Piektdien, 11.janvārī, Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze uzturoties oficiālā vizītē Lietuvā tikās ar Lietuvas Republikas prezidentu Valdu Adamku (Valdas Adamkus), Lietuvas Republikas parlamenta (Seima) priekšsēdētāju Viktoru Muntianu (Viktoras Muntianas) un Lietuvas Republikas Ministru prezidentu Ģediminu Kirkilu (Gediminas Kirkilas).  Tikšanās laikā ar Lietuvas prezidentu V.Adamku abu valstu pārstāvji īpaši uzsvēra nepieciešamību latviešiem un lietuviešiem - vienīgajām baltu tautām - sadarboties un atbalstīt vienai otru, tādējādi palīdzot saglabāt savu identitāti globalizācijas laikmetā. V.Adamkus, līdzīgi kā citas Lietuvas amatpersonas, augstu novērtēja to, ka Saeimas priekšsēdētājs G.Daudze savā pirmajā oficiālajā ārvalstu vizītē apmeklē tieši Lietuvu.        Šodien Saeimas priekšsēdētājs ar kaimiņvalsts amatpersonām pārrunāja dažādus jautājumus, kas vēl vairāk varētu stiprināt Latvijas un Lietuvas attiecības. Jautājumu loks aptvēra pārrobežu sadarbību, kas kļuvusi īpaši aktuāla pēc abu valstu pievienošanās Šengenas zonai, Latvijas un Lietuvas mediju, īpaši televīziju, sadarbības nepieciešamību, tādējādi uzlabojot pieejamo informāciju par kaimiņvalsti, kā arī valodas pieejamības jautājumu. Amatpersonas atzina nepieciešamību aktīvi strādāt pie tā, lai abās valstīs būtu visas iespējas apgūt otras valsts valodu.         Tostarp notika plašas sarunas par enerģētikas jautājumiem, kuru laikā Lietuvas puse skaidroja arī pašreizējo situāciju Ignalinas atomelektrostacijas celtniecībā. G.Daudze ar kaimiņvalsts amatpersonām pārrunāja arī Latvijas un Lietuvas jūras robežlīguma virzības aktualizēšanu.        Dienas noslēgumā Latvijas delegācija apmeklēja Viļņas Universitātes slimnīcu, kas ir modernākā Lietuvā.        Rīt, 13.janvārī, Saeimas priekšsēdētājs G.Daudze ar uzrunu uzstāsies Lietuvas parlamentā, kur notiks Brīvības aizstāvju dienas atcerei veltīta svinīgā sēdē.

No 11. līdz 13.janvārim Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze pirmajā oficiālajā ārvalstu vizītē apmeklēs Lietuvu.Sākot plānot savas kā parlamenta vadītāja oficiālās vizītes, Saeimas priekšsēdētājs vispirms vēlējies doties pie Latvijas kaimiņiem - uz Lietuvu un Igauniju. “Esmu pilnīgi pārliecināts - mūsu valstu spēks pirmām kārtām ir un būs Baltijas valstu kopīgā sadarbībā. Ņemot vērā gan mūsu valstu vēsturiskās, gan kultūras un ekonomiskās saiknes, Latvijas un Lietuvas pozīcijai globālajā politikā būs daudz nozīmīgāka loma, ja tā būs kopēja, nevis, ja visu darīsim tikai katrs saviem spēkiem,” norāda Gundars Daudze.        Piektdien, 11.janvārī, Saeimas priekšsēdētājam paredzēta tikšanās ar Lietuvas Republikas prezidentu Valdu Adamku (Valdas Adamkus), Lietuvas Republikas parlamenta (Seima) priekšsēdētāju Viktoru Muntianu (Viktoras Muntianas) un Lietuvas Republikas Ministru prezidentu Ģediminu Kirkilu (Gediminas Kirkilas).        Sestdien, 12.janvārī, Gundars Daudze piedalīsies memoriāla, kas veltīts 13.janvāra notikumiem, atklāšanas ceremonijā Viļņā. Savukārt svētdien Saeimas priekšsēdētājs teiks uzrunu Seima svinīgajā sēdē, kas veltīta Brīvības aizstāvju dienas atcerei. Pēc svinīgās sēdes Saeimas priekšsēdētājs kopā ar Lietuvas Seima priekšsēdētāju un Polijas Sejma priekšsēdētāju piedalīsies svinīgajā karoga pacelšanas ceremonijā.        Vizītes noslēgumā Latvijas delegācijas pārstāvji piedalīsies 13.janvāra brīvības cīņu upuru piemiņas pasākumā Antakalnio kapos.        Saeimas priekšsēdētāju vizītē pavadīs Saeimas sekretārs Dzintars Rasnačs, Saeimas deputātu grupas sadarbībai ar Lietuvas parlamentu priekšsēdētāja Sarmīte Ķikuste, Baltijas Asamblejas Latvijas delegācijas vadītāja Ērika Zommere un Latvijas vēstnieks Lietuvā Hardijs Baumanis.

Trešdien, 9.decembrī, Saeimas priekšsēdētāja biedre Karina Pētersone tikās ar Krievijas Federācijas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Viktoru Kaļužniju.        Saeimas priekšsēdētāja biedre K.Pētersone un Krievijas vēstnieks V.Kaļužnijs atzina, ka aizvadītais gads abu valstu attiecībās bijis dinamisks un pauda viedokli, ka arī turpmāk attiecības starp Latviju un Krieviju attīstīsies veiksmīgi.Puses uzsvēra nepieciešamību attīstīt parlamentāros sakarus, un Saeimas deputātu vizīte Krievijas Valsts Domē būtu labs pamats abu valstu turpmākai sadarbībai, uzsvēra K.Pētersone. Saeimas priekšsēdētāja biedre arī informēja vēstnieku par to, ka Komi Republikā dzīvojošie latvieši vēlētos, lai Latvijas parlamentārieši apmeklētu turienes latviešu piemiņas vietas.K.Pētersone vaicāja par vairāku abām pusēm svarīgu līgumu sagatavošanas gaitu, kas būtu konkrēts ieguldījums abu valstu ekonomisko attiecību pilnveidošanā. Vēstnieks pieminēja Krievijas ielūgumu Latvijas Valsts prezidentam Valdim Zatleram apmeklēt Krieviju. Tā būtu lieliska iespēja parakstīt vairākus divpusējos līgumus. Šobrīd Latvijas un Krievijas starpvaldību komisija sagatavo starpvalstu līgumus par izvairīšanos no dubultās aplikšanas ar nodokļiem un nodokļu nemaksāšanu, investīciju veicināšanu un aizsardzību, sadarbību ekonomiskas un tūrisma jomā.Tika pārrunāta arī abu valstu sadarbība starptautiskajās organizācijās, konkrēti Eiropas Padomes Parlamentārās Asamblejas janvārī paredzētā sesija un asamblejas priekšsēdētāja vēlēšanas, kurās Krievijai būtu svarīgs Latvijas delegācijas atbalsts.Sarunā vēstnieks pastāstīja par savas valsts iekšpolitiku, Krievijas Valsts Domes vēlēšanu rezultātiem un Krievijas jauno ekonomikas attīstības stratēģiju, kas izstrādāta 2008.-2020.gadam. Tās prioritāte būs zinātnes un ražošanas attīstība. V.Kaļužnijs minēja arī Krievijas interesi par Latviju kā tranzītvalsti.Tikšanās noslēgumā vēstnieks informēja, ka janvārī noslēgsies viņa vēstnieka darbs Latvijā. K.Pētersone atzina, ka tas ir bijis sarežģīts laiks, taču vēstnieks var justies gandarīts, jo tas vainagojies ar abu valstu attiecību aktivizēšanos.

Otrdien, 18.decembrī, Saeimas priekšsēdētāja biedre Karina Pētersone tikās ar Moldovas Republikas parlamenta deputātu grupas sadarbībai ar Latvijas Republikas Saeimu delegāciju Moldovas Republikas parlamenta priekšsēdētāja vietnieka Jurija Roška (Jurie Rosca) vadībā. Saeimas priekšsēdētāja biedre K.Pētersone sveica viesus Saeimā un uzsvēra, ka starp Latviju un Moldovu pastāv aktīvi un cieši parlamentārie sakari, kā arī pauda atbalstu to sekmīgai attīstībai. Moldovas parlamenta priekšsēdētāja vietnieks J.Roška pateicās par Latvijas sniegto palīdzību viņa valstij virzībā uz Eiropas Savienību (ES) un akcentēja mūsu valsts atbalsta nepieciešamību sekmīgai demokrātisko reformu turpmākai īstenošanai. Viņš arī informēja, ka Moldovas parlamentā visas pārstāvētās partijas ir pieņēmušas vienotu atbalstu Moldovas dalībai ES. K.Pētersone uzsvēra, ka būtiski ir apzināties prioritātes Latvijas un Moldovas sadarbībā, lai sniegtā palīdzība būtu mērķtiecīga, tiktu izmantota mūsu valsts iegūtā pozitīvā pieredze un tai pat laikā netiktu atkārtotas pieļautās kļūdas. Savukārt, J.Roška informēja, ka viņa vadītā delegācija interesējas par mūsu valsts veiktajām reformām tieslietu, drošības un iekšlietu sistēmā, kā arī notiekošo administratīvi teritoriālo reformu. Viņš pastāstīja, ka tiek veidota efektīva un neatkarīga tiesu sistēma atbilstoši Eiropas Komisijas prasībām, tomēr problēmas sagādā tās īstenošana dzīvē. Tikšanās laikā tika pārrunātas arī abu valstu politiskās aktualitātes. Runājot par Piedņestras konflikta risinājumu, J.Roška minēja, ka pastāv visi priekšnoteikumi konflikta mierīgai noregulēšanai un izstrādātais plāns paredz Krievijas armijas izvešanu, demokrātijas atjaunošanu un demokrātisku vēlēšanu organizēšanu.

Pirmdien, 17.decembrī, deputātu grupas sadarbībai ar Moldovas parlamentu priekšsēdētājs Aleksandrs Golubovs un deputāti tikās ar Moldovas Republikas parlamenta deputātu grupas sadarbībai ar Latvijas Republikas Saeimu delegāciju Moldovas Republikas parlamenta priekšsēdētāja vietnieka Jurija Roška vadībā.A.Golubovs pastāstīja par aktualitātēm Latvijas politikā un pašreizējo situāciju valstī, veidojot jaunu Ministru kabinetu.Moldovas parlamenta priekšsēdētāja vietnieks J.Roška interesējās par likumu pieņemšanas gaitu Latvijā un sadarbību starp parlamentu un valdību to izstrādāšanas periodā. Puses salīdzināja valsts augstāko amatpersonu, tajā skaitā arī tiesnešu, ievēlēšanas kārtību abās valstīs. Latvijas parlamentārieši informēja par deputātu imunitāti, sieviešu deputātu skaitu 9.Saeimā un Latvijas pilsonības piešķiršanas kārtību.Viesus interesēja arī administratīvi teritoriālās reformas gaita Latvijā, un kādu atbalstu no valsts un pašvaldībām saņem pedagogi un mediķi mazāk attīstītos Latvijas reģionos. Moldovas parlamenta deputāti izteica cerību par tālāku atbalstu likumdošanas jautājumu sakārtošanas jomā, īpaši uzsverot Latvijas palīdzību izglītības nozarē.Puses izteica cerību par parlamentārās sadarbības intensificēšanos.

No 16. līdz 19.decembrim oficiālā vizītē Latvijā uzturēsies Moldovas Republikas parlamenta deputātu grupas sadarbībai ar Latvijas Republikas Saeimu delegācija Moldovas Republikas parlamenta priekšsēdētāja vietnieka Jurija Roška (Jurie Rosca) vadībā.   Pirmdien, 17.decembrī, delegācijai plānota tikšanās ar Saeimas deputātu grupu sadarbībai ar Moldovas parlamentu, Saeimas Tautas partijas frakcijas deputātiem, Saeimas Eiropas Savienības informācijas centra un prokuratūras pārstāvjiem.        Savukārt, otrdien, 18.decembrī, delegācija tiksies ar Saeimas priekšsēdētāja biedri Karinu Pētersoni un Saeimas Ārlietu komisijas un Eiropas lietu komisijas deputātiem, kā arī ar Ārlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieku Edgaru Skuju.

Otrdien, 11.decembrī, Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze tikās ar Polijas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Macieju Klimčaku (Maciej Klimczak).Saeimas priekšsēdētājs G.Daudze uzsvēra, ka attiecības starp Latviju un Poliju vērtējamas kā ļoti labas un draudzīgas, kam ir liels attīstības potenciāls nākotnē. Savukārt Polijas vēstnieks, akcentējot parlamentāro sakaru nozīmi abu valstu attiecību veidošanā, nodeva Polijas parlamenta (Sejma) priekšsēdētāja Broņislava Komorovska (Bronislaw Komorowski) ielūguma vēstuli Saeimas priekšsēdētājam oficiālā vizītē apmeklēt Poliju. Atzinīgi tika novērtēta arī abu valstu ekonomiskā un tūrisma sadarbība, kā arī aktīvais dialogs starptautisko organizāciju formātā.Sarunā G.Daudze un M.Klimčaks pārrunāja aktuālāko Latvijā un Polijā, minot, ka abas valstis vieno līdzīgi vēsturiskie likteņi, kā arī kopīgs nākotnes redzējums. Tika atzīmēts, ka gan Latvija, gan Polija 2008.gada novembrī svinēs savas valsts neatkarības 90.gadadienu. Tikšanās laikā uzmanība tika pievērsta arī Eiropas Savienības aktualitātēm, tostarp enerģētikas drošības nodrošināšanas jautājumiem un Eiropas nākotnei.Noslēgumā puses izteica cerību par vēl aktīvāku sadarbību starp Latviju un Poliju.

Trešdien, 5.decembrī, Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Andris Bērziņš tikās ar Čehijas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Tomašu Pštrosu (Tomaš Pštross).Ārlietu komisijas priekšsēdētājs A.Bērziņš un Čehijas vēstnieks T.Pštorss pārrunāja abu valstu veiksmīgo sadarbību, īpaši akcentējot parlamentāro sakaru nozīmi un to attīstību nākotnē.Tikšanās laikā puses pieskārās arī Eiropas Savienības aktualitātēm, tostarp Reformu līgumam.

Otrdien, 4.decembrī, Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze tikās ar Eiropas Komisijas patērētāju tiesību aizsardzības komisāri Meglenu Kunevu (Meglena Kunev).Saeimas priekšsēdētājs G.Daudze savā uzrunā sveica Eiropas Komisijas patērētāju tiesību aizsardzības komisāri Saeimā, savukārt komisāre M.Kuneva pastāstīja, ka uzturas mūsu valstī, lai iepazītos ar patērētāju tiesību aizsardzības situāciju. M.Kuneva īsumā informēja par Eiropas Komisijas darbu un aktivitātēm, tostarp Eiropas patērētāju politikas galvenajiem jautājumiem. Tikšanās laikā puses atzina, ka svarīgi katrā Eiropas Savienības (ES) dalībvalstī plaši informēt par ES iniciatīvām patērētāju tiesību aizsardzības jomā, un bija vienisprātis par nepieciešamību uzraudzīt kvalitatīvu patērētāju tiesību aizsardzības normatīvo aktu ievērošanu. Sarunā īpaša uzmanība tika pievērsta patērētāju tiesību aizsardzības jautājumiem jaunajās ES dalībvalstīs. Sarunas gaitā puses sprieda par makroekonomisko situāciju Latvijā un citās ES dalībvalstīs, tostarp par Māstrihtas kritēriju ievērošanu un iespēju pievienoties eirozonai. Noslēgumā tika pārrunāta arī ES dalībvalstu iedzīvotāju attieksme pret savas valsts dalību ES.