Tikšanās laikā tika pārrunāti jautājumi, kas skar ostu darbības, satiksmes drošības un telekomunikāciju sfēras aktualitātes abās valstīs un Latvijas un Zviedrijas radniecīgo komisiju divpusējās sadarbības padziļināšanās iespējas nākotnē. Sarunas sākumā Latvijas un Zviedrijas parlamentārieši pauda prieku par iespēju tikties un padziļināti pārrunāt abām pusēm aktuālus jautājumus, kā arī raksturoja komisiju darbības galvenās jomas. Riksdāga Transporta un komunikāciju komisijas priekšsēdētājs Klāss Roksbergs aicināja kopīgi domāt par to, kā nākotnē risināt transporta kravu pārvadāšanas jautājumus Baltijas jūrā.  Latvijas un Zviedrijas parlamentārieši arī pārrunāju ostu darbības regulējuma īpatnības abās valstīs. Latvijas puse raksturoja vakar parlamentā otrreizējā caurlūkošanā pieņemtos grozījumus "Likumā par ostām", kas izraisīja spraigas diskusijas un saglabā valsts un pašvaldības paritāti Ventspils ostas un Rīgas ostas valdē. A.Ārgalis un A.Tolmačovs arī raksturoja apgrozījuma pieauguma radītājus Latvijas ostās un atzina, ka, viņuprāt, šobrīd ostu jautājumu risinājumā vairāk tiek ņemts vērā politiskais, nevis ekonomiskais aspekts. Riksdāga Transporta un komunikāciju komisijas priekšsēdētāja vietniece Elizabete Nīstrema pastāstīja, ka Zviedrijā ostu jautājumi ir pašvaldību kompetencē, bet K.Roksbergs tuvāk raksturoja Gēteborgas ostas darbību, ko pārzina, jo savulaik bijis Gēteborgas mēra vietnieks. Viņš sacīja, ka ostu attīstība no valsts ir atkarīga tādā mērā, kā tiek risināti ar ostu infrastruktūras uzlabošanu, piemēram, pievedceļu izbūvi saistīti jautājumi. "Ja osta nesaņem investīcijas infrastruktūrā, darbi apstājas. Šajā aspektā valdībai uz ostām ir liela ietekme," atzina K.Roksbergs. Viesi arī pastāstīja, ka šobrīd Zviedrijā ir 53 dažādas ostas un ka tieši tirgus ietekmēs to, kā nākotnē attīstīsies ostas. Abas puses arī sprieda par satiksmes drošības jautājumiem. Latvijas un Zviedrijas parlamentu deputāti bija vienisprātis, ka abās valstīs auto avārijās bojā gājušo skaits ir liels - apmēram 500 cilvēki gadā. Viņi arī bija vienisprātis, ka nākotnē Eiropas Savienības ietvaros jāpadziļina sadarbība, lai risinātu šos jautājumus. Kā zināms, Itālijā šobrīd notiek neformāla satiksmes ministru tikšanās, kuras laikā tiks apspriesta rīcības programma, kā līdz 2010.gadam uz pusi samazināt auto avārijās cietušo cilvēku skaitu. Šādas programmas ceļu drošības jomā izstrādātas arī Latvijā un Zviedrijā. Latvijas puse kā pozitīvu faktu minēja parlamentā akceptēto soda punktu sistēmas ieviešanu no nākamā gada jūlija. Zviedrijas parlamentārieši tuvāk arī vēlējās uzzināt, kā dzīvē darbojas Latvijas likumdošanā noteiktais aizliegums, vadot automašīnu, lietot mobilo telefonu. Viņi arī interesējās, vai netiks samazināts autovadītājiem pieļaujamā alkohola daudzuma radītājs asinīs. Pārrunājot šos jautājumus, tikšanās dalībnieki bija vienisprātis, ka svarīga ir nevis soda sankciju pastiprināšana, bet gan soda neizbēgamība. Parlamentārieši arī raksturoja situāciju abās valstīs telekomunikāciju jomā un pārrunāja turpmākās sadarbības padziļināšanas iespējas. Riksdāga Transporta un komunikāciju komisija uzaicināja Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputātus nākamajā gadā piedalīties viņu organizētajās konferencēs par ceļu drošības un informāciju tehnoloģijas jautājumiem.  Piektdien, 24.oktobrī, Saeimas Sieviešu starpparlamentārās sadarbības grupas pārstāves tikās ar Zviedrijas Riksdāga Sieviešu grupas pārstāvēm. Tikšanās sākumā Sieviešu starpparlamentārās sadarbības grupas priekšsēdētāja I.Ostrovska Zviedrijas Riksdāga Sieviešu grupas pārstāves informēja, ka Latvijas parlamentā ievēlētās deputātes šo grupu nodibināja, lai veidotu un tālāk attīstītu kontaktus, kā arī dalītos pieredzē ar citu Eiropas valstu parlamentu sieviešu grupām par dzimumu līdztiesības aspektiem politiskās, ekonomiskās, sociālās un kultūras dzīves jomās. I.Ostrovska arī atzīmēja Saeimā nesen izveidoto Dzimumu līdztiesības apakškomisiju, kas plānojusi veikt šo jautājumu izpēti tieši parlamentārā līmenī, nodrošinot līdztiesības normu ievērošanu likumdošanā un valsts pārvaldē.  Riksdāga Sieviešu grupas vadītāja Helēna Heija pastāstīja, ka viņu parlamentā šajā grupā apvienojušās sievietes ar mērķi rosināt parlamentu un sabiedrību diskutēt un arī rīkot seminārus par aktuālām tēmām: sieviešu politisko darbību, diskrimināciju, bērnu seksuālās izmantošanas gadījumiem, sociālās apdrošināšanas un mājokļu, kā arī migrācijas jautājumiem. Tikšanās laikā Latvijas un Zviedrijas parlamentārietes dalījās pieredzē un pārrunāja arī jautājumus, kas saistīti ar vardarbību ģimenē, bērnu izmantošanu, vecāku atbildību un adopciju, kā arī sievietes lomu ģimenē un sabiedrībā.  Preses dienests

       No 22. līdz 24.oktobrim oficiālā vizītē Latvijā uzturēsies Zviedrijas parlamenta (Riksdaga) spīkers Bjorns fon Sidovs un viņa vadītā delegācija. Trešdien, 22.oktobrī

Otrdien, 21.oktobrī, Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre tikās ar Amerikas Savienoto Valstu ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Braienu Karlsonu un Zviedrijas Karalistes ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Goranu Hakansonu, kuri bija ieradušies, lai uzaicinātu Saeimas priekšsēdētāju un parlamenta deputātus uz cīņas ar cilvēku tirdzniecību organizēta projekta atklāšanu un pirmo projekta ietvaros demonstrētās filmas "Lilya 4-Ever" seansu. Saeimas priekšsēdētāja un vēstnieki bija vienisprātis, ka cilvēku tirdzniecības problēma ir aktuāla visā pasaulē, tāpēc tās ierobežošanā būtu jāiesaistās visām ieinteresētajām pusēm. Pie tam, cilvēku tirdzniecība ir cieši saistīta arī ar prostitūcijas izplatīšanos un narkotisko vielu kontrabandas apjomu pieaugumu. Kā viens no veidiem cīņai pret cilvēku tirdzniecību tika minēts Zviedrijas un Amerikas Savienoto Valstu vēstniecību atbalstītais informatīvi izglītojošs kultūras projekts. Vēstnieki informēja, ka tā mērķis ir jauniešu informēšana par briesmām, ko rada cilvēku tirdzniecība, un diskusijas veicināšana sabiedrībā par šiem jautājumiem. Par to arī stāsta Zviedrijā ražotās filmas "Lilya 4-Ever" ("Mūžīgi Lilja") sižets. Saeimas priekšsēdētāja pauda patiesu ieinteresētību šī projekta īstenošanā Latvijā, kā arī norādīja uz nepieciešamību sakārtot likumdošanu, kas ierobežotu cilvēku tirdzniecības iespējas. Viņa pastāstīja par Saeimas komisiju un apakškomisiju darbu šī jomas sakārtošanā, kā arī norādīja, ka projekta gaitā paredzētā informēšana varētu raisīt diskusiju arī par citiem aktuāliem jautājumiem, piemēram, vardarbību ģimenēs. Saeimas priekšsēdētāja arī sacīja, ka šī varētu būt viena no iniciatīvām, ko realizēt Baltijas, Ziemeļvalstu un ASV sadarbības ietvaros. Vēstnieki nodeva Saeimas priekšsēdētājai ielūgumus visiem parlamentāriešiem apmeklēt šīs filmas seansu kinoteātrī "Rīga" šā gada 14.novembrī.

       No 21. līdz 22.oktobrim oficiālā vizītē Latvijā ieradīsies Luksemburgas Lielhercogistes Ārlietu, Eiropas un aizsardzības lietu komisijas priekšsēdētājs Pauls Helmingers.

 Pēc Zviedrijas parlamenta (Riksdāga) priekšsēdētāja Bjorna fon Sidova ielūguma Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre piedalījās diskusijā par starpparlamentu sadarbību paplašinātajā Eiropā. Diskusijā piedalījās esošo un topošo ES dalībvalstu parlamentu priekšsēdētāji vai to pārstāvji. Šī gada maijā Atēnās notikušās Eiropas Savienības esošo un topošo dalībvalstu parlamentu priekšsēdētāju tikšanās laikā pēc Zviedrijas parlamenta priekšsēdētāja iniciatīvas tika izveidota darba grupa, lai...

      Ceturtdien, 16.oktobrī, Ārlietu komisijas priekšsēdētāja Inese Vaidere tikās ar Ķīnas Tautas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Ji Janči (Ji Yanchi).      Ķīnas vēstnieka vizītes mērķis bija iesniegt Saeimas Ārlietu komisijai Ķīnas Tautas Republikas izstrādāto dokumentu par pamatvirzieniem sadarbībai ar Eiropas Savienību. Ji Janči iepazīstināja ar šī dokumenta pamatnostādnēm - attiecību stiprināšanu ar ES, sadarbības potenciāla izmantošanu, tirdzniecisko un kultūras sakaru veicināšanu un savstarpējo interešu ievērošanu. Ārlietu komisijas priekšsēdētāja I.Vaidere pateicās par iesniegto dokumentu, paužot pārliecību, ka tas būs īpaši lietderīgs un tiks ņemts vērā Latvijas jaunās ārpolitiskās koncepcijas izstrādē.      I.Vaidere vēlējās uzzināt Ķīnas redzējumu par mūsu valsts lomu Ķīnas un Eiropas Savienības attiecību veicināšanā. Puses bija vienisprātis, ka, paplašinot kontaktus, jāapzina sadarbības iespējas un jāpalielina tirdznieciskais apgrozījums, kas savukārt varētu veicināt savstarpējo investīciju apjoma pieaugumu. Ķīnas vēstnieks Latvijā uzsvēra, ka tieši mūsu valsts iestāšanās ES veicinās Latvijas atpazīstamību Ķīnas Tautas Republikā. Paužot savu skatījumu par Latvijas lomu šajā aspektā, I.Vaidere papildus akcentēja Latvijas kā tranzīta mezgla nozīmi, zinātnisko potenciālu, kā arī iespējas veidot sadarbību, piemēram, augsto tehnoloģiju un veselības aizsardzības jomā.      Ķīnas vēstnieks Latvijā un Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētāja atzina nepieciešamību veidot vēl ciešākus kontaktus gan starp abu parlamentu Ārlietu komisijām, gan arī sadraudzības grupām.

Pēc Zviedrijas parlamenta (Riksdāga) priekšsēdētāja Bjorna fon Sidova ielūguma Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre piedalīsies diskusijā par starpparlamentu sadarbību nākotnes Eiropas Savienībā.Papildu informācija:Šī gada maijā Atēnās notikušās Eiropas Savienības esošo un topošo dalībvalstu parlamentu priekšsēdētāju tikšanās laikā pēc Zviedrijas parlamenta iniciatīvas tika nolemts izveidot darba grupu, lai izstrādātu priekšlikumus nacionālo parlamentu ciešākai sadarbībai paplašinātajā Eiropā....

      Trešdien, 15.oktobrī, Aizsardzības un iekšlietu komisijas, Ārlietu komisijas un Rietumeiropas Savienības Asamblejas Latvijas delegācijas pārstāvji tikās ar Rietumeiropas Savienības Asamblejas Aizsardzības komitejas delegāciju, kas uzturas Latvijā vienas dienas vizītē.      Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs Arnolds Laksa Rietumeiropas Savienības Asamblejas Aizsardzības komitejas delegāciju iepazīstināja ar komisijas pārziņā esošajām sfērām - valsts aizsardzību un valsts iekšējo drošību, kā arī ar galvenajiem uzdevumiem - likumdošanas veidošanu valsts aizsardzības un iekšlietu jomās. Kā spilgts piemērs tika minēts Valsts aizsardzības finansēšanas likums, kas paredz līdz 2008.gadam aizsardzības vajadzībām tērēt divus procentus no iekšzemes kopprodukta gadā. A.Laksa pastāstīja par paveikto Latvijas likumdošanas aktu saskaņošanā ar NATO un stabila valsts aizsardzības finansējuma nodrošināšanā, gatavojoties integrācijai Ziemeļatlantijas aliansē. Komisijas priekšsēdētājs arī informēja par parlamentārās kontroles īstenošanu pār militārajām struktūrām, lai aizsardzībai atvēlētie valsts budžeta līdzekļi tiktu izlietoti lietderīgi un ar maksimālu atdevi.      Ārlietu komisijas priekšsēdētāja Inese Vaidere uzsvēra mūsu valsts sasniegtos mērķus ārpolitikā saistībā ar Eiropas drošības un aizsardzības politiku, iestāšanos NATO un sadarbību tās ietvaros. Kā vienu no svarīgākajām Latvijas ārpolitikas prioritātēm Ārlietu komisijas priekšēdētāja minēja labu attiecību nostiprināšanu ar kaimiņvalstīm. I.Vaidere izteica nožēlu par Krievijas Valsts Domes pausto retoriku par, viņuprāt, minoritāšu tiesību neievērošanu Latvijā. Viņa arī akcentēja, ka Latvija iestājas par labām kaimiņattiecībām ar Krieviju. "Krievijai ir daudz gaišu politiķu, ar kuriem Latvijas parlamentārieši gribētu izveidot labu sadarbību", izteicās I.Vaidere.     Savukārt Rietumeiropas Savienības Asamblejas Latvijas delegācijas vadītājs Jānis Strazdiņš atzina, ka Latvijai ir svarīga sadarbība ar Rietumeiropas Savienības Asambleju jautājumos par Eiropas identitātes palielināšanu drošības jomā. "Tikai dzīvojot drošā valstī, mēs varam pilnvērtīgi attīstīties un būt pilntiesīga Eiropas Savienības dalībvalsts", uzsvēra J.Strazdiņš.      Tikšanās gaitā tika pārrunāti arī jautājumi, kas saistīti ar mūsu valsts nostāju miera uzturēšanā, kā piemēru minot Latvijas piedalīšanos demokrātisko procesu atjaunošanā pēckara Irākā.      Sarunas noslēgumā Latvijas puse atbildēja uz Rietumeiropas Savienības Asamblejas pārstāvju jautājumiem. 

             Otrdien, 14.oktobrī, Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre tikās ar Taizemes Karalistes ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Domedeju Bunnagu (Domedej Bunnag), kurš bija ieradies iepazīšanās vizītē.             Tikšanās laikā puses pārrunāja jautājumus, kas skar sadarbības paplašināšanas iespējas starp abām valstīm.             Taizemes Karalistes vēstnieks atzinīgi novērtēja Latvijas paveikto, it īpaši demokrātijas un parlamentārisma nostiprināšanā, kā arī to, ka no nākamā gada maija Latvija būs pilntiesīga Eiropas Savienības dalībvalsts.             Arī Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre norādīja, ka Latvijas iekļaušanās ES veicinās mūsu valsts pievilcību uzņēmēju acīs, jo tādējādi palielināsies preču un pakalpojumu noieta tirgus. Tāpat liela uzmanība tiek veltīta mazo un vidējo uzņēmēju atbalstam, kas savukārt labvēlīgi varētu ietekmēt sociālo situāciju valstī.             Puses bija vienisprātis, ka nepieciešams paplašināt divpusējo sadarbību, galvenokārt politiskajā līmenī, sekmējot tiešo kontaktu dibināšanu un parlamentāriešu vizīšu apmaiņu. Tāpat iespējama ekonomisko kontaktu padziļināšana un tūrisma sakaru attīstība. Kā efektīvs parlamentārās sadarbības formāts tika novērtēta arī Starpparlamentu Savienība.             Tikšanās noslēgumā Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre un Taizemes Karalistes vēstnieks Latvijā pārrunāja reģionālās sadarbības nozīmi. I.Ūdre uzsvēra triju Baltijas valstu organizācijas - Baltijas Asamblejas darbību, kas deva būtisku ieguldījumu Latvijas, Lietuvas un Igaunijas neatkarības atjaunošanas procesā, kā arī minēja kopīgo darbu Eiropas Savienības institūciju ietvaros.

 RES Aizsardzības komitejas delegācija Rīgā ieradīsies šodien, 14.oktobrī. Rīt, 15.oktobrī, delegācija Saeimā tiksies ar Aizsardzības un iekšlietu komisijas deputātiem un Rietumeiropas Savienības Asamblejas Latvijas delegācijas pārstāvjiem, bet pēc tam apmeklēs Ādažu mobilo strēlnieku mācību centru un Jūras spēku Liepājas mācību centru. Papildu informācija. 1994.gada 11.septembrī tika parakstīts Baltijas valstu, Dānijas, Somijas, Norvēģijas, Zviedrijas un Apvienotās Karalistes vienošanās memorands par BALTBAT izveidošanu. BALTBAT uzdevums ir veikt miera atbalsta operācijas ar ANO un/vai EDSO mandātu, sadarbojoties ar NATO un Eiropas Savienību miera uzturēšanas jomā. 1998.gada 28.augustā prezentētais BALTRON projekts paredz Baltijas valstu kopīgas Baltijas jūras eskadras izveidošanu un darbību, lai nodrošinātu pastāvīgas ātrās reaģēšanas spējas jūrā miera un krīzes laikā, piedalīšanos kopīgās jūras atmīnēšanas operācijās, militārās jūras mācībās un misijās, Baltijas valstu teritoriālo ūdeņu un ekonomiskās drošības stiprināšanā, kā arī meklēšanas un glābšanas darbos. 1998.gada 16.aprīlī Baltijas valstu valdības vienojās par Baltijas valstu gaisa telpas novērošanas sistēmas - BALTNET - izveidošanu. BALTNET projekta mērķi ir NATO standartiem atbilstošas gaisa telpas novērošanas sistēmas izveide, gaisa telpas suverenitātes nodrošināšana, sadarbības efektivizēšana starp civilajām un militārajām institūcijām militārajā jomā un Baltijas valstu militārās sadarbības veicināšana. 1998.gada 12.jūnijā tika parakstīts memorands par Baltijas valstu valdību vienošanos izveidot Baltijas aizsardzības koledžu - BATLDEFCOL Tartu, Igaunijā. Koledžas mācību galvenais mērķis ir sagatavot virsniekus bataljona komandiera līmenī, kuri pēc absolvēšanas būs gatavi darbam starptautiskajos armijas štābos. 2001.gadā tika uzsākts projekts BALTCCIS, kas ļaus izveidot vienotu informācijas vadības un kontroles sistēmu Baltijas valstīs. Projekta mērķis ir palielināt un attīstīt Baltijas valstu vadības un kontroles spējas, radīt drošu kopīgas militārās informācijas apmaiņas sistēmu, ar perspektīvu to pieslēgt NATO sistēmai.  Otrdien, 14.oktobrī20.00........Delegācijas ierašanās.                 Viesnīcā "Reval Hotel Latvija".Trešdien, 15.septembrī9.00........Tikšanās ar Aizsardzības un iekšlietu komisijas deputātiem                un Rietumeiropas Savienības Asamblejas Latvijas delegācijas                pārstāvjiem.               Sarkanajā zālē, Jēkaba ielā 11. 10.45........Ādažu mobilo strēlnieku mācību centra apmeklējums.                 Mobilo strēlnieku mācību centra, 1.kājnieku bataljona un                  2.kājnieku bataljona apskate.                 Nesprāgušas munīcijas neitralizēšanas skolas apmeklējums.                 Autoparka un šautuvju kompleksa apskate.15.45........Jūras spēku Liepājas mācību centra apmeklējums.                 Jūras spēku mācību centra, Pretmīnu skolas un Baltijas valstu                 Ūdenslīdēju mācību centra apskate.18.50........Izbraukšana uz Viļņu.