Šodien, 13.jūlijā, Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre un ZZS frakcijas deputāts Andris Bērziņš tikās ar Krāslavas rajona padomes pārstāvjiem un Izvaltas, Ūdrīšu un Aulejas pašvaldību deputātiem un iedzīvotājiem.    Tikšanās laikā galvenā uzmanība pievērsta jautājumiem, kas aktuāli Krāslavas rajona amatpersonām un iedzīvotājiem, tostarp pašvaldību reformai, pašvaldību investīciju projektu sagatavošanai, trešās šķiras valsts ceļu programmu izstrādāšanai un citiem.   Krāslavas rajona padomes izpilddirektors Gunārs Upenieks izteica pateicību I.Ūdrei un A.Bērziņam par atkārtoto Krāslavas rajona apmeklējumu un atzina, ka svarīgi ir sastrādāties “cilvēkiem no tuvām un tālām malām”. Pārrunājot pašvaldību reformas norisi, I.Ūdre pastāstīja, ka Saeimā tiek skatīti jauni grozījumi likumā par pašvaldībām, un pauda pārliecību, ka tie tiks pieņemti iespējami ātri un neskaidrības likumdošanas ceļā tiks noregulētas.   Krāslavas rajona padomes priekšsēdētājs Andris Badūns pauda gandarījumu, ka valdība uzsākusi trešās šķiras valsts ceļu programmas izstrādāšanu. I.Ūdre un A.Bērziņš arī uzklausīja sīkāku vērtējumu par situāciju un nepieciešamajiem līdzekļiem infrastruktūras sakārtošanā.    Tika pārrunātas arī aktualitātes, kas saistītas ar Latvijas dalību Eiropas Savienībā (ES). Saeimas priekšsēdētāja uzsvēra, ka ES paver lielas iespējas un pret strukturālo fondu apguvi jāattiecas nopietni. Pārrunājot Pārtikas un veterinārā dienesta darbu, tika atzīts, ka tā izvirzītās prasības ir augstas un nereti tiek pārprasti nosacījumi, kurus izvirza ES. Kā sasāpējušu problēmu krāslavieši akcentēja to, ka investīciju projektu pieteikumus nevar iesniegt savlaicīgi, jo par vēlu saņem norādes. Tikšanās dalībnieki arī bija vienisprātis, ka katrā rajona pašvaldībā būtu nepieciešams valsts finansēts zemnieku konsultants.    Šodien I.Ūdre un A.Bērziņš arī apmeklēja SIA “PETER WILLEMSEN” un SIA “Latgales ogles”, kā arī viesojās Ezernieku vidusskolā.   Trešdien, 14.jūlijā, Saeimas priekšsēdētājai paredzēta tikšanās a/s “LATVENERGO” Krāslavas iecirknī.

        Š.g. 13. un 14.jūlijā Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre un ZZS frakcijas deputāts Andris Bērziņš viesosies Krāslavas rajonā.         Otrdien, 13.jūlijā, Saeimas priekšsēdētāja plkst.14.00 apmeklēs Ūdrīšu pagastu, kur tiksies ar pašvaldības deputātiem, darbiniekiem un Izvalkas, Ūdrīšu un Aulejas pašvaldību iedzīvotājiem. Pēcpusdienā plkst.15.45 Saeimas priekšsēdētāja apmeklēs Krāslavas uzņēmumu SIA "PETER WILLEMSEN", bet pēc tam dosies uz Ezernieku pagastu. Ezernieku pagastā plkst.17.20 I.Ūdre iepazīsies ar SIA "Latgales ogles" darbību, kā arī viesosies Ezernieku vidusskolā.         Trešdien, 14.jūlijā, Saeimas priekšsēdētājai paredzēta tikšanās a/s "LATVENERGO" Krāslavas iecirknī, bet vizītes noslēgumā I.Ūdre apmeklēs Aulejas pagastu.

      Šodien, 8.jūlijā, Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre tikās ar Moldovas Republikas ārlietu ministru Andreju Stratanu.     Galvenā uzmanība sarunas gaitā tika pievērsta Latvijas un Moldovas divpusējām attiecībām un sadarbības paplašināšanai starptautiskajos forumos.     Sarunas dalībnieki atzina, ka abu valstu attiecības vērtējamas kā labas un draudzīgas un izteica vēlmi arī nākotnē attīstīt konstruktīvu un abpusēji izdevīgu dialogu. Kā perspektīvas sadarbības jomas tika atzīmētas demokrātisko un tirgus ekonomikas reformu pieredzes nodošana Moldovai, intensificējot gan divpusējos kontaktus abu valstu parlamentu līmenī, gan veicinot daudzpusējo attiecību attīstību Eiropas Savienības (ES) kontekstā.     Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre uzsvēra Latvijas un Moldovas attiecību intensificēšanas iespējas Eiropas jauno kaimiņu politikas ietvarā, kuras mērķis ir veicināt kaimiņvalstu attīstību un ciešāku integrāciju ES, piesaistot vairāk resursu. I.Ūdre akcentēja reģionālo organizāciju nozīmi ieinteresēto pušu kopīgo mērķu sasniegšanā un sadarbības padziļināšanā, kā piemēru minot Baltijas Asamblejas darbu un kooperāciju ar Ziemeļu valstīm.     Moldovas ārlietu ministrs informēja Saeimas priekšsēdētāju par aktuālo situāciju valstī un Piedņestras konflikta risinājuma iespējām.     Ārlietu ministrs A.Stratans uzsvēra, ka augstu vērtē Latvijas un Baltijas valstu atbalstu Moldovas centieniem reformu ceļā sasniegt ES dalībvalstu dzīves līmeni un tās politisko kursu uz ciešāku integrāciju ES. A.Stratans sacīja: "Latvija ir kā etalons citām valstīm virzībā uz integrāciju ES un NATO."     Noslēgumā Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre un Moldovas Republikas Ārlietu ministrs A.Stratans apliecināja abpusēju ieinteresētību sadarbības padziļināšanai divpusējā līmenī un starptautiskajos forumos.

     Trešdien, 7.jūlijā, Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Artis Pabriks tikās ar Palestīnas Arafata īpašo sūtni, informācijas ministra vietnieku Ahmedu Sobohu (Ahmed Soboh), Palestīnas pārstāvniecības Somijā vadītāju Zuheiru Elvazeru (Zuheir Elwazer) un Palestīnas pārstāvniecības Somijā vadītāja vietnieku Hašemu Dadžani (Hashem Dajani).      Tikšanās laikā galvenā uzmanība tika pievērsta jautājumiem Tuvo Austrumu miera procesa kontekstā, kā arī objektīvas informācijas apmaiņas iespējām starp abām pusēm.      Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs atzīmēja, ka, Latvijai iekļaujoties Eiropas Savienībā, ir paplašinājusies mūsu valsts līdzdalība starptautiskajos procesos visā pasaulē. A.Pabriks izteica atbalstu Tuvo Austrumu miera procesa noregulējumam, uzsverot, ka sarunu gaitā ir svarīgi piekāpties abām pusēm.     Tikšanās dalībnieki lielu vērību pievērsa arī objektīvas informācijas apmaiņas nozīmībai, īpaši ar Tuvo Austrumu valstīm.

          No 4. līdz 7.jūlijam Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre (ZZS) un deputāti Ērika Zommere (TP), Jānis Reirs (JL), Pēteris Tabūns (TB/LNNK), Aleksejs Vidavskis (TSP) un Igors Solovjovs (LSP) uzturas oficiālā vizītē Igaunijā.           Pirmdien, 5.jūlijā, Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre un delegācija tikās ar Igaunijas parlamenta priekšsēdētāju Eni Ergma, Igaunijas premjerministru Juhanu Partsu, kā arī ar Rigikogu Ārlietu komisijas un Eiropas lietu komisijas locekļiem un jaunajiem Eiropas Parlamenta deputātiem, kas ievēlēti no Igaunijas.           Tikšanos laikā galvenā uzmanība veltīta jautājumiem, kas skar Latvijas un Igaunijas divpusējo attiecību padziļināšanas iespējas, parlamentāro sadarbību, sadarbību Eiropas Savienībā un reģionālos kontaktus.           Pārrunājot Latvijas un Igaunijas divpusējās attiecības, puses uzsvēra sasniegto ārpolitisko mērķu - integrācijas ES un NATO - nozīmi un sprieda par to, kā darbosies jaunā 25 valstu savienība un kā aizstāvēt savu valstu un reģiona intereses. Lai savstarpēji koordinētu rīcību un abu valstu interesēs sasniegtu iespējami labāku rezultātu, puses norādīja uz aktīvākas sadarbības nepieciešamību Latvijas un Igaunijas parlamentu komisiju līmenī.           Sarunu laikā liela vērība veltīta reģionālajiem kontaktiem - pārrunāta sadarbība starp Baltijas valstīm un Ziemeļvalstīm, kā arī spriests par ES kaimiņu politiku. Tā kā Saeimas delegācijā ir Baltijas Asamblejas Latvijas delegācijas locekļi, tika runāts arī par dažādiem Baltijas Asamblejas darba aspektiem. Puses atzinīgi novērtēja Baltijas Asamblejas līdzšinējo darbību un akcentēja tās lomu Baltija valstu vienotības stiprināšanā arī turpmāk, uzsverot sadarbības ar Beniluksa Starpparlamentu Konsultatīvo padomi un kontaktu ar Ziemeļu Padomi nozīmi.            Rīt, 6.jūlijā, delegācija apmeklēs Sāremā salu un tiksies ar vietējās pašvaldības amatpersonām.

        No 4. līdz 7.jūlijam pēc Igaunijas parlamenta (Rigikogu) priekšsēdētājas Enes Ergma ielūguma Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre (ZZS) un deputāti Ērika Zommere (TP), Jānis Reirs (JL), Pēteris Tabūns (TB/LNNK), Aleksejs Vidavskis (TSP) un Igors Solovjovs (LSP) uzturēsies oficiālā vizītē mūsu kaimiņvalstī Igaunijā.         Vizīte sāksies svētdien, 4.jūlijā, ar piedalīšanos igauņu Dziesmu un deju svētku koncertos. Pirmdien, 5.jūlijā, Saeimas priekšsēdētājai un delegācijai plānotas tikšanās ar Igaunijas parlamenta priekšsēdētāju Eni Ergma un Igaunijas premjerministru Juhanu Partsu. Saeimas priekšsēdētāja un deputāti tiksies arī ar Igaunijas parlamenta Ārlietu komisijas un Eiropas lietu komisijas locekļiem. Notiks arī tikšanās ar jaunajiem Eiropas Parlamenta deputātiem, kas ievēlēti no Igaunijas. Sarunu laikā tiks apspriests plašs jautājumu loks, tai skaitā Latvijas un Igaunijas divpusējās attiecības, parlamentārā sadarbība, sadarbība Eiropas Savienībā, reģionālā sadarbība un citas aktualitātes. Tā kā Saeimas delegācijā ir Baltijas Asamblejas Latvijas delegācijas locekļi tiks runāts arī par dažādiem Baltijas Asamblejas darba aspektiem. Delegācija apmeklēs arī Sāremā salu un tiksies ar vietējās pašvaldības amatpersonām.

        Piektdien, 2.jūlijā, Hāgas Bruņinieku zālē ar Nīderlandes Ģenerālštatu Senāta priekšsēdētājas Ivonnas Timmermanes-Bukas (Yvonne Timmerman-Buck) un Pārstāvju palātas priekšsēdētāja Hana Veisglasa (Frans Weisglas) svinīgajām uzrunām tika atklāta ikgadējā Eiropas Savienības valstu parlamentu priekšsēdētāju konference. Latviju konferencē pārstāv Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre.        Uz šo pasākumu ir ieradušies visu 25 Eiropas Savienības dalībvalstu parlamentu priekšsēdētāji, ES kandidātvalstu parlamentu vadītāji un Eiropas Parlamenta prezidents Pats Kokss (Pat Cox). Šī ir pirmā parlamentu priekšsēdētāju konference, kurā kā pilntiesīgas dalībnieces piedalās desmit jaunās ES valstis, tai skaitā arī Latvija. To savās uzrunās īpaši uzsvēra Nīderlandes parlamenta vadītāji.        Parlamentu priekšsēdētājus uzrunāja Nīderlandes premjerministrs Jans Peters Balkenende (Jan Peter Balkenende), kurš turpmāko pusgadu vadīs Nīderlandes prezidentūru Eiropas Savienībā.         Pēc konferences atklāšanas parlamentu priekšsēdētāji sāka diskusijas par nacionālo parlamentu sadarbību paplašinātajā Eiropas Savienībā. Pirmajā darba sesijā tika runāts par sadarbību, kuras mērķis ir pārbaudīt, kā tiek realizēts subsidiaritātes princips. Ar ievada ziņojumiem uzstājās Apvienotās Karalistes Pārstāvju palātas spīkera vietnieks sers Alans Haselhersts (Alan Haselhurst) un Slovākijas parlamenta priekšsēdētājs Pavols Hrušovskis (Pavol Hrusovsky). Jaunajā Eiropas konstitucionālajā līgumā ir īpašs papildprotokols par subsidiaritātes un proporcionalitātes principu piemērošanu. Ir paredzēts ieviest arī agrīnās brīdināšanas mehānismu. Eiropas Komisija nacionālajiem parlamentiem nosūta ikvienu ES tiesību akta projektu, pievienojot paskaidrojumu par tā pamatotību. Ja kādas dalībvalsts parlaments izsaka iebildumus, ES iestādēm tiesību akts jāpamato vēl detalizētāk. Ja iebildumus ceļ viena trešdaļa parlamentu, Eiropas Komisijai priekšlikums jāpārskata vai pat no tā jāatsakās. Iebildes var tikt celtas sešu nedēļu laikā pēc likumdošanas iniciatīvas nosūtīšanas. Tādējādi liela nozīme ir parlamentu aktīvai sadarbībai, lai varētu izmantot šīs iespējas. Parlamentu vadītāji iesaistījās aktīvā diskusijā par to, kā vislabāk veidot šo sadarbību, lai tā būtu efektīva.         Šodien parlamentu priekšsēdētājus audiencē pieņēma arī Nīderlandes karaliene Beatrikse.