Trešdien, 25.februārī, Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas pārstāvji tikās ar Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) augsto komisāru nacionālo minoritāšu jautājumos Rolfu Ekeusu.         Tikšanās laikā Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas pārstāvji un EDSO augstais komisārs R.Ekeuss pārrunāja Latvijas izglītības reformas būtību un galvenos mērķus, kā arī tās īstenošanas gaitu.          Komisijas priekšsēdētājs Jānis Strazdiņš īsumā informēja par izglītības reformas gaitu Latvijā, uzsverot tās sākuma posmu jau 1998.gadā un nepieciešamību valsts finansētās skolās ieviest apmācības valsts valodā sešdesmit procentu apmērā no visiem mācību priekšmetiem līdz 2007.gadam, kad beigsies noteiktais pārejas periods. 2004.gadā skolās ar krievu valodas apmācību 11. un 12.klasēs tikai trīs mācību priekšmeti jāapgūst latviešu valodā, 2005.gadā - pieci. "Ar visu pārliecību varam teikt, ka pārejas process bijis pakāpenisks," uzsvēra J.Strazdiņš. Viņš arī akcentēja, ka izglītības reformas nodrošināšanā investēti ievērojami naudas līdzekļi, piemēram, ANO attīstības programmas ietvaros, PHARES programmā, kā arī Izglītības un zinātnes ministrijas budžetā paredzētie finansu resursi, kas galvenokārt izmantoti mācību līdzekļiem un piemaksām skolotāju algām.        Dz.Ābiķis atzina, ka pakāpeniska pāreja uz apmācībām valsts valodā ir objektīva, ko pamato arī statistika. Šogad latviešu valodas plūsmā skolās mācās 220 000 skolēnu, krievu valodas plūsmā - 79 000. Viņš arī paskaidroja iemeslus, kāpēc sarūk mācīties gribētāju skaits krievu valodā. Pirmkārt, daudzi krievu valodā runājošie aizceļoja; otrkārt, tika atjaunotas skolas un klases, kas rusifikācijas procesā padomju laikā bija likvidētas; treškārt, ir mainījusies izglītības izvēles orientācija jauktajās ģimenēs - arvien vairāk vecāku savus bērnus sūta skolās ar apmācību procesu valsts valodā. Dz.Ābiķis uzsvēra, ka jārisina arī problēmas, jo skolās ar krievu valodas apmācību nepietiek mācīties gribētāju, kamēr latviešu valodā - trūkst vietu visiem skolēniem.         Sarunas dalībnieki bija vienisprātis, ka izglītības reformas galvenais mērķis ir mācību procesa kvalitāte, uzlabojot ne vien valodas prasmes, bet arī zināšanu līmeni kopumā.        Savukārt deputāts J.Pliners, pārstāvot PCTVL frakcijas viedokli, sacīja: "Likums nav demokrātisks, minoritātes to nepieņem un demonstrē savu attieksmi pret to." Viņš arī atzina, ka minoritātes pauž vēlmi mācīties dzimtajā valodā, vienlaicīgi uzsverot, ka valstij jāuzņemas atbildība par zināšanu kvalitāti arī valsts valodas apguvē.        P.Tabūns pauda pārliecību, ka ar izglītības reformu saistītās problēmas ir Latvijas piecdesmit gadus ilgušās okupācijas sekas. "Rusifikācijas rezultātā latvieši runā vismaz divās valodās, krievi tikai vienā - krievu valodā - un grib šīs tiesības paturēt," viņš sacīja un uzsvēra, ka daudzi krieviski runājošie ir lojāli Latvijai un minētais attiecas galvenokārt uz tā saucamajiem politikāņiem, kas vēlas saglabāt Maskavas ietekmi. "Problēmas tiek radītas mākslīgi, " atzina P.Tabūns.        Sarunas noslēgumā R.Ekeuss pateicās par izsmeļošo informāciju un uzsvēra, ka izglītības reformas gaitā būtu vēlams saglabāt izglītības kvalitāti, kā arī nodrošināt dialogu ar sabiedrību.

          Otrdien, 24.februārī, Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre tikās ar Rumānijas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Lucianu Fatu, kurš bija ieradies atvadu vizītē.           Abas puses bija vienisprātis, ka Latvijas un Rumānijas attiecības vērtējamas kā labas - gan divpusējo kontaktu līmenī, gan arī starptautisko organizāciju sadarbības ietvaros. Spilgts apliecinājums tam ir vairākas augstākā līmeņa amatpersonu tikšanās, tostarp arī iespējamā Latvijas Valsts prezidentes vizīte Rumānijā.           Novērtējot divpusējās sadarbības nozīmību, Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre un Rumānijas vēstnieks L.Fatu norādīja uz abu valstu prioritārajiem mērķiem - dalību Eiropas Savienībā un NATO. "Eirointegrācijas procesā, pārņemot ES likumdošanu un īstenojot virkni nozīmīgu reformu, esam ieguvuši unikālu pieredzi, kurā esam gatavi dalīties ar citiem," sacīja Saeimas priekšsēdētāja. Puses bija vienisprātis - ES jauno kaimiņu politika un robežkontroles jautājumi ir Latvijas un Rumānijas visciešāko interešu sfērā.          Tikšanās noslēgumā tika pausta cerība, ka drīzumā Rumānija varētu atvērt mūsu valstī savu vēstniecību, kā arī intensificēt abu valstu starpparlamentāros kontaktus.

    No š.g. 24. līdz 26.februārim Latvijā oficiālā vizītē uzturēsies Vācijas Federatīvās Republikas Bundestāga Finanšu komisijas delegācija.

           Otrdien, 17.februārī, Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājs Guntars Krasts tikās ar Francijas Republikas Nacionālās asamblejas deputātu Alfrēdu Almonu (Alfred Almont).          Tikšanās laikā tika pārrunāti jautājumi, kas skar iespējas rosināt dialogus un saskaņot valstu atšķirīgos viedokļus par ES Konstitūcijas projektu, kā arī Latvijas un Francijas divpusējo attiecību padziļināšanas iespējas.          Francijas Republikas Nacionālās asamblejas deputāts A.Almons atgādināja, ka bijis Latvijā pirms nepilna gada Francijas Nacionālās asamblejas uzdevumā, kad gatavojis ziņojumu par Latvijas gatavību dalībai Eiropas Savienībā. Viņš arī apliecināja, ka līdz šim gūts pozitīvs priekšstats par mūsu valsts sasniegumiem eirointegrācijas procesā. A.Almons uzsvēra Francijas atbalstu Latvijas integrācijai ES un pastāstīja, ka Latvijā ieradies ar jaunu misiju - rosināt dialogu un apmainīties viedokļiem par ES Konstitūcijas projektu. "Ir palikuši daži domstarpību punkti, kuros būtu jātuvina valstu atšķirīgie viedokļi. Mana misija ir - veicināt dialogu un panākt viedokļu tuvināšanos kompromisu ceļā, ar mērķi pieņemt visu ES Konstitūcijas tekstu," sacīja A.Almons.           Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājs G.Krasts pateicās par Francijas stabilo atbalstu Latvijas virzībai uz integrāciju ES, kā arī pozitīvo novērtējumu mūsu valsts paveiktajam parlamentārajā darbībā Latvijā un ES institūcijās. Viņš apliecināja gatavību iesaistīties dialogā par ES nākotni, uzsverot nepieciešamību attīstīt starpvalstu dialogu iekšējo pretrunu un pārpratumu novēršanai dalībvalstu starpā.        G.Krasts paužot personīgu atbalstu ES Konstitūcijas projektam, kura izstrādes procesā piedalījies, pārstāvot Latvijas intereses Eiropas Konventā, izskaidroja Latvijas pozīciju minētājā jautājumā. Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājs uzsvēra, ka ES Konstitūcijas projekta kontekstā ir vairāki būtiski uzstādījumi, kas ir risināmi un meklējams kompromiss vēl pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām. Pirmkārt, Latvija atbalsta nostāju, ka katrai valstij paredzams savs komisārs, jo būtiski pieaugs darba apjoms paplašinātajā Eiropā. Otrkārt, attiecībā uz Eiropas prezidenta posteni, konkrēti jādefinē pienākumu saraksts, lai perspektīvā saglabātu līdzsvaru ES institūciju starpā. Treškārt, jāparedz minimālais nacionālo valstu deputātu skaits. G.Krasts uzsvēra arī savu nostāju, ka visas dalībvalstis varētu pārstāvēt vienāds deputātu skaits, tādejādi tiktu panākta lielāka uzticēšanās starp valstīm. Ceturtkārt, Latvija neatbalsta vienotā nodokļa mehānisma veidošanu Eiropā, paredzot tiesības nacionālajām valstīm definēt nodokļu politiku un izlemt, kā tuvināties ES līmenim kopumā, palielinot reģiona konkurētspēju pasaulē. Piektkārt, mūsu valsts atbalsta dubultā vairākuma balsojuma principu ieviešanu padomē, kas atbilst arī Francijas nostājai.  "Kompromisu var panākt un divdesmit piecas ES dalībvalstis var vienoties par šī principa atbalstīšanu," sacīja G.Krasts un izteica cerību, ka jauno konstitūcijas projektu izdosies parakstīt pirms gaidāmajām Eiropas Parlamenta vēlēšanām.          A.Almons pateicās par atklāto dialogu un apstiprināja Francijas nostāju, ka ES jāievēro visu valstu līdzvērtības un līdztiesības princips. Viņš uzsvēra, ka nostājas - katrai valstij savs komisārs - realizācija būtu simbols vienlīdzībai un rastu risinājumus veiksmīgākai darba dalīšanai paplašinātā Eiropā. Deputāts izskaidroja Francijas nostāju arī jautājumos par Eiropas prezidenta pilnvarām, akcentējot koordinācijas un administrēšanas darbu; divkāršā vairākuma principa ieviešanu balsojumā; kā arī nodokļu sistēmas attīstību Eiropā.          Sarunas gaitā tika pārrunāti jautājumi arī par Latvijas iekšpolitisko situāciju un sadarbības padziļināšanas iespējām abu valstu parlamentārā līmenī.           Tikšanās noslēgumā tās dalībnieki apliecināja vēlmi meklēt un rast kopīgus risinājumus, lai jau līdz Eiropas Parlamenta vēlēšanām pieņemtu ES Konstitūciju.

   No 20. līdz 22.februārim Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre piedalīsies 4. Eiropas un Vidusjūras valstu spīkeru konferencē, ko rīko Maltas parlaments.    Šī ir pirmā Eiropas un Vidusjūras valstu spīkeru konference, uz kuru ir aicināti arī jauno ES dalībvalstu parlamentu vadītāji. Konferencē ir plānots pārrunāt Eiropas un Vidusjūras reģiona sadarbības jautājumus, kā arī diskutēt par tām iespējām, kādas paveras parlamentārajā sadarbībā.    Konferencē savu dalību ir apstiprinājuši parlamentu vadītāji vai to pārstāvji no Alžīrijas, Austrijas, Beļģijas, Kipras, Ēģiptes, Francijas, Vācijas, Grieķijas, Īrijas, Itālijas, Jordānijas, Luksemburgas, Marokas, Nīderlandes, Palestīnas, Portugāles, Spānijas, Zviedrijas, Sīrijas Arābu Republikas, Tunisijas, Turcijas, kā arī Igaunijas, Ungārijas, Lietuvas, Polijas un Slovēnijas. Konferencē piedalīsies arī Eiropas Parlamenta pārstāvji.

Pirmdien, 16.februārī

   Piektdien, 13.februārī, Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Rihards Pīks tikās ar Francijas Republikas Ārlietu ministrijas aģentūras (AFAA) ģenerālsekretāru Dmitriju Ovčiņņikovu, lai pārrunātu Latvijas kultūras programmas Francijā sagatavošanas aktualitātes.   Tikšanās laikā AFAA ģenerālsekretārs D.Ovčiņņikovs Ārlietu komisijas priekšsēdētāju iepazīstināja ar projekta mērķi un saturu, ka arī ar tā īstenošanas gaitu. Savukārt R.Pīks izteica atbalstu Latvijas kultūras programmas veidošanai, atzīmējot, ka šāds vērienīgs kultūras pasākums Latvijai ir ļoti nepieciešams.   Festivāls ar Latvijas kultūras programmu norisināsies 2005.gada nogalē - no oktobra līdz decembra vidum vairākās Francijas pilsētās.

          Ceturtdien, 12.februārī, Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs Ēriks Jēkabsons un komisijas locekļi Juris Dalbiņš un Juris Dobelis tikās ar NATO transformācijas spēku virspavēlnieka vietnieku Aienu Forbsu (Ian Forbes).          Sarunas dalībnieki galveno vērību pievērsa jautājumiem, kas saistīti ar NATO transformācijas procesu un Latvijas dalību Ziemeļatlantijas aliansē.          NATO transformācijas spēku virspavēlnieka vietnieks A.Forbss pastāstīja par piemērošanos drošības situācijai pasaulē atbilstoši jaunajiem draudiem, tostarp terorismam. A.Forbss akcentēja NATO priekšlikumu aktualitāti par alianses militāro spēju attīstību (NATO Force Proposals), kā arī atzinīgi novērtēja Latvijas gatavību iesaistīties alianses jauno spēju attīstībā un NATO ātrās reaģēšanas spēku izveidē.            Tikšanās noslēgumā tika uzsvērta alianses loma pildīt kolektīvās aizsardzības uzdevumus, kā arī veikt militāras operācijas ārpus tradicionālās NATO atbildības zonas.

            Pirmdien, 9.februārī, Aizsardzības un iekšlietu komisijas locekļi Juris Dalbiņš un Mihails Pietkēvičs un Ārlietu komisijas sekretārs Guntis Bērziņš tikās ar Dž.Maršala Eiropas Drošības studiju centra direktoru Džonu Rouzu (John Rose).           Sarunas dalībnieki galveno vērību pievērsa jautājumiem, kas skar sadarbības veicināšanas, diskusiju un apmācību iespējas Dž.Maršala Eiropas Drošības studiju centrā.           Tikšanās sākumā J.Dalbiņš, sveicot Dž.Maršala Eiropas Drošības studiju centra direktoru Dž.Rouzu Saeimā, pauda patiesu gandarījumu par iespējām Latvijas pārstāvjiem piedalīties centra organizētajās programmās un konferencēs, kā arī uzsvēra apmācību augsto līmeni, kvalitāti un sadarbības plašo forumu.          Informējot viesus par Aizsardzības un iekšlietu komisijas darbības virzieniem, J.Dalbiņš minēja galvenos uzdevumus aizsardzības jomā un iekšlietu sistēmā. Savukārt G.Bērziņš pastāstīja par Ārlietu komisijas iniciatīvām, stratēģijām un likumdošanas saskaņošanas darbu ES un NATO integrācijas kontekstā. Viņš apliecināja, ka Latvijas ārpolitikas prioritātes turpmāk varētu būt saistītas ar valsts labklājības stiprināšanu un drošības radīšanu.          Dž.Rouzs pastāstīja par Dž.Maršala centra darbību, galvenajiem mērķiem un uzdevumiem, kā arī uzsvēra Latvijas pārstāvju aktīvu līdzdalību dažādu līmeņu pasākumos. Viņš aicināja arī turpmāk izmantot Dž.Maršala Eiropas Drošības studiju centra piedāvātās iespējas un aktīvi sadarboties, lai veicinātu dažādu kultūru un  uzskatu savstarpējo izpratni kopējai nākotnei un attīstībai.

 Tikšanos atklāja Ungārijas Nacionālās asamblejas prezidente Katalina Szili un Eiropas Parlamenta prezidents P.Kokss, uzsverot 2004.gada 1.maija ES lielākās paplašināšanās nozīmīgumu un tā vēsturisko, Eiropu apvienojošo aspektu. Pirmajā darba sesijā parlamentu priekšsēdētāji debatēja par Eiropas Savienības aktualitātēm, atrodoties uz paplašināšanās sliekšņa. Šo diskusiju atklāja Eiropas Parlamenta Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Elmārs Broks, iezīmējot galveno tēmu loku: Eiropas paplašināšanās procesa nākotne, gaidāmās Eiropas Parlamenta vēlēšanas, Starpvaldību konferences par Konstitucionālo līgumu turpmākās izredzes. Diskusijā iesaistījās klātesošie parlamentu spīkeri. Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre savā uzrunā uzsvēra Starpvaldību konferences par Konstitucionālo līgumu turpināšanas svarīgumu. “ES Konstitucionālā līguma projekta izstrādāšana bija pirmais lielais 25 valstu kopīgais projekts. Kaut arī nav izdevies rast visiem pieņemamu risinājumu Itālijas prezidentūras laikā, darbs pie Konstitucionālā līguma projekta ir jāturpina,” sacīja I.Ūdre. “Pretējā gadījumā var rasties iespēja divu ātrumu Eiropas attīstībai nākotnē, kas būtu pretrunā ar Eiropas integrācijas un vienotības ideju.” Saeimas priekšsēdētāja uzsvēra arī nacionālo parlamentu lomu Eiropā, kurai jākļūst vēl nozīmīgākai un jādomā, kā efektīvāk organizēt un veicināt parlamentu sadarbību ES. I.Ūdre pieskārās arī jautājumam par nākamo ES finansu ietvaru, jo finansēm ir būtiska loma, lai ES varētu realizēt savus izvirzītos uzdevumus. Saeimas priekšsēdētāja raksturoja Latvijas iesaisti ES jauno kaimiņu iniciatīvā. Runājot par ES un Krievijas Partnerības un sadarbības līgumu, viņa norādīja uz to, ka tā attiecināšanai uz jaunajām dalībvalstīm jānotiek analogi - kā iepriekšējā paplašināšanās reizē. Saeimas priekšsēdētāja augstu novērtēja pēc Eiropas Parlamenta iniciatīvas rīkotās tikšanās, kurās piedalās visu ES kandidātvalstu parlamentu vadītāji. Otrā darba sesija bija veltīta paplašinātās Eiropas Savienības parlamentārajai sadarbībai ar Rietumbalkānu valstīm. ES paplašināšanās Centrālās un Austrumeiropas virzienā būs jauns impulss arī tālākajiem reformu procesiem Rietumbalkānos, mērķtiecīgi virzot šī reģiona valstis pretī Eiropas integrācijas perspektīvai. Parlamentu priekšsēdētāju tikšanās noslēgumā tika pieņemts kopīgs paziņojums.