„Latvijas ārpolitikai ir jābūt gudrai, fokusētai, proaktīvai, taču vienlaikus pragmatiskai un atbildīgai pret mūsu partneriem, pret starptautisko vidi un galvenokārt savas valsts nākotni.” To Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa uzsvēra, ceturtdien, 24.janvārī, uzrunājot klātesošos ikgadējās Saeimas ārlietu debatēs.
Saeimas priekšsēdētāja savā runā uzsvēra, ka nacionālās intereses bieži tiek formulētas attiecībā pret mūsu valsts iedzīvotājiem, sabiedrību un valsti kopumā, aizmirstot par starptautisko vidi. „Tomēr nacionālajām interesēm ir jābūt skaidrā kopsakarā ar starptautisko vidi, kurā valsts atrodas, mūsu gadījumā — Eiropas Savienību, NATO, un to īstenoto politiku globālā mērogā. Domāju, ka šāda pieeja būtu jāievēro jebkurā diskusijā par Eiropas Savienības nākotni, neatkarīgi no tā, vai diskusija notiek Latvijā vai citviet Eiropā,” sacīja S.Āboltiņa.
Pastāv uzskats, ka valsts pastāvošā ārpolitiskā virziena ietvaros var izšķirties starp diviem uzvedības modeļiem, pauda Saeimas priekšsēdētāja. Pirmā iespēja Latvijai ir ieņemt nogaidoši aizsargājošu pozīciju, neatkāpties no savām interesēm un iekļūt tā dēvētajā „vārtu sargātāju” grupā. Savukārt otra iespēja ir izvēlēties „robežu paplašinātāja” rīcības modeli, kas ļauj maksimāli izmantot iespējas, bet arī prasa no valsts lielāku starptautisko iesaistīšanos, iniciatīvu, papildu saistību uzņemšanos, kā arī lielāku atbildību par reģionā un pasaulē kopumā notiekošo.
„Domāju, ka līdzšinējie centieni skaidri norāda uz Latvijas vēlmi kļūt ārpolitiski aktīvākai un maksimāli izmantot pastāvošās iespējas. Raugoties stratēģiski un objektīvi izvērtējot situāciju, mēs esam ieinteresēti tādā Eiropas Savienības attīstībā, kurā Latvija sēž pie sarunu galda un nevis noraugās, kā citu pieņemtie lēmumi mūs ietekmēs šā vai tā,” uzsvēra S.Āboltiņa.
Saeimas priekšsēdētāja savā runā vērsa uzmanību arī uz vienotās Eiropas valūtas eiro ieviešanu Latvijā un uzsvēra, ka ir svarīgi Latvijas cilvēkiem sniegt pilnīgu informāciju, kā, iekļaujoties eirozonā, praktiski notiks pāreja no lata uz eiro. S.Āboltiņa teica, ka tikpat svarīgi ir sabiedrībai arī izstāstīt tos iemeslus, kāpēc eiro ir stratēģiska un ģeopolitiska izvēle, kas nostiprinās Latvijas vietu Eiropā, ilgtermiņā vairos mūsu drošību un ekonomikā veicinās ilgtspēju.
Uzsverot 2015.gadā gaidāmās Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības (ES) Padomē nozīmi, S.Āboltiņa norādīja, ka „Latvijas pirmā prezidentūra nedrīkst kļūt par iekšpolitisko kaujas lauku”. Tāpēc Saeimas priekšsēdētāja rosinās izstrādāt starppartiju vienošanos par sadarbību šajā mūsu valstij tik būtiskajā laika periodā. Šī ir tā reize, kad mūsu rokās ir ieliktas ne tikai Latvijas nacionālās intereses un mūsu valsts tēls, bet lielā mērā arī visas ES ticamība, uzsvēra S.Āboltiņa.
Saeimas priekšsēdētāja arī norādīja, ka mums ir jādomā arī par nākamajiem stratēģiskajiem izaicinājumiem. „Dalība Eiropas Savienībā un NATO, kā arī labās divpusējās attiecības ar daudzām pasaules valstīm rada patiesi labvēlīgu fonu to iespēju izmantošanai, ko sniedz globālās ģeopolitiskās izmaiņas Āzijā un citviet,” uzsvēra S.Āboltiņa, vienlaikus atzīmējot, ka šajā ziņā uzņēmēji valstij atrodas jau soli priekšā un skaidri demonstrē „robežu paplašinātāju” domāšanu. Kā piemēru Saeimas priekšsēdētāja minēja, ka daudzi mūsu uzņēmēji jau ir nodibinājuši veiksmīgus kontaktus un atraduši tirgu savām precēm ārpus jau iemītajām takām un ierastajiem reģioniem.
Uzņēmējdarbībā panākumus var gūt ne tikai ar globālu domāšanu, bet arī ar kultūru, izglītību, vides aizsardzību un mūsu reformu pieredzi, uzsvēra S.Āboltiņa un atzīmēja, ka šie ir tikai daži piemēri, kas var ne tikai veicināt mūsu labklājību un pavērt plašāku redzesloku, bet arī veidot Latvijas tēlu pasaulē.
Saeimā ceturtdien, 24.janvārī, notiek ikgadējās ārlietu debates, kurās diskutē par paveikto un iecerēto darbību valsts ārpolitikā un ES jautājumos.
Saeimas Preses dienests