Lai šī tīmekļvietne darbotos, tā izmanto obligāti nepieciešamās sīkdatnes. Ar Jūsu piekrišanu papildus šajā vietnē var tikt izmantotas statistikas un mārketinga sīkdatnes. Ja piekrītat šo papildu sīkdatņu izmantošanai, lūdzu atzīmējiet savu izvēli:
Ja piekrītat šo papildu sīkdatņu izmantošanai, lūdzu, atzīmējiet savu izvēli:
Latvijas izredzes saņemt būtiski lielākus lauksaimniecības tiešmaksājumus lielā mērā būs atkarīgas no tā, vai netiks samazināts Eiropas Savienības (ES) jaunā daudzgadu budžeta 2014.-2020. gadam kopapjoms. To Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājai Zandai Kalniņai-Lukaševicai, uzturoties darba vizītē Briselē, piektdien, 12.oktobrī, uzsvēra Eiropas Parlamenta deputāts, atbildīgais ziņotājs par tiešmaksājumiem Luišs Manuels Kapulos Santošs (Luis Manuel Capoulas Santos). Tāpat komisijas priekšsēdētāja šodien tikās ar Eiropadomes priekšsēdētāja padomnieku sadarbībai ar nacionālajiem parlamentiem Ričardu Korbetu (Richard Corbett).
„Ja Eiropas Savienība vēlas ieņemt vadošo lomu pasaulē, tostarp Tuvajos Austrumos un Vidusjūras reģionā, dalībvalstu vidū ir jāuzņem arī Turcija, kas ir ietekmīgs šī reģiona līderis. Turcija var būt paraugs citām valstīm, kā līdzās pastāvēt vairāku reliģiju pārstāvjiem, tostarp musulmaņiem, neveicinot radikālisma ideju izplatīšanos.” To Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Ojārs Kalniņš uzsvēra, uzturoties darba vizītē Turcijas Republikā un, piektdien, 12.oktobrī, Turcijas amatpersonām paužot atbalstu Turcijas uzņemšanai Eiropas Savienībā (ES).
Eiropas Savienības (ES) ekonomiskās izaugsmes priekšnoteikums ir patiesa izaugsmes iespēju izlīdzināšana visās dalībvalstīs, īstenojot gudru kohēzijas politiku. To Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Zanda Kalniņa-Lukaševica, uzturoties darba vizītē Briselē, uzsvēra debatēs, ceturtdien, 11.oktobrī, piedaloties augsta līmeņa apaļā galda diskusijā „Situācija Eiropā, bēgšana no stagnācijas”. Z.Kalniņa-Lukaševica kā viena no galvenajiem debatētājiem uzstājās diskusijas sesijā „Vairāk Eiropas: Ko tas nozīmē, un ko par to domā mediju uzmanības centrā esošie?”.
Tādām līdzīgi domājošām valstīm kā Latvijai un Čehijai ir nepieciešams sadarboties un savstarpēji konsultēties, lai panāktu savu interešu aizstāvību tādos svarīgos jautājumos kā Eiropas Savienības (ES) daudzgadu budžets. Latvija un Čehija ir izveidojušas ļoti labu sadarbību ES un NATO ietvaros, ko papildina daudzveidīgā abu valstu divpusējā sadarbība. To Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa apliecināja, trešdien, 10.oktobrī, tiekoties ar Čehijas Ministru prezidentu Petru Neču (Petr Nečas).
„Latviju un Čehiju vieno saites, kas gadu desmitu garumā izveidojušās starp kultūras nozarē strādājošiem cilvēkiem, universitātēm, skolām, pašvaldībām un ģimenēm.” To Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa uzsvēra, trešdien, 10.oktobrī, tiekoties ar Kārļa Universitātes rektoru Vāclavu Hamplu (Václav Hampl). Šajās dienās S.Āboltiņa uzturas oficiālā vizītē Čehijas Republikas galvaspilsētā Prāgā.
Saeimas priekšsēdētaja Solvita Āboltiņa trešdien, 10.oktobrī, tiekoties ar Čehijas Republikas parlamenta Deputātu palātas priekšsēdētāju Miroslavu Ņemcovu (Miroslava Němcová), saņēma Čehijas atbalsta apliecinājumu Latvijas mērķim kļūt par OECD dalībvalsti.
„Latvijā, salīdzinot ar lielu daļu citām pasaules valstīm, ir sasniegti labi rezultāti sieviešu līdztiesības un līdzdalības jomā. Mūsu valstī sievietes veiksmīgi darbojas gan politikā un uzņēmējdarbībā, gan akadēmiskajā jomā un citās valsts attīstībai svarīgās nozarēs.” To Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa uzsvēra ceturtdien, 4.oktobrī, Indijas galvaspilsētā Ņudeli vadot diskusiju bloku par dzimumlīdztiesību parlamentos, kas norisinājās pasaules parlamentu līderu - sieviešu konferences ietvaros.
Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa trešdien, 3.oktobrī, tiekoties ar Indijas parlamenta priekšsēdētāju Meiru Kumaru (Meira Kumar), ielūdza spīkeri oficiālā vizītē apmeklēt Latviju. Tā būtu pirmā Indijas parlamenta priekšsēdētāja vizīte Latvijā abu valstu divpusējo attiecību vēsturē.
„Sievietes, kas ienākušas politikā, var iedrošināt citas sievietes tiekties darīt to pašu. Lielāks sieviešu skaits politikā ne tikai nostiprina demokrātiju, bet arī sekmē pilsonisko līdzdalību.” To Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa uzsvēra trešdien, 3.oktobrī, Indijas galvaspilsētā Ņudeli konferencē uzrunājot pasaules parlamentu līderes par sieviešu lomu politikā.
Saeimas priekšsēdētājas biedrs Andrejs Klementjevs trešdien, 3.oktobrī, tikās ar Armēnijas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Aru Aivazianu (Ara Aivazian). Tikšanās laikā pārrunātas starpvalstu attiecības, divpusējās parlamentārās sadarbības iespējas un reģionālo attiecību jautājumi.
10:00 Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Edmunda Cepurīša tikšanās ar Nīderlandes Karalistes ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieci Latvijas Republikā V.E. Claudia Magdalena Njoo Pieterse
14:00 Saeimas priekšsēdētājas biedres Zandas Kalniņas-Lukaševicas tikšanās ar Amerikas Savienoto Valstu Kalifornijas štata biznesa pārstāvju delegāciju
