Trešdien, 22.novembrī, Saeimas politisko organizāciju apvienības Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā frakcijas priekšsēdētājs, Latvijas un Izraēlas parlamentu sadarbības grupas priekšsēdētāja vietnieks Jakovs Pliners tikās ar Izraēlas Valsts ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Čenu Ivri (Chen Ivri).        Iepazīšanās vizītes laikā puses apsprieda Latvijas un Izraēlas sadarbības padziļināšanas iespējas, kā arī abu valstu parlamentu sadarbības grupu aktivitātes. Vēstnieks izrādīja ieinteresētību par Saeimas Latvijas un Izraēlas parlamentu sadarbības grupas darbību un pauda vēlēšanos tikties ar tās locekļiem.        Otrdien, 21.novembrī, Saeimas priekšsēdētājs Indulis Emsis tikās ar Latvijas universitāšu rektoriem un Latvijas Zinātņu akadēmijas vadību. Sarunā piedalījās arī izglītības un zinātnes ministre Baiba Rivža.        Saeimas priekšsēdētājs un rektori atzinīgi novērtēja 8.Saeimā izveidotās Latvijas nākotnes apakškomisijas paveikto darbu un bija vienisprātis, ka nepieciešams turpināt attīstīt apakškomisijā apspriestās un Latvijas nacionālajā attīstības plānā ietvertās idejas.         Universitāšu rektori aicināja atbalstīt šā gada 14.septembrī Valsts sekretāru sanāksmē Izglītības un zinātnes ministrijas pieteikto Augstākās izglītības likumprojektu, kas izskatīšanai Saeimā varētu nonākt 2007.gada janvārī. Tika uzsvērts, ka šāda likuma pieņemšana veicinās uz zināšanām balstītas sabiedrības veidošanos, sekmēs Latvijas augstākās izglītības integrāciju Eiropas augstākās izglītības sistēmā, kā arī nostiprinās universitāšu autonomiju un atbildību par darba rezultātiem.         Kā neatliekams uzdevums tika minēts valsts universitāšu juridiskā statusa vienādota definēšana visos saistītajos normatīvajos aktos. Patlaban Augstskolu likumā noteikts, ka valsts augstskolas ir publiskas atvasinātas personas, savukārt Zinātniskās darbības likumā skaidri izteikts, ka valsts universitātes un citi zinātniskie institūti darbojas kā publiskas aģentūras. Tikšanās dalībnieki pauda kopīgu viedokli, ka atšķirīgais definējums pieļauj brīvu un ne vienmēr pareizu interpretāciju.         Tikšanās dalībnieki arī pārrunāja neatrisināto jautājumu par valsts universitāšu īpašumu, kas atrodas to valdījumā vai lietošanā, nodošanu bez atlīdzības. Izglītības un zinātnes ministrija atbalsta pakāpenisku nekustamo īpašumu nodošanu valsts universitātēm kā atvasinātām publiskām personām, šādā veidā atbalstot universitāšu autonomiju un sekmējot kvalitatīvai augstākās izglītības un zinātnes īstenošanai nepieciešamo līdzekļu pieejamību. Šie īpašumi nav jāprivatizē, bet jāaizmanto universitāšu attīstībai. “Jāuzsver, ka izglītības un zinātnes sfērai piekritīgo īpašumu nodošana privatizācijai būtu pretrunā ar Latvijas nākotnes nosprausto prioritāti - centrā ir cilvēks un zināšanu ekonomika,” atzina I.Emsis.        Īpašumu atgriešana universitātēm bez atlīdzības, reģistrējot tās Zemesgrāmatā kā īpašniekus, ļautu tām saņemt kredītus, ar kuru palīdzību varētu celt, rekonstruēt un remontēt ēkas. Universitātes būtu tiesīgas arī izīrēt telpas, piedalīties Eiropas Savienības projektos un īstenot citus ar universitāšu darbību saistītus pasākumus. Taču patlaban šī īpašuma lietu nesakārtotība neļauj neko ieķīlāt, līdz ar to stipri ierobežo universitāšu saimniecisko darbību.         Sarunas dalībnieki arī pieskārās jautājumam par Zinātniskās darbības likumā noteikto universitāšu un citu zinātnisko institūtu pienākumu izmantot Valsts kases kontu, kurā nauda tiek ieskaitīta un glabāta, bet zinātniskie institūti, tai skaitā universitātes, nevar pēc vajadzības to izmantot dažādu ikdienas rēķinu nomaksāšanai. Kontā atlikušos līdzekļus universitātes drīkst izmantot tikai nākamajā gadā. Pie šāda normatīvā regulējuma, universitātēm trūkst apgrozāmais kapitāls, kuru tās varētu veiksmīgi apgūt. LU BMC zinātniskais direktors Elmārs Grēns ierosināja, ka būtu nepieciešams izdarīt grozījumus “Likumā par budžetu un finanšu vadību” un Zinātniskās darbības likumā un paredzēt, ka uz zinātniskiem institūtiem, tai skaitā universitātēm, budžeta līdzekļu novirzīšana uz Valsts kasi neattiecas.         Noslēgumā I.Emsis uzsvēra, ka šī tikšanās ir tikai sākums turpmākai Saeimas un augstāko izglītības institūciju un zinātnisko institūtu vadītāju produktīvai sadarbībai ilgtspējīgas attīstības, uz zināšanām balstītas sabiedrības veidošanā un zinātnes vides uzlabošanā. “Galvenais uzdevums ir sabalansēt valsts un augstskolu intereses,” sacīja Saeimas priekšsēdētājs.

        Otrdien, 14.novembrī, Saeimas priekšsēdētājs Indulis Emsis tikās ar Moldovas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Eduardu Meļņiku, kas bija ieradies iepazīšanās vizītē.        I.Emsis un E.Meļņiks atzinīgi novērtēja Latvijas un Moldovas divpusējās attiecības un pauda kopīgu viedokli, ka tās attīstījušās dinamiski - šī gada laikā notikušas trīs augstākā līmeņa vizītes. Eiropas Savienības (ES) kaimiņu politikas un attīstības sadarbības jomā ciešas saites veidojušās arī starp abu valstu parlamentiem. Tikšanās dalībnieki apliecināja gatavību arī turpmāk aktīvi strādāt pie iesāktajiem sadarbības projektiem, jo Moldova ir ieinteresēta Latvijas uzkrātajā pieredzē un atbalstā virzībā uz integrāciju ES. Savukārt Latvija - dalīties zināšanās par gūto reformu pieredzi.         Puses pieskārās ekonomisko attiecību vērtējumam un bija vienisprātis, ka to paplašināšanai vēl liels potenciāls. Saeimas priekšsēdētājs un Moldovas vēstnieks arī pārrunāja Latvijas bagātās folkloras tradīcijas un uzsvēra kultūras sakaru nozīmi nacionālās identitātes stiprināšanā.        Tikšanās dalībnieki sprieda arī par situāciju Piedņestras reģionā un pārrunāja Moldovas un Krievijas divpusējo attiecību aktualitātes.        Tikšanās noslēgumā E.Meļņiks uzaicināja Saeimas priekšsēdētāju apmeklēt oficiālā vizītē viņa valsti. Savukārt I.Emsis novēlēja veiksmi jaunajā amatā un pauda pārliecību par sadarbības starp Latviju un Moldovu padziļināšanos nākotnē.

        Pirmdien, 13.novembrī, Saeimas priekšsēdētāja biedre Karina Pētersone tikās ar Vācijas Bundestāga Starptautiskās parlamentārās prakses kandidātu atlases komisijas pārstāvjiem - Bundestāga deputātu Berndu Šēlenu, Humbolta universitātes viceprezidentu pētniecības jautājumos Hansu Jirgenu Premelu un Vācijas Ārlietu ministrijas padomnieku, starptautisko apmaiņas programmu nodaļas vadītāju Prosperu Šikingu.         Tikšanās dalībnieki pauda prieku par iespēju tikties Saeimā un pārrunāt Bundestāga Starptautiskās parlamentārās prakses (SPP) darbības nosacījumus un mērķus.         P.Šikings pastāstīja, ka sākotnēji Vācijas Bundestāgā parlamentārā praksē pie kāda no deputātiem pieredzi varēja gūt jaunieši no ASV, bet gadu gaitā SPP programma paplašinājusies - šobrīd apmēram simts jaunieši no 21 valsts katru gadu stažējas Bundestāgā, iepazīstoties gan ar politikas veidošanas procesu, gan praktiskām parlamentārā darba iemaņām. Kopš 1992.gada apmaiņas programmā iesaistījusies arī Latvija, tādējādi jau četrdesmit divi jaunieši no mūsu valsts padziļināti guvuši pieredzi un zināšanas par Bundestāgu, tikušies ar dažādām amatpersonām, piedalījušies zinātniskajās papildprogrammās un apmeklējuši Eiropas Parlamentu.         Puses bija vienisprātis, ka šāda veida programmas ir abpusēji svarīgas - zināšanas papildina ne tikai jaunieši. Arī Bundestāga deputāti gūst lielāku ieskatu par praktikanta valsts politiskajām, ekonomiskajām un kultūras norisēm.         Viesi no Vācijas pastāstīja, ka šāda veida programmas sāks darbu arī citu valstu parlamentos, piemēram, Francijā, Polijā, Krievijā, un rosināja Latvijas Saeimu rast līdzīgas prakses iespējas mūsu valsts parlamentā.        Puses pieskārās Latvijas un Vācijas divpusējām attiecībām un pauda kopīgu viedokli, ka tās attīstījušās dinamiski; izveidojusies cieša sadarbība politiskajā, ekonomikas un kultūras jomā. K.Pētersone norādīja arī uz aktīvajām parlamentārajām saitēm un pauda pārliecību par to pēctecību 9.Saeimā. Saeimas priekšsēdētāja biedre iepazīstināja ar Latvijas likumdevēja vēsturi, 9.Saeimas politisko spēku samēru un paveikto integrācijas jomā.

        Otrdien, 31.oktobrī, Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre tikās ar Bijušās Dienvidslāvijas Republikas Maķedonijas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Dimko Kokaroski (Dimko Kokaroski), kas bija ieradies iepazīšanās vizītē.         Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre sveica Maķedonijas vēstnieku jaunajā amatā, savukārt Maķedonijas vēstnieks D.Kokaroski pateicās par viesmīlīgo uzņemšanu un atzina savas valsts vēlmi padziļināt attiecības ar Latviju.        Puses bija vienisprātis, ka attiecības starp Latviju un Maķedoniju vērtējamas kā labas un draudzīgas, un apliecināja parlamentāro kontaktu svarīgo lomu, sevišķi parlamentu sadarbības grupu un komisiju līmenī.        Sarunā galvenā uzmanība tika pievērsta Eiropas Savienības (ES) un starptautiskajām aktualitātēm, tostarp jautājumam par gaidāmo NATO dalībvalstu galotņu sanāksmi Rīgā. Maķedonijas vēstnieks pastāstīja, ka Maķedonija cer sākt sarunas par iestāšanos ES 2007.gadā un noslēgt tās piecu gadu laikā. Viņš arī atzina, ka Maķedonijai un pārējām Adrijas jūras valstīm saistošs un interesants ir veiksmīgais Baltijas valstu piemērs reģionālajā sadarbībā un sociālo un politisko reformu realizācijā. Savukārt Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre apliecināja Latvijas kā ES un NATO dalībvalsts gatavību dalīties savā integrācijas un likumdošanas harmonizācijas procesa pieredzē ar jaunajām kandidātvalstīm, tostarp Maķedoniju.        Tikšanās noslēgumā Saeimas priekšsēdētāja Maķedonijas vēstniekam novēlēja veiksmi jaunajā amatā.

       Ceturtdien, 26.oktobrī, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sekretārs Pēteris Ontužāns tikās ar Igaunijas Republikas Raplas apriņķa pārvaldes un pašvaldību delegāciju un Madonas rajona padomes pārstāvjiem.       Sarunas sākumā Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sekretārs P.Ontužāns iepazīstināja Raplas apriņķa pārvaldes un pašvaldību delegāciju un Madonas rajona padomes pārstāvjus ar komisijas galvenajiem darbības virzieniem un pastāstīja par parlamentāro sadarbību ar dažāda līmeņa institūcijām.       P.Ontužāns informēja viesus par situāciju, kāda izveidojusies reģionālās reformas izstrādes jomā. Viņš īpaši akcentēja nepieciešamību atbalstīt tos reģionus Latvijā, no kuriem iedzīvotāji brauc projām, kā arī atvieglot uzņēmējdarbību mazajiem un vidējiem uzņēmumiem.       Sarunas gaitā tika pārrunāti arī jautājumi, kas skar sociālo, komunālo un transporta pakalpojumu jomu, tai skaitā iespējas, izmantojot Eiropas Savienības strukturālos fondus, veicināt reģionālo infrastruktūru sakārtošanu.

        No 26. līdz 27.oktobrim vizītē Latvijā uzturēsies Lietuvas Republikas Seima Valsts pārvaldes un pašvaldības komitejas pārstāvji.        Komitejas pārstāvji vizītes laikā tiksies ar Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas deputātiem, Saeimas Kancelejas direktoru Māri Steinu, direktora vietnieku Gunti Beņķi un direktora vietnieku Valdi Ziemeli, kā arī Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdētāju Andri Jaunsleini un Valsts civildienesta pārvaldes pārstāvjiem.        Vizītes laikā paredzēta arī tikšanās ar Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas un Siguldas novada domes pārstāvjiem. Ceturtdien, 26.oktobrī

        Ceturtdien, 19.oktobrī, Ārlietu komisijas priekšsēdētāja Vaira Paegle tikās ar Amerikas Savienoto Valstu Valsts departamenta Eiropas un Eirāzijas palīdzības koordinatoru Tomasu Adamsu (Thomas C. Adams).        Tikšanās laikā pārrunātas Latvijas un ASV Eiropas un Eirāzijas palīdzības Valsts departamenta sadarbības paplašināšanas iespējas palīdzības programmu īstenošanā. Puses īpaši akcentēja Eiropas Savienības dalībvalstu lomu kaimiņpolitikas veidošanā un demokrātisku vērtību stiprināšanā.          Eiropas un Eirāzijas palīdzības koordinators T.Adamss atzīmēja, ka Latvija parādījusi sevi kā labu sadarbības partneri, sadarbība būtu attīstāma vēl plašāk. Latvija varētu dalīties savā korupcijas novēršanas un apkarošanas pieredzē ar Moldovu un Gruziju, sacīja T.Adamss.        Ārlietu komisijas priekšsēdētāja V.Paegle pauda Latvijas gatavību attīstīt sadarbību un atbalstīt demokrātijas un brīvības principu stiprināšanu Eiropas un Eirāzijas valstīs, kas nodrošinātu stabilitāti reģionos.         Sarunas laikā tika arī pārrunāti jautājumi, kas skar aizsardzības un drošības nodrošināšanu, vienotas enerģētikas politikas izveidošanas nepieciešamību, kā arī aktualitātes saistībā ar Krieviju.

       Trešdien, 11.oktobrī, Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre tikās ar Amerikas Savienoto Valstu darba lietu ministri Eleinu Čao (Elaine I. Chao).       Tikšanās laikā pārrunāti jautājumi, kas skar Latvijas un ASV sadarbības attīstību, Latvijas darba tirgu un starptautiskās aktualitātes. Sarunā arī piedalījās Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Jevgēnija Stalidzāne.       Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre pauda pateicību ministrei par Miera korpusa programmas uzsākšanu un īstenošanu Latvijā un ASV sniegto palīdzību un atbalstu Baltijas valstīm. I.Ūdre informēja par mūsu valsts sasniegtajiem mērķiem un veiktajām reformām pēc neatkarības atgūšanas.         Puses bija vienisprātis, ka attiecības starp Latviju un ASV vērtējamās kā ļoti labas; par sadarbības intensitāti liecina arī biežās abu valstu amatpersonu tikšanās. ASV darba lietu ministre E.Čao pauda prieku par Latvijas izaugsmi un uzsvēra, ka ASV ir ieinteresēta Latvijas attīstībā.       Pārrunājot situāciju darba tirgū, Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja J.Stalidzāne informēja par komisijas darbu un problēmām sociālajā sfērā. Tāpat tika skarts nodarbinātības jautājums, Latvijas darbaspēka aizplūšana uz Eiropas Savienības valstīm un valsts īstenotā politika, lai to kavētu. I.Ūdre atzīmēja, ka tiek domāts par nodokļu samazināšanu, lai veicinātu iedzīvotāju palikšanu Latvijā.         Puses sprieda arī par gaidāmo NATO dalībvalstu galotņu sanāksmi Rīgā, kā arī Latvijas un Krievijas attiecībām gan abu valstu starpā, gan starptautiskā kontekstā.       Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre un darba lietu ministre E.Čao arī apmainījās viedokļiem par situāciju Dienvidkaukāza valstīs.

          Trešdien, 11.oktobrī, pulksten 10.15 Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre tiksies ar Amerikas Savienoto Valstu darba lietu ministri Eleinu Čao (Elaine I. Chao), kura no šā gada 10. līdz 13.oktobrim uzturēsies vizītē Latvijā.          Pirms tikšanās Saeimas Baltajā zālē Jēkaba ielā 11 paredzēts oficiālais foto un video, kā arī TV un foto iespēja tikšanās sākumā.          Pēc tikšanās pulksten 11.00 Saeimas Baltajā zālē Jēkaba ielā 11 notiks Saeimas priekšsēdētājas Ingrīdas Ūdres un ASV darba lietu ministres Eleinas Čao preses brīfings.