Pēc Zviedrijas parlamenta (Riksdāga) priekšsēdētāja Bjorna fon Sidova ielūguma Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre piedalīsies diskusijā par starpparlamentu sadarbību nākotnes Eiropas Savienībā.Papildu informācija:Šī gada maijā Atēnās notikušās Eiropas Savienības esošo un topošo dalībvalstu parlamentu priekšsēdētāju tikšanās laikā pēc Zviedrijas parlamenta iniciatīvas tika nolemts izveidot darba grupu, lai izstrādātu priekšlikumus nacionālo parlamentu ciešākai sadarbībai paplašinātajā Eiropā....

      Trešdien, 15.oktobrī, Aizsardzības un iekšlietu komisijas, Ārlietu komisijas un Rietumeiropas Savienības Asamblejas Latvijas delegācijas pārstāvji tikās ar Rietumeiropas Savienības Asamblejas Aizsardzības komitejas delegāciju, kas uzturas Latvijā vienas dienas vizītē.      Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs Arnolds Laksa Rietumeiropas Savienības Asamblejas Aizsardzības komitejas delegāciju iepazīstināja ar komisijas pārziņā esošajām sfērām - valsts aizsardzību un valsts iekšējo drošību, kā arī ar galvenajiem uzdevumiem - likumdošanas veidošanu valsts aizsardzības un iekšlietu jomās. Kā spilgts piemērs tika minēts Valsts aizsardzības finansēšanas likums, kas paredz līdz 2008.gadam aizsardzības vajadzībām tērēt divus procentus no iekšzemes kopprodukta gadā. A.Laksa pastāstīja par paveikto Latvijas likumdošanas aktu saskaņošanā ar NATO un stabila valsts aizsardzības finansējuma nodrošināšanā, gatavojoties integrācijai Ziemeļatlantijas aliansē. Komisijas priekšsēdētājs arī informēja par parlamentārās kontroles īstenošanu pār militārajām struktūrām, lai aizsardzībai atvēlētie valsts budžeta līdzekļi tiktu izlietoti lietderīgi un ar maksimālu atdevi.      Ārlietu komisijas priekšsēdētāja Inese Vaidere uzsvēra mūsu valsts sasniegtos mērķus ārpolitikā saistībā ar Eiropas drošības un aizsardzības politiku, iestāšanos NATO un sadarbību tās ietvaros. Kā vienu no svarīgākajām Latvijas ārpolitikas prioritātēm Ārlietu komisijas priekšēdētāja minēja labu attiecību nostiprināšanu ar kaimiņvalstīm. I.Vaidere izteica nožēlu par Krievijas Valsts Domes pausto retoriku par, viņuprāt, minoritāšu tiesību neievērošanu Latvijā. Viņa arī akcentēja, ka Latvija iestājas par labām kaimiņattiecībām ar Krieviju. "Krievijai ir daudz gaišu politiķu, ar kuriem Latvijas parlamentārieši gribētu izveidot labu sadarbību", izteicās I.Vaidere.     Savukārt Rietumeiropas Savienības Asamblejas Latvijas delegācijas vadītājs Jānis Strazdiņš atzina, ka Latvijai ir svarīga sadarbība ar Rietumeiropas Savienības Asambleju jautājumos par Eiropas identitātes palielināšanu drošības jomā. "Tikai dzīvojot drošā valstī, mēs varam pilnvērtīgi attīstīties un būt pilntiesīga Eiropas Savienības dalībvalsts", uzsvēra J.Strazdiņš.      Tikšanās gaitā tika pārrunāti arī jautājumi, kas saistīti ar mūsu valsts nostāju miera uzturēšanā, kā piemēru minot Latvijas piedalīšanos demokrātisko procesu atjaunošanā pēckara Irākā.      Sarunas noslēgumā Latvijas puse atbildēja uz Rietumeiropas Savienības Asamblejas pārstāvju jautājumiem. 

             Otrdien, 14.oktobrī, Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre tikās ar Taizemes Karalistes ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Domedeju Bunnagu (Domedej Bunnag), kurš bija ieradies iepazīšanās vizītē.             Tikšanās laikā puses pārrunāja jautājumus, kas skar sadarbības paplašināšanas iespējas starp abām valstīm.             Taizemes Karalistes vēstnieks atzinīgi novērtēja Latvijas paveikto, it īpaši demokrātijas un parlamentārisma nostiprināšanā, kā arī to, ka no nākamā gada maija Latvija būs pilntiesīga Eiropas Savienības dalībvalsts.             Arī Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre norādīja, ka Latvijas iekļaušanās ES veicinās mūsu valsts pievilcību uzņēmēju acīs, jo tādējādi palielināsies preču un pakalpojumu noieta tirgus. Tāpat liela uzmanība tiek veltīta mazo un vidējo uzņēmēju atbalstam, kas savukārt labvēlīgi varētu ietekmēt sociālo situāciju valstī.             Puses bija vienisprātis, ka nepieciešams paplašināt divpusējo sadarbību, galvenokārt politiskajā līmenī, sekmējot tiešo kontaktu dibināšanu un parlamentāriešu vizīšu apmaiņu. Tāpat iespējama ekonomisko kontaktu padziļināšana un tūrisma sakaru attīstība. Kā efektīvs parlamentārās sadarbības formāts tika novērtēta arī Starpparlamentu Savienība.             Tikšanās noslēgumā Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre un Taizemes Karalistes vēstnieks Latvijā pārrunāja reģionālās sadarbības nozīmi. I.Ūdre uzsvēra triju Baltijas valstu organizācijas - Baltijas Asamblejas darbību, kas deva būtisku ieguldījumu Latvijas, Lietuvas un Igaunijas neatkarības atjaunošanas procesā, kā arī minēja kopīgo darbu Eiropas Savienības institūciju ietvaros.

 RES Aizsardzības komitejas delegācija Rīgā ieradīsies šodien, 14.oktobrī. Rīt, 15.oktobrī, delegācija Saeimā tiksies ar Aizsardzības un iekšlietu komisijas deputātiem un Rietumeiropas Savienības Asamblejas Latvijas delegācijas pārstāvjiem, bet pēc tam apmeklēs Ādažu mobilo strēlnieku mācību centru un Jūras spēku Liepājas mācību centru. Papildu informācija. 1994.gada 11.septembrī tika parakstīts Baltijas valstu, Dānijas, Somijas, Norvēģijas, Zviedrijas un Apvienotās Karalistes vienošanās memorands par BALTBAT izveidošanu. BALTBAT uzdevums ir veikt miera atbalsta operācijas ar ANO un/vai EDSO mandātu, sadarbojoties ar NATO un Eiropas Savienību miera uzturēšanas jomā. 1998.gada 28.augustā prezentētais BALTRON projekts paredz Baltijas valstu kopīgas Baltijas jūras eskadras izveidošanu un darbību, lai nodrošinātu pastāvīgas ātrās reaģēšanas spējas jūrā miera un krīzes laikā, piedalīšanos kopīgās jūras atmīnēšanas operācijās, militārās jūras mācībās un misijās, Baltijas valstu teritoriālo ūdeņu un ekonomiskās drošības stiprināšanā, kā arī meklēšanas un glābšanas darbos. 1998.gada 16.aprīlī Baltijas valstu valdības vienojās par Baltijas valstu gaisa telpas novērošanas sistēmas - BALTNET - izveidošanu. BALTNET projekta mērķi ir NATO standartiem atbilstošas gaisa telpas novērošanas sistēmas izveide, gaisa telpas suverenitātes nodrošināšana, sadarbības efektivizēšana starp civilajām un militārajām institūcijām militārajā jomā un Baltijas valstu militārās sadarbības veicināšana. 1998.gada 12.jūnijā tika parakstīts memorands par Baltijas valstu valdību vienošanos izveidot Baltijas aizsardzības koledžu - BATLDEFCOL Tartu, Igaunijā. Koledžas mācību galvenais mērķis ir sagatavot virsniekus bataljona komandiera līmenī, kuri pēc absolvēšanas būs gatavi darbam starptautiskajos armijas štābos. 2001.gadā tika uzsākts projekts BALTCCIS, kas ļaus izveidot vienotu informācijas vadības un kontroles sistēmu Baltijas valstīs. Projekta mērķis ir palielināt un attīstīt Baltijas valstu vadības un kontroles spējas, radīt drošu kopīgas militārās informācijas apmaiņas sistēmu, ar perspektīvu to pieslēgt NATO sistēmai.  Otrdien, 14.oktobrī20.00........Delegācijas ierašanās.                 Viesnīcā "Reval Hotel Latvija".Trešdien, 15.septembrī9.00........Tikšanās ar Aizsardzības un iekšlietu komisijas deputātiem                un Rietumeiropas Savienības Asamblejas Latvijas delegācijas                pārstāvjiem.               Sarkanajā zālē, Jēkaba ielā 11. 10.45........Ādažu mobilo strēlnieku mācību centra apmeklējums.                 Mobilo strēlnieku mācību centra, 1.kājnieku bataljona un                  2.kājnieku bataljona apskate.                 Nesprāgušas munīcijas neitralizēšanas skolas apmeklējums.                 Autoparka un šautuvju kompleksa apskate.15.45........Jūras spēku Liepājas mācību centra apmeklējums.                 Jūras spēku mācību centra, Pretmīnu skolas un Baltijas valstu                 Ūdenslīdēju mācību centra apskate.18.50........Izbraukšana uz Viļņu. 

         Tikšanās sākumā komisijas priekšsēdētāja I.Druviete EP komisāru A.Hilu-Roblesu iepazīstināja ar komisijas darbības jomām un kā vienu no svarīgākajām minēja cilvēktiesību sfēru. Viņa uzsvēra, ka Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija ir likumdošanas komisija, tāpēc tā izsaka savu viedokli par visiem parlamentā izskatāmajiem likumprojektiem, kuros skartas cilvēktiesības. I.Druviete arī pastāstīja, ka komisijā tiek saņemti iedzīvotāju iesniegumi, kas pārsvarā saistīti ar valsts sociāli ekonomisko situāciju - par personas tiesībām uz mājokli, sociālajām garantijām, ilgo atrašanos apcietinājumā un lēno lietu izskatīšanu tiesās. "Mūsu darbs galvenokārt saistīts ar vispretrunīgākajiem sabiedrības viedokļiem un uzskatiem, par kuriem cilvēkiem reizēm ir diezgan polarizēti viedokļi," atzina I.Druviete.         Sarunas gaitā A.Hils-Robless pastāstīja, ka viņa mērķis ir vizītē apmeklēt visas Eiropas Savienības jaunās dalībvalstis, lai izpētītu situāciju cilvēktiesību jomā un sagatavotu ziņojumu EP Ministru Padomei. Iepazīstoties ar situāciju Latvijā, komisārs pauda, ka viņu satrauc ar valsts sociāli ekonomisko situāciju saistītās problēmas, un uzsvēra, ka to pozitīvu risinājumu veicinās Latvijas integrācija ES. Komisārs pievienojās I.Druvietes teiktajam par personu pārāk ilgo atrašanos apcietinājumā, lēno lietu izskatīšanu tiesās, kā arī par neapmierinošo situāciju ieslodzījuma vietās. A.Hils-Robless norādīja, ka pēc Sabiedriskās kārtības sargāšanas pārvaldes īslaicīgās aizturēšanas izolatora apmeklējuma nācies secināt, ka izolatori neatbilst cilvēktiesību ievērošanas prasībām un tikai dažos no tiem ir ciešami uzturēšanās apstākļi.         Tikšanās laikā komisārs izteica savu redzējumu par nacionālo minoritāšu, nepilsoņu un valodas jautājumiem, uzsverot, ka "neviens neapstrīd nepieciešamību zināt valsts valodu; tā jāmācās visiem valsts iedzīvotājiem, jo tas ir valsts pamats". Norādot uz lielo nepilsoņu skaitu Latvijā, A.Hils-Robless pauda, ka jāpieliek visas pūles, lai līdz Latvijas iestāšanās ES tie kļūtu par pilsoņiem, atvieglojot un paātrinot naturalizācijas procesu.        Sarunas noslēgumā komisārs A.Hils-Robless un komisijas priekšsēdētāja I.Druviete pārrunāja jautājumus, kas saistīti ar 2004.gada izglītības reformu par pāreju uz mācībām latviešu valodā.  

Pirmdien, 6.oktobrī, Saeimas priekšsēdētājas biedrs Ēriks Jēkabsons tikās ar Ķīnas Tautas Republikas parlamenta Vides aizsardzības un resursu saglabāšanas komitejas delegāciju.  Tikšanās laikā puses pārrunāja jautājumus, kas skar abu valstu sadarbības paplašināšanu vides aizsardzības jautājumos. Ķīnas Tautas Republikas parlamenta delegācijas pārstāvji uzsvēra, ka iepriekšējo reizi mūsu valstī viesojušies vairāk nekā pirms desmit gadiem - 1991.gadā, un ir patīkami pārsteigti par Latvijas sasniegto progresu, kā arī panākto vides saglabāšanas un aizsardzības jomā. Viesi uzsvēra, ka labprāt uzklausītu mūsu pieredzi šajā jomā, kā arī dalītos informācijā ar savā valstī paveikto, veicinot tīras vides nodrošināšanu. Saeimas priekšsēdētājas biedrs Ē.Jēkabsons savukārt akcentēja, ka Ķīnas parlamenta Vides aizsardzības un resursu saglabāšanas komitejas delegācijas vizīte Latvijā varētu kalpot par stimulu sadarbības veicināšanai starp abām valstīm. "Mūsu valsts nav spēcīgākā valsts Eiropā ne ekonomiski, ne finansiāli. Bet Latvija ir robeža - robeža starp Eiropu un Krieviju, tāpēc veido labvēlīgu pamatu investīcijām un ārvalstu biznesmeņu ieguldījumiem," norādīja Ē.Jēkabsons. Viņš arī pauda pārliecību, ka robeža nenozīmē jaunu sienu un vaļņu būvēšanu - ne tiešā, ne pārnestā nozīmē, bet gan iespēju veidot sadarbību ar valstīm, ko šķir arī ģeogrāfiskais attālums. 

Tikšanās laikā galvenā uzmanība tika veltīta jautājumiem, kas skar Eiropas Savienības paplašināšanos.Saeimas priekšsēdētājas biedrs J.Straume izteica patiesu prieku, ka Latvijas tauta skaidri izteikusi savu izvēli - būt ES dalībvalstij, kā arī uzsvēra Latvijas un Francijas veiksmīgo sadarbību, kas izveidojies pēc mūsu valsts neatkarības atjaunošanas. J.Straume atzina, ka ceļš uz integrāciju ES ir tikai sākuma etapā un Latvija turpina darbu prioritāro jomu - tādām kā tiesu sistēmas reformas - saskaņošanai ar ES normām. Īpaši tika akcentēts parlamenta un Saeimas Eiropas lietu komisijas paveiktais. Saeimas priekšsēdētājas biedrs atzina, ka pirmo reizi ES vēsturē notikusi tik daudzu kandidātvalstu uzņemšana un šajā vēsturiskajā situācijā savs vārds sakāms arī Latvijai. J.Straume uzsvēra, ka mūsu valsts parlamentāriešiem svarīgs jautājums ir nacionālo parlamentu lomu ES, kā arī darbs pie likumdošanas saskaņošanas ar ES institūciju prasībām. Viņš augstu novērtēja Francijas valsts ieguldījumu un pateicās par tās lielo atbalstu Latvijai ceļā uz integrāciju ES.Francijas Republikas Senāta senators S.Lagošs izteica Francijas gandarījumu, uzzinot Latvijas tautas izvēles rezultātus ES referendumā. Viņš arī uzsvēra, ka Latvija izrādījusi savu gribu, lai integrācija ES noritētu pēc iespējas ātrāk. Pie vēl veicamajiem uzdevumiem S.Lagošs minēja darbu administratīvās reformas jomā, kas jāpielāgo ES prasībām. Viņš arī iepazīstināja ar Francijas situāciju šajā jomā, kā arī pauda savas valsts gatavību palīdzēt Latvijai turpmākajā darbā pie prioritārajām jomām. S.Lagošs arī aplūkoja jautājumus par Starpvaldību konferences darbu un atzina, ka katrai dalībvalstij jābūt pa vienam komisāram, kā arī pieminēja iespējamās izmaiņas ES Konstitūcijā. J.Straume, runājot par Latvijas un Francijas sadarbību kultūras jomā, atzinīgi novērtēja pašreizējās Latvijas ārlietu ministres S.Kalnietes lielo ieguldījumu un atcerējās pagājušā gadā savas vizītes ietvaros atklāto mākslinieka I.Blumberga izstādi Parīzē. Tieši kultūras sakari ir tā joma, kur attiecību kapacitāte ir ļoti augsta, atzina J.Straume. Tikšanās gaitā abas puses pārrunāja arī jautājumus, kas skar mazākumtautību konvencijas ratifikāciju un sabiedrības integrāciju. S.Lagošs atzina, ka Francija minoritāšu tiesību aspektā aizstāv individuālas, nevis kolektīvas intereses, un atzina vienas valsts valodas koncepciju. Sarunas noslēgumā Saeimas priekšsēdētājas biedrs J.Straume novēlēja Francijas Republikas senatoram S.Lagošam veiksmīgu vizītes turpinājumu Daugavpilī.

Svētdien, 5. oktobrī 23.10........Delegācijas ierašanās.                 Lidostā "Rīga".

 Otrdien, 30.septembrī, Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre tikās ar Zviedrijas Karalistes ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Goranu Hakansonu, kurš bija ieradies iepazīšanās vizītē. Tikšanās laikā tika pārrunāti jautājumi, kas skar abu valstu savstarpējās attiecības, kā arī abās valstīs notikušos referendumus. Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre Latvijas un Zviedrijas divpusējās attiecības raksturoja kā ļoti labas. Tika minēts, ka sadarbība daudzās jomās...