Otrdien, 13.jūnijā, Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas un Korupcijas, kontrabandas un organizētās noziedzības novēršanas un apkarošanas uzraudzības komisijas pārstāvji tikās ar Lielbritānijas profesoru korupcijas novēršanas un apkarošanas jautājumos Alanu Doigu (Alan Doig).         Tikšanās notika Pasaules Bankas projekta “Korupcijas apkarošanā iesaistīto institūciju stiprināšana” ietvaros, kuras laikā diskutēja par Saeimas deputātu Ētikas kodeksa ieviešanu.         Lielbritānijas profesors korupcijas novēršanas un apkarošanas jautājumos A.Doigs sniedza nelielu pārskatu par kodeksu nozīmi, to ieviešanas un piemērošanas praksi, izvērtējot citu Eiropas valstu pieredzi. “Pastāv divu veidu kodeksi: ētikas kodekss un uzvedības kodekss. Veidojot kodeksu, svarīgi saprast, kuru no tiem vēlaties piemērot, jo politiķis arī ir profesija,” uzsvēra profesors. Viņš arī atzina, ka lielāka nozīme ir sabiedrības cieņai un uzticībai institūcijai kopumā, nevis atsevišķām personām. Vēl svarīga kodeksa daļa ir pārkāpumu konstatēšana un pierādīšana, sankciju piemērošanas kārtība, norādīja A.Doigs.         Prezentācijas noslēgumā A.Doigs informēja arī par secinājumiem, vērtējot Saeimas deputātu Ētikas kodeksā ietvertos principus, kā arī sniedza savus ieteikumus efektīvai kodeksa ieviešanai.          Klātesošie bija vienisprātis, ka būtu nepieciešams tikties ar ekspertiem, lai visiem Saeima deputātiem skaidrotu, kāpēc kodekss ir nepieciešams, kā arī jāturpina darbs pie Ētikas kodeksa pilnveidošanas.

          No 14. līdz 16.jūnijam vizītē Latvijā uzturēsies Īrijas parlamenta Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājs Džons Deizijs (John Deasy) un viņa vadītā delegācija.  Trešdien, 14.jūnijā

       Pirmdien, 12.jūnijā, Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājs Oskars Kastēns un komisijas deputāti tikās ar Horvātijas Republikas parlamenta Eiropas integrācijas komisijas priekšsēdētāju Nevenu Mimicu (Neven Mimica) un komisijas pārstāvjiem.       Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājs O.Kastēns sveica Horvātijas parlamentāriešus Saeimā un atzina, ka abu valstu starpā ir izveidojušās intensīvas un draudzīgas attiecības, kam liecinieks ir augsta līmeņa amatpersonu vizītes, kā arī dalība un kopīgs darbs starptautiskajās konferencēs un forumos. O.Kastēns vēlreiz apliecināja Latvijas atbalstu un gatavību dalīties savā pieredzē Horvātijai ceļā uz Eiropas Savienību (ES) un NATO.       Horvātijas parlamenta radniecīgās komisijas priekšsēdētājs N.Mimica pateicās par viesmīlīgo uzņemšanu mūsu parlamentā un pastāstīja, ka vizītes mērķis ir politiskā dialoga padziļināšana, pieredzes gūšana eirointegrācijas procesā un parlamentārās sadarbības aktivizēšana. Viņš augstu novērtēja un pateicās Latvijai par sniegto atbalstu, palīdzību un pieredzi Horvātijai vēlmē iekļauties starptautiskajās organizācijās, īpaši ES.       Tikšanās laikā tika runāts par abu valstu ekonomiskajiem un sociālajiem rādītājiem, par ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda izmantošanas iespējām, kā arī par svarīgākajām aktualitātēm ES un pasaulē.       Puses sprieda arī par situāciju Horvātijā pēc 1995.gada - bruņotā konflikta beigām - un ar to saistītajām problēmām, tostarp bēgļu atgriešanās jautājumu, bezdarba pieaugumu un īpašuma atgriešanu bijušajiem īpašniekiem.       Sarunas noslēgumā puses bija vienisprātis, ka Latvijas un Horvātijas attiecības vērtējamas kā ļoti labas un nākotnē vēl intensificējamas, īpaši tirdznieciski ekonomiskajā jomā.

          No 11. līdz 13.jūnijam vizītē Latvijā uzturēsies Horvātijas Republikas parlamenta Eiropas integrācijas komisijas priekšsēdētājs Nevens Mimica (Neven Mimica) un viņa vadītā delegācija.           Horvātijas parlamenta Eiropas integrācijas komisijas pārstāvji tiksies ar Saeimas Eiropas lietu komisijas deputātiem, Latvijas un Horvātijas parlamentu sadarbības grupas deputātiem, Ārlietu ministrijas Eiropas Savienības paplašināšanās un Rietumbalkānu nodaļas vadītāju Jāni Zlametu un Eiropas Parlamenta deputātu Guntaru Krastu, kā arī apmeklēs Saeimas Eiropas Savienības informācijas centru.          Tikšanās un viedokļu apmaiņas laikā ar Saeimas Eiropas lietu komisijas deputātiem tiks spriests par Latvijas pieredzi pirms un pēc iestāšanās Eiropas Savienībā. Svētdien, 11.jūnijā

         Ceturtdien, 8.jūnijā, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti un Vides apakškomisijas priekšsēdētājs Arvīds Ulme tikās ar Apvienoto Nāciju Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas ģenerāldirektoru Žaku Djufu.         Apvienoto Nāciju Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas ģenerāldirektors Ž.Djufs informēja par organizācijas darbību un uzsvēra, ka viens no galvenajiem mērķiem ir nabadzības mazināšana ar lauksaimniecības attīstības palīdzību. Tiek meklēti arī veidi, kā cīnīties pret putnu gripu. “Svarīgi rast risinājumu lauksaimnieciskās ražošanas rezultātu uzlabošanai un pasaules iedzīvotāju nodrošināšanai ar veselīgu un drošu pārtiku,” norādīja ģenerāldirektors. Viņš atzīmēja ciešo sadarbību ar starptautiskajām organizācijām lauksaimniecības politikas attīstībā.         Vides apakškomisijas priekšsēdētājs A.Ulme interesējās par subsīdiju politiku un ekoloģiski tīru produktu ražošanu. Ž.Djufs pauda viedokli, ka būtu svarīgi garantēt drošas un cilvēkiem veselīgas pārtikas ražošanu, nepārkāpjot vides aizsardzības prasības.         Sarunas noslēgumā puses pārrunāja jautājumus, kas skar ģenētiski modificētu pārtiku. Ž.Djufs pastāstīja, ka ir izveidota komisija, kura risina ar produktu marķēšanu, eksperimentēšanu saistītus jautājumus, tomēr katra valsts piemēro savus likumus. 

         Trešdien, 7.jūnijā, Ārlietu komisijas priekšsēdētāja Vaira Paegle tikās ar Irānas vēstniecības 1.sekretāru Mohammedu Bdžābidu Čariati (Mohammad Javad Shariati).          Tikšanās laikā pārrunāti jautājumi, kas skar pašreizējo situāciju Irānā saistībā ar kodolprogrammas attīstību, kā arī Latvijas un Irānas divpusējo attiecību padziļināšanas iespējas.          Irānas vēstniecības 1.sekretārs M.B.Čariati nodeva ielūgumu Ārlietu komisijai ar delegāciju oficiālā vizītē apmeklēt Irānas parlamentu. Viņš pauda viedokli, ka kontaktu aktivizēšana veicinātu sadarbību un viedokļu apmaiņu politiski svarīgos jautājumos, uzsverot sadarbības iespējas starp abām valstīm gan starptautisko organizāciju ietvaros, gan kultūras, ekonomikas, tranzīta un enerģētikas jomā. Arī Ārlietu komisijas priekšsēdētāja V.Paegle iezīmēja plašās sadarbības iespējas un uzsvēra Irānas kā tranzītvalsts nozīmi.         Puses pārrunāja sešu pasaules lielvalstu iesniegto priekšlikumu svarīgumu kodolkrīzes risināšanai un drošības nodrošināšanai, kas piedāvā jaunu daudzpusēju sarunu uzsākšanu. Irānas vēstniecības pārstāvis informēja, ka pašreiz notiek sarunas par izteiktajiem priekšlikumiem un iespējams, ka risinājums jau tiks atrasts jūnija beigās. Viņa valsts aicinājums ES ir saprast, ka Irāna ir miermīlīga valsts, kas neapdraud pasaules drošību. V.Paegle pauda atzinību par pozitīva dialoga uzsākšanu un atzīmēja, ka Latvija atbalsta pārdomātu un saskaņotu turpmāko darbību ar ES.         Sarunas noslēgumā tika skartas arī Irānas un Izraēlas divpusējās attiecības.

         Piektdien, 2.jūnijā, Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre tikās ar Azerbaidžānas Republikas parlamenta priekšsēdētāju Oktaiju Asadovu (Oktay Asadov).        Tikšanās laikā galvenā vērība veltīta jautājumiem, kas skar Latvijas un Azerbaidžānas divpusējās attiecības un sadarbību starptautiskajās organizācijās.        I.Ūdre un O.Asadovs atzinīgi novērtēja abu valstu divpusējās attiecības un bija vienisprātis, ka to paplašināšanai vēl daudz iespēju - gan politiskajā, gan ekonomiskajā jomā. Aktivizējami kontakti starp abu valstu parlamentiem, jo Azerbaidžāna ir ieinteresēta Latvijas uzkrātajā likumdošanas pieredzē virzībā uz integrāciju Eiropas Savienībā (ES), savukārt Latvija ES jauno kaimiņu politikas ietvaros gatava dalīties zināšanās par reformu veikšanu. Puses arī pauda kopīgu viedokli, ka nākotnē aktivizējami ekonomiskie sakari.        Pārrunājot attiecību padziļināšanas iespējas starptautiskā līmenī, kā būtiska tika minēta reģionālā sadarbība un sadarbība starptautiskajās parlamentārajās asamblejās.        Tikšanās noslēgumā Azerbaidžānas parlamenta priekšsēdētājs uzaicināja Saeimas priekšsēdētāju apmeklēt oficiālā vizītē viņa valsti. Puses pauda pārliecību, ka nākotnē sadarbība starp abu valstu parlamentiem aktivizēsies.

         Savukārt no 2. līdz 4.jūnijam vizītē Latvijā uzturēsies Azerbaidžānas Republikas parlamenta (Milli Medžlisa) priekšsēdētājs Oktajs Asadovs (Oqtay Asadov).        Piektdien, 2.jūnijā

        Trešdien, 31.maijā, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Ainārs Šlesers un komisijas deputāti tikās ar Starptautiskā valūtas fonda misijas vadītāju Reičelu Van Elkanu, ekspertiem Alanu Bruneru un Gevinu Greju un biroja pārstāvi Marselu Tirpaku.        Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs A.Šlesers sveica Starptautiskā valūtas fonda (SVF) misijas pārstāvjus Saeimā un īsumā informēja gan par ekonomiskajiem un sociālajiem rādītājiem, tautsaimniecības nozaru attīstību un ārējo ekonomisko vidi, gan arī par ilgtermiņa ekonomisko politiku, Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda izmantošanu un uzņēmējdarbības politiku mūsu valstī.  Viņš atzina, ka Latvijā un visā pasaulē tūrisms ir viena no vadošajām un visstraujākajām izaugsmes nozarēm un tiek uzskatīts par stratēģisku ekonomiskās attīstības prioritāti.        Savukārt SVF misijas vadītāja R.Van Elkana pateicās par viesmīlīgo uzņemšanu mūsu parlamentā un pastāstīja, ka SVF misijas pārstāvji uzturas Latvijā, lai iepazītos un uzklausītu dažādu ekspertu viedokļus par makroekonomisko situāciju mūsu valstī. Viņa informēja, ka iegūtā informācija nepieciešama, gatavojot ikgadējo ziņojumu SVF izpilddirektoru valdei par Latvijas tautsaimniecības attīstību un monetāro un fiskālo politiku. R.Van Elkana atgādināja, ka SVF mērķis ir sniegt atbalstu Latvijai pārejas procesā, palīdzot izstrādāt un realizēt ekonomisko politiku, kas būtu vērsta uz tautsaimniecības stabilizāciju; nodrošinātu forumu, kurā citas valstis un starptautiskie tirgi gūst informāciju par Latvijas tautsaimniecības attīstību un paredzamo ekonomisko politiku.        Sarunas laikā puses sprieda arī par straujo inflācijas pieaugumu, situāciju nekustamo īpašumu tirgū un finanšu sektorā Latvijā.

         Pēc Somijas parlamenta priekšsēdētāja Pāvo Liponena (Paavo Lipponen) ielūguma Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre 1.jūnijā Helsinkos piedalīsies Somijas parlamenta (Eduskunta) svinīgajā sēdē, kas veltīta Somijas parlamentārās reformas simtgadei.          Šīs svinības notiek par godu 100.gadadienai kopš parlamentārās reformas īstenošanas 1906.gadā. Pēc likumu “Par parlamentu” un “Par vēlēšanām” reformēšanas Eduskunta pirms simts gadiem kļuva par pasaulē modernāko parlamentu. Tika ieviestas vispārējās vēlēšanu tiesības, un Somijas sievietes pirmās pasaulē ieguva pilnas politiskās tiesības. Svinīgo pasākumu moto: “Vēlēšanu tiesības - ticība likumam. Somijas demokrātijas simtgade.”         Viesi svinību laikā tiksies arī ar Somijas prezidenti Tarju Halonenu un noklausīsies svētku koncertu Somijas Nacionālajā operā.         Savukārt no 2. līdz 4.jūnijam vizītē Latvijā uzturēsies Azerbaidžānas Republikas parlamenta (Milli Medžlisa) priekšsēdētājs Oktajs Asadovs (Oqtay Asadov).         Azerbaidžānas parlamenta priekšsēdētājs O.Asadovs tiksies ar Saeimas priekšsēdētāju Ingrīdu Ūdri, Latvijas un Azerbaidžānas parlamentu sadarbības grupas pārstāvjiem un apmeklēs Bulduru Dārzkopības vidusskolu.          Bulduru Dārzkopības vidusskolā notiks Azerbaidžānas vēstniecības un Latvijas Kultūras ministrijas organizētais labdarības koncerts Latvijas bērnu namu bērniem ar attīstības traucējumiem. Koncertā uzstāsies Azerbaidžānas valsts bērnu filharmonijas kolektīvs un tautas deju ansamblis “Dzintariņš” no Latvijas.