Piektdien, 25.janvārī, Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze tikās ar Amerikas Savienoto Valstu (ASV) ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieci Latvijas Republikā Ketrīnu Todu Beiliju (Catherine Todd Bailey).Šī bija K.T.Beilijas atvadu vizīte Saeimā, beidzot pildīt ASV vēstnieces pienākumus Latvijā. Tikšanās laikā Saeimas priekšsēdētājs izteica pateicību par vēstnieces lielo ieguldījumu un neatlaidīgo darbu, veicinot abu valstu aktīvo sadarbību. G.Daudze pateicās par ASV atbalstu NATO samita organizēšanā Latvijā, kas ļāva mūsu valstī pulcināt daudzu pasaules valstu līderus.“Amerikas Savienotās Valstis ir bijis un arī nākotnē būs nozīmīgs Latvijas stratēģiskais sadarbības partneris. Mēs ļoti augstu vērtējam Amerikas pieredzi, ņemot vērā, ka tā ir viena no senākajām un stabilākajām demokrātijām pasaulē, tādēļ es varu apliecināt, ka no Saeimas puses šo aktīvo politisko dialogu turpināsim arī nākotnē,” norāda G.Daudze.Savukārt K.T.Beilija atzina, ka arī ASV ir svarīga Latvijas pieredze brīvības atgūšanā un demokrātijas stiprināšanā, tādēļ ir būtiski stiprināt abu valstu parlamentāro sadarbību. ASV vēstniece uzaicināja Saeimas priekšsēdētāju kā Latvijas Republikas Saeimas delegācijas vadītāju apmeklēt ASV.Puses pārrunāja arī jautājumus, kas saistīti ar bezvīzu programmas ieviešanu.Tikšanās noslēgumā Saeimas priekšsēdētājs K.T.Beilijai pasniedza piemiņas medaļu ar Saeimas attēlu.Saeimas priekšsēdētājs tikās ar Krievijas Federācijas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Piektdien, 25.janvārī, Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze tikās ar Krievijas Federācijas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Viktoru Kaļužniju, kas bija ieradies atvadu vizītē.Tikšanās gaitā Saeimas priekšsēdētājs norādīja, ka pēdējo gadu laikā Latvijas un Krievijas attiecības raksturojamas kā aktīvas, ar tendenci uz pragmatisku sadarbību, ko apliecina ne tikai parakstītie divpusējie līgumi, bet arī dialogs dažādos līmeņos. G.Daudze īpaši atzīmēja parlamentāro kontaktu nozīmīgumu abu valstu starpā, norādot, ka Saeima ir ieinteresēta labā sadarbībā ar Krievijas Valsts Domi. Līdzšinējās attiecības abu valstu parlamentu līmenī Saeimas priekšsēdētājs raksturoja kā pragmatiskas un rezultatīvas, īpaši uzsverot Saeimas sadarbības grupas labos kontaktus ar Krievijas pusi.Puses atzinīgi novērtēja arī Starpvaldību komisijas darbu un vienojās, ka nepieciešams turpināt konstruktīvi strādāt pie starpvaldību līgumiem, piemēram, Dubultnodokļu līguma un Investīciju aizsardzības līguma.Noslēgumā Saeimas priekšsēdētājs V.Kaļužnijam pateicībā par darbu Latvijas-Krievijas attiecību veicināšanā pasniedza piemiņas medaļu ar Saeimas attēlu.

Saeimas priekšsēdētāja biedre Karina Pētersone otrdien, 22.janvārī, tiekoties ar Eiropas Ekonomikas un Sociālo lietu komitejas (EESK) Darba devēju grupas prezidentu Anrī Malosu (Henri Malosse) uzsvēra, ka labas pārvaldības galvenais princips ir sociālais dialogs gan nacionālajā, gan starptautiskajā līmenī, tādēļ darba devēji, līdzīgi kā arodbiedrības, ir nozīmīgs Saeimas sadarbības partneris likumdošanas procesā.„Saeima kā likumdevējs īpaši lielu lomu pievērš tam, lai tiktu sabalansētas dažādu sabiedrības sociālo grupu un nozaru sektoru vēlmes. Nozīmīga loma šajā procesā ir sociālajiem partneriem, kuri ar savu aktīvo darbību stiprina Latvijā pilsonisko sabiedrību un tās viedokļa pārstāvniecību lēmumu pieņemšanas procesā,” tikšanās laikā uzsvēra K.Pētersone.Saeimas priekšsēdētāja biedre tikšanās laikā arī norādīja, ka cilvēkiem ir jāzina, kā ietekmēt politikas veidotājus un lēmumu pieņēmējus, tādēļ Saeima regulāri tiekas ar nevalstisko organizāciju pārstāvjiem, lai skaidrotu viņiem iespējas pilnvērtīgi iesaistīties šajā procesā. Savukārt EESK Darba devēju grupas prezidents A.Maloss uzteica Latviju kā labu piemēru parlamenta un sociālo partneru trīspusējai sadarbībai, kā arī nepieciešamības gadījumā piedāvāja savu atbalstu pilsoniskās sabiedrības stiprināšanā.Tāpat puses diskutēja par Lisabonas stratēģijā izvirzītajiem mērķiem un to nozīmīgo ieguldījumu sociāli ekonomiskās vides pilnveidošanā. K.Pētersone uzsvēra, ka Saeima rūpīgi seko līdzi, lai nozaru politikas veidotāji Latvijā piedāvātu pēc iespējas reālākus rīcības pasākumus Lisabonas mērķu sasniegšanai.Lai diskutētu par sociālā dialoga nozīmību ilgtspējīgas attīstības veicināšanā, no Latvijas puses bija pārstāvēts arī Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents Vitālijs Gavrilovs, bet no EESK puses - Darba devēju grupas viceprezidents Antals Ksuports (Antal Csuport) un sekretariāta vadītāja Birgita Fulāre (Birgit Fular).Informācijai: EESK ir konsultatīva asambleja, ko veido organizētas pilsoniskas sabiedrības dažādu saimniecisko un sabiedrisko aprindu pārstāvji. Komiteja aktīvi piedalās Kopienas politiku izstrādāšanas un lēmumu sagatavošanas procesā, sniedzot padomus Eiropas Parlamentam, Eiropas Savienības Padomei un Eiropas Komisijai.Saeimas deputāts Artis Pabriks tikās ar Korejas vēstnieku Otrdien, 22.janvārī, Saeimas deputāts Artis Pabriks tikās ar Korejas Tautas Demokrātiskās Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Džonu Inčanu (Jon In Chan), lai veicinātu aktīvāku Latvijas parlamenta politiku Tālo Austrumu reģionā.A.Pabriks un Dž.Inčans tikšanās laikā apmainījās ar viedokļiem par drošības un ekonomikas jautājumiem Tālo Austrumu reģionā. Savukārt pieskaroties iespējamajai Eiropas Savienības (ES) lomai Tuvo Austrumu reģiona politiskajos un ekonomiskajos procesos, tika pārrunāta arī Latvijas nostāja ES pozīcijas veidošanā.Puses iepazīstināja arī ar savu pozīciju attiecībā uz jautājumiem, kas saistīti ar Korejas pussalas atbrīvošanu no kodolieročiem. Gan A.Pabriks, gan vēstnieks cerīgi raugās uz progresu nākamajās Ziemeļkorejas, Dienvkorejas, ASV, Krievijas, Japānas un Ķīnas sešu pušu sarunās, kuras plānotas šī gada decembrī. Ziemeļkorejas vēstnieks sarunā informēja arī par savas valsts iekšpolitisko situāciju un galvenajām ārpolitikas nostādnēm.Atgādinām, ka pagājušonedēļ Saeimā tika izveidota deputātu grupa sadarbībai ar Dienvidkorejas parlamentu par kuras priekšsēdētāju tika ievēlēts Artis Pabriks, bet par vietnieci - Ingrīda Circene (JL).

Svētdien, 13.janvārī, Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze oficiālās vizītes ietvaros Lietuvā piedalījās Lietuvas Republikas Seima svinīgajā sēdē, kas bija veltīta Brīvības Aizstāvju dienas atcerei. G.Daudze savā uzrunā uzsvēra, ka Baltijas valstu neatkarības atjaunošana bija iespējama tikai pateicoties drošsirdīgiem, patriotiskiem un pašaizliedzīgiem cilvēkiem un ka šo cilvēku vārdi nekad nedrīkst pazust no mūsu atmiņas un sirdīm. “Šie cilvēki bija gatavi atdot savas dzīvības cēlam mērķim - savas valsts un tautas brīvībai. Pirms septiņpadsmit gadiem arī mēs Rīgā, nostiprinot barikādes Vecrīgas ielās, ar satraukumu gaidījām katru ziņu, kas nāca no Lietuvas. Cilvēki, kas, spītējot janvāra salam, pulcējās ielās pie ugunskuriem, bija pieņēmuši lēmumu - vairs nekad neatdot savu tēvzemi citiem. Tas bija drošsirdīgu cilvēku laiks, kas iedvesmoja daudzus tālākai cīņai par mūsu valstu neatkarības neatgriezeniskumu, par demokrātijas uzvaru pār tirāniju, par brīvību un pašnoteikšanos,” sacīja Saeimas priekšsēdētājs.        G.Daudze uzsvēra arī Baltijas sadarbības nepieciešamību. “Pirms septiņpadsmit gadiem dalība Eiropas Savienībā un NATO bija tāls, abstrakts sapnis. Taču mēs skaidri apzinājāmies, ka tikai vienotībā mēs spēsim pasaulei pierādīt, ka mūsu vieta ir demokrātiskā Eiropā,” viņš atgādināja, vienlaikus norādot, ka arī pašlaik ir konkrēti uzdevumi, kurus vislabāk varam risināt kopā - enerģētika, transports, attiecības ar kaimiņiem, vide un vēl daudzi citi.         Runas noslēgumā Saeimas priekšsēdētājs savā un Latvijas Republikas Saeimas vārdā pateicās visiem, kuri izcīnīja mūsu valstu neatkarību, un norādīja, ka varam būt lepni un gandarīti par to, ko esam sasnieguši.        G.Daudze oficiālās vizītēs kā pirmās apmeklē Baltijas valstis un nākamajā vizītē plānots doties uz Igauniju. Vizīte Igaunijas Republikā varētu notikt janvāra pēdējās dienās.

Piektdien, 11.janvārī, Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze uzturoties oficiālā vizītē Lietuvā tikās ar Lietuvas Republikas prezidentu Valdu Adamku (Valdas Adamkus), Lietuvas Republikas parlamenta (Seima) priekšsēdētāju Viktoru Muntianu (Viktoras Muntianas) un Lietuvas Republikas Ministru prezidentu Ģediminu Kirkilu (Gediminas Kirkilas).  Tikšanās laikā ar Lietuvas prezidentu V.Adamku abu valstu pārstāvji īpaši uzsvēra nepieciešamību latviešiem un lietuviešiem - vienīgajām baltu tautām - sadarboties un atbalstīt vienai otru, tādējādi palīdzot saglabāt savu identitāti globalizācijas laikmetā. V.Adamkus, līdzīgi kā citas Lietuvas amatpersonas, augstu novērtēja to, ka Saeimas priekšsēdētājs G.Daudze savā pirmajā oficiālajā ārvalstu vizītē apmeklē tieši Lietuvu.        Šodien Saeimas priekšsēdētājs ar kaimiņvalsts amatpersonām pārrunāja dažādus jautājumus, kas vēl vairāk varētu stiprināt Latvijas un Lietuvas attiecības. Jautājumu loks aptvēra pārrobežu sadarbību, kas kļuvusi īpaši aktuāla pēc abu valstu pievienošanās Šengenas zonai, Latvijas un Lietuvas mediju, īpaši televīziju, sadarbības nepieciešamību, tādējādi uzlabojot pieejamo informāciju par kaimiņvalsti, kā arī valodas pieejamības jautājumu. Amatpersonas atzina nepieciešamību aktīvi strādāt pie tā, lai abās valstīs būtu visas iespējas apgūt otras valsts valodu.         Tostarp notika plašas sarunas par enerģētikas jautājumiem, kuru laikā Lietuvas puse skaidroja arī pašreizējo situāciju Ignalinas atomelektrostacijas celtniecībā. G.Daudze ar kaimiņvalsts amatpersonām pārrunāja arī Latvijas un Lietuvas jūras robežlīguma virzības aktualizēšanu.        Dienas noslēgumā Latvijas delegācija apmeklēja Viļņas Universitātes slimnīcu, kas ir modernākā Lietuvā.        Rīt, 13.janvārī, Saeimas priekšsēdētājs G.Daudze ar uzrunu uzstāsies Lietuvas parlamentā, kur notiks Brīvības aizstāvju dienas atcerei veltīta svinīgā sēdē.

No 11. līdz 13.janvārim Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze pirmajā oficiālajā ārvalstu vizītē apmeklēs Lietuvu.Sākot plānot savas kā parlamenta vadītāja oficiālās vizītes, Saeimas priekšsēdētājs vispirms vēlējies doties pie Latvijas kaimiņiem - uz Lietuvu un Igauniju. “Esmu pilnīgi pārliecināts - mūsu valstu spēks pirmām kārtām ir un būs Baltijas valstu kopīgā sadarbībā. Ņemot vērā gan mūsu valstu vēsturiskās, gan kultūras un ekonomiskās saiknes, Latvijas un Lietuvas pozīcijai globālajā politikā būs daudz nozīmīgāka loma, ja tā būs kopēja, nevis, ja visu darīsim tikai katrs saviem spēkiem,” norāda Gundars Daudze.        Piektdien, 11.janvārī, Saeimas priekšsēdētājam paredzēta tikšanās ar Lietuvas Republikas prezidentu Valdu Adamku (Valdas Adamkus), Lietuvas Republikas parlamenta (Seima) priekšsēdētāju Viktoru Muntianu (Viktoras Muntianas) un Lietuvas Republikas Ministru prezidentu Ģediminu Kirkilu (Gediminas Kirkilas).        Sestdien, 12.janvārī, Gundars Daudze piedalīsies memoriāla, kas veltīts 13.janvāra notikumiem, atklāšanas ceremonijā Viļņā. Savukārt svētdien Saeimas priekšsēdētājs teiks uzrunu Seima svinīgajā sēdē, kas veltīta Brīvības aizstāvju dienas atcerei. Pēc svinīgās sēdes Saeimas priekšsēdētājs kopā ar Lietuvas Seima priekšsēdētāju un Polijas Sejma priekšsēdētāju piedalīsies svinīgajā karoga pacelšanas ceremonijā.        Vizītes noslēgumā Latvijas delegācijas pārstāvji piedalīsies 13.janvāra brīvības cīņu upuru piemiņas pasākumā Antakalnio kapos.        Saeimas priekšsēdētāju vizītē pavadīs Saeimas sekretārs Dzintars Rasnačs, Saeimas deputātu grupas sadarbībai ar Lietuvas parlamentu priekšsēdētāja Sarmīte Ķikuste, Baltijas Asamblejas Latvijas delegācijas vadītāja Ērika Zommere un Latvijas vēstnieks Lietuvā Hardijs Baumanis.

Trešdien, 9.decembrī, Saeimas priekšsēdētāja biedre Karina Pētersone tikās ar Krievijas Federācijas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Viktoru Kaļužniju.        Saeimas priekšsēdētāja biedre K.Pētersone un Krievijas vēstnieks V.Kaļužnijs atzina, ka aizvadītais gads abu valstu attiecībās bijis dinamisks un pauda viedokli, ka arī turpmāk attiecības starp Latviju un Krieviju attīstīsies veiksmīgi.Puses uzsvēra nepieciešamību attīstīt parlamentāros sakarus, un Saeimas deputātu vizīte Krievijas Valsts Domē būtu labs pamats abu valstu turpmākai sadarbībai, uzsvēra K.Pētersone. Saeimas priekšsēdētāja biedre arī informēja vēstnieku par to, ka Komi Republikā dzīvojošie latvieši vēlētos, lai Latvijas parlamentārieši apmeklētu turienes latviešu piemiņas vietas.K.Pētersone vaicāja par vairāku abām pusēm svarīgu līgumu sagatavošanas gaitu, kas būtu konkrēts ieguldījums abu valstu ekonomisko attiecību pilnveidošanā. Vēstnieks pieminēja Krievijas ielūgumu Latvijas Valsts prezidentam Valdim Zatleram apmeklēt Krieviju. Tā būtu lieliska iespēja parakstīt vairākus divpusējos līgumus. Šobrīd Latvijas un Krievijas starpvaldību komisija sagatavo starpvalstu līgumus par izvairīšanos no dubultās aplikšanas ar nodokļiem un nodokļu nemaksāšanu, investīciju veicināšanu un aizsardzību, sadarbību ekonomiskas un tūrisma jomā.Tika pārrunāta arī abu valstu sadarbība starptautiskajās organizācijās, konkrēti Eiropas Padomes Parlamentārās Asamblejas janvārī paredzētā sesija un asamblejas priekšsēdētāja vēlēšanas, kurās Krievijai būtu svarīgs Latvijas delegācijas atbalsts.Sarunā vēstnieks pastāstīja par savas valsts iekšpolitiku, Krievijas Valsts Domes vēlēšanu rezultātiem un Krievijas jauno ekonomikas attīstības stratēģiju, kas izstrādāta 2008.-2020.gadam. Tās prioritāte būs zinātnes un ražošanas attīstība. V.Kaļužnijs minēja arī Krievijas interesi par Latviju kā tranzītvalsti.Tikšanās noslēgumā vēstnieks informēja, ka janvārī noslēgsies viņa vēstnieka darbs Latvijā. K.Pētersone atzina, ka tas ir bijis sarežģīts laiks, taču vēstnieks var justies gandarīts, jo tas vainagojies ar abu valstu attiecību aktivizēšanos.

Otrdien, 18.decembrī, Saeimas priekšsēdētāja biedre Karina Pētersone tikās ar Moldovas Republikas parlamenta deputātu grupas sadarbībai ar Latvijas Republikas Saeimu delegāciju Moldovas Republikas parlamenta priekšsēdētāja vietnieka Jurija Roška (Jurie Rosca) vadībā. Saeimas priekšsēdētāja biedre K.Pētersone sveica viesus Saeimā un uzsvēra, ka starp Latviju un Moldovu pastāv aktīvi un cieši parlamentārie sakari, kā arī pauda atbalstu to sekmīgai attīstībai. Moldovas parlamenta priekšsēdētāja vietnieks J.Roška pateicās par Latvijas sniegto palīdzību viņa valstij virzībā uz Eiropas Savienību (ES) un akcentēja mūsu valsts atbalsta nepieciešamību sekmīgai demokrātisko reformu turpmākai īstenošanai. Viņš arī informēja, ka Moldovas parlamentā visas pārstāvētās partijas ir pieņēmušas vienotu atbalstu Moldovas dalībai ES. K.Pētersone uzsvēra, ka būtiski ir apzināties prioritātes Latvijas un Moldovas sadarbībā, lai sniegtā palīdzība būtu mērķtiecīga, tiktu izmantota mūsu valsts iegūtā pozitīvā pieredze un tai pat laikā netiktu atkārtotas pieļautās kļūdas. Savukārt, J.Roška informēja, ka viņa vadītā delegācija interesējas par mūsu valsts veiktajām reformām tieslietu, drošības un iekšlietu sistēmā, kā arī notiekošo administratīvi teritoriālo reformu. Viņš pastāstīja, ka tiek veidota efektīva un neatkarīga tiesu sistēma atbilstoši Eiropas Komisijas prasībām, tomēr problēmas sagādā tās īstenošana dzīvē. Tikšanās laikā tika pārrunātas arī abu valstu politiskās aktualitātes. Runājot par Piedņestras konflikta risinājumu, J.Roška minēja, ka pastāv visi priekšnoteikumi konflikta mierīgai noregulēšanai un izstrādātais plāns paredz Krievijas armijas izvešanu, demokrātijas atjaunošanu un demokrātisku vēlēšanu organizēšanu.

Pirmdien, 17.decembrī, deputātu grupas sadarbībai ar Moldovas parlamentu priekšsēdētājs Aleksandrs Golubovs un deputāti tikās ar Moldovas Republikas parlamenta deputātu grupas sadarbībai ar Latvijas Republikas Saeimu delegāciju Moldovas Republikas parlamenta priekšsēdētāja vietnieka Jurija Roška vadībā.A.Golubovs pastāstīja par aktualitātēm Latvijas politikā un pašreizējo situāciju valstī, veidojot jaunu Ministru kabinetu.Moldovas parlamenta priekšsēdētāja vietnieks J.Roška interesējās par likumu pieņemšanas gaitu Latvijā un sadarbību starp parlamentu un valdību to izstrādāšanas periodā. Puses salīdzināja valsts augstāko amatpersonu, tajā skaitā arī tiesnešu, ievēlēšanas kārtību abās valstīs. Latvijas parlamentārieši informēja par deputātu imunitāti, sieviešu deputātu skaitu 9.Saeimā un Latvijas pilsonības piešķiršanas kārtību.Viesus interesēja arī administratīvi teritoriālās reformas gaita Latvijā, un kādu atbalstu no valsts un pašvaldībām saņem pedagogi un mediķi mazāk attīstītos Latvijas reģionos. Moldovas parlamenta deputāti izteica cerību par tālāku atbalstu likumdošanas jautājumu sakārtošanas jomā, īpaši uzsverot Latvijas palīdzību izglītības nozarē.Puses izteica cerību par parlamentārās sadarbības intensificēšanos.

No 16. līdz 19.decembrim oficiālā vizītē Latvijā uzturēsies Moldovas Republikas parlamenta deputātu grupas sadarbībai ar Latvijas Republikas Saeimu delegācija Moldovas Republikas parlamenta priekšsēdētāja vietnieka Jurija Roška (Jurie Rosca) vadībā.   Pirmdien, 17.decembrī, delegācijai plānota tikšanās ar Saeimas deputātu grupu sadarbībai ar Moldovas parlamentu, Saeimas Tautas partijas frakcijas deputātiem, Saeimas Eiropas Savienības informācijas centra un prokuratūras pārstāvjiem.        Savukārt, otrdien, 18.decembrī, delegācija tiksies ar Saeimas priekšsēdētāja biedri Karinu Pētersoni un Saeimas Ārlietu komisijas un Eiropas lietu komisijas deputātiem, kā arī ar Ārlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieku Edgaru Skuju.

Otrdien, 11.decembrī, Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze tikās ar Polijas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Macieju Klimčaku (Maciej Klimczak).Saeimas priekšsēdētājs G.Daudze uzsvēra, ka attiecības starp Latviju un Poliju vērtējamas kā ļoti labas un draudzīgas, kam ir liels attīstības potenciāls nākotnē. Savukārt Polijas vēstnieks, akcentējot parlamentāro sakaru nozīmi abu valstu attiecību veidošanā, nodeva Polijas parlamenta (Sejma) priekšsēdētāja Broņislava Komorovska (Bronislaw Komorowski) ielūguma vēstuli Saeimas priekšsēdētājam oficiālā vizītē apmeklēt Poliju. Atzinīgi tika novērtēta arī abu valstu ekonomiskā un tūrisma sadarbība, kā arī aktīvais dialogs starptautisko organizāciju formātā.Sarunā G.Daudze un M.Klimčaks pārrunāja aktuālāko Latvijā un Polijā, minot, ka abas valstis vieno līdzīgi vēsturiskie likteņi, kā arī kopīgs nākotnes redzējums. Tika atzīmēts, ka gan Latvija, gan Polija 2008.gada novembrī svinēs savas valsts neatkarības 90.gadadienu. Tikšanās laikā uzmanība tika pievērsta arī Eiropas Savienības aktualitātēm, tostarp enerģētikas drošības nodrošināšanas jautājumiem un Eiropas nākotnei.Noslēgumā puses izteica cerību par vēl aktīvāku sadarbību starp Latviju un Poliju.