VideoGalerija

Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece pirmdien, 27.aprīlī, Saeimas namā tikās ar Eiropas Padomes Parlamentārās Asamblejas (EPPA) prezidenti Annu Brasēru (Anne Brasseur). Tikšanās laikā pārrunāti Asamblejas dienas kārtības aktuālie jautājumi, starptautiskā situācija saistībā ar Krievijas agresiju Ukrainā, kā arī EPPA pret Krieviju ieviestās sankcijas. Sarunā piedalījās arī Saeimas priekšsēdētājas biedre, EPPA Latvijas delegācijas vadītāja Inese Lībiņa-Egnere.

I.Mūrniece uzsvēra konstruktīvo sadarbību starp Latvijas parlamentu un EPPA, norādot uz šīs organizācijas neatsveramo lomu cilvēktiesību, demokrātijas un tiesiskuma veicināšanā Eiropas Padomes dalībvalstīs. Savukārt A.Brasēra pauda gandarījumu par iespēju apmeklēt Latviju klātienē un tikties ar amatpersonām un sabiedrības pārstāvjiem, tā gūstot nepastarpinātu priekšstatu par valstī aktuālajām norisēm. EPPA prezidente uzsvēra, ka Latvija 25 gadu laikā kopš neatkarības atjaunošanas ir sasniegusi būtisku progresu un iedzīvotāji bauda šajā salīdzinoši īsajā laika posmā īstenoto reformu augļus, daudzas tiesības un brīvības uzskatot par pašsaprotamām. 

Saeimas priekšsēdētāja pauda gandarījumu par Eiropas Padomes (EP) apstiprināto rīcības plānu Ukrainas demokrātisko institūciju stiprināšanai un reformām tieslietu jomā, kas ir apjomīgākais divpusējais rīcības plāns, ko EP līdz šim ieviesusi. 

Vienlaikus I.Mūrniece pateicās A.Brasērai par aktīvo pozīciju un EPPA rezolūcijās izteikto nosodījumu Krievijas Federācijas rīcībai, okupējot Krimu un destabilizējot situāciju Austrumukrainā. Krievija konsekventi neievēro saistības un pienākumus, ko tā uzņēmusies, iestājoties EP, tādēļ Krievijas delegācijai uzliktās sankcijas nedrīkst atcelt, kamēr no Krievijas puses nav panākts būtisks progress Minskas vienošanās izpildē, pauda Saeimas priekšsēdētāja. 

Pārrunājot Latvijas pozīciju par tā dēvētās EP Stambulas konvencijas ieviešanu, I.Mūrniece uzsvēra, ka valdībā un parlamentā noris aktīva diskusija par pievienošanos šim dokumentam, kas vērsts uz vardarbības ģimenē pret sievietēm novēršanu un apkarošanu. Kā sarunā uzsvēra I.Lībiņa-Egnere, jau patlaban Latvija ir veikusi nozīmīgas likumu izmaiņas, lai vērstos pret vardarbību ģimenē, piemēram, ieviešot un iedzīvinot principu, ka mājoklis jāpamet varmākam, nevis vardarbības upurim. 

Tikšanās laikā tika apspriesta arī parlamentārā kontrole dalībvalstīs pār Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) spriedumu ieviešanu. Kā norādīja Latvijas amatpersonas, Saeima šajā jautājumā ir izvēlējusies elastīgu pieeju, pēc nepieciešamības vērtējot katru atsevišķu spriedumu un aicinot uz komisiju sēdēm valdības pārstāvi ECT. Latvijas parlaments vairākkārt ir reaģējis uz ECT spriedumiem, operatīvi veicot nepieciešamās likumu izmaiņas, taču daudzas lietas saistītas ar nepiemēroto ieslodzījumu vietu infrastruktūru, un šo nepilnību novēršanai nepieciešams ilgāks laiks, atzina I.Mūrniece. 

Eiropas Padome ir dibināta 1949.gadā un ir vecākā politiskā organizācija Eiropā, apvienojot 47 Eiropas valstis. Padomes mērķis ir aizsargāt cilvēktiesības, parlamentāro demokrātiju un tiesiskumu, panākt dalībvalstu sociālo un tiesisko standartu vienotību, veicināt izpratni par Eiropas identitāti, tās vērtībām, aptverot dažādu Eiropas tautu kultūras. Latvija par Eiropas Padomes dalībvalsti kļuva 1995.gadā.

EPPA ir viena no Eiropas Padomes lielākajām un redzamākajām institūcijām, kurā uz sesijām regulāri pulcējas Eiropas Padomes dalībvalstu parlamentārieši. EPPA Latvijas delegācijā strādā pa vienam pārstāvim no katras Saeimas frakcijas.



Saeimas Preses dienests