Pirmdien, 24.maijā, Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājs Guntars Krasts tikās ar Slovākijas Republikas vicepremjeru Palu Čaki. Tikšanās ietvaros tika pārrunāta valdības un parlamenta sadarbība Latvijā un Slovākijā Eiropas Savienības jautājumos, kā arī citas ES aktualitātes. Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājs G.Krasts informēja viesus par sadarbību ar valdību nacionālo pozīciju sagatavošanas ES Padomē procesā un akcentēja tās nepieciešamību daudzpartiju parlamentā un koalīcijas valdības apstākļos. “Parlamenta akcepts nozīmē arī tā atbalstu topošajām Eiropas Savienības direktīvām un regulām, kuras būs jāievieš nacionālajā likumdošanā,” teica G.Krasts. Līdzšinējā pieredze ES dalībvalstīs liecina, ka tur, kur starp parlamentu un valdību izveidojusies cieša sadarbība, direktīvu pārņemšana norit raitāk un pastāv mazāk politisku diskusiju. Runājot par iespējamo vienošanos par ES Konstitucionālo līgumu, komisijas priekšsēdētājs informēja, ka Latvija visumā to atbalsta un cer uz līguma pieņemšanu vēl Īrijas prezidentūras laikā, kaut gan šobrīd lēmuma pieņemšanu apgrūtina nenoteiktā iekšpolitiskā situācija Polijā un asās diskusijas par atsevišķiem līguma punktiem. Pašlaik dominē viedoklis, ka tautas nobalsošana par Konstitucionālo līgumu Latvijā nav nepieciešama, jo nepilnu gadu pēc referenduma par pievienošanos ES varētu tikt radīta neizpratne sabiedrībā par tā jēgu. Tomēr, ja sabiedrība ? akadēmiskās aprindas vai politiskās partijas ? to pieprasīs, būs jāveic liels skaidrojošais darbs, lai cilvēki saskatītu atšķirību starp abām nobalsošanām. Puses pārsprieda arī uzņēmumu ienākuma nodokļu vienādošanu ES dalībvalstīs. G.Krasts pauda viedokli, ka šo jautājumu aktualizējušas valstis, kas risina savas iekšpolitiskās īstermiņa problēmas, un šai nostājai nav ekonomiskas argumentācijas. Tā, piemēram, Vācijai un Francijai bažas rada iespējamā darbavietu zaudēšana, jo jauno dalībvalstu nodokļu politika varētu izrādīties pievilcīgāka. “Manuprāt, nav iespējams noteikt optimālo uzņēmumu ienākuma nodokļu likmi, jo to nosaka ekonomiskā situācija katrā konkrētajā valstī un pasaulē,” uzsvēra komisijas priekšsēdētājs. Pie tam, nodokļi, it īpaši uzņēmumu ienākuma nodoklis, ir arī sacensība par globālā kapitāla piesaisti. Tā Īrijā, kurā šī likme ir 12,5%, dominē ASV, nevis Eiropas valstu investīcijas. Atbildot uz Slovākijas vicepremjera jautājumu par attieksmi pret tā saucamo divu ātrumu Eiropu, G.Krasts uzsvēra, ka patiesībā šī ideja, vismaz tās pašreizējā izpildījumā, jau beigusi pastāvēt. Arī tās valstis, kas piedāvā divu ātrumu Eiropu, savā reālajā darbībā risinot aktuālos ES uzdevumus ? kopējās lauksaimniecības politikas reformu un Stabilitātes pakta prasības -, nebūt nav piemērs citām ES dalībvalstīm. “Tāpēc nevilšus rodas jautājums ? par kādiem diviem ātrumiem vispār var būt runa?” sacīja G.Krasts.Tikšanās noslēgumā puses vienojās par nepieciešamību intensificēt divpusējo sadarbību parlamentu līmenī, kā arī biežāk apmainīties ar aktuālo un abas valstis interesējošo informāciju ES jautājumos.

        No 28.maija līdz 2.jūnijam Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre uzturēsies vizītē ASV.         Vizīte notiek pēc Baltijas un Ziemeļvalstu parlamentu priekšsēdētāju iniciatīvas, lai veicinātu parlamentāro sadarbību starp ASV Kongresu un Baltijas un Ziemeļvalstu parlamentiem. ASV ir nākusi klajā ar jaunu iniciatīvu ciešākai sadarbībai Ziemeļeiropā (E-PINE), kas tika prezentēta Vašingtonā pagājušā gada oktobrī. Šīs iniciatīvas mērķis ir sadarbības veicināšana starp Ziemeļeiropas reģionu un ASV. Tā ir vērsta trīs galvenajos virzienos:         - politiskā drošība, kas ietver cīņu pret terorismu, masu iznīcināšanas ieroču kontroli, militāro sadarbību, dalīšanos pieredzē ar ieinteresētajām valstīm;         - veselīga sabiedrība un veselīgi kaimiņi, kas saistīta ar valstu un reģiona drošību, tai skaitā cīņu pret cilvēku tirdzniecību, korupciju, vides aizsardzību, atbalstu valstīm, kas vēlas veikt demokrātiskās un tirgus reformas, pārrobežu sadarbību,         - aktīva ekonomika, kas vērsta uz tirdzniecības, investīciju, ekonomisko un biznesa saišu attīstīšanu starp ASV un Ziemeļu-Baltijas reģionu.        Vašingtonā ieradīsies Dānijas, Igaunijas, Islandes, Latvijas, Lietuvas, Norvēģijas, Somijas un Zviedrijas parlamentu priekšsēdētāji vai to vietnieki. Spīkeriem ir plānotas vairākas tikšanās ASV Kongresā, Baltajā namā un Valsts departamentā, tai skaitā saruna ar ASV Kongresa spīkeru Denisu Hastertu.         28.maijā Saeimas priekšsēdētājai Ņujorkā ir paredzēta tikšanās ar ANO ģenerālsekretāra vietnieci Luīzi Frešeti, kā arī ANO Ekonomikas un sociālo lietu departamenta vadību. Gan Ņujorkā, gan Vašingtonā Saeimas priekšsēdētāja tiksies arī ar ASV dzīvojošo latviešu sabiedrību.

       Saeimas Preses dienests informē, ka svētdien, 23.maijā, Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre apmeklēs Preiļu rajonu, kur viesosies Rudzātu speciālajā internātskolā un tiksies ar rajona pašvaldību vadītājiem.       Dienas pirmajā pusē Saeimas priekšsēdētāja tiksies ar Rudzātu speciālās internātskolas skolotājiem un audzēkņiem, kā arī apskatīs pēdējā gada laikā labiekārtoto teritoriju un darbnīcas. Plkst.13.00 I.Ūdre noskatīsies skolēnu mācību gada noslēgumam veltītu koncertu, kas izskanēs Starptautiskās bērnu aizsardzības dienas priekšvakarā.       Savukārt pēcpusdienā Saeimas priekšsēdētājai paredzēta tikšanās ar rajona pašvaldību vadītājiem.

     Konferencē tika diskutēti šobrīd aktuāli Eiropas Savienības jautājumi, tai skaitā iespēja jau nākammēnes vienoties par Eiropas Savienības Konstitūcijas projektu un starpvaldību sadarbību pretterorisma koordinācijas jautājumos. Viens no būtiskākajiem konferences tematiem bija Eiropas Savienības dalībvalstu nacionālo parlamentu lomas palielināšana Eiropas Savienības Kopējā budžeta izlietojuma uzraudzībā.     Piektdien, 21.maijā, G.Krastam būs tikšanās ar Īrijas Eiropas lietu ministru Diku Roču (Diku Roche). Tajā iecerēts pārrunāt šobrīd būtiskākos Eiropas Savienības jautājumus no Latvijas un Īrijas interešu viedokļa, kā arī apspriest Īrijas politiskās partijas “Finna Fail” sadarbību ar Latvijas apvienību Tēvzemei un Brīvībai/LNNK. Iespējamā sadarbība varētu attiekties uz Īrijas pieredzes nodošanu valsts nacionālo interešu aizstāvībai un Eiropas Savienības sniegto iespēju izmantošanu, tai skaitā Eiropas Savienības fondu apguvi. “Finna Fail” un TB/LNNK arī plāno darboties vienā politiskajā grupā Eiropas Parlamentā.

     Saeimas Preses dienests informē, ka no 17. līdz 19.maijam Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre piedalās Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas (EPPA) rīkotajā Eiropas Padomes dalībvalstu parlamentu priekšsēdētāju konferencē “Pilsoņu Eiropa ? parlamenti un pilsoņu līdzdalība”, kas notiek Strasbūrā, Francijā.     Otrdien, 18.maijā, ar EPPA prezidenta Petera Šīdera uzrunu tika atklāta EPPA’s konference, kurā piedalās ES dalībvalstu parlamentu priekšsēdētāji un parlamentāro asambleju vadītāji.     Pirmā darba sesija bija veltīta demokrātijas stiprināšanas jautājumiem, un tajā tika debatēts par to, cik demokrātiska ir mūsdienu demokrātija. Diskusiju uzsāka Slovēnijas parlamenta priekšsēdētāja Borula Pahora un Florences Eiropas universitātes profesors Filips Šmiters. Plaši tika runāts par demokrātisko institūciju stiprināšanu, pilsoņu iesaistīšanu politiskajā procesā un lēmumu pieņemšanā, līdzdalību vēlēšanās, nevalstisko organizāciju darbu, politisko partiju lomu, kā arī parlamentu sadarbību demokrātijas stiprināšanā.     Otrā darba sesija bija saistīta ar moderno tehnoloģiju ietekmi uz demokrātiskajām procedūrām. Pēc Igaunijas parlamenta priekšsēdes Enes Ergmas un Ženēvas universitātes profesora Aleksandra Trehsela ievaduzrunām spīkeri runāja par to, kā plašāk izmantot moderno tehnoloģiju radītās iespējas, lai informētu iespējami plašus iedzīvotāju slāņus par parlamentu darbu, e-parlamentu un vēlēšanām, izmantojot e-balsi, interneta izplatību un ar to saistītajām iespējām un riskiem.     Konferences ietvaros Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre piedalījās Baltijas un Ziemeļvalstu spīkeru tikšanās, kurā tika pārrunāti aktuāli sadarbības jautājumi, kā arī maija beigās un jūnija sākumā plānotā kopīgā astoņu spīkeru vizīte Amerikas Savienotajās Valstīs. Eiropas Savienības valstu parlamentu priekšsēžu tikšanās laikā tika runāts par parlamentu sadarbības veidošanu paplašinātajā Eiropas Savienībā, parlamentu komisiju sadarbību un starpvaldību konferences par jaunā ES konstitucionālā līguma izredzēm. I.Ūdrei bija arī virkne divpusējo tikšanos - ar Nīderlandes parlamenta priekšsēdētāju Fransu Veisglasu, Itālijas parlamenta spīkeru Pjēru Kasini, Moldovas parlamenta spīkeri Jevgēniju Ostapčuku, Čehijas parlamenta priekšsēdētāju Ļubomiru Zaoraleku u.c. amatpersonām.    Trešdien, 19.maijā, Saeimas priekšsēdētāja piedalās debatēs par sadarbību, lai veicinātu demokrātijas un nacionālo parlamentu un Eiropas asambleju sadarbību. I.Ūdre tiksies arī ar Gruzijas parlamenta priekšsēdētāju Nino Burdžanadzi.     Šodien vēlu vakarā Saeimas priekšsēdētāja atgriezīsies Latvijā.

       Trešdien, 19.maijā, Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Artis Pabriks un komisijas deputāti tikās ar Somijas parlamenta (Eduskunta) Ārlietu komisijas delegāciju komisijas priekšsēdētājas Līsas Jākonsāri (Liisa Jaakonsaari) vadībā.       Šī bija pirmā abu valstu radniecīgo komisiju tikšanās Latvijas kā Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts statusā. Tās laikā galvenā uzmanība veltīta aktuāliem paplašinātās ES jautājumiem.       Tikšanās sākumā Ārlietu komisijas priekšsēdētājs A.Pabriks izteica prieku par iespēju tikties ar Somijas kolēģiem un iepazīstināja ar Latvijas parlamenta radnieciskās komisijas darba galvenajiem virzieniem. Savukārt Somijas Eduskuntas Ārlietu komisijas priekšsēdētāja L.Jākonsāri pauda prieku par Latvijas iestāšanos ES un uzsvēra, ka 1.maijs bija vēsturisks brīdis ES vēsturē. Tostarp A.Pabriks atzinīgi novērtēja Somijas atbalstu Latvijas virzībā uz integrāciju ES un sacīja, ka “šobrīd skolas laiks ir beidzies un sākusies reālā dzīve”. Viņš arī atzina, ka Latvijas un Somijas kā mazo valstu intereses daudzos jautājumos sakrīt un Latvija ir ieinteresēta ES mazās valstis redzēt kā ekonomiski attīstītas, demokrātiskas un stabilas.       Puses pārrunāja Latvijas un Somijas redzējumu attiecībā uz ES nākotni kopumā, pievēršoties ES konstitucionālā līguma pieņemšanas gaitai un problēmām, ES paplašināšanās perspektīvām attiecībā uz Turciju, Bulgāriju un Rumāniju. Abu valstu parlamentārieši bija vienisprātis, ka šis jautājums kļūst aizvien aktuālāks un izraisa aizvien dziļākas diskusijas, turklāt skar ES finanšu jomu. Viņi arī sprieda par drošības aspektiem un attiecībām ar jaunajām ES kaimiņvalstīm, tostarp gaidāmo paplašinātās ES un Krievijas augstākā līmeņa sammitu, kurā paredzēts pieskarties Latvijas robežlīguma parakstīšanai, un situāciju Baltkrievijā. Abu valstu deputāti arī sprieda par Latvijas un Somijas divpusējās sadarbības padziļināšanas iespējām ES kontekstā.        Puses diskutēja par a/s Baltic Pulp, kur daļa akciju pieder Somijas uzņēmumam Metsaliitto Group, sagatavoto celulozes rūpnīcas projektu. A.Pabriks uzsvēra, ka tas ir ne tikai ekonomisks, bet arī ekoloģisks jautājums. Deputāti arī apmainījās viedokļiem, kāda ir ietekme uz vidi pēc šādas rūpnīcas uzcelšanas, jo Somijai šajā jautājumā ir praktiska pieredze. Proti, Lapzemē ir uzcelta celulozes rūpnīca, kas strauji veicinājusi novada ekonomisko izaugsmi. Somijas parlamentārieši arī akcentēja, ka jauno tehnoloģiju iespējas mazina draudus apkārtējai videi.       Tikšanās gaitā Latvijas un Somijas deputāti pārrunāja starptautiskās aktualitātes ? situāciju Irākā un Izraēlas un Palestīnas jautājumu, kā arī informēja par svarīgākajiem iekšpolitiskajiem jaunumiem, tostarp izglītības reformas Latvijā norisi.

      Pirmdien, 17.maijā, Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājs Guntars Krasts tikās ar Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidentu profesoru Juri Ekmani un zinātnieku-ekspertu Andreju Siliņu.      Tikšanās laikā tika apspriesti jautājumi, kas skar Latvijas zinātnieku vietu un nozīmi Latvijas īpašo interešu Eiropas Savienībā apzināšanā un definēšanā, kā arī zinātnieku līdzdalību darba grupās, kas izstrādā Latvijas attīstībai stratēģiski nozīmīgas programmas un rīcības plānus. Sarunas gaitā tika iezīmēti virzieni ilgtermiņa sadarbības mehānisma izveidei un sasaistei ar valsts budžetu.

         Konferenci atklās EPPA prezidents Peters Šīders. 45 Eiropas Padomes dalībvalstu parlamentu priekšsēdētāji piedalīsies diskusijās trīs darba sesijās. Pirmajā sesijā tiks meklēta atbilde uz jautājumu, cik demokrātiska ir demokrātija, diskutējot par pilsoņu līdzdalību politiskajā procesā. Otrā sesija būs veltīta moderno tehnoloģiju lomai parlamentu darbā. Trešajā sesijā tiks runāts par nacionālo parlamentu un Eiropas asambleju sadarbību.          Konferences ietvaros notiks Baltijas un Ziemeļvalstu parlamentu priekšsēdētāju tikšanās, kā arī Eiropas Savienības valstu parlamentu vadītāju tikšanās.

        Piektdien, 14.maijā, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Gundars Bērziņš tikās ar Ungārijas Republikas Finanšu ministrijas valsts sekretāru Janu Veri (Janos Veres).        Tikšanās laikā puses apsprieda ar iestāšanos Eiropas Savienībā saistītus jautājumus ? nodokļu politiku, lauksaimniecības finansēšanu un citus.

     Šodien, 13.maijā, pie Ārlietu komisijas priekšsēdētāja Arta Pabrika iepazīšanās vizītē viesojās Ungārijas Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijas Republikā Lāslo Nikičers (László Nikicser).     Tikšanās laikā puses pārrunāja dažādus ar Eiropas Savienību (ES) saistītus jautājumus, kā arī citas aktualitātes.    Atsaucoties uz vēstnieka lūgumu, A.Pabriks īsumā izklāstīja savu redzējumu par Latvijas un Krievijas, kā arī ES un Krievijas attiecību attīstības perspektīvu pēc ES un NATO paplašināšanās. Runājot par ES un Krievijas panākto vienošanos par PCA un Kopīgo paziņojumu, komisijas vadītājs atzīmēja, ka Latvija kopumā ir apmierināta rezultātu, vienlaicīgi uzsverot, ka atbalsta ES vienotu un koordinētu pozīciju attiecībās ar Krieviju. Tāpat A.Pabriks pauda savu skatījumu par Latvijas un Krievijas parlamentārā dialoga attīstības iespējām.    Pārrunājot jautājumu par ES nākotnes perspektīvām, komisijas vadītājs un vēstnieks apmainījās ar viedokļiem par ES Konstitūcijas projektu, par gaidāmās Starpvaldību konferences attīstības scenārijiem, par referenduma par konstitūciju iespējamību, kā arī par paplašinātās ES kaimiņpolitiku.       Puses bija vienisprātis, ka veiksmīgas un abpusēji izdevīgas sadarbības turpināšanai ir nepieciešama ciešāku kontaktu veidošana, kas sevī ietver arī abpusēju vēstniecību atvēršanu.