Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze otrdien, 15.jūlijā, tikās ar Nīderlandes Karalistes ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Robertu Šūdenbūmu (Robert Schuddeboom), kurš bija ieradies atvadu vizītē Saeimā.„Abu valstu starpā ir izveidojusies veiksmīga sadarbība ekonomikas jomā. Nīderlande investoru sarakstā šobrīd ieņem piekto vietu un ir veikusi investīcijas daudzās Latvijas tautsaimniecības nozarēs,” uzsver G.Daudze. Kā pozitīvu piemēru Saeimas priekšsēdētājs minēja Eiropā vadošā sadzīves metāla un plastmasas izstrādājumu ražotāja Nīderlandes uzņēmuma „Brabantia” izvēli atvērt savu ražotni Latvijā, Talsu rajonā. R.Šūdenbūms atzina, ka abām valstīm ir labs turpmākās sadarbības potenciāls, jo Latvija ir kā tilts starp Eiropas Austrumiem un Rietumiem.Puses vienojās, ka vienlīdz svarīga ir sadarbības veicināšana gan parlamentu un valdību, gan arī uzņēmēju un citu interešu grupu līmenī. R.Šūdenbūms norādīja, ka palielinās latviešu jauniešu skaits, kuri izvēlas izmantot stipendiju iespējas un studēt Nīderlandē, vērtējot to kā „investīciju nākotnē”.Sarunas laikā tika izcelta veiksmīgā sadarbība starp Baltijas Asambleju un Beniluksa valstu parlamentu. Puses atzinīgi novērtēja šī gada aprīlī Latvijā notikušo konferenci „Cīņa pret cilvēku tirdzniecību”, ko organizēja Baltijas Asambleja, Ziemeļu Padome un Beniluksa parlaments.Saeimas priekšsēdētājs G.Daudze atzinīgi novērēja arī Nīderlandes parlamenta augšpalātas lēmumu ratificēt Lisabonas līgumu.Tikšanās noslēgumā G.Daudze pateicās vēstniekam par ieguldījumu abu valstu sadarbības veicināšanā. Viņš norādīja, ka Latvijas un Nīderlandes divpusējās attiecības R.Šūdenbūma darbības laikā veidojušās aktīvi. 2006.gadā Latviju apmeklējusi arī Viņas Majestāte Nīderlandes Karaliene Beatrikse.G.Daudze Nīderlandes vēstniekam pateicībā par darbu tradicionāli pasniedza piemiņas medaļu ar Saeimas attēlu.

Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze otrdien, 15.jūlijā, tikās ar Somijas vēstnieku Latvijas Republikā Peku Vuoristo (Pekka Wuoristo), kurš bija ieradies atvadu vizītē Saeimā.Tikšanās laikā P.Vuoristo atzīmēja Latvijas Dziesmu svētku tradīcijas unikalitāti un pauda gandarījumu par svētku noslēguma koncerta iespaidiem. „Mūsu tautai Dziesmu svētki visos laikos ir bijuši ne tikai nozīmīgs kultūras, bet zināmā mērā arī politisks notikums. Padomju laikā tā bija iespēja ar mūzikas palīdzību paust tās latviešiem svarīgās sajūtas, vērtības un domas, kuras neatbalstīja tajā laikā pastāvošā oficiālā vara,” sarunas laikā uzsvēra G.Daudze.G.Daudze pateicās vēstniekam par ieguldījumu politiskā dialoga, ekonomisko un kultūras sakaru veicināšanā. Saeimas priekšsēdētājs uzteica sadarbību organizējot viņa oficiālo vizīti Somijā šī gada februārī, kuras ietvaros īpaša uzmanība tika pievērsta enerģētikas jautājumiem. Saeimas priekšsēdētājs uzsvēra, ka, lai nodrošinātu Baltijas jūras valstu enerģētisko neatkarību, jādomā par vienota elektroenerģētikas tīkla attīstību Baltijas jūras reģionā. G.Daudze norāda, ka Somijas Olkiluoto atomelektrostacija ir labs piemērs, kas apliecina jaunu attīstības pakāpi atomenerģētikā, īpaši radioaktīvo atkritumu uzglabāšanas jomā. Puses diskutēja arī par nepieciešamību aktīvi strādāt pie atjaunojamo energoresursu izmantošanas. Tikšanās noslēgumā G.Daudze Somijas vēstniekam pateicībā par darbu tradicionāli pasniedza piemiņas medaļu ar Saeimas attēlu.

Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Andris Bērziņš (LPP/LC) un komisijas deputāti piektdien, 11.jūlijā, tikās ar Itālijas Republikas parlamenta Deputātu palātas Itālijas-Latvijas parlamentārās asociācijas priekšsēdētāju Rikardo Miljori (Riccardo Migliori).Komisijas priekšsēdētājs A.Bērziņš pastāstīja par svarīgākajām iekšpolitiskajām aktualitātēm Latvijā. Savukārt R.Miljori informēja par situāciju Itālijā pēc nesen notikušajām parlamenta vēlēšanām un iespējamo konstitucionālo reformu. Deputāti pārrunāja arī Latvijas un Itālijas turpmākās parlamentārās sadarbības iespējas, kā arī apmainījās ar viedokļiem par Eiropas enerģētikas politikas attīstības tendencēm. Komisijas deputāts Jānis Eglītis (TP) aktualizēja jautājumu par Eiropas Savienības (ES) perspektīvām, uzsverot, ka Eiropas politika Austrumu virzienā līdz šim nav pārliecinoša. R.Miljori, atbildot uz komisijas deputāta Sergeja Mirska (SC) jautājumu par Itālijas skatījumu uz nelegālo imigrāciju Eiropā, uzsvēra Francijas prezidentūras ES prioritāti par Vidusjūras sadarbību, kas šos jautājumus palīdzēs risināt.

Piektdien, 11.jūlijā, Saeimas deputātu grupas sadarbībai ar Japānas parlamentu priekšsēdētājs Artis Pabriks, tiekoties ar Japānas parlamenta Padomnieku palātas Japānas-Latvijas parlamentārās asociācijas priekšsēdētāju Hirofumi Nakasoni (Hirofumi Nakasone), pārrunāja Latvijas un Japānas sadarbību ekonomikā un kultūras jomā.A.Pabriks un H.Nakasone pauda prieku, ka abu valstu attiecības ir labas un draudzīgas un notiek aktīva sadarbība, tostarp parlamentārā līmenī. Labo sadarbību apliecina jau trešā Latvijas goda konsulāta atvēršana Japānā.Puses bija vienisprātis, ka jāturpina pilnveidot abu valstu sadarbība ekonomikā, jo tai ir liels potenciāls. Runājot par mūsu valsts kā Eiropas Savienības un Baltijas jūras reģiona valsts nākotnes attīstības perspektīvām, A.Pabriks apliecināja Latvijas ieinteresētību sadarboties enerģētikas, transporta un vides aizsardzības jomā. H.Nakasone pateicās A.Pabrikam par ieguldījumu Latvijas-Japānas attiecību veicināšanā un pauda prieku, ka A.Pabriks ir Saeimas deputātu grupas sadarbībai ar Japānas parlamentu priekšsēdētājs. Japānas-Latvijas parlamentārās asociācijas priekšsēdētājs informēja, ka Saeimas priekšsēdētājam Gundaram Daudzem nodots Japānas parlamenta Pārstāvju palātas priekšsēdētāja Johei Kono (Yohei Kono) ielūgums apmeklēt Japānu oficiālā vizītē 2009.gada pavasarī un pauda cerību, ka arī A.Pabriks delegācijas sastāvā apmeklēs Japānu.

Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze un deputāti piektdien, 11.jūlijā, tikās ar Gruzijas ārlietu ministri Ekaterinu Tkeselašvili (Ekaterine Tkeshelashvili), kura ir ieradusies oficiālā vizītē Latvijā.

Piektdien, 11.jūlijā, Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Juris Dalbiņš un komisijas deputāti, tiekoties ar Gruzijas aizsardzības ministra vietnieku Giorgi Mučaidzi (Giorgi Muchaidze), pārrunāja abu valstu sadarbību drošības un aizsardzības jomā.Komisijas priekšsēdētājs J.Dalbiņš apliecināja mūsu valsts atbalstu Gruzijai un Rīcības plāna dalībai NATO piešķiršanu šī gada decembrī. Savukārt Gruzijas aizsardzības ministra vietnieks pateicās par Latvijas sniegto atbalstu Gruzijai virzībai uz NATO un piebilda, ka Latvijas veiksmīgais piemērs ir labs paraugs viņa valstij.Tikšanās laikā G.Mučaidze informēja komisijas deputātus par iekšpolitisko situāciju Gruzijā, tostarp par paveikto aizsardzības jomā, kā arī Krievijas politiku Kaukāza reģionā. Noslēgumā ministra vietnieks pastāstīja, ka sabiedrība atbalsta Gruzijas pievienošanos NATO un novērtē to, kā iespēju atgriezties Eiropā.

Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze piektdien, 11.jūlijā, tikās ar Japānas-Latvijas parlamentārās asociācijas priekšsēdētāju Hirofumi Nakasone (Hirofumi Nakasone).

Vizītē Latvijā 11. un 12.jūlijā uzturēsies Japānas parlamenta Padomnieku palātas Japānas-Latvijas parlamentārās asociācijas priekšsēdētājs Hirofumi Nakasone (Hirofumi Nakasone). N.Nakasonem plānotas tikšanās ar Saeimas priekšsēdētāju Gundaru Daudzi, Ministru prezidentu Ivaru Godmani, Saeimas deputātu grupas sadarbībai ar Japānas parlamentu priekšsēdētāju Arti Pabriku, partijas „Pilsoniskā Savienība” Saeimas frakcijas deputāti Inu Druvieti, kā arī ar Ārlietu ministrijas parlamentāro sekretāru Ēriku Zundu. Vizītes laikā plānots pārrunāt Latvijas un Japānas divpusējās attiecības, tostarp parlamentāro sadarbību.

Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze trešdien, 9.jūlijā, tikās ar Beļģijas Karalistes vēstnieku Latvijas Republikā Kristianu Verdonku (Christian Verdonck), kurš bija ieradies atvadu vizītē Saeimā.G.Daudze un K.Verdonks pārrunāja abu valstu līdzšinējo sadarbību, īpaši atzinīgi vērtējot ekonomisko attiecību attīstību, jo no 2004.gada Latvijas un Beļģijas tirdzniecības kopējais apjoms ir dubultojies.„Latvijā ir ārvalstu investoriem draudzīga ekonomiskā vide - gan pateicoties mūsu stratēģiski izdevīgajai atrašanās vietai, gan brīvās ekonomikas zonām un zemajam uzņēmumu ienākuma nodoklim,” uzsvēra G.Daudze. Viņš norādīja, ka Latvija būtu īpaši ieinteresēta apgūt Beļģijas ostu veiksmīgo pieredzi sadarbības projektu īstenošanā.Puses vienojās, ka vienlīdz svarīgi ir domāt par tūrisma attīstību, lai piedāvātu iespēju Latvijas un Beļģijas iedzīvotājiem tuvāk iepazīt abu valstu kultūras dzīvi un tradīcijas. K.Verdonks norādīja, ka viens no sadarbības virzieniem varētu būt studentu un mācībspēku apmaiņas programmu īstenošana.Pārrunājot abu valstu līdzšinējo pieredzi arī kā viens no veiksmīgākajiem piemēriem tika minēta Baltijas Asamblejas un Beniluksa valstu parlamentu sadarbība, kuras rezultātā šī gada aprīlī Latvijā notika kopīgi organizēta konference „Cīņa pret cilvēku tirdzniecību”.Tikšanās laikā tika pārrunāti arī jautājumi, kas saistīti ar Lisabonas līguma ratifikācijas procesu Eiropas Savienības dalībvalstīs, kuras to vēl nav izdarījušas, un vienojās, ka šobrīd galvenais ir izprast Īrijas referenduma rezultāta iemeslus.Saeimas priekšsēdētājs G.Daudze pateicās vēstniekam par aktīvo darbu, uzsverot, ka K.Verdonks ir pirmais Beļģijas rezidējošais vēstnieks Latvijā un viņa darbības laikā mūsu valstī ir atvērta Beļģijas vēstniecība. Vēstnieka K.Verdonka laikā ir bijis ļoti aktīvs politiskais dialogs un vizīšu apmaiņa starp Latviju un Beļģiju - mums ir bijis gods uzņemt savā valstī arī Beļģu karali Albertu II, norādīja Saeimas priekšsēdētājs. Puses vienojās, ka nākotnē jāturpina veicināt abu valstu divpusējās attiecības gan parlamentārā, gan izpildvaras līmenī.Tikšanās noslēgumā G.Daudze Beļģijas vēstniekam pateicībā par darbu tradicionāli pasniedza piemiņas medaļu ar Saeimas attēlu.

Saeimas priekšsēdētāja biedre Karina Pētersone ceturtdien, 3.jūlijā, tikās ar Eiropas Savienības (ES) daudzvalodības komisāru Leonardu Orbanu (Leonard Orban). Sēdē piedalījās arī Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas, kā arī Eiropas lietu komisijas deputāti. K.Pētersone pauda gandarījumu par Latvijas iedzīvotāju labajām svešvalodu zināšanām, norādot, ka mūsu valsts šajā jomā ir otrajā vietā Eiropā. Savukārt daudzvalodības komisārs informēja, ka ES izvirza par mērķi, lai katrs ES pilsonis bez dzimtās valodas prastu vismaz divas svešvalodas.L.Orbans uzsvēra, ka latviešu valoda kā viena no oficiālajām ES valodām bauda tādas pat priekšrocības, kā pārējās valodas, un Latvijas iedzīvotājiem ir lieliska iespēja sazināties ar ES oficiālajām iestādēm savas valsts valodā. Viņš pauda pārliecību, ka valodu zināšanas ir bagātība, kas uzlabo cilvēku konkurētspēju darba tirgū un lieti noder, veidojot personiskus kontaktus un caur valodu iepazīstot citu valstu kultūru. Tajā pat laikā viņš norādīja, ka vairākās ES valstīs valoda diemžēl kalpo ne tikai, lai vienotu cilvēkus, bet arī lai šķeltu sabiedrību politiskos nolūkos. Valoda ir arī būtiska identitātes sastāvdaļa un valodas jautājumu diemžēl izmanto arī ksenofobijas un neiecietības veicināšanai.  Tikšanās noslēgumā K.Pētersone novēlēja, „lai visas ES valstis spētu skatīties uz valodu prasmi kā uz atslēgu, kas durvis atslēdz, nevis aizslēdz”.Komisārs L.Orbans Latvijā ieradies darba vizītē, lai iepazītu valodas apguves situāciju un veicinātu daudzvalodību kā instrumentu savstarpējai saziņai un konkurētspējas paaugstināšanai.