Otrdien, 11.oktobrī, Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre tikās ar Peru Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Manuelu Pikasso Botto, kurš bija ieradies iepazīšanās vizītē.              M.P.Botto pastāstīja Saeimas priekšsēdētājai par iekšpolitisko situāciju Peru, īpaši akcentējot nākamā gada vidū paredzētās valsts prezidenta vēlēšanas, kā arī raksturoja valsts ekonomisko situāciju un attīstības prognozes.              Peru ir ieinteresēta attiecību paplašināšanā ar Latviju kā vienu no Eiropas Savienības dalībvalstīm. Abas amatpersonas bija vienisprātis, ka Latvijas un Peru divpusējo attiecību aktivizēšanā nozīmīga loma ierādāma arī parlamentārajai sadarbībai. Tie varētu būt gan savstarpējie kontakti, abu valstu parlamentos veidojot sadarbības grupas, gan Starpparlamentu savienības ietvaros, kuras kārtējā sesija šīs nedēļas beigās sāksies Ženēvā.              Vēstnieks interesējās par ES aktualitātēm un Eiropas Konstitucionālā līguma nākotni pēc negatīvajiem referendumiem par tā ratifikāciju divās no ES dalībvalstīm.               Pie Saeimas priekšsēdētājas Ingrīdas Ūdres šodien iepazīšanās vizītē bija ieradies arī Azerbaidžānas Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijas Republikā Tofigs Zulfugarovs.              Tikšanās laikā galvenā uzmanība veltīta Latvijas un Azerbaidžānas divpusējo attiecību padziļināšanas iespējām, kā arī sadarbībai starptautisko organizāciju ietvaros.               Saeimas priekšsēdētāja un Azerbaidžānas vēstnieks bija vienisprātis, ka abu valstu attiecības veidojušās sekmīgi, tomēr to padziļināšanai ir vēl liels potenciāls - gan politisko, gan ekonomisko sakaru jomā. Kā spēcīgu impulsu attiecību aktivizēšanai puses minēja gaidāmo vēstniecību atvēršanu abās valstīs un oktobra sākumā notikušo Latvijas Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas vizīti Azerbaidžānā.               Puses pārrunāja parlamentārās sadarbības paplašināšanas iespējas - gan divpusējā līmenī, gan starptautisko organizāciju ietvaros. Saeimas priekšsēdētāja uzsvēra Latvijas eirointegrācijas pieredzi un parlamentāro saišu nozīmi to nodošanā Azerbaidžānai. Viņa norādīja uz iespējām sadarbību aktivizēt arī starptautisko organizāciju ietvaros, tai skaitā Starpparlamentu savienības forumos.               T.Zulfugarovs akcentēja savas valsts ieinteresētību apgūt Latvijas uzkrāto reformu pieredzi un pastāstīja par gaidāmajām parlamenta vēlēšanām, kuru norisei un atbilstībai starptautiskajiem standartiem ar lielu interesi sekos līdzi pasaules sabiedrība.Tikšanās laikā puses pieskārās reģionālās sadarbības jautājumiem, tai skaitā Azerbaidžānas un Armēnijas divpusējām attiecībām un Kalnu Karabaha konflikta mierīga noregulējuma iespējām.

         Šā gada 12. un 13.oktobrī vizītes Latvijā ietvaros ASV kongresmenis Džons Šimkus (John Shimkus) apmeklēs Saeimu.  Trešdien, 12.oktobrī

               I.Ūdre un J.Šmits ir bijušie Rīgas 6.vidusskolas absolventi. Viņi noklausījās svētku koncertu, bet tikšanās laikā ar skolas direktoru Haraldu Bārzdiņu un direktora vietnieci Lailu Āboltiņu tika pārrunātas skolas koncertzāles projekta realizācijas iespējas.

        Ceturtdien, 6.oktobrī, Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre tikās ar Indijas ārlietu valsts ministru Rao Inderjitu Singhu.        Tikšanās laikā galvenā uzmanība tika veltīta Latvijas un Indijas divpusējām attiecībām un to padziļināšanas iespējām nākotnē - gan divpusējā līmenī, gan Eiropas Savienības (ES) un Dienvidāzijas valstu sadarbības ietvaros.Puses bija vienisprātis, ka attiecības starp Latviju un Indiju vērtējamas kā veiksmīgas, tomēr vēl ir liels potenciāls to attīstībai kultūras, ekonomikas un enerģētikas jomā. Tāpēc abpusēji izdevīgas sadarbības turpināšanai ir nepieciešama ciešāku kontaktu intensificēšana, kā vienu no veidiem minot parlamentāro sadarbību. Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre arī atzīmēja, ka viņai bijis gods piedalīties starptautiskajā parlamentārajā konferencē Deli, kas bija veltīta Indijas parlamenta 50 gadu jubilejai. Indijas ilgā pieredze demokrātijas veidošanā var Latvijai noderēt, sacīja I.Ūdre.          Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre informēja, ka šodien 1.lasījumā Saeimas sēdē tika pieņemts likumprojekts “Par valsts budžetu 2006.gadam”, kurš izraisīja plašas debates.         Pārrunājot ES aktualitātes, Indijas ārlietu ministrs R.I.Singhs pauda viedokli, ka aktivizējamas ne tikai Latvijas un Indijas divpusējās attiecības, bet tās pilnveidojamas arī ES ietvaros.           Tikšanās laikā tika pārrunāti arī reģionālās sadarbības jautājumi, kaimiņattiecības ar Krieviju, ka arī aktualitātes enerģētikas jomā, uzsverot šī jautājuma nozīmīgumu visā pasaulē.

        Piektdien, 30.septembrī, Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre piedalās Baltijas un Ziemeļvalstu parlamentu priekšsēdētāju kopīgajā vizītē Ukrainas parlamentā (Augstākajā Radā).         Šodien tās dalībnieki izplatījuši kopīgu paziņojumu presei, kurā teikts:        Būdami pārliecināti par Ukrainas stratēģisko nozīmi Austrumeiropā un to, cik svarīga visam reģionam ir Ukrainas...

        Ceturtdien, 29.septembrī, Saeimas priekšsēdētājas biedre Vineta Muižniece tikās ar Horvātijas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Svjetlanu Berkoviču (Svjetlan Berkovič), kurš bija ieradies iepazīšanās vizītē.        Saeimas priekšsēdētājas biedre sveica vēstnieku ar stāšanos jaunajā amatā un uzsvēra, ka attiecības starp abām valstīm veidojušās sekmīgi, tai skaitā parlamentu līmenī, ko apliecina vairāku amatpersonu vizītes un parlamentāro sadarbības grupu darbs. Viņa atzinīgi novērtēja Horvātijas veikumu ceļā uz sarunu sākšanu ar Eiropas Savienību (ES) un pauda Latvijas kā ES un NATO dalībvalsts atbalstu virzībā uz šīm organizācijām. “Latvija ir gatava dalīties uzkrātajā pieredzē,” sacīja V.Muižniece un pastāstīja par mūsu parlamenta kā padomdevēja palīdzību valstīm, kas uzsākušas virzību uz ES un NATO.         S.Berkovičs atzinīgi novērtēja Latvijas atbalstu Horvātijas integrācijai ES un NATO un pauda savas valsts ieinteresētību uzkrāt Latvijas gūto pieredzi. Viņš pastāstīja par pēckara problēmu risinājumu un Horvātijas ekonomisko rādītāju izaugsmi, kuros liela nozīme veiksmīgajai tūrisma nozares attīstībai. Puses bija vienisprātis, ka tūrisma sakaru aktivizēšanā starp Latviju un Horvātiju ir vēl liels potenciāls; paplašināma sadarbība arī kultūras un ekonomikas jomās, piemēram, kuģu būvē.        V.Muižniece pastāstīja par Latvijas iekšpolitiskajām aktualitātēm, tostarp par inflācijas ietekmi uz tautsaimniecības attīstību un gaidāmo nākamā gada valsts budžeta projekta apspriešanu.         Tikšanās noslēgumā puses uzsvēra parlamentārās sadarbības nozīmi un izteica cerību par to sekmīgu attīstību nākotnē. S.Berkovičs ielūdza Latvijas parlamenta delegāciju oficiālā vizītē apmeklēt Horvātiju.

              Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre sveica vēstnieci ar stāšanos jaunajā amatā un pauda cerību, ka abu valstu sadarbība arī turpmāk attīstīsies un paplašināsies. Vēstniece uzsvēra, ka kopš Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanas Latvija panākusi būtisku progresu gan ekonomikas, gan politikas, gan arī citās sfērās. “Latvija mainījusies arī kopš iestāšanās Eiropas Savienībā un NATO, un līdz ar jaunu valstu uzņemšanu mainījušās arī pašas organizācijas,” sacīja K.Poulina. Tam piekrita arī Saeimas priekšsēdētāja, norādot uz sadarbības nepieciešamību ES nu jau divdesmit piecu valstu starpā. Tāpat svarīgs aspekts ir arī nacionālo parlamentu lomas nostiprināšana.              Atbildot uz jautājumu, ko Latvija ieguvusi no dalības ES, I.Ūdre uzsvēra, ka eirointegrācijas gaitā Latvijai savu palīdzību un atbalstu sniegušas daudzas valstis. Tagad iegūtās zināšanas un pieredzi likumu harmonizācijas un reformu īstenošanas jomā mūsu valsts ir gatava nodot citām valstīm - Ukrainai, Moldovai, arī Aizkaukāza republikām.              Puses atzinīgi novērtēja arī līdzšinējo Latvijas un Kanādas sadarbību abu valstu parlamentu līmenī.              Tikšanās noslēgumā puses pārrunāja arī darbu pie jauniešu apmaiņas līguma, kas paredzētu iespēju jauniem cilvēkiem izglītoties un strādāt Latvijā un Kanādā.

          Ceturtdien, 29.septembrī, Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre dosies uz Kijevu, lai 30.septembrī un 1.oktobrī piedalītos Baltijas un Ziemeļvalstu parlamentu priekšsēdētāju kopīgajā vizītē Ukrainas parlamentā (Augstākajā Radā).           Tādējādi tiks uzsvērta Ukrainas stratēģiskā nozīme Austrumeiropā un tas, ka visam reģionam ir svarīgi, lai sekmīgi noritētu Ukrainas demokrātiskā attīstība un reformas. Baltijas un Ziemeļvalstu - Igaunijas, Latvijas, Lietuvas, Somijas, Zviedrijas, Dānijas, Norvēģijas un Islandes - parlamentu spīkeri runās par atbalstu demokrātiskajām reformām Ukrainā un piedāvās pieredzes apmaiņu Ukrainai prioritārajās jomās.           Vizītes ietvaros spīkeri tiksies ar Ukrainas Augstākās Radas priekšsēdētāju Volodimiru Ļitvinu un parlamentā pārstāvēto frakciju deputātiem, kuras laikā tiks pārrunātas Baltijas un Ziemeļvalstu parlamentu sadarbības iespējas ar Ukrainas Augstāko Radu.  Tiks pārrunāts Ukrainas progress, īstenojot Eiropas Savienības un Ukrainas Rīcības plānu un padziļināto Ukrainas dialogu ar NATO, īpaši tādās jomās kā ārpolitika, drošība un reģionālā sadarbība.           Baltijas un Ziemeļvalstu parlamentu priekšsēdētājiem ir plānotas tikšanās arī ar Ukrainas prezidentu un valdības vadītāju.            Saeimai ir izveidojusies aktīva divpusēja sadarbība ar Ukrainas Augstāko Radu. Šā gada 13.jūnijā starp abu parlamentu Eiropas lietu komisijām tika parakstīts Saprašanās memorands par sadarbību integrācijā Eiropas Savienībā, kura ietvaros ir uzsākti sadarbības projekti.

             Otrdien, 27.septembrī, Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre tikās ar Vācijas Federatīvās Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Eberhardu Šuppiusu (Eberhard Schuppius), kurš bija ieradies iepazīšanās vizītē.              Vēstnieks pastāstīja Saeimas priekšsēdētājai par savu līdzšinējo darbību un uzsvēra, ka Latvijas un Vācijas attiecības ieguvušas jaunu kvalitāti pēc mūsu valsts iestāšanās Eiropas Savienībā un NATO - Eiropas jautājumi kļūst par dalībvalstu ikdienas darba kārtību. Puses bija vienisprātis par nacionālo parlamentu lomas nostiprināšanu paplašinātajā ES un tā ietekmi uz lēmumu pieņemšanas procesu. Kā svarīgs tika akcentēts arī jautājums par ES Konstitūciju - pašlaik nepieciešams laiks tās principu skaidrošanai ES iedzīvotājiem.             Puses arī pārrunāja divpusējās sadarbības aktivizēšanas iespējas. Lai gan attiecības starp Latviju un Vāciju vērtējamas kā veiksmīgas un dinamiskas, neizmantots to potenciāls ir kontaktu intensificēšana ar federālo zemju parlamentiem tādos jautājumos kā ekonomika, tirdzniecība, izglītība un kultūra.             Tikšanās noslēgumā vēstnieks informēja par iekšpolitisko situāciju Vācijā pēc notikušajām parlamenta vēlēšanām un darbu pie jaunās valdības izveides.            Otrdien, 27.septembrī, Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre tikās ar parlamenta un nevalstisko organizāciju darba grupas pārstāvjiem.            Kā informējām, pēc Saeimas priekšsēdētājas iniciatīvas šā gada jūnijā Saeimā tika izveidota darba grupa, kuras mērķis - izstrādāt Latvijas Republikas Saeimas un pilsoniskās sabiedrības sadarbības dokumentu. Darba grupas apspriedēs piedalās nevalstisko organizāciju pārstāvji, deputāti un nozaru eksperti.             Šodien puses uz tikšanos pulcējās jau ceturto reizi, lai sarunas laikā izvērtētu topošā sadarbības dokumenta projektu. Tika spriests arī par turpmākā darba perspektīvu - likumdevēja, izpildvaras un nevalstisko organizāciju kopīgi rīkotu forumu, tā iespējamo norises laiku un izskatāmo jautājumu loku.            Tikšanās sākumā Saeimas priekšsēdētāja pauda prieku par parlamentāriešu un nevalstisko organizāciju pārstāvju veikumu, kas virzās uz konkrēta rezultāta sasniegšanu - sadarbības dokumenta pieņemšanu. Viņa uzsvēra, ka memorands precizēs kārtību, kā nevalstiskās organizācijas līdzdarbojas lēmumu pieņemšanā, un būs labs pamats ciešākas saiknes starp likumdevēju un pilsonisko sabiedrību veidošanai.             Puses apmainījās viedokļiem par projekta saturu un iespējām to uzlabot, piemēram, Saeimas komisiju vadītāju aktīvāku iesaisti sadarbības dokumenta apspriešanā. Sarunas dalībnieki arī dalījās pārdomās par jautājumiem, kas skar sadarbības dokumenta pieņemšanas kārtību, tā ieviešanas mehānismus un ieviešanas pārraudzību. Puses bija vienisprātis, ka sadarbības dokuments jāapspriež un jāpieņem likumdevēja, izpildvaras un nevalstisko organizāciju kopīgi rīkotā forumā, kas varētu notikt šā gada novembra beigās.            Puses vienojās, ka nākamā tikšanās reize notiks 18.oktobrī, kurā vēlreiz tiks apspriesta sadarbības dokumenta redakcija un apkopota komisiju vadītāju analīze par to, kā arī izlemta foruma norises gaita un laiks.

      Pirmdien, 26.septembrī, Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre tikās ar Moldovas Republikas prezidentu Vladimiru Voroņinu, kurš uzturas Latvijā oficiālā vizītē.       Saeimas priekšsēdētāja sveica augsto viesi un viņa vadīto delegāciju Saeimā un, raksturojot valstu divpusējās attiecības, norādīja, ka tās ir labas. Tomēr gan ekonomiskā, gan politiskā līmenī iespējama to paplašināšana. “Eirointegrācijas procesā mūsu valsts uzkrājusi nenovērtējamu pieredzi gan likumdošanas harmonizēšanas jomā, gan administratīvo reformu īstenošanā, un mēs esam gatavi ar jums tajā dalīties,” sacīja Saeimas priekšsēdētāja.       V.Voroņins savukārt atzīmēja, ka šī ir pirmā Moldovas prezidenta vizīte Latvijā un kopīgās vēsturiskās iezīmes palīdzēs labāk izprast jautājumus, kas saistīti ar Eiropas Savienības normu iedzīvināšanu, jo Moldova par savu stratēģisko mērķi pasludinājusi virzīšanos uz iekļaušanos ES. Viņš arī atzinīgi novērtēja Latvijas ekonomiskos sasniegumus, īpašu interesi izrādot par privatizācijas procesa norisi mūsu valstī.       Puses arī pārrunāja sadarbības nepieciešamību starptautiskās organizācijās.