvusi arī pozīcijas atbalstu. Tautas partijas valde pat ir
pieņēmusi lēmumu, kas uzdod finanšu ministram šo darbu pabeigt līdz nākamā gada
martam. Paldies jums, dārgie kolēģi no Tautas partijas valdes, par ieklausīšanos
„Pilsoniskās Savienības” teiktajā! Malači! Mēs priecājamies, ka esam jūs
iedvesmojuši. Tik nu savus labos nodomus atkal „nepalaidiet ilgajā”: darba grupas,
dziļāka izpēte, papildu resursi… Šoreiz tik viegli nenogremdēsiet, tāpēc ka mēs
sekosim līdzi tam, vai pēc skaļajiem paziņojumiem tiešām auditi notiks un vai
finanšu ministrs Slakteris pildīs šo partijas valdes lēmumu.
Tomēr īstas ticības, ka šoreiz Tautas partijas apņēmība ir
īsta, jau nav. Iepriekšējā Saeimas sēdē „Pilsoniskā Savienība” ierosināja
likuma grozījumus, bet „Pilsoniskās Savienības” priekšlikums tika noraidīts.
Ko tad „Pilsoniskās Savienības” deputāti likumā „Par valsts
un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām” gribēja grozīt? Mēs
vēlējāmies noteikt, ka tiem, kam pamatdarba vieta ir tiešās pārvaldes iestāde,
atalgojums par darbību padomēs vai valdēs nevar pārsniegt 30 procentus. Ka tas tiek
noteikts precīzi Ministru kabineta noteikumos.
Otrkārt. Mēs arī uzstājām, ka tiek izsludināts atklāts konkurss
uz šīm brīvajām valdes locekļu vietām un ka arī atlīdzību un sociālās
garantijas turpmāk vairs nevarēs brīvi noteikt akcionāru sapulce, bet tas būs jādara
šai pašai akcionāru sapulcei saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem.
Lūk! Ņemot vērā to noraidījumu (lielākā daļa pozīcijas
atturējās vai balsoja „pret”), tādas īstas ticības, ka šoreiz kaut kas tiks
darīts, nebūs. Tāpēc es jūs lūdzu: atbalstiet vismaz šo pieprasījumu, lai šodien,
kad mēs runāsim radio pēc šīs sēdes, mums nebūtu jāsaka: „Ak, neklausaities uz
maniem vārdiem, raugaities uz maniem darbiem!”
Lai nu nebūtu tā, ka darbu atkal nav, atbalstiet, lūdzu, šo
pieprasījumu!
Sēdes vadītājs. Paldies.
Debatēs vārds deputātam Artim Pabrikam.
A.Pabriks (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Labrīt, dāmas un kungi! No organizācijas „Sabiedrība citai
politikai” puses gan es, gan arī Aigars Štokenbergs ir parakstījuši šo
pieprasījumu, jo mēs uzskatām, ka ir pēdējais laiks pārskatīt šo padomju darbību,
turklāt pārskatīt to radikāli.
Pēc būtības, ja mēs skatāmies uz šiem valsts uzņēmumiem, mēs
neredzam, ka tie cilvēki, kas strādā šajās padomēs, dotu kaut vienu jēdzīgu
ieguldījumu šo valsts uzņēmumu attīstībā. Tajā pašā laikā tie līdzekļi, kas
tiek izmantoti šo padomju darbībā vai to tikšanās reizēm, arī ir neadekvāti,
sevišķi ņemot vērā to, ka mēs atrodamies budžetārās problēmās, ekonomiskās
problēmās, un ka ticība mūsu valsts pārvaldei ir ļoti zemā līmenī. No šā
viedokļa skatoties, organizācija „Sabiedrība citai politikai” uzskata, ka ir
pēdējais laiks radikāli pārskatīt šo padomju neatbilstību ne mūsu politiskajai, ne
ekonomiskajai, ne morālajai gaisotnei. To darbu, kuru it kā veic šie cilvēki par
ļoti, ļoti, ļoti lielu atalgojumu, var ļoti vienkārši paveikt mūsu pašu
ierēdniecība, aizejot un pārskatot to visu savā darbalaikā, kas, liekas, tai ir arī
jādara. Un tas ir ļoti vienkāršs un racionāls risinājums.
Mums nevajag šeit jaukt iekšā tiešu vai netiešu partiju
finansēšanu, lielas algas un politiķu nodarbināšanu uz valsts kapitālsabiedrību vai
kādu citu valsts uzņēmumu rēķina. Mēs pēc būtības esam „pret” šādām
iestādēm, pret šādām darbavietām, jo mēs domājam, ka agri vai vēlu tas laiks
pienāks, kad mums no tām būs jāatsakās. Mēs būtu ļoti priecīgi, ja tas pienāktu
šīs Saeimas laikā, nevis nākamās Saeimas laikā, bet jebkurā gadījumā
„Sabiedrība citai politikai” ir par šo politisko vietu likvidāciju.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies. Debates beidzam.
Vai komisijas vārdā Brigmaņa kungs vēlas piebilst kaut ko?
Nevēlas.
Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Čepānes, Seiles, Kalnietes,
Šadurska, Laicāna, Lāča, Štokenberga, Pabrika, Rībenas un Orlova pieprasījumu
Ministru prezidentam Ivaram Godmanim „Par valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību
padomes un valdes locekļu skaitu, to atalgojumu un kompensācijām”! Lūdzu balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 39, pret – 26, atturas – 12. (Aplausi.) Pieprasījums
ir pieņemts.
Nākamā sadaļa – „Likumprojektu izskatīšana”.
Likumprojekts „Grozījumi Sabiedriskā transporta pakalpojumu
likumā”, trešais lasījums.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts
Oskars Spurdziņš.
O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar izskatāmo dokumentu Nr.3160 –
likumprojektu „Grozījumi Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā”. Komisija uz
trešo lasījumu saņēmusi 14 priekšlikumus.
1. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums, un
tas ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
O.Spurdziņš. 2. – Juridiskā biroja atbalstīts priekšlikums.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
O.Spurdziņš. 3. – Juridiskā biroja priekšlikums, ko komisija
atbalstīja.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
O.Spurdziņš. Arī 4. ir komisijas atbalstīts Juridiskā biroja
priekšlikums.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
O.Spurdziņš. 5. – Juridiskā biroja priekšlikums – ir guvis
komisijas atbalstu.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
O.Spurdziņš. 6. – deputāta Valera kunga priekšlikums – neguva
atbalstu.
Sēdes vadītājs. Sākam debates.
Vārds debatēs deputātam Imantam Valeram.
I.Valers (Tautas partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi! Es uzskatu, ka šajā normā pastāv pretrunas un
problēmas, jo, piešķirot pasažieru pārvadāšanas tiesības, saskaņā ar Koncesiju
likumu šā lēmuma apstrīdēšana neaptur pašu lēmumu. Tādējādi tā
pārsūdzēšana administratīvajā tiesā ir ļoti ilgs process, un līdz ar to zūd arī
jēga.
Bet es neaicināšu šobrīd neatbalstīt komisiju, jo komisija ir
konceptuāli piegājusi šim jautājumam, skatot tikai kā paketi šos jautājumus, kas ir
saistīti ar reformu. Taču es lūdzu Tautsaimniecības komisiju šai problēmai pievērst
uzmanību un risināt to.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vārds debatēs deputātei Annai Seilei.
A.Seile (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).
Godātie deputāti! Pēdējā laikā mazie autopārvadātāji ir
ārkārtīgi satraukti par to, ka viņi konkursos zaudē, ka pārsūdzība var ilgt
ārkārtīgi ilgi un ka pārsūdzības iesniegšanas laikā var sākt darbu jau citas
kompānijas.
Kā mēs jau esam dzirdējuši, bieži vien konkursā uzvarējušām
kompānijām nav pat satiksmes līdzekļu, lai tās veiktu šos pārvadājumus. Tāpēc
„Pilsoniskās Savienības” deputāti ir rūpīgi izvērtējuši šo priekšlikumu. Un
viņi atbalsta šo Valera kunga iesniegto priekšlikumu un aicina arī Saeimu to darīt,
jo šajā definīcijā, kāda ir pieņemta un apstiprināta Valsts pārvaldes un
pašvaldības komisijā… tomēr nē… jā, Valsts pārvaldes un pašvaldības
komisijā, nav minēts izņēmums saistībā ar Koncesiju likumu.
Šeit ir pateikts vienīgi tas, ka izņēmuma norma attiecas tikai uz
Publisko iepirkumu likumu. Lai novērstu šo netaisnību un lai arī maziem
pārvadātājiem dotu iespējas apstrīdēt savu zaudējumu konkursos, es aicinu
atbalstīt šo Valera kunga sagatavoto priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Debates beidzam. Deputāts Spurdziņš vēlas ko teikt komisijas
vārdā.
O.Spurdziņš. Cienījamie kolēģi! Jā, Valera kunga priekšlikums
varbūt arī ir zināmā mērā loģisks un debatējams. Bet, kā jau es esmu vairākkārt
teicis, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā mums ir ļoti grūti izskatīt pēc
būtības jautājumus, kas saistīti ar konkrēto problēmu, jo mēs šo likumu esam
paņēmuši pārsvarā tādēļ, lai skatītu tos grozījumus, kuri attiecas uz
administratīvi teritoriālo reformu. Līdz ar to pēc būtības mūsu priekšlikums bija
to skatīt Tautsaimniecības komisijā. Un šajā gadījumā Valsts pārvaldes un
pašvaldības komisija tomēr Valera kunga priekšlikumu neatbalstīja.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. – deputāta Imanta Valera
priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 27, pret – 28, atturas – 25. Priekšlikums nav atbalstīts.
O.Spurdziņš. 7. – Juridiskā biroja priekšlikums, kas guva
komisijas atbalstu.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
O.Spurdziņš. 8. – Juridiskā biroja priekšlikums, kas tika
atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
O.Spurdziņš. 9. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas
priekšlikums, kas tika atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
O.Spurdziņš. Atbalstīts tika arī 10. – Valsts pārvaldes un
pašvaldības komisijas priekšlikums.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
O.Spurdziņš. Arī 11. – Valsts pārvaldes un pašvaldības
komisijas priekšlikums – tika atbalstīts un redakcionāli precizēts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
O.Spurdziņš. 12. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas
priekšlikums – guva atbalstu.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
O.Spurdziņš. Atbalstu guva arī 13. – Valsts pārvaldes un
pašvaldības komisijas priekšlikums.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
O.Spurdziņš. Un arī 14. – Valsts pārvaldes un pašvaldības
komisijas priekšlikums.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
O.Spurdziņš. Daļa pārejas noteikumu tika precizēta.
Lūdzu atbalstīt šo likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu
„Grozījumi Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā” trešajā, galīgajā,
lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 61, pret – 20, atturas – nav. Likums pieņemts.
Nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts „Grozījumi
likumā „Par autoceļiem””, trešais lasījums.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts
Oskars Spurdziņš.
O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).
Kolēģi, izskatāmā dokumenta numurs ir 3161 – „Grozījumi
likumā „Par autoceļiem””. Šim likumprojektam uz trešo lasījumu komisija
nesaņēma nevienu priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Par procedūru vēlas runāt Kampara kungs. Lūdzu,
ieslēdziet mikrofonu deputātam Kamparam!
A.Kampars (frakcija „Jaunais laiks”).
Godātie kolēģi! Pusstundu atpakaļ atbilstoši Saeimas kārtības
ruļļa 136.pantam tiku iesniedzis Prezidijā aicinājumu nodot atpakaļ komisijai šo
likumprojektu (No zāles dep. K.Leiškalns: „To jau tikai pati komisija var!”)
un lūdzis vārdu, lai argumentētu – kāpēc. Jums atbilstoši Kārtības ruļļa
136.pantam šis lūgums ir jāizpilda.
Sēdes vadītājs. Jā, es nupat saņēmu jūsu parakstīto iesniegumu.
Iesniegums skan tā: „Latvijas Republikas Saeimas Prezidijam. Saskaņā ar Saeimas
kārtības ruļļa 136.pantu lūdzu nodot atpakaļ komisijai likumprojektu „Grozījumi
likumā „Par autoceļiem””. 136.pants: „Priekšlikumu par lietas atlikšanu,
nodošanu atpakaļ komisijai, papildu ziņu ievākšanu un tamlīdzīgi var iesniegt
Valsts prezidents, Saeimas komisija, deputāts, Ministru prezidents vai Ministru kabineta
pārstāvis apspriežamajā lietā. Priekšlikums iesniedzams rakstveidā Prezidijam.
Šāds priekšlikums izlemjams 54.panta kārtībā…” Tātad viens var runāt –
„par”, viens – „pret” pirms balsošanas par lietu pēc būtības.
Viens deputāts var runāt „par”, viens – „pret” šā
likumprojekta atdošanu atpakaļ komisijai.
Vārds deputātam Artim Kamparam. Viņš acīmredzot runās „par”.
A.Kampars (frakcija „Jaunais laiks”).
Godātais priekšsēdētāja kungs! Godātie kolēģi! Šis ir būtisks
jautājums mūsu šobrīd aktuālās novadu reformas kontekstā. Un, manuprāt, šeit ir
radusies kļūda komisijā, ticamākais, aiz neuzmanības vai varbūt pat aiz zināmas
paviršības. Kāpēc?
Mūsu komisijā bija ieradusies Latvijas Pašvaldību savienības
pārstāve un argumentēja, ka esošajā redakcijā ir būtiska pretruna. Es jūs
informēšu un nolasīšu. Tātad – esošajā redakcijā ir šāds valsts autoceļu
iedalījums: pirmais – galvenie autoceļi. Šeit it kā pretrunu nav. Otrais –
reģionālie autoceļi, kas savieno novadu administratīvos centrus savā starpā.
Savukārt trešais punkts – vietējie autoceļi – skan šādi: „Tie ir autoceļi,
kas savieno novadu administratīvos centrus ar novadu pilsētām, novadu apdzīvotajām
teritorijām, kurās atrodas pagastu pārvaldes, ciemiem vai citiem valsts autoceļiem.”
Un tagad nāk ļoti būtisks papildinājums „vai savā starpā atsevišķu novadu
administratīvos centrus”. Tātad principā ir ļoti neskaidrs formulējums, kas tad ir
reģionālie un kas tad ir vietējie autoceļi. Jo kāds, piemēram, ministrija, to var
traktēt tā, ka reģionālie autoceļi un vietējie autoceļi var būt ļoti, ļoti
līdzīgi. Tātad novadu centrus var savienot gan reģionālais autoceļš, gan vietējais
autoceļš.
Ņemot vērā to, ka, kā atzina Zaļo un Zemnieku savienības
frakcijas deputāts Šķestera kungs, viņš balsojot nebija īsti sapratis lietas
būtību, bet „Pilsoniskās Savienības” deputāts Laicāna kungs vienkārši
nokavēja šo balsojumu, es gribētu jūs aicināt, kolēģi, vēlreiz atgriezt šo
likumprojektu komisijā un vēlreiz kopā ar Latvijas Pašvaldību savienību un
lietpratējiem to izdebatēt, jo šobrīd diemžēl mums nav pat priekšlikumu, par ko
īsti balsot, tāpēc tas būtu vienkāršs risinājums.
Laika mums pietiek. Nav noticis nekas tāds, ka būtu jāpieņem
degošā kārtā šie likumi, tāpēc, kolēģi, gribu tomēr sagaidīt kvalitatīvāku
diskusiju par šo tēmu un kvalitatīvāku lēmumu.
Paldies. Atbalstiet, lūdzu, priekšlikumu par likumprojekta nodošanu
atkārtotai izskatīšanai.
Sēdes vadītājs. Paldies. Viens deputāts ir runājis „par”.
„Pret” runāt neviens nav pieteicies. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputāta Kampara
ierosinājumu – nodot atpakaļ komisijai likumprojektu „Grozījumi likumā „Par
autoceļiem””! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret – nav, atturas – 3. Likumprojekts ir nodots atpakaļ komisijai un šodien trešajā
lasījumā netiek skatīts.
Nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts „Grozījumi
Autopārvadājumu likumā”. Trešais lasījums.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts
Oskars Spurdziņš.
O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).
Izskatāmais dokuments, kolēģi, ir Nr.3162 – likumprojekts
„Grozījumi Autopārvadājumu likumā”. Komisija uz trešo lasījumu ir saņēmusi
vienu priekšlikumu vai, pareizāk sakot, pati izstrādājusi vienu priekšlikumu, ko ir
arī atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
O.Spurdziņš. Lūgums ir atbalstīt šo likumprojektu trešajā,
galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu
„Grozījumi Autopārvadājumu likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu
balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret un atturas – nav. Likums
pieņemts.
O.Spurdziņš. Paldies.
Sēdes vadītājs. Likumprojekts „Grozījumi Eiropas Savienības
struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadības likumā”, otrais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Kārlis
Leiškalns.
K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).
Paldies, priekšsēdētāja kungs!
Dāmas un kungi! Strādāsim ar likumprojektu „Grozījumi Eiropas
Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadības likumā”. Dokumenta numurs ir
3134.
Atbildīgā komisija ir saņēmusi virkni priekšlikumu (kopskaitā tie
ir pieci) un kopā ar Juridisko biroju tos novedusi līdz pilnībai.
1. – Juridiskā biroja priekšlikums, kuru komisija atbalsta.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns. 2. – Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir
iestrādāts 3. – atbildīgās komisijas priekšlikumā. Aicinu atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns. 4. – Juridiskā biroja priekšlikums – ir smalki
noslīpēts un izteikts 5. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikumā,
kuru aicinu atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns. Paldies.
Aicinu nobalsot par minēto likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Eiropas
Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadības likumā” otrajā lasījumā!
Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret un atturas – nav.
Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam
lasījumam.
K.Leiškalns. Aicinu iesniegt līdz 12.novembrim šogad.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Likumprojekts „Grozījumi Slīteres nacionālā parka likumā”,
pirmais lasījums.
Agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā –
deputāte Anna Seile.
A.Seile (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).
Godātie deputāti! Izskatīsim dokumentu Nr.3020. Tas ir likumprojekts
„Grozījumi Slīteres nacionālā parka likumā”. Komisija, izvērtējusi pirmajā
lasījumā, ir atbalstījusi sagatavotos grozījumus šajā likumā.
Šajā likumprojektā galvenais uzsvars ir likts uz to, lai saskaņotu
ar administratīvi teritoriālās reformas principiem arī šo likumu.
Komisija lūdz atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Slīteres
nacionālā parka likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 72, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā
pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
A.Seile. Priekšlikumus lūdzam iesniegt līdz 20.novembrim.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts „Grozījumi
Moricsalas dabas rezervāta likumā”, pirmais lasījums.
Agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā –
deputāte Anna Seile.
A.Seile (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).
Godātie deputāti! Argumenti šī likumprojekta izskatīšanai un
atbalstīšanai pirmajā lasījumā ir līdzīgi. Tie saistīti ar administratīvi
teritoriālo reformu.
Komisija ir atbalstījusi šo likumprojektu (dokumenta numurs ir 3019)
un lūdz atbalstīt likumprojektu „Grozījumi Grīņu dabas rezervāta likumā”
pirmajā lasījumā!
Sēdes vadītājs. Es atvainojos, mēs runājam par Moricsalas dabas
rezervātu.
A.Seile. Es atvainojos, es sajaucu!… Lūdzu atbalstīt likumprojektu
„Grozījumi Moricsalas dabas rezervāta likumā” pirmajā lasījumā!
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Moricsalas dabas
rezervāta likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 72, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
A.Seile. 20.novembris.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Likumprojekts „Grozījumi Grīņu dabas rezervāta likumā”,
pirmais lasījums.
Agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā –
deputāte Anna Seile.
A.Seile (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).
Dokumenta numurs ir 3018. Arī šo likumprojektu komisija ir
atbalstījusi pirmajā lasījumā. Šie grozījumi tāpat ir saistīti ar administratīvi
teritoriālo reformu.
Komisija lūdz atbalstīt pirmajā lasījumā šo likumprojektu!
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Grīņu dabas
rezervāta likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 72, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
A.Seile. 20.novembris. Paldies.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Likumprojekts „Krustkalnu dabas rezervāta likums”, pirmais
lasījums.
Agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā –
deputāts Ingmārs Līdaka.
I.Līdaka (ZZS frakcija).
Cienījamie kolēģi! Jūsu uzmanībai tiek piedāvāts „Krustkalnu
dabas rezervāta likums”. Jaunajā redakcijā ir precizēta rezervāta platība,
aizsardzības režīma zonas, kā arī institūciju nosaukumi.
Lūdzu akceptēt pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Krustkalnu dabas rezervāta
likums” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 71, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
I.Līdaka. 20.novembris.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts „Grozījumi
likumā „Par nodokļiem un nodevām””.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Kārlis
Leiškalns.
K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).
Priekšsēdētāja kungs! Dāmas un kungi! Šobrīd mēs izskatām
likumprojektu „Grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām””, un, ja ir
nosaukums, tad numurs nav vajadzīgs. Minētajā likumprojektā mēs esam saņēmuši 7
priekšlikumus. Patiesībā vairāk esam tos radījuši nekā saņēmuši, jo
likumprojekts bija diezgan sarežģīts, raugoties no Zemkopības ministrijas sākotnējā
uzstādījuma viedokļa.
Tātad 1. ir atbildīgās komisijas priekšlikums. Aicinu atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns. 2. atbildīgā komisija aicina atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns. Arī 3. atbildīgā komisija aicina atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns. Arī 4. ir pašas atbildīgās komisijas priekšlikums.
Aicinu atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns. 5. – atbildīgās komisijas priekšlikums, ko
vajadzētu atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns. Tāpat 6.priekšlikums. Aicinu atbalstīt 6. –
atbildīgās komisijas priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns. Un visa galā aicinu atbalstīt arī 7. – atbildīgās
komisijas priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns. Paldies. Aicinu nobalsot otrajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par
nodokļiem un nodevām”” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 70, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā
pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam
lasījumam.
K.Leiškalns. Komisija gaidīs jūsu labos priekšlikumus līdz šā
gada 24.novembrim.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts „Grozījumi
Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu
ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā ”, otrais lasījums.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā
– deputāts Juris Dobelis.
J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).
Cienītie kolēģi! Dokumenta numurs 3157.
1.priekšlikums komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Dobelis. 2.priekšlikumu komisija atbalsta.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Dobelis. 3.priekšlikumu komisija atbalsta.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Dobelis. 4.priekšlikumu komisija neatbalsta.
Sēdes vadītājs. Sākam debates. Vārds debatēs deputātam
Vladimiram Buzajevam.
V.Buzajevs (PCTVL frakcija).
Godātais Prezidij! Dāmas un kungi! Jūs absolūti nepamatoti
cenšaties atkratīties no šāda PCTVL frakcijas priekšlikuma – pielaist nepilsoņus
amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm darbam. Redziet, katrai no profesijām ir
sava īpaša vēsture un savi argumenti par labu tam, lai arī nepilsoņi šajā
gadījumā kļūtu par sabiedrības pilnvērtīgiem locekļiem.
Kas attiecas uz ugunsdzēsējiem, cietumsargiem, policistiem un
robežsargiem, viņu dienestu droši varētu raksturot vārdi no populārās dziesmas
padomju laika seriālam „Izmeklēšanu vada Znatoki”: „Mūsu dienests bīstams ir un
grūts.” Tieši tādēļ padomju laikā šo profesiju pārstāvju vidū grūti bija
sameklēt latviešus. Viņiem vairāk patika dziedāt, dejot, gleznot un strādāt teātra
un lietišķās mākslas nozarē, deleģējot tiem pašiem okupantiem tiesības tos
apsargāt un glābt no ugunsgrēkiem.
Tieši robežsargu tolaik vēl nebija, bet, kad radās nepieciešamība
pēc tiem, tad nokomplektēt etniski pareizu robežsardzes kontingentu uz austrumu
robežas izrādījās visai grūti. Tādēļ tolaik vēl četros toreiz atsevišķos
likumos līdzās obligātajiem pilsonības kritērijiem parādījās arī dažādi
pārejas noteikumi. Viens ir saglabājies arī apspriežamajā likumā, bet – tikai
ugunsdzēsējiem. Tā jēga ir šāda: tēvs, kas ir nepilsonis, var turpināt strādāt
par ugunsdzēsēju, toties dēls, kas ir mantojis no sava tēva gan savu bezpilsonību,
gan mīlestību uz profesiju, par ugunsdzēsēju strādāt nevar.
Es jums vēl atgādināšu pasaulē „vishumānākā” – kā
padomju tiesa – mūsu Pilsonības likuma īpatnības. Citēju: „Latvijas pilsonībā
netiek uzņemtas personas, kuras ir izvēlējušās Latviju par dzīvesvietu tieši pēc
demobilizācijas no PSRS bruņotajiem spēkiem vai iekšējā karaspēka un kuras pirms
dienestā iesaukšanas nav pastāvīgi dzīvojušas Latvijā.” Citāta beigas. Tātad
– tieši tie cilvēki, kuri ir visvairāk piemēroti šim darbam.
Un pēdējais. Izklāstīšu informāciju no grāmatas „Pēdējie
aukstā kara gūstekņi”, kuru mēs izplatām angliski runājošās publikas vidū.
Grāmata satur 33 nepilsoņu biogrāfijas. Lūk, piemēram, kāds divdesmitgadīgs puisis,
kas dzimis Rīgā. Viņa vecāki arī ir dzimuši šeit. Viņš trīs gadus bija
sastāvējis jauniešu ugunsdzēsēju brigādē un bija sapņojis kļūt par
ugunsdzēsēju.
It īpaši jāņem vērā, kā Rietumu eksperti atzina, ka 1994.gadā
ieviestajam aizliegumam nepilsoņiem strādāt par ugunsdzēsējiem trūkst leģitīma
mērķa. Savukārt Valsts cilvēktiesību birojs 1996.gadā atzina to par nesamērīgu,
bet Saeima 1997.gadā to atcēla.
Bet, kamēr puisis bija mācījies dzēst ugunsgrēkus, Saeima
2002.gadā atkal atjaunoja šo aizliegumu, un puisis bija spiests izvēlēties sev citu
profesiju.
Vēl viens piemērs: jauns cilvēks, kas patlaban ir sasniedzis Kristus
vecumu. Gan viņš, gan viņa vecāki ir dzimuši Rīgā. Puisis sapņoja par gaisa
lidojumiem, mācījās Jelgavā aviācijas klubā. Bet institūtā viņu nepieņēma šī
pret nepilsoņiem vērstā aizlieguma dēļ. Un viņš mēģināja iekārtoties darbā par
elektriķi Matīsa cietumā, bet arī tur viņu neņēma, jo šis amats skaitījās
cietuma apsardzes sarakstā un tāpēc nepilsoņiem ir liegts.
Dāmas un kungi! Manuprāt, ar šiem diviem piemēriem pilnīgi
pietiek, lai saprastu, kādēļ pie mums ir izgāzusies integrācijas programma.
Es aicinu demonstrēt veselo saprātu un atbalstīt PCTVL frakcijas
priekšlikumu!
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies. Debates beidzam.
Vai komisijas vārdā deputāts Dobelis vēlas ko piebilst?
J.Dobelis. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja kā neatbilstošu
Latvijas Republikas Satversmei.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. – PCTVL frakcijas priekšlikumu! Lūdzu
balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 18, pret – 60, atturas – nav.
Priekšlikums nav atbalstīts.
J.Dobelis. 5.priekšlikumu komisija atbalsta.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Dobelis. 6.priekšlikumu komisija atbalsta.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Dobelis. 7.priekšlikumu komisija atbalsta.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Dobelis. 8.priekšlikumu komisija neatbalsta.
Sēdes vadītājs. Sākam debates.
Vārds debatēs deputātam Vladimiram Buzajevam.
(No zāles dep. K.Leiškalns: „Vai tu tīšām, vai kā? Dep.
A.Ziedone-Kantāne: „Vai kā!”)
V.Buzajevs (PCTVL frakcija).
Cienījamie kolēģi! Ar mūsu priekšlikumu – pazemināt valsts
valodas prasību līmeni ierindas policistiem, ugunsdzēsējiem un robežsargiem –
notika ļoti interesanta lieta. Pirms četriem mēnešiem – Saeimas 12.jūnija sēdē,
kad tika risināts jautājums par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu šā
likuma (ar neizrunājami garu nosaukumu!) grozījumiem, es šeit paskaidroju, ka mēs
pašreiz apspriežamo grozījumu jau esam iesnieguši un pieprasām nekavējoties to
izskatīt. Es to motivēju ar to, ka divas dienas pirms tam Ministru kabinets kārtējo
reizi bija noraidījis Iekšlietu ministrijas priekšlikumu – mīkstināt šīs
prasības tieši Ministru kabineta noteikumos. Kopš tā laika šie noteikumi tika
skatīti vēl arī 17. un 30.jūnijā un beidzot 1.jūlijā tomēr tika pieņemti. Tātad
mūsu prasības jau ir izpildītas un mēs kopīgiem spēkiem ar Godmaņa un Segliņa
kungiem bijām paglābuši ugunsdzēsējus, glābējus, kā arī ierindas sastāva
policistus un citus no prasības runāt latviski Krišjāņa Barona vai kāda cita
valodnieka vai literāta līmenī. Glābām, neskatoties uz tieslietu ministra
iebildumiem, kas fiksēti protokolos.
Es speciāli tiku aplūkojis arī principiāli jaunu valodas noteikumu
projektu, kurus jau apstiprināja valsts sekretāru sanāksmē un kuriem jāstājas
spēkā no nākamā gada 1.maija. Iedomājieties tikai – tieslietu ministrs nepiekrāpa
savu kolēģi no Iekšlietu ministrijas! Ierindas ugunsdzēsēji, policisti, robežsargi
un ieslodzīto apsargi rangu sarakstā atradās turpat, kur viņi arī bija atradušies,
– otrā līmeņa pakāpē.
Diemžēl bija pagājušas tikai divas nedēļas pēc jūlija
priecīgā notikuma, kad Segliņa un Godmaņa kungi palielināja glābēju un robežsargu,
kuru amata pretendenti ir pakļauti atestācijai, skaitu privātajā sfērā no 48 līdz
1200. Un tagad mēs jau sesto reizi rakstām deputātu jautājumus Bērziņa un Godmaņa
kungiem ar vienu vienīgu mērķi – uzzināt, cik lielu skaitu cilvēku viņi vēlas
atestēt. Ja katrā no vietām strādā kādi 100 cilvēki, tad sanāk, ka atestējami ir
120 tūkstoši.
Pie mums visas valsts mērogā eksistē viens vienīgs atestācijas
centrs, un tam nāksies viņus atestēt apmēram 40 gadus, toties viņus atlaidīs no
darba uzreiz. Jau divus mēnešus nedz tieslietu ministrs, nedz Ministru prezidents nevar
atbildēt uz šo vienkāršo jautājumu un rūpīgi izvairās no Kārtības rullī
paredzētajām tikšanās reizēm ar Saeimas PCTVL frakcijas deputātiem. Lūk, sākumā
pieņēmām noteikumus, bet pēc tam skaitīsim to upurus! Esiet droši, viņi arī
pārējās tautsaimniecības nozares vada tādā pašā veidā.
Šajā konkrētajā gadījumā PCTVL frakcijas prasība tika pilnībā
izpildīta, un mēs ar dziļa gandarījuma sajūtu atsaucam savu priekšlikumu. Mēs to
atsaucam!
Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītājs. Priekšlikums ir atsaukts. Līdz ar to viņš nav
balsojams… nevis „viņš”, bet „tas” nav balsojams.
Tātad turpinām ar 9.priekšlikumu.
J.Dobelis. 9.priekšlikumu, ko iesniedza Iekšlietu ministrijas
parlamentārais sekretārs Rubeža kungs, komisija atbalsta.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Dobelis. 10.priekšlikums. Komisija atbalsta.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Dobelis. 11. – komisija atbalsta.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Dobelis. 12. – komisija atbalsta.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Dobelis. 13. – komisija atbalsta.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Dobelis. 14. – komisija atbalsta.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Dobelis. 15. – komisija atbalsta.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Dobelis. 16. – komisija atbalsta, bet atbalsta 17.priekšlikuma
redakcijā.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Dobelis. 18. – komisija atbalsta.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Dobelis. 19. – komisija neatbalsta.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Dobelis. 20. – komisija atbalsta.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Dobelis. 21. – komisija atbalsta.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Dobelis. 22. – komisija neatbalsta.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Dobelis. 23. – komisija atbalsta.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Dobelis. 24. – komisija atbalsta.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Dobelis. 25. – komisija atbalsta.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Dobelis. 26. – komisija neatbalsta.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Dobelis. 27. – komisija neatbalsta.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Dobelis. 28. – komisija neatbalsta.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Dobelis. 29. – komisija atbalsta.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
J.Dobelis. 30. – komisija neatbalsta.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Dobelis. 31. – komisija atbalsta.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Dobelis. 32. – komisija atbalsta.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Dobelis. 33. – komisija atbalsta.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Dobelis. 34. – komisija atbalsta.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Dobelis. 35. – komisija atbalsta.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Dobelis. 36. – komisija atbalsta.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Dobelis. 37. – komisija atbalsta.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Dobelis. 38. – komisija atbalsta.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Dobelis. 39. – komisija atbalsta.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Dobelis. 40.priekšlikumu, ko iesniedza Iekšlietu ministrijas
parlamentārais sekretārs Rubeža kungs, komisija atbalsta.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Dobelis. 41. – komisija atbalsta.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Dobelis. 42. – komisija atbalsta.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Dobelis. 43. – komisija atbalsta.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Dobelis. 44. – komisija atbalsta.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Dobelis. 45. – komisija atbalsta.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Dobelis. 46. – komisija atbalsta 47.priekšlikuma redakcijā.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Dobelis. 48. – komisija neatbalsta.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Dobelis. 49. – komisija neatbalsta.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Dobelis. 50. – komisija atbalsta.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Dobelis. 51. – komisija atbalsta.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
J.Dobelis. 52. – komisija atbalsta.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
J.Dobelis. 53. – komisija atbalsta.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
J.Dobelis. 54. – komisija atbalsta.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
J.Dobelis. 55.priekšlikumu – ar papildinājumu dokumentam Nr.3157
– komisija atbalsta.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Dobelis. 56. – komisija atbalsta.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Dobelis. 57. – komisija neatbalsta.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Dobelis. 58. – komisija atbalsta.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Dobelis. 59. – komisija atbalsta.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Dobelis. 60. – komisija atbalsta.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Dobelis. 61. – komisija atbalsta.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Dobelis. 62. – komisija atbalsta.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Dobelis. 63. – komisija atbalsta.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Dobelis. 64. – komisija atbalsta.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Dobelis. Visi priekšlikumi ir izskatīti. Aicinu pieņemt
likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Iekšlietu
ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar
speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu
balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret – 1, atturas – nav.
Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam
lasījumam.
J.Dobelis. 2008.gada 19.novembris.
Sēdes vadītājs. Nākamais un pēdējais šodienas darba kārtības
punkts – likumprojekts „Grozījumi Krājaizdevu sabiedrību likumā”, otrais
lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Kārlis
Leiškalns.
K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).
Paldies, priekšsēdētāj!
Dāmas un kungi! Atbildīgā komisija ir sagatavojusi likumprojektu
„Grozījumi Krājaizdevu sabiedrību likumā” izskatīšanai otrajā lasījumā. Par
likumprojektu ir saņemti 10 priekšlikumi.
Par ievaddaļu ir 1. – Juridiskā biroja priekšlikums, kuru aicinu
atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns. 2. – Juridiskā biroja priekšlikums par likuma
11.pantu. Komisija ir atbalstījusi un aicina jūs darīt tāpat.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns. Paldies.
3. – Juridiskā biroja priekšlikums par likuma 22.pantu. Komisija to
ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns. 4. – deputāta Leiškalna priekšlikums, kas ir
iekļauts atbildīgās komisijas priekšlikumā. Šeit ir stāsts par nule kā pieņemtiem
labojumiem vairākos likumos, kuri nosaka, ka FKTK lēmumus pēc būtības izskata tikai
administratīvā apgabaltiesa.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns. Paldies.
6. – Juridiskā biroja priekšlikums par likumprojekta 11.pantu jeb
likuma 31.pantu. Komisija atbalsta.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns. 7. – Juridiskā biroja priekšlikums par likuma
32.pantu – aizstājums, kuru komisija atbalsta.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns. Pārejas noteikumiem Juridiskais birojs iesaka redakciju,
kuru komisija ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns. Tāpat pārejas noteikumus steidz labot deputāts
Leiškalns, bet komisija tos ir pārlabojusi un izteikusi 10.priekšlikumā – savā
redakcijā. Aicinu atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns. Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Krājaizdevu
sabiedrību likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam
lasījumam.
K.Leiškalns. Priekšlikumus gaidīsim līdz Lāčplēša dienai jeb
11.novembrim šajā gadā.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Godātie kolēģi! Visa apstiprinātā darba kārtība ir izskatīta,
bet, pirms mēs reģistrējamies, es informēju, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis
deputātu Latkovska, Kariņa, Bendrātes, Ķikustes un Gravas adresētus jautājumus,
visus vienādus pēc satura un pēc nosaukuma. Tātad ir jautājums „Par ministriju
administratīvajām izmaksām”, kas ir adresēts aizsardzības ministram Vinetam
Veldrem, ārlietu ministram Mārim Riekstiņam, bērnu un ģimenes lietu ministram Ainaram
Baštikam, ekonomikas ministram Kasparam Gerhardam, īpašu uzdevumu ministrei
elektroniskās pārvaldes lietās Signei Bāliņai, finanšu ministram Atim Slakterim,
elektroniskās pārvaldes lietās Signei Bāliņai, finanšu ministram Atim Slakterim,
iekšlietu ministram Marekam Segliņam, īpašu uzdevumu ministram sabiedrības
integrācijas lietās Oskaram Kastēnam, izglītības un zinātnes ministrei Tatjanai
Koķei, kultūras ministrei Helēnai Demakovai, labklājības ministrei Ivetai Purnei,
reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministram Edgaram Zalānam, satiksmes
ministram Aināram Šleseram, tieslietu ministram Gaidim Bērziņam, veselības ministram
Ivaram Eglītim, vides ministram Raimondam Vējonim un zemkopības ministram Mārtiņam
Rozem. Atgādinu, ka jautājuma nosaukums ir „Par ministriju administratīvajām
izmaksām”. Šie jautājumi tiek nodoti attiecīgajiem ministriem.
Ir saņemts arī deputātu Plinera, Sokolovska, Buzajeva, Mitrofanova
un Buhvalova jautājums ārlietu ministram Mārim Riekstiņam „Par Eiropas
Savienības novērotāju misijas Gruzijā darba efektivitāti”. Jautājums tiek
nodots ārlietu ministram Mārim Riekstiņam.
Tagad lūdzu zvanu reģistrācijai! Reģistrēsimies ar balsošanas
kartēm!
Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, paziņojumam
vārds Saeimas sekretāram Dzintaram Rasnačam.
Dz.Rasnačs (9.Saeimas sekretārs).
Godātie frakciju priekšsēdētāji! Prezidij! Frakciju padomes
kopīgā sēde ir pulksten 10.45 Sarkanajā zālē. Darba kārtībā jautājums par
18.novembra svinīgo sēdi.
Sēdes vadītājs. Vārds paziņojumam deputātam Andrim
Bērziņam no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas.
A.Bērziņš (ZZS frakcija).
Kolēģi! Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēde notiks pēc
piecām minūtēm 106.telpā, bet Sociālo un darba lietu komisijas sēde notiks pulksten
11.00 Sociālo un darba lietu komisijas telpās.
Sēdes vadītājs. Vārds paziņojumam…
A.Bērziņš. Atkārtoju vēlreiz: pulcēsimies 106.telpā pēc piecām
minūtēm.
Sēdes vadītājs. Vārds paziņojumam deputātam Guntim
Blumbergam.
G.Blumbergs (ZZS frakcija).
Cienījamie Tautsaimniecības komisijas locekļi! Lūdzu uz mūsu
komisijas telpām pēc piecām minūtēm uz sēdi.
Sēdes vadītājs. Vārds paziņojumam deputātam Dzintaram
Ābiķim.
Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi no Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas!
Aicinu jūs uz sēdi komisijas telpās! Tūlīt!
Sēdes vadītājs. Vārds paziņojumam deputātam Oskaram
Spurdziņam.
O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas
sēde pulksten 11.30 komisijas telpās.
Sēdes vadītājs. Vārds paziņojumam deputātei Annai Seilei.
A.Seile (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).
Godātie deputāti! Agrārās, vides un reģionālās politikas
komisijas sēde pulksten 14.00 komisijas zālē.
Sēdes vadītājs. Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai
Saeimas sekretāra biedram Andrejam Klementjevam.
A.Klementjevs (9.Saeimas sekretāra biedrs).
Labrīt, augsti godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Valērijs
Agešins, Aigars Štokenbergs, Boriss Cilevičs, Juris Dalbiņš, Gundars Daudze, Vaira
Paegle, Nikolajs Kabanovs, Imants Kalniņš, Jānis Šmits, Jānis Klaužs, Vents Armands
Krauklis, Visvaldis Lācis, Leons Līdums, Aleksandrs Mirskis, Vitālijs Orlovs, Karina
Pētersone, Ivans Ribakovs, Anna Seile, Kārlis Šadurskis, Staņislavs Šķesters, Artis
Pabriks, Imants Valers un Dzintars Zaķis.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Un vēl vārds paziņojumam deputātam
Augustam Brigmanim.
A.Brigmanis (ZZS frakcija).
Jā, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēde notiks pēc
15 minūtēm. Pēc 15 minūtēm!
Sēdes vadītājs. Paldies. Līdz ar to Saeimas 2008.gada 6.novembra
sēdi pasludinu par slēgtu.
SATURA RĀDĪTĀJS
9.Saeimas rudens sesijas 10.sēde
2008.gada 6.novembrī
Atbildes uz deputātu iesniegtajiem jautājumiem
2008.gada 6.novembrī
Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs
Gundars Daudze.
Sēdes vadītājs. Labdien, godātie kolēģi! Sākam atbilžu
sniegšanu uz deputātu jautājumiem.
Pirmais ir deputātu Plinera, Sokolovska, Buhvalova, Mitrofanova un
Buzajeva jautājums Ministru prezidentam Ivaram Godmanim „Par 2008.gada 29.jūlija
Ministru kabineta noteikumu Nr.612 samērīgumu un leģitimitāti”.
Ivars Godmanis ir uzdevis tieslietu ministram šodienas sēdē sniegt
atbildi uz šo jautājumu. Uz šo jautājumu ir saņemta arī Ivara Godmaņa rakstiska
atbilde, bet mēs tikko esam saņēmuši Gaida Bērziņa vēstuli par to, ka viņš
diemžēl šodien nevarot pie mums ierasties, jo Ministru prezidents tieši šodien un
tieši pulksten 17.00 rīko sanāksmi par priekšlikumiem likumprojektam „Par valsts
budžetu 2009.gadam”. Līdz ar to es saprotu, ka viņš šobrīd ir attaisnoti
aizkavēts, un šis jautājums tiek pārcelts uz nākamo ceturtdienu.
Otrais jautājums ir deputātu Seiles, Čepānes, Kalnietes, Šadurska
un Laicāna jautājums ārlietu ministram Mārim Riekstiņam „Par Krievijas
vēstniecības Latvijā padomnieku Aleksandru Hapilovu”.
Arī uz šo jautājumu ir saņemta rakstiska atbilde. Taču ir saņemta
arī deputātes Seiles informācija, ka viņu neapmierina saņemtā rakstiskā atbilde un
ka viņa šodien vēlas uzdot vēl papildjautājumus ārlietu ministram.
Savukārt ir saņemta ārlietu ministra biroja vadītājas Ilzes Miltas
vēstule, ka ārlietu ministrs šodien ir attaisnoti aizkavēts un šajā laikā nevar
ierasties šeit.
Arī šis jautājums tiek pārcelts uz nākamo ceturtdienu.
Nākamais jautājums ir deputātu Latkovska, Mūrnieces, Zaķa, Reira
un Āboltiņas jautājums kultūras ministrei Helēnai Demakovai „Par aģentūru
„Jaunie „Trīs brāļi”””.
Uz šo jautājumu ir saņemta rakstiska atbilde, un, tā kā neviens no
jautājuma iesniedzējiem šodien nav ieradies uz sēdi, tad ir uzskatāms, ka saņemtā
rakstiskā atbilde jautājuma iesniedzējus apmierina.
Nākamais šodien izskatāmais jautājums ir deputātu Bendrātes,
Ziedones-Kantānes, Latkovska, Ķikustes un Rībenas jautājums Ministru prezidentam
Ivaram Godmanim „Par VSAA darbības nodrošināšanu 2009.gadā”.
Sniegt atbildes uz šo jautājumu ir deleģēta labklājības ministre
Iveta Purne.
Jautājums: vai Bendrātes kundze ir apmierināta ar sniegto rakstisko
atbildi? Iesniedzēji nav apmierināti ar šo rakstisko atbildi, un, tā kā Purnes kundze
laikam kavējas, mēs pārliekam šo jautājumu uz darba kārtības beigām… Ja ne, tad
arī šo jautājumu mēs pārcelsim uz nākamo ceturtdienu.
Nākamais jautājums ir deputātu Kariņa, Latkovska, Zaķa, Gravas un
Rībenas jautājums tieslietu ministram Gaidim Bērziņam „Par ministriju
administratīvajām izmaksām”.
Uz šo jautājumu ir saņemta rakstiska atbilde. Tā kā neviens no
jautājuma iesniedzējiem uz šo jautājumu un atbilžu sēdi nav ieradies, tiek
uzskatīts, ka sniegtā rakstiskā atbilde šā jautājuma iesniedzējus apmierina.
Nākamais ir deputātu Kariņa, Latkovska, Zaķa, Gravas un Rībenas
jautājums īpašu uzdevumu ministram sabiedrības integrācijas lietās Oskaram Kastēnam
„Par sekretariāta administratīvajām izmaksām”.
Arī uz šo jautājumu ir saņemta rakstiska atbilde. Neviens no
iesniedzējiem nav ieradies, līdz ar to jautājums ir uzskatāms par atbildētu, jo
iesniegtā rakstiskā atbilde jautājuma iesniedzējus ir apmierinājusi.
Nākamais ir deputātu Kariņa, Latkovska, Zaķa, Gravas un Rībenas
jautājums veselības ministram Ivaram Eglītim „Par ministriju administratīvajām
izmaksām”.
Arī uz šo jautājumu ir saņemta rakstiska atbilde. Tā kā neviens
no jautājuma iesniedzējiem šodien šeit nav ieradies, tad uzskatāms, ka saņemtā
rakstiskā atbilde jautājuma iesniedzējus apmierina.
Nākamais darba kārtības jautājums ir deputātu Latkovska, Kariņa,
Zaķa, Gravas un Rībenas jautājums vides ministram Raimondam Vējonim „Par
ministriju administratīvajām izmaksām”.
Tā kā neviens no jautājuma iesniedzējiem šodien nav ieradies uz
jautājumu un atbilžu sēdi, tad ir uzskatāms, ka saņemtā rakstiskā atbilde apmierina
jautājuma iesniedzējus.
Analoģiska nosaukuma jautājumi no deputātiem Kariņa, Latkovska,
Zaķa, Gravas un Rībenas ir adresēti arī zemkopības ministram Mārtiņam Rozem,
reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministram Edgaram Zalānam, satiksmes
ministram Aināram Šleseram, iekšlietu ministram Marekam Segliņam, labklājības
ministrei Ivetai Purnei, izglītības un zinātnes ministrei Tatjanai Koķei, finanšu
ministram Atim Slakterim, aizsardzības ministram Vinetam Veldrem, ārlietu ministram
Mārim Riekstiņam, bērnu un ģimenes lietu ministram Ainaram Baštikam, ekonomikas
ministram Kasparam Gerhardam, kultūras ministrei Helēnai Demakovai un īpašu uzdevumu
ministrei elektroniskās pārvaldes lietās Signei Bāliņai. Atgādinu, ka viņai
adresētā jautājuma nosaukums ir „Par sekretariāta administratīvajām izmaksām”,
izmaksām”. Tā kā neviens no jautājumu iesniedzējiem nav ieradies šodien un uz
visiem šiem jautājumiem saņemtas rakstiskas atbildes, tad uzskatāms, ka jautājumu
iesniedzējus saņemtās rakstiskās atbildes apmierina.
Nākamais šodienas darba kārtības jautājums ir deputātu Plinera,
Sokolovska, Buzajeva, Mitrofanova un Buhvalova jautājums tieslietu ministram Gaidim
Bērziņam „Par tiesu statistiku”. Bet, kā jau es minēju, tieslietu ministrs
ir atsūtījis vēstuli, ka viņš diemžēl nevar šodien ierasties, līdz ar to šis
jautājums tiek pārcelts uz nākamo ceturtdienu. Protams, ļoti žēl, ka šo
informāciju, ka tieslietu ministra šodien nebūs, mēs saņēmām tik vēlu.
Un tagad, kā es redzu, ir ieradusies labklājības ministre Iveta
Purne, un tātad mēs varam atgriezties pie Silvas Bendrātes, Ausmas Ziedones-Kantānes,
Ainara Latkovska, Sarmītes Ķikustes un Ingunas Rībenas jautājuma „Par VSAA
darbības nodrošināšanu 2009.gadā”. Kā jau es teicu, uz šo jautājumu ir
saņemta rakstiska atbilde. Jautājums – vai ministres kundze vēlas kaut ko piebilst
arī mutvārdos pie jau atbildētā? Ja ministres kundze nevēlas neko vairāk paskaidrot,
tad es atgādināšu, ka saskaņā ar Saeimas kārtības rulli jautājuma iesniedzēji, ja
vēlas, var uzdot divus ar iesniegto jautājumu saistītus papildjautājumus.
vēlas, var uzdot divus ar iesniegto jautājumu saistītus papildjautājumus.
Bendrātes kundze vēlējās uzdot papildjautājumus? Lūdzu,
ieslēdziet mikrofonu deputātei Silvai Bendrātei!
S.Bendrāte (frakcija „Jaunais laiks”).
Jā, vēlējos uzdot jautājumus, jo mani neapmierina iesniegtā
atbilde uz mūsu jautājumu. Jūsu rakstītajā atbildē ir teikts, ka Labklājības
ministrija novērtē Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras darbu, un tātad mans
jautājums ir par to. Mēs esam nonākuši līdz streikam. Kā tad plānojat tomēr
novērtēt Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras darbu? Kā plānojat šīs
sociālās garantijas un finansiālu atbalstu darbiniekiem nevis nākamajā, bet 2010.,
2011.gadā un turpmākajos gados, jo ar nākamo gadu jau mēs kaut kā te kopīgiem
spēkiem galā tiksim?
I.Purne (labklājības ministre).
Jā, paldies par jautājumu. Es domāju, ka par streiku mēs pašreiz
varbūt vēl pāragri runājam, jo pašreiz ir… arī šodien ministrijā viesojās VSAA
arodbiedrības pārstāvji ar Jirgensona kungu priekšgalā, un ir izveidota šī
izlīgšanas komisija, kas pašreiz arī vienojās par to… būtībā par to sarunas
priekšmetu, jo īstenībā tas strīdus jautājums jau līdz galam vēl nebija
uzstādīts, un līdz ar to arī pašreiz ir šī vienošanās, ka arodbiedrība precizēs
tieši tos jautājumus, kuri varētu būt šī strīdus objekts. Protams, jautājums ir
diezgan sāpīgs arī mums, ministrijai, tas patiešām ir jāatzīmē. Un arī tas, ka
ministrija tomēr ir vērsusies Ministru kabinetā ar lūgumu visos tajos gadījumos, kad
VSAA ir uzliktas papildu funkcijas, piešķirt līdzekļus arī šīm administratīvajām
izmaksām, tomēr līdzekļi šiem pasākumiem ne vienmēr ir atrasti. Katrā ziņā šā
gada laikā nav atrasti.
Līdz ar to mēs varbūt būtu varējuši šo gadu pabeigt un arī
nākamo gadu veiksmīgāk strādāt, ja nebūtu nācis šis ļoti smagais budžeta
samazinājums. Protams, mēs patiesi vērsāmies arī Ministru kabinetā ar lūgumu
neaiztikt šo speciālo budžetu, jo tomēr ir jāņem vērā, ka VSAA ir vienīgā
aģentūra, kura pilnībā tiek finansēta no šā speciālā budžeta. Tai nav citu
finansēšanas avotu! Bet diemžēl arī šī mūsu cīņa tika zaudēta, un attiecīgi
arī VSAA, kā jau visas nozares, skāra šis samazinājums… Es domāju, ka tieši šis
bija tas lūzuma punkts, cilvēki patiešām pamatoti sāka satraukties par to, ka varbūt
būs ļoti grūti strādāt.
Līdz ar to mēs pašreiz patiešām ļoti rūpīgi strādājam kopā
ar Saeimas Sociālo un darba lietu komisiju, un paldies par izpratni šajā komisijā, jo
te tiešām strādā cilvēki, kas saprot šo jomu. Un tas ir ļoti svarīgi. Tas ir ļoti
svarīgi, kad mēs mēģināsim arī savos sākotnējos priekšlikumos šā budžeta
izskatīšanas laikā tomēr kaut kādus akcentus mainīt un esošā budžeta ietvaros
tomēr rast iespēju, kā aģentūrai varētu mazliet atlīdzināt… vismaz neradīt tik
lielus šos zaudējumus.
Nu, tas ir tas, ko mēs tātad plānojam uz nākamo gadu. Jāsaka, ka
arī šis nākamais ļoti sāpīgais samazinājums, kas jau pašreiz skar mūsu jomu, –
šie 5 procenti, kas attiecas uz atalgojumu un arī pakalpojumiem… Mēs iestājamies
vismaz par divām ļoti svarīgām pozīcijām – par to, lai mums nesamazinātu šos
līdzekļus gan VSAA, gan arī mūsu sociālās aprūpes institūcijām, jo tām
patiešām ir vajadzīgs finansējums klāt. Šinī situācijā tās nevar pakļaut
vienādai mērauklai, lai gan diemžēl visiem mums nākas solidāri samazināt šos 5
procentus pašreizējā posmā. Tā ka, ja mēs arī atradīsim ar Saeimas Sociālo un
darba lietu komisijas deputātu atbalstu kaut kādu iespēju, kā mazliet atvieglot VSAA
dzīvi, tad šis 5 procentu samazinājums tomēr atkal skars arī VSAA.
Līdz ar to ir ļoti grūti runāt par tālāko nākotni, jo mēs
zinām, kādā mēs pašreiz esam ekonomiskajā situācijā. Arī pašreiz, pieņemot šo
jauno mūsu programmu tieši attiecībā uz sociālās aprūpes institūcijām, kas ir
paredzēta līdz 2013.gadam… jā, konceptuāli Ministru kabinets to atbalstīja, bet
diemžēl mēs par konkrētu finansējumu vēl pašreiz nevaram runāt. Tā ka tas ir
nākotnes jautājums.
Protams, mēs neapstāsimies un nebeigsim lūgt šo nepieciešamo
finansējumu. Un, es domāju, rīkosimies līdzīgi, kā mēs jau šajā gadā
rīkojāmies ar šiem sociālās aprūpes centriem un tehnisko palīglīdzekļu centru.
Šo institūciju vadītāji vērsās pie mums ar šīs kritiskās situācijas skaidrojumu
un analīzi, un mēs vērsāmies tālāk tieši pie Ministru prezidenta, un šis
sākotnējais samazinājums tieši šīs jomas neskāra. Tātad mums tas jārisina kopīgi
ar VSAA vadību, ar kuru mēs ļoti rūpīgi runājam par to, ko var darīt, kā var
tomēr optimizēt šo darbu vēl pašreizējā situācijā. Mēs varētu arī riska
faktoru analīzi iesniegt – ļoti pamatotu, ļoti argumentētu –, lai vismaz turpmāk
VSAA saņemtu to, kas patiešām ir vajadzīgs.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Bendrātes kundze, jums ir tiesības uz vēl vienu jautājumu.
S.Bendrāte. Jautājums man ir tāds: kāpēc jums tomēr nav pašiem
savu domu vai priekšlikumu, kādā veidā risināt šo jautājumu, kur šo naudu paņemt?
Vai varat tādus iesniegt Sociālo un darba lietu komisijai? Kāpēc jūs nespējat
aizstāvēt tomēr to savu jomu un tātad arī Valsts sociālās apdrošināšanas
aģentūru?
I.Purne. Nu, atkal jāsaka, ka šis finansēšanas avots ir ļoti
jutīgs tieši VSAA – un tieši šī apstākļa dēļ. Ja mēs varam saskatīt kaut
kādas iespējas šī budžeta ietvaros, tad šis finansēšanas avots ir diezgan jutīgs.
Un valdība kopumā neatbalstīja to, ka mēs varētu paši šādas manipulācijas veikt
tieši, ņemot vērā šo jutīgo jautājumu – pensiju budžetu. Es domāju, ka… nu,
var būt, ka netika pienācīgi izvērtēta šī situācija, tāpēc šis jautājums
pašreiz tiek risināts arī ar Sociālo un darba lietu komisijas starpniecību.
Sēdes vadītājs. Paldies ministres kundzei par atbildēm. Paldies
Bendrātes kundzei par jautājumiem.
Līdz ar to visi šodienas darba kārtības jautājumi ir izskatīti un
jautājumu un atbilžu sēdi pasludinu par slēgtu.
Paldies.
SATURA RĀDĪTĀJS
Atbildes uz Saeimas deputātu jautājumiem
2008.gada 6.novembrī
Grozījumi Latvijas Nacionālās operas likumā
Datums: 06.11.2008. 09:11:16 bal001
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3177 nodošanu komisijām
Grozījumi Latvijas Nacionālās operas likumā
Datums: 06.11.2008. 09:12:16 bal002
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3177 nodošanu komisijām
Pieprasījums Ministru prezidentam I.Godmanim “Par valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību padomes un valdes locekļu skaitu, to atalgojumu un kompensācijām”
Datums: 06.11.2008. 09:45:36 bal006
Balsošanas motīvs: Par pieprasījumu ar dok. nr.3073
Grozījumi Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā (3.lasījums)
Datums: 06.11.2008. 09:50:54 bal007
Balsošanas motīvs: Par 6.priekšlikumu
Grozījumi Sabiedriskā transporta likumā (3.lasījums)
Datums: 06.11.2008. 09:52:30 bal008
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3160 pieņemšanu 3.lasījumā
Grozījumi likumā “Par autoceļiem” (3.lasījums)
Datums: 06.11.2008. 09:57:32 bal009
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3161 atdošanu atpakaļ komisijai
Grozījumi Autopārvadājumu likumā (3.lasījums)
Datums: 06.11.2008. 09:58:34 bal010
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3162 pieņemšanu 3.lasījumā
Grozījumi Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadības likumā (2.lasījums)
Datums: 06.11.2008. 10:00:06 bal011
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3134 pieņemšanu 2.lasījumā
Grozījumi Slīteres nacionālā parka likumā (1.lasījums)
Datums: 06.11.2008. 10:01:32 bal012
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3020 pieņemšanu 1.lasījumā
Grozījumi Moricsalas dabas rezervāta likumā (1.lasījums)
Datums: 06.11.2008. 10:02:44 bal013
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3019 pieņemšanu 1.lasījumā
Grozījumi Grīņu dabas rezervāta likumā (1.lasījums)
Datums: 06.11.2008. 10:03:46 bal014
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3018 pieņemšanu 1.lasījumā
Krustkalnu dabas rezervāta likums (1.lasījums)
Datums: 06.11.2008. 10:04:44 bal015
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3061 pieņemšanu 1.lasījumā
Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām” (2.lasījums)
Datums: 06.11.2008. 10:06:36 bal016
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3154 pieņemšanu 2.lasījumā
Grozījumi Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā (2.lasījums)
Datums: 06.11.2008. 10:13:14 bal017
Balsošanas motīvs: Par 4.priekšlikumu
Grozījumi Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā (2.lasījums)
Datums: 06.11.2008. 10:22:52 bal018
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3157A pieņemšanu 2.lasījumā
Grozījumi Krājaizdevu sabiedrību likumā (2.lasījums)
Datums: 06.11.2008. 10:25:10 bal019
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3159 pieņemšanu 2.lasījumā