Tikšanās laikā puses, iepazīstinot ar komisiju darbības virzieniem, dalījās pieredzē jautājumos par aktuāliem cilvēktiesību jautājumiem - tiesībsarga institūcijas funkcionēšanu, prostitūcijas regulāciju, minoritāšu tiesībām un tiesībām uz informāciju.              Uzklausot partnerkomisijas priekšsēdētāju Zuzku Rujbrovu, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāja I.Circene interesējās par tiesībsarga amata kandidāta izvirzīšanas un apstiprināšanas procedūru, jo komisija pašlaik strādā pie Tiesībsarga biroja likumprojekta sagatavošanas izskatīšanai otrajā lasījumā. Z.Rujbrova pastāstīja, ka jau gadu darbojošās ombuda institūcijas vadītāju izvirza politisko partiju frakcijas un to apstiprina parlaments. Kandidātam jābūt personībai un autoritātei, kas iepriekš darbojies tiesību vai politikas jomā. Pašreizējais Čehijas ombudsmens ir bijušais tieslietu ministrs.             Vēl sarunas dalībnieki pieskārās jautājumam par prostitūcijas regulāciju vai aizliegšanu Čehijā. Z.Rujbrova pastāstīja, ka valdības sagatavotais prostitūciju regulējošais likumprojekts ir pretrunīgs, jo viedokļi par aizliegumu vai regulāciju ir atšķirīgi.             Tāpat arī tika pārrunāti jautājumi par dažādu programmu pieejamības nodrošināšanu sabiedriskajās un privātajās raidorganizācijās, īpaši nacionālajām minoritātēm, saistībā ar Radio un televīzijas likumprojekta un Sabiedrisko raidorganizāciju likumprojekta izskatīšanu Saeimā.   

         Otrdien, 1.novembrī, Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre tikās ar Igaunijas Republikas parlamenta priekšsēdētāju Eni Ergmu.          Tikšanās laikā puses pārrunāja jautājumus, kas skar izmaiņas Baltijas Asamblejā (BA), abu valstu divpusējo attiecību paplašināšanas iespējas un sadarbību tādu starptautisko organizāciju ietvaros kā Eiropas Savienība (ES) un Ziemeļvalstu padome, kā arī aktualitātes attiecībās ar Krieviju.          Igaunijas parlamenta priekšsēdētāja E.Ergma attiecības starp abām valstīm un parlamentiem novērtēja kā ļoti aktīvas un draudzīgas un uzsvēra sadarbības nozīmīgumu tādām nelielām valstīm kā Igaunija un Latvija savu kopīgo mērķu sasniegšanā ES un NATO kontekstā. Tā kā mērķis kļūt par šo organizāciju dalībvalstīm ir sasniegts, jādomā par izmaiņām BA, lai tā būtu pamanāmāka, aktīvāka un elastīgāka, sacīja E.Ergma. Kā vienu no iespējamajiem variantiem, lai uzlabotu BA darbu, Igaunijas priekšsēdētāja minēja parlamentu komisiju aktīvāku iesaistīšanu, jo “BA ir jābūt redzamai ne tikai Baltijas valstīs, bet arī ES”.           Arī Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre pauda viedokli, ka BA struktūra ir jāmaina, lai veiksmīgāk risinātu svarīgus jautājumus. Pašreiz aktuāls ir jautājums par risinājumiem enerģētikas jomā, lai nodrošinātu energoneatkarību, tāpēc ir svarīgi diskutēt par Ignalinas atomelektrostacijas izmantošanas iespējām pēc tās plānotās slēgšanas, uzsvēra I.Ūdre.          Pārrunājot parlamentu sadarbību ES kaimiņvalstu politikā, puses bija vienisprātis, ka eirointegrācijas pieredzes nodošana palīdzēs nostiprināt demokrātiskās vērtības šajās valstīs, un apmainījās ar informāciju par valstīs uzsāktajiem projektiem ar Ukrainu, Moldovu un Dienvidkaukāza valstīm.          Abas amatpersonas pārrunāja arī attiecības ar Krieviju un reģionālās sadarbības jautājumus.         Tikšanās noslēgumā Saeimas priekšsēdētāja interesējās par e-balsošanas pieredzi nesenajās Igaunijas pašvaldību vēlēšanās, kur pirmo reizi vēlētājiem bija iespēja piedalīties vēlēšanās ar interneta starpniecību.         Otrdien, 1.novembrī, Saeimas Mandātu un iesniegumu komisijas priekšsēdētājs Pāvels Maksimovs un komisijas deputāti tikās ar Čehijas Republikas parlamenta Deputātu palātas Iesniegumu komisijas priekšsēdētāju Zuzku Rujbrovu (Zuzka Rujbrová) un komisijas pārstāvjiem.          Mandātu un iesniegumu komisijas priekšsēdētājs P.Maksimovs sveica Čehijas Republikas parlamenta Deputātu palātas Iesniegumu komisijas pārstāvjus Saeimā un iepazīstināja ar komisijas galvenajiem darbības virzieniem un darbu parlamentā. Viņš pastāstīja, ka Mandātu un iesniegumu komisija ir pirmā komisija, kuru apstiprina jaunievēlētā Saeima un komisija galvenokārt nodarbojas ar deputātu imunitātes un rotācijas jautājumiem. P.Maksimovs tostarp informēja, ka 2004. un 2005.gadā komisijā izskatītas vienpadsmit deputātu administratīvās lietas, no kurām tikai vienā nav dota piekrišana izdot deputātu sodīšanai.        Savukārt Z.Rujbrova iepazīstināja ar Čehijas parlamenta Deputātu palātas Iesniegumu komisijas sastāvu un pastāstīja, ka darbs komisijā galvenokārt saistīts ar valsts iedzīvotāju iesniegumu izskatīšanu, likumprojektu grozījumu izstrādi un tiesību aizsarga - ombuda - ziņojumu izskatīšanu, kā arī pastāstīja par citām Deputātu palātas komisijām, kuras izskata ar cilvēktiesībām saistītus jautājumus. Viņa arī informēja par Čehijas iekšpolitiskajām aktualitātēm, uzsverot, ka jaušama priekšvēlēšanu kampaņas gaisotne nākamajā gadā gaidāmajām parlamenta apakšpalātas vēlēšanām.        Sarunas ietvaros tika spriests arī par Deputātu ētikas kodeksa izstrādes gaitu mūsu parlamentā, un puses bija vienisprātis par tā nepieciešamību politiskā prestiža celšanā.         Tikšanās dalībnieki pārrunāja arī svarīgus un aktuālus jautājumus abās valstīs, kas saistīti ar ģimenes tiesībām un cilvēku tirdzniecību.

           No šī gada 31.oktobra līdz 3.novembrim Latvijā oficiālā vizītē uzturēsies Igaunijas Republikas Rīgikogu priekšsēdētāja Ene Ergma un viņas vadītā delegācija.Pirmdien, 31.oktobrī

        Otrdien, 25.oktobrī, Saeimas priekšsēdētājas biedre Vineta Muižniece tikās ar Luksemburgas Lielhercogistes ārlietu ministru Žanu Aselbornu, kurš uzturas Latvijā oficiālā vizītē.        Tikšanās laikā sarunas dalībnieki pārsprieda Eiropas Savienības aktualitātes.         Saeimas priekšsēdētājas biedre V.Muižniece sveica augsto viesi Saeimas namā un pauda gandarījumu par to, ka tik saspringtā vizītes grafikā ministrs tiekas arī ar parlamenta pārstāvjiem. “Svarīgi, lai jautājumi tiktu risināties, sadarbojoties valsts parlamentam un valdībai”, norādīja V.Muižniece.        Ministrs pastāstīja, ka šī ir viņa pirmā vizīte mūsu valstī un informēja par aktuāliem ES jautājumiem - organizācijas budžetu un finanšu perspektīvu, kā arī ES tālāko paplašināšanu.        V.Muižniece akcentēja, ka ES apvieno divdesmit piecas dažādas valstis ar dažādiem viedokļiem; to parādīja arī balsojums par ES konstitūciju. Tomēr arī tik lielā organizācijā iespējams rast kompromisu, un to savukārt pierāda ES vienošanās tālākās paplašināšanas jautājumā. Saeimas priekšsēdētājas biedre norādīja, ka nespēja vienoties par ES finanšu perspektīvu vairo negācijas jaunajās dalībvalstīs, un pauda cerību, ka drīzumā to tomēr izdosies atrisināt, “jo cilvēkiem ir svarīgi saprast, kāda nākotne viņus sagaida”.        Tikšanās noslēgumā V.Muižniece informēja par mūsu valsts darbu, īstenojot tuvējo kaimiņu politiku un daloties eirointegrācijas pieredzē ar Ukrainu un Aizkaukāza valstīm. 

       Piekdien, 21.oktobrī, Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre tikās ar Eiropas Komisijas viceprezidenti Margotu Valstrēmu.       Tikšanās gaitā Eiropas Komisijas viceprezidente iepazīstināja ar EK plānotajiem pasākumiem, kas vērsti uz Eiropas Savienības iedzīvotāju plašāku un aktīvāku iesaisti diskusijā par ES nākotni. Viens no tiem ir EK izstrādātais “D plāns”- komunikācijas koncepcija “Demokrātijai, dialogam un debatēm”, kas varētu kalpot kā pamats visaptverošām debatēm laikā pēc referenduma, kurā Francija un Nīderlande noraidīja ES Konstitūciju. Tāpat ir izstrādāts un pieņemts rīcības plāns EK komunikācijai ar savienības pilsoņiem, kurš balstās uz ES procesos iesaistīto institūciju iespējami ciešu sadarbību.       Saeimas priekšsēdētāja un Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājs Oskars Kastēns savukārt informēja par mūsu parlamenta Eiropas lietu komisijas darbu, īstenojot kontroli pār valdības oficiālajām nostādnēm jautājumos, kas skar mūsu dalību ES. I.Ūdre arī informēja par Latvijas darbību ES kaimiņu politikā, kuras ietvaros mūsu valsts nodod savu eirointegrācijas pieredzi valstīm, kas uzsākušas savu virzību uz dalību šajā organizācijā.      Tikšanās noslēgumā sarunas dalībnieces bija vienisprātis, ka ir svarīgi, lai ES funkcionētu efektīvs lēmumu pieņemšanas mehānisms, un vienlaikus jāveic darbs, lai pieņemtos lēmumus izskaidrotu sabiedrībai.

              Piektdien, 21.oktobrī, Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre darba vizītē apmeklēs Pilteni.               Plānots, ka Saeimas priekšsēdētāja tiksies ar Piltenes pilsētas domniekiem un pilsētas iedzīvotājiem.

        Otrdien, 18.oktobrī, Saeimas priekšsēdētājas biedre Vineta Muižniece tikās ar Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas Pārraudzības komitejas priekšsēdētāju Georgiju Frundu.        Saeimas priekšsēdētājas biedre V.Muižniece sveica G.Frundu Saeimas namā un uzsvēra, ka Latvijas lepojas ar saviem sasniegumiem, kļūstot par pilntiesīgu Eiropas Savienības un NATO dalībvalsti. “Šis process ir noritējis sekmīgi, un savā darbībā esam konsultējušies ar starptautiskajiem ekspertiem un ņēmuši vērā viņu rekomendācijas,” teica V.Muižniece. Viņa arī norādīja, ka sabiedrības integrācijas jautājumi ir valdības prioritāte - par to liecina gan pieņemtie tiesību akti, gan arī darbs pie nākamā gada valsts budžeta projekta, kur būtisks finansējums paredzēts Naturalizācijas pārvaldei, Sabiedrības integrācijas fondam, Valsts valodas programmai, kā arī citiem integrācijas projektiem.        G.Frunds informēja, ka vizītē Latvijā ieradies pirmo reizi, un atzinīgi novērtēja jau notikušās sarunas ar izglītības ministri, īpašu uzdevumu ministru sabiedrības integrācijas lietās un Naturalizācijas pārvaldes priekšnieci. Viņš atzinīgi novērtēja faktu, ka Latvijas parlaments ratificējis Nacionālo minoritāšu aizsardzības konvenciju, un izteica cerību, ka laika gaitā varētu tikt atsauktas atrunas, kas skar daļēju aizliegumu izmantot minoritāšu valodu ielu nosaukumos un liegumu to izmantot valsts un pašvaldību institūcijās. Komitejas priekšsēdētājs arī pieminēja iespējamos grozījumus Pilsonības likumā, kurā varētu tikt ietverts lojalitātes kritērijs.        V.Muižniece informēja, ka diskusija par lojalitāti aizsākās pagājušajā gadā, un tās pamatā ir konkrēts atgadījums, kad cilvēks, kurš devis solījumu būt lojālam Latvijas valstij, publiski aicinājis uz pretējo. “Šī diskusija tāpat kā savulaik debates par mazākumtautību konvencijas pieņemšanu dos pozitīvus rezultātus, jo notiek demokrātiski, tajā iesaistīti gan eksperti, gan sabiedrība,” norādīja Saeimas priekšsēdētājas biedre. Viņa arī pastāstīja, ka vairāk nekā 100 tūkstoši personu ieguvušas pilsonību naturalizācijas ceļā, un tas apliecina, ka valsts izvirzītās prasības pilsonības pretendentiem ir samērīgas.          Otrdien, 18.oktobrī, opozīcijā esošo Saeimas frakciju pārstāvji - Juris Sokolovskis (PCTVL), Valērijs Agešins (TSP), Aleksandrs Golubovs (LSP) un Māris Grīnblats (TB/LNNK) - tikās ar Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas Pārraudzības komitejas priekšsēdētāju Georgiju Frundu.         Tikšanās laikā pārrunāti jautājumi, kas skar Vispārējo konvenciju par nacionālo minoritāšu aizsardzību, izmaiņas Pilsonības likumā un izglītības reformu.          Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas Pārraudzības komitejas priekšsēdētājs G.Frunds atzina, ka būtu nepieciešami grozījumi Pilsonības likumā, tajā ietverot lojalitātes kritēriju. Tomēr “lojalitātes jēdzienu nevajadzētu lietot juridisku jautājumu risināšanai”, sacīja G.Frunds. Viņš arī akcentēja, ka nacionālo minoritāšu pārstāvjiem jāsaprot latviešu valodas apgūšanas nepieciešamība.          Tika skarti arī jautājumi par atvieglojumiem iegūt pilsonību un nepilsoņu tiesībām piedalīties pašvaldību vēlēšanās.         Opozīcijas frakciju pārstāvji pauda dažādus viedokļus par ratificēto Vispārējo konvenciju par nacionālo minoritāšu aizsardzību un tai pievienoto deklarāciju par nacionālo minoritāšu definīciju. Piemēram, V.Agešins uzsvēra, ka konvencija ir zaudējusi jēgu pievienotās deklarācijas dēļ. Savukārt M.Grīnblats atzīmēja, ka nevajadzēja steigties ar konvencijas ratificēšanu, nepanākot vienprātību minoritāšu definīcijas formulējumā.          Puses apmainījās arī ar viedokļiem par izglītības reformas norises gaitu Latvijā.

     No 16. līdz 19.oktobrim Šveicē, Ženēvā, notiek Starpparlamentu Savienības (SPS) 113.asambleja. Saeimu šajā pasākumā pārstāv parlamenta priekšsēdētāja, Latvijas nacionālās grupas SPS vadītāja Ingrīda Ūdre un grupas loceklis Oļegs Deņisovs.      Šodien, 19.oktobrī, SPS 113.asamblejas delegāti turpināja darbu komiteju sēdēs. Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre vadīja 2.komitejas “Ilgtspējīga attīstība, finanses un tirdzniecība” sēdes, kurās tika izskatīts un debatēs apspriests Redakcijas komisijas sagatavotais rezolūcijas projekts.       Šobrīd notiek SPS jaunā prezidenta vēlēšanas. Šim postenim izvirzīti divi kandidāti - Itālijas parlamenta Deputātu palātas spīkers Pjērs Ferdinands Kazini un Beļģijas parlamenta deputāts Gerts Feršniks.       Pēc SPS prezidenta vēlēšanām notiks noslēguma plenārsēde, kurā parlamentārieši izskatīs un akceptēs komiteju sagatavotās rezolūcijas.      Par SPS prezidenta vēlēšanu rezultātiem un plenārsēdē akceptētajām rezolūcijām informēsim rīt, 20.oktobrī.

      No 17. līdz 19.oktobrim vizītē Latvijā uzturēsies Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas Pārraudzības komitejas priekšsēdētājs Georgijs Frunda (György Frunda).Pirmdien, 17.oktobrī

         Šodien, 12.oktobrī, Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre tikās ar Īrijas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Timu Movi, kurš bija ieradies iepazīšanās vizītē.         Saeimas priekšsēdētāja un Īrijas vēstnieks pārrunāja parlamentārās sadarbības paplašināšanas iespējas, norādot uz neizmantoto potenciālu parlamentu sadarbības grupu un komisiju līmenī.         I.Ūdre uzsvēra - neskatoties uz to, ka Latvija kļuvusi par pilntiesīgu Eiropas Savienības dalībvalsti, mēs esam ieinteresēti apgūt Īrijas pieredzi tautsaimniecības nostiprināšanā un attīstībā - gan īstenojot ekonomiskās reformas, gan izmantojot ES struktūrfondu finansējumu. Vēstnieks savukārt norādīja, ka Īrijas ekonomiskais uzplaukums bijis ilgu un sarežģītu pārmaiņu rezultāts un pirmie panākumi bijuši jūtami pēc vairāk nekā desmit gadu īstenotām reformām. “Mēs labprāt esam gatavi dalīties ar jums iegūtajā pieredzē,” akcentēja T.Move.         Vēl viens jautājums, kas skar abas valstis, ir lielais mūsu valsts viesstrādnieku īpatsvars Īrijā. Sociālās problēmas, kas aktuālas Latvijā, spiež cilvēkus doties peļņā uz citām valstīm. Puses bija vienisprātis, ka negatīvs aspekts ir tas, ka daļa no viesstrādniekiem izvēlas palikt un neatgriezties dzimtenē. Kas attiecas uz viesstrādnieku stāvokli Īrijā, tad tiek daudz strādāts pie tā, lai nodrošinātu viņu tiesību un interešu aizstāvību.