Saeimas priekšsēdētāja Mores kauju piemiņas pasākumā: Latvijai jābūt tādai, kādi gadsimtu gaitā bijuši latviešu karavīri

(27.09.2015.)

“Mums jābūt stipriem un ar savu pašlepnumu. Tādiem, kā gadsimtos ir bijuši latviešu karavīri,” to uzsvēra Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece sestdien, 26. septembrī Mores kauju piemiņas pasākumā, godinot 1944.gada kritušos latviešu karavīrus.

Saeimas priekšsēdētāja uzsvēra, ka īpaši svarīgi tas ir šobrīd, kad mūsu valsts saskaras ar jauniem izaicinājumiem starptautiskajā vidē un rūpējas par savu aizsardzību.

“Tehniski stipra robeža nesargās valsti, ja tās aizstāvis būs vājš. Mums jābūt ar stingru mugurkaulu, lielu pašlepnumu, lai glabātu Satversmes preambulā noteiktās valstiskās un kultūras vērtības. Mēs eiroatlantiskajā drošības sistēmā esam viena no sastāvdaļām. Ģeopolitiskā novietojuma dēļ Latvija nevar būt neitrāla. Otrā pasaules kara traģiskā mācība to mums ir pierādījusi,” teica I.Mūrniece.

Pieminot pirms 71 gada notikušās Mores kaujas, Saeimas priekšsēdētāja akcentēja, ka tobrīd Latvijas Republika pastāvēja tikai juridiski: “Svešā formā tērpto Latvijas vīru dzīvībai okupantu armijā nebija vērtība. Vienlaikus latvieši karavīri pie Mores turēja fronti, lai padomju okupanti nevarētu tik ātri ieņemt Latvijas sirdi – Rīgu. No tās uz Kurzemi kā pēdējo cerību zemi plūda kara bēgļu straumes. Ap 150 000 no Latvijas izbēgušo patvērās ārvalstīs, veidojot trimdu. Tās devums Latvijas neatkarības atjaunošanā, pasaulei nemitīgi atgādinot par Latvijas valsts okupāciju, ir neatsverams.” 

Tieši latviešu leģionāru liels kauju nopelns ir tas, ka cilvēki paspēja evakuēties, trimdā saglabāt latviešu valodu, kultūru un politiski cīnīties par Latvijas Republiku, pauda I.Mūrniece, piebilstot, ka Otrā pasaules kara vēsture un tās sekas - tajā skaitā padomju okupācija, joprojām sāp.

“Trimdas latviešu ziedojumi ļāva par zīmīgām mūsu vēstures liecībām kļūt Lestenes Brāļu kapiem un Okupācijas muzejam. Tikpat pateicīgiem latviešu leģionāriem mums jābūt par lielākā masveida represiju viļņa Latvijā 1944.-1945.gadā aizkavēšanu. Represijas skāra vairāk nekā 80 000 Latvijas iedzīvotāju”, sacīja Saeimas priekšsēdētāja.

Latvija Eiropas kultūrā ir bijusi jau vēsturiski un turpina arvien dziļāk tajā iesakņoties, runas noslēgumā atzina I.Mūrniece. “Latvieši, neraugoties uz nelielo skaitu, tajā ir dzīvojuši un attīstījušies, radot arī savu valsti. Šobrīd darbība NATO ir arī garants valstiskajai neatkarībai. Tikai kopā ar Eiropas Savienību un NATO mēs varam sevi militāri aizsargāt, tikai kopā mēs varam risināt migrācijas un Eiropas Savienības robežu nostiprināšanas jautājumu un, iespējams, vēl citus izaicinājumus nākotnē.”

Fotogrāfijas: https://www.flickr.com/photos/saeima/albums/72157659056534056
Video: https://www.youtube.com/watch?v=NORDtUa5n4Q
Izmantošanas noteikumi: www.saeima.lv/lv/autortiesības   




Saeimas Preses dienests

Trešdien, 18.septembrī
09:00  Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēde (turpinājums)
09:00  Pieprasījumu komisijas sēde
09:00  Eiropas lietu komisijas sēde
09:30  Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēde
10:00  Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde
10:00  Juridiskās komisijas sēde
10:00  Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēde
10:00  Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēde
10:00  Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēde
10:00  Sociālo un darba lietu komisijas sēde
10:15  Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēde
12:00  Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas sēde
12:00  Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēde
12:00  Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēde
15:30  Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas Mediju politikas apakškomisijas sēde
15:30  Parlamentārā izmeklēšanas komisija par "Rail Baltica" projekta parlamentārās kontroles nodrošināšanu, lai apzinātu projekta īstenošanā pieļautās kļūdas un panāktu, ka tas kļūst par prioritāru valdības jautājumu un lēmumi tiek pieņemti pārskatāmi, laikus un ievērojot Latvijas valsts un visas sabiedrības intereses, ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību un valsts budžetu sēde