Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze un Saeimas delegācija no 14. līdz 16.septembrim oficiālā vizītē apmeklēs Bulgārijas Republiku. Vizīte noris pēc Bulgārijas Nacionālās Asamblejas priekšsēdētāja Georgija Pirinska ielūguma.„Bulgārija ir Eiropas Savienības pēdējās paplašināšanās dalībvalsts un NATO pilntiesīga locekle kopš 2004.gada. Mums ir nepieciešams veidot ciešāku sadarbību ar Bulgāriju gan divpusējā līmenī, gan ES un NATO ietvaros. Abu valstu interesēs ir vairot stabilitāti un drošību no Baltijas jūras līdz Melnajai jūrai, tāpēc gan Bulgārija, gan Latvija aktīvi seko līdzi procesiem Eiropas Savienības kaimiņvalstīs. Vizītes laikā mūs interesē pārrunāt arī enerģētikas jautājumus, jo Bulgārija ir Eiropas Savienībai svarīga energoresursu tranzīta valsts,” uzskata Saeimas priekšsēdētājs G.Daudze. Vizītes laikā notiks vairākas tikšanās ar augstākajām Bulgārijas amatpersonām - Bulgārijas Republikas prezidentu Georgiju Parvanovu, Nacionālās Asamblejas priekšsēdētāju Georgiju Pirinski, Ministru prezidentu Sergeju Staniševu, ārlietu ministru Ivailo Kalfinu, Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāju Mladenu Červeņakovu, Ārlietu komisijas priekšsēdētāju Solomonu Pasiju un Enerģētikas komitejas priekšsēdētāju Ramadanu Atalaju.Saeimas priekšsēdētāju oficiālajā vizītē pavada Saeimas sekretārs Andrejs Klemetjevs, deputātu grupas sadarbībai ar Bulgārijas parlamentu priekšsēdētāja vietnieks Vents Armands Krauklis un sadarbības grupas loceklis Juris Sokolovskis.

Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze trešdien, 10.septembrī, tikās ar Ķīnas Tautas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Čengu Veņdzjui (Cheng Wenju), kurš bija ieradies iepazīšanās vizītē.

Trešdien, 10.septembrī, deputātu grupas sadarbībai ar Ķīnas parlamentu priekšsēdētāja Ērika Zommere un grupas deputāti tikās ar Ķīnas Tautas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Čengu Veņdzjui (Cheng Wenju). Grupas priekšsēdētaja sveica Č.Veņdzjui Saeimā un novēlēja veiksmi, uzsākot pildīt vēstnieka amata pienākumus.Tikšanās gaitā Ē.Zommere atskatījās uz līdzšinējo abu valstu sekmīgo sadarbību valdību, parlamentu un pašvaldību līmenī un atzinīgi novērtēja sasniegto. Kā piemēru viņa minēja izveidojušos kontaktus starp Rīgu un Pekinu, Daugavpili un Harbinu, bet tuvākajā laikā paredzēts parakstīt sadarbības līgumu starp Jūrmalas pilsētas pašvaldību un Gualinu Ķīnā. Tika pārrunāti abu valstu parlamentārie kontakti, kas veiksmīgi attīstījušies, izveidojot deputātu grupas un apmainoties vizītēm. „Parlamentārā sadarbība un kontakti politikas, ekonomikas, kultūras, izglītības, sporta un citās jomās tuvina abu valstu tautas un stiprina izpratni vienam par otru,” uzsvēra deputātu grupas priekšsēdētāja. Ē.Zommere un Č.Veņdzjui bija vienisprātis, ka Latvijas un Ķīnas sadarbības attīstībai nākotnē ir liels potenciāls, kas balstās uz savstarpēju draudzību, sapratni un atklātumu.

Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze trešdien, 10.septembrī, tikās ar Kanādas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Skotu Heteringtonu (Scott Heatherington), kurš bija ieradies iepazīšanās vizītē.

Otrdien, 9.septembrī, Saeimas priekšsēdētāja biedre Vineta Muižniece un deputātu grupas sadarbībai ar Austrālijas un Jaunzēlandes parlamentiem priekšsēdētāja Ērika Zommere un deputāti tikās ar Jaunzēlandes ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieci Latvijas Republikā Penelopi Džeinu Ridingsu (Penelope Jane Ridings), kura bija ieradusies iepazīšanās vizītē.

Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Andris Bērziņš (LPP/LC), pirmdien, 8.septembrī, tikās ar Īslandes ārlietu ministri Ingibjorgu Sūlrunu Gisladotiru (Ingibjörg Sólrún Gísladóttir).Komisijas priekšsēdētājs A.Bērziņš apliecināja, ka attiecības starp abām valstīm ir labas un pastāv auglīga un daudzpusīga sadarbība. Runājot par aktuālākajiem jautājumiem abu valstu attiecībās, Īslandes ārlietu ministre uzsvēra, ka Īslandei ir būtisks Latvijas atbalsts kandidatūrai ANO Drošības padomes nepastāvīgā locekļa statusam. Miera sarunas, sadarbības attīstība un cilvēktiesību aizstāvība būtu svarīgākās Īslandes prioritātes, akcentēja I.S.Gisladotira. Viņa arī pauda Īslandes atbalstu Latvijas kandidatūrai ANO Ekonomisko un sociālo lietu padomē un Cilvēktiesību padomē.Tikšanās laikā A.Bērziņš un I.S.Gisladotira apmainījās viedokļiem par starptautiskajām aktualitātēm, tostarp situāciju Gruzijā. A.Bērziņš pastāstīja par Ārlietu komisijas tikšanām ar Gruzijas un Krievijas vēstniekiem un Saeimas ārkārtas sesijā pieņemto paziņojumu par Krievijas militāro uzbrukumu Gruzijai.Puses arī pārrunāja pasaules ekonomiskās krīzes ietekmi uz valstu attīstību un atzina, ka abas valstis saskaras ar līdzīgām problēmām - augstu inflāciju, energoresursu un pārtikas produktu cenu kāpumu, kā arī paredzamu nākama gada valsts budžeta deficītu. 

Saeimas priekšsēdētāja biedre Karina Pētersone pirmdien, 8.septembrī, tikās ar Dānijas Kultūras institūta Rīgā vadītāju Simonu Drevsenu Holmbergu, bijušo institūta vadītāju Riki Helmsu un delegāciju no Dānijas.Saeimas priekšsēdētāja biedre sveica viesus Saeimā un uzsvēra, ka dāņi vienmēr ir laipni gaidīti mūsu valstī. „Dānija ir mūsu draugs un mums aizvien būs īpašas attiecības, jo tieši jūsu valsts sniedza Latvijai nozīmīgu atbalstu neatkarības atjaunošanas laikā,” sacīja K.Pētersone. Dānija bija viena no pirmajām valstīm, kas 1991.gada augustā atjaunoja diplomātiskās attiecības ar Latviju un pirmā, kas akreditēja savu vēstnieku Latvijā.Tikšanās laikā K.Pētersone pastāstīja par Saeimas darbu un raksturoja mūsu valsts attīstību kopš neatkarības atjaunošanas, kā arī šodienas svarīgākos politiskos un ekonomiskos jautājumus. Pieskaroties kultūras aktualitātēm abās valstīs, K.Pētersone minēja savu pieredzi kultūras ministres amatā un atzīmēja Dānijas Kultūras institūta piedāvātās apmaiņas programmas, kas ir devušas daudziem latviešiem iespēju iepazīt dāņu kultūru.

Piektdien, 5.septembrī, Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Andris Bērziņš (LPP/LC) un Saeimas deputātu grupas sadarbībai ar ASV parlamentu priekšsēdētāja vietniece Ina Druviete (PS) un deputāti tikās ar Amerikas Savienoto Valstu Masačūsetsas štata Senāta senatoru Marku Pačeko (Marc R.Pacheco) un viņa vadīto delegāciju.Puses pārrunāja abu valstu sadarbības jautājumus, īpaši pievēršoties vides aizsardzībai un klimata izmaiņām. Ārlietu komisijas priekšsēdētājs A.Bērziņš un senators M.Pačeko bija vienisprātis, ka svarīga ir politiskā griba un valstu savstarpēja ieinteresētība, lai mazinātu globālās sasilšanas sekas. Senators atzīmēja, ka Masačūsetsas štatā ir viena no progresīvākajām likumdošanām vides aizsardzībā ASV, kas paredz līdz 2020.gadam samazināt gāzu emisiju atmosfērā līdz 18 procentiem.Tikšanās dalībnieki atzina, ka svarīgi veidot arī ciešus kontaktus starp Latvijas un ASV iedzīvotājiem, kas dod iespēju iepazīt valstu kultūru un ikdienas dzīvi.Savukārt I.Druviete uzsvēra mūsu valsts interesi veicināt ekonomiskos sakarus un sadarbību ar ASV ne tikai federālā līmenī, bet arī štatu līmenī. Viņa minēja veiksmīgo sadarbību zinātnē un izglītībā.Sarunas gaitā tikšanās dalībnieki pārrunāja arī priekšvēlēšanu gaitu ASV, kā arī sociālās nodrošināšanas jautājumus.

Saeimas priekšsēdētāja biedre Karina Pētersone trešdien, 3.septembrī, tikās ar Šrilankas Demokrātiskās Sociālistiskās Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Randžitu Pemsiri Džajasuriju (Ranjith Pemsiri Jayasooriya), kurš bija ieradies iepazīšanās vizītē.

Trešdien, 27.augustā, Baltijas un Ziemeļvalstu (NB 8) parlamentu priekšsēdētāju tikšanās laikā visplašākās diskusijas bija par militāro konfliktu Gruzijā un tā ietekmi uz politisko un drošības situāciju reģionā.