Otrdien, 9.oktobrī, Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze tikās ar Grieķijas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieci Latvijas Republikā Hrisanti Panajotopulu (Chryssanthie Panagiotopoulou), kas bija ieradusies iepazīšanās vizītē.        Saeimas priekšsēdētājs G.Daudze sveica Grieķijas vēstnieci jaunajā amatā, kā arī nodeva apsveikuma vēstuli jaunievēlētajam Grieķijas parlamenta prezidentam Dimitram Siufam.        Puses bija vienisprātis, ka attiecības starp Latviju un Grieķiju ir labas, un apliecināja parlamentāro kontaktu svarīgo lomu, minot šī gada aprīlī notikušo Saeimas deputātu vizīti Grieķijā. G.Daudze aicināja Grieķijas deputātus apmeklēt Latviju atbildes vizītē.        Saeimas priekšsēdētājs un Grieķijas vēstniece pārrunāja abu valstu nacionālo parlamentu aktualitātes un ikdienas darbu. Puses pauda kopīgu viedokli, ka būtisks ikdienas darba caurskatāmības un izpratnes nosacījums par parlamentā notiekošajiem procesiem ir sabiedrības informēšana.        G.Daudze un vēstniece pārrunāja arī iekšpolitisko situāciju Grieķijā, tostarp nesenos ugunsgrēku nodarītos postījumus un esošo situāciju pēc to likvidācijas. Saeimas priekšsēdētājs pauda Latvijas gatavību dalīties pieredzē Grieķijai katastrofu seku likvidācijā.        Sarunas noslēgumā puses izteica cerību par vēl aktīvāku sadarbību starp Latviju un Grieķiju.Izglītības, kultūras un zinātnes komisija tikās ar Eiropas Parlamenta Kultūras un izglītības komitejas delegāciju    Otrdien, 9.oktobrī, Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs Jānis Strazdiņš un komisijas deputāti tikās ar Eiropas Parlamenta Kultūras un izglītības komitejas delegāciju.        Eiropas Parlamenta Kultūras un izglītības komitejas delegācijas vadītāja Helga Trupele (Helga Trupel) pastāstīja, ka delegācijas mērķis ir iepazīties ar pašreizējo situāciju Latvijā. Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs J.Strazdiņš informēja par aktualitātēm Latvijā un politisko spēku sadalījumu 9.Saeimā. Viņš viesiem pastāstīja par mūsu valstī notikušajām pārmaiņām kopš neatkarības atjaunošanas un pauda gandarījumu, ka Latvija šobrīd ir pilntiesīga Eiropas Savienības un NATO dalībniece. Runājot par Latvijas ekonomisko attīstību, J.Strazdiņš uzsvēra iekšzemes kopprodukta straujo pieaugumu, kā arī valdības izstrādāto plānu inflācijas apkarošanai. Latvijai ir svarīgi saglabāt līdzšinējo attīstības tempu, tostarp palielināt konkurētspēju un veicināt izglītības, zinātnes, enerģētikas un informātikas jomas attīstību.        J.Strazdiņš informēja par Saeimā izveidoto apakškomisiju, kas seko Nacionālā attīstības plāna ieviešanas gaitai. Tas ir ilgtermiņa projekts, kas paredz pakāpenisku iedzīvotāju dzīves kvalitātes uzlabošanu.        Tikšanās laikā tika pārrunāti jautājumi, kas saistīti ar iespējām iegūt konkurētspējīgu izglītību lauku reģionos, latviešu valodas pozīciju nostiprināšanu un krievu valodas statusu Latvijā. Viesi pauda interesi par sieviešu lomu politikā un zinātnē, kā arī par mazākumtautību iespējām paust savu viedokli.

Pirmdien, 8.oktobrī, deputātu grupas sadarbībai ar Taivānas parlamentu priekšsēdētāja Ingrīda Circene un grupas deputāti tikās ar Taipejas misijas Latvijā vadītāju Deividu Vongu (David Wang), kas bija ieradies iepazīšanās vizītē.Tikšanās laikā tika pārrunāta līdzšinēja Taipejas misijas palīdzība medicīnas, izglītības un kultūras jomā, kā arī pieminēts turpmākais atbalsts, tostarp zinātnei un rūpniecības attīstībai. Puses pārrunāja arī perspektīvo misijas līdzdalību starptautisko konferenču organizēšanā. I.Circene uzsvēra Taipejas misijas sniegto palīdzību sociālās aprūpes centra “Reģi” ugunsgrēkā cietušajiem un atzīmēja veiksmīgo sadarbību ar pašvaldībām, kuras ietvaros mazajās skolās ir ierīkotas datorklases, kā arī sniegts atbalsts Rēzeknes pilsētas veselības centram.

Trešdien, 3.oktobrī, deputātu grupas sadarbībai ar Japānas parlamentu priekšsēdētājs Jānis Porietis un deputāti tikās ar Japānas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Akiru Nakadžimu (Akira Nakajima).Sarunā Japānas vēstnieks pateicās par sirsnīgo Japānas Imperatora uzņemšanu Latvijā un informēja, ka viņa galvenais uzdevums ir Latvijas un Japānas divpusējo attiecību attīstīšana. Pārrunājot abu valstu parlamentāro sadarbību, puses bija vienisprātis, ka jāturpina sekmīgi uzsāktā abu valstu parlamentu sadarbība, īpaši komisiju līmenī. Tāpat arī intensificējami kontakti enerģētikas, sporta, izglītības un kultūras jomā.Tikšanās laikā tika pārrunāta ilglaicīgā Rīgas un Kobes sadarbība, norādot, ka būtu veicināma un atbalstāma jaunu sadraudzības pilsētu attiecību veidošana. Kā piemērs tika minēts veiksmīgi uzsāktais Rūjienas un Higašikavas sadraudzības projekts. J.Porietis informēja arī par Rīgas domes darbu projekta “Kobes dārzi” izstrādē un piebilda, ka konkursā piedalīsies arī no Kobes atsūtītās skices. Sarunas noslēgumā J.Porietis pateicās vēstniekam par Japānas sniegto atbalstu Latvijai un novēlēja sekmes jaunajā amatā.

Otrdien, 2.oktobrī, Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze tikās ar Austrijas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieci Latvijas Republikā Hermīni Popelleri (Hermine Poppeller), kas bija ieradusies iepazīšanās vizītē.Saeimas priekšsēdētājs G.Daudze sveica Austrijas vēstnieci mūsu parlamentā un uzsvēra Latvijas un Austrijas tradicionāli labo sadarbību.Puses bija vienisprātis, ka attiecības starp Latviju un Austriju ir ļoti labas, un apliecināja parlamentāro kontaktu lomu, īpaši parlamentu sadarbības grupu līmenī. Austrijas vēstniece H.Popellere atzina, ka Latvijas dalība Eiropas Savienībā (ES) paver tai arvien jaunas iespējas Latvijas un Austrijas attiecību padziļināšanā.H.Popellere sarunas gaitā ieskicēja galvenos darbības virzienus vēstnieces amatā, minot Austrijas interesi padziļināt ekonomisko sadarbību ar ES jaunajām dalībvalstīm, tostarp Latviju. Tika skarta arī kultūras un tūrisma joma un neformālo tikšanos aspekts. Tikšanās noslēgumā Saeimas priekšsēdētājs vēstniecei novēlēja veiksmi jaunajā amatā.Saeimas priekšsēdētājs  tikās ar Japānas vēstnieku Otrdien, 2.oktobrī, Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze tikās ar Japānas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Akiru Nakadžimu (Akira Nakajima), kas bija ieradies iepazīšanās vizītē.Saeimas priekšsēdētājs G.Daudze sveica Japānas vēstnieku Saeimā, savukārt Japānas vēstnieks A.Nakadžima apliecināja savas valsts pieaugošo interesi stiprināt sadarbību ar Eiropas Savienības dalībvalstīm, tostarp Latviju.Puses bija vienisprātis, ka attiecības starp Latviju un Japānu ir labas un draudzīgas, kas nākotnē vēl intensificējamas, un atzinīgi novērtēja abu valstu augstāko amatpersonu vizīšu apmaiņu, tostarp, neseno Japānas Imperatora un Imperatores vizīti Latvijā. Tikšanās laikā tika pārrunāta arī abu valstu līdzšinējā sadarbība kultūras, zinātnes un sporta jomā, kā arī skarts tās tālākās attīstības aspekts. G.Daudze atzina, ka viens no perspektīvākajiem sadarbības virzieniem nākotnē ir Latvijas ostu izmantošana preču tranzītam no Āzijas reģiona valstīm caur Latviju uz Eiropu un Krieviju, un vērsa vēstnieka uzmanību uz Japānas uzņēmēju investīciju iespējām Latvijā.Sarunas gaitā tika pārrunātas arī starptautiskās aktualitātes, tostarp jautājums par Latvijas un Krievijas attiecību attīstību, tai skaitā Latvijas un Krievijas robežlīguma ratifikācijas gaitu.Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja tikās ar Eiropas Komisijas ierēdņiem un Personāla attīstības departamenta pārstāvjiem.

10. un 11.oktobrī oficiālā vizītē Latvijā uzturēsies Eiropas Padomes Parlamentārās Asamblejas Juridisko lietu un cilvēktiesību komitejas ziņotājs Andreass Gross (Andreas Gross), lai gatavotu ziņojumu “Viendzimuma attiecību juridiskā atzīšana Eiropas valstīs”.          Eiropas Padomes Parlamentārās Asamblejas Juridisko lietu un cilvēktiesību komitejas ziņotājam A.Grosam paredzēta tikšanās ar iekšlietu ministru Ivaru Godmani, Īpašu uzdevumu ministra integrācijas jautājumos sekretariāta pārstāvjiem, Tiesībsarga biroja pārstāvjiem, Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputātiem, kā arī darba pusdienas ar Eiropas Padomes Parlamentārās Asamblejas Latvijas delegācijas locekļiem. Vizītes laikā A.Gross tiksies arī ar Latvijas ekspertiem seksuālo minoritāšu jautājumos. Trešdien, 10.oktobrī

Pirmdien, 1.oktobrī, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Kārlis Leiškalns tikās ar Moldovas Republikas valsts pārvaldes iestāžu un parlamenta pārstāvju delegāciju. K.Leiškalns pastāstīja par politisko situāciju mūsu valstī, kā arī iepazīstināja ar parlamenta un viņa vadītās komisijas darbu. Viņš informēja par bezdeficīta budžeta veidošanas gaitu, tostarp brīdinot, ka mūsu valstī pastāvošā lielā inflācija var izraisīt ekonomiskas problēmas un mazināt konkurētspēju.Tikšanās laikā tika pārrunāta Latvijā notiekošās pašvaldību reformas gaita, kā arī Latvijas likumdošanas piemērotība sekmīgai uzņēmējdarbības attīstībai. K.Leiškalns uzsvēra, ka Latvija starptautiskā mērogā ir atzīta par vienu no piemērotākajām valstīm uzņēmējdarbības vides labvēlības ziņā.

Trešdien, 26.septembrī, Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Juris Dalbiņš un komisijas deputāti tikās ar Vācijas Federatīvās Republikas Bundestāga Iekšlietu komisijas delegāciju.Tikšanās laikā tika pārrunāta iespēja apmainīties ar parlamentāro darba pieredzi aizsardzības sistēmas jomā. Komisijas priekšsēdētājs J.Dalbiņš atzina, ka šobrīd Latvijā aktuāls jautājums ir nodrošināt efektīvu parlamentāro kontroli pār valsts drošības iestādēm. Viņš atzinīgi novērtēja Latvijas un Vācijas līdzšinējo sadarbību starp abu valstu Iekšlietu ministrijām un Vācijas sniegto atbalstu teorētiskajās apmācībās, palīdzot ar tehnisko nodrošinājumu, kā arī militārajā jomā īstenojot NATO misiju Afganistānā. J.Dalbiņš pauda trīs Baltijas valstu kopīgo nostādni, aicinot izvērtēt komunistiskā režīma pastrādātos noziegumus pret cilvēci.Bundestāga Iekšlietu komisijas delegācijas pārstāvji pastāstīja par savas vizītes mērķi - iepazīties ar notikušajām izmaiņām mūsu valstī pēc iestāšanās Eiropas Savienībā, kā arī veidot ciešākus parlamentāros kontaktus. Tika pārrunāts arī jautājums par bijušo Valsts drošības komitejas arhīvu materiālu iespējamo publicēšanu.

Saeimas priekšsēdētāja biedre Karina Pētersone no 26. līdz 29.septembrim uzturēsies Baku, Azerbaidžānā, kur piedalīsies starptautiskajā konferencē “Dialogs starp civilizācijām: politisko partiju loma”, kā arī tiksies ar Azerbaidžānas Republikas parlamenta priekšsēdētāju Oktaiju Asadovu (Oktay Asadov).    Starptautiskajā konferencē “Dialogs starp civilizācijām: politisko partiju loma” piedalīsies nacionālo parlamentu un starptautisko organizāciju pārstāvji. Saeimas priekšsēdētāja biedre K.Pētersone atklās ar runu un vadīs konferences pirmo sesiju.         Azerbaidžānas apmeklējuma laikā K.Pētersonei paredzēta tikšanās arī ar kultūras un tūrisma ministru Abulfazu Garajevu. Lai pārrunātu azerbaidžāņu diasporas Latvijā darbību, K.Pētersone tiksies ar Valsts komitejas ārzemēs dzīvojošo azerbaidžāņu jautājumos priekšsēdētāju Nazimu Ibrahimovu.

Otrdien, 25.septembrī, Saeimas priekšsēdētāja biedre Karina Pētersone tikās ar Austrijas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Vernfrīdu Koffleru (Wernfried Köffler), kas bija ieradies atvadu vizītē.Tikšanās gaitā tika pārrunātas abu valstu divpusējās attiecības un sadarbība starptautiskajās organizācijās. Austrijas vēstnieks V.Kofflers pauda prieku par Gundara Daudzes ievēlēšanu Saeimas priekšsēdētāja amatā, kā arī atzinīgi novērtēja līdzšinējā Saeimas priekšsēdētāja Induļa Emša ieguldījumu politikā un vides problēmu aktualizēšanā.Austrijas vēstnieks izteica gandarījumu par sasniegto savas darbības laikā, īpaši akcentējot kultūras un labdarības jomu. Viņš atgādināja par vēstniecības līdzdalību bērnu centra atvēršanā Valmierā, Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra koncertu Mazajā Ģildē un Zigmunda Freida jubilejai veltīto starptautisko konferenci, kā arī iedibināto tradīciju svinēt Austrijas Nacionālo dienu.K.Pētersone un V.Kofflers pārrunāja arī Latvijas un Krieviju attiecību attīstību, tostarp akcentējot Austrijas atbalstu Latvijai politiskā dialoga veicināšanā.Tikšanās noslēgumā Saeimas priekšsēdētāja biedre pateicās vēstniekam par viņa darbu un pasniedza piemiņas medaļu.

Piektdien, 21.septembrī, Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Andris Bērziņš un komisijas deputāti tikās ar Eiropas Padomes Parlamentārās Asamblejas (EPPA) prezidentu Renē van der Lindenu (René van der Linden).EPPA prezidents informēja, ka viņa vīzītes mērķis ir saistīts ar Latvijas un Krievijas attiecībām. Runājot par Eiropas Savienības (ES) un EPPA attiecībām Krievijas kontekstā, viņš norādīja, ka ES nākotnē jābūt vienotākai attiecībā pret Krieviju. Savukārt Latvijai šajā procesā - aktīvākai, jo tā ir nozīmīgs elements ES un Krievijas attiecībās. Augstais viesis uzsvēra, ka EPPA pamatprincips ir nediskriminēšana, un tāpēc Latvijai attiecībās ar Krieviju nevajadzētu raudzīties pagātnē, bet gan domāt par to, lai pagātne nebūtu priekšā nākotnei.    Tikšanās laikā R.van der Lindens pauda neizpratni par lielo nepilsoņu skaitu un par to, ka Latvijā nepilsoņiem joprojām nav pašvaldību vēlēšanu tiesību, norādot, ka EPPA izpratnē tā ir diskriminācija. Viņš apliecināja, ka EPPA aktīvi rīkosies, lai Latvijā tiktu samazināts nepilsoņu skaits. Atbildot uz EPPA prezidenta pausto, Ārlietu komisijas priekšsēdētājs A.Bērziņš pieskārās Latvijas un Krievijas robežlīguma ratifikācijas gaitai, iespējai nepilsoņiem Latvijas pilsonību iegūt naturalizācijas kārtībā, kā arī mūsu valsts vēstures aspektiem.