No 7. līdz 9.martam Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre pēc Armēnijas parlamenta priekšsēdētāja Artura Bagdasarjana ielūguma uzturas oficiālā vizītē Armēnijā.        Pirmdien, 7.martā, I.Ūdre tikās ar Armēnijas prezidentu Robertu Kočarjanu, Armēnijas Nacionālās sapulces priekšsēdētāju Arturu Bagdasarjanu un premjerministru Andraniku Margarjanu, kā arī Armēnijas parlamenta deputātiem un Armēnijas un Latvijas parlamentu sadarbības grupas dalībniekiem.        Armēnijas Republikas prezidents R.Kočarjans augstu novērtēja šīs vizītes nozīmi Latvijas un Armēnijas divpusējo attiecību padziļināšanā. Prezidents norādīja, ka Armēnijai ir svarīga Latvijas kā jaunās Eiropas Savienības dalībvalsts eirointegrācijas un īstenoto reformu pieredze. Lai gan Armēnija nav deklarējusi, ka tās mērķis ir kļūt par ES dalībnieci, tā vēlas integrēties Eiropā, uzturot dialogu ar ES, veicot iekšējās reformas un piemērojot savu likumdošanu ES normām.       Tikšanās laikā ar Armēnijas Nacionālās sapulces priekšsēdētāju pārrunātas abu valstu parlamentu sadarbības paplašināšanas iespējas gan komisiju, gan sadarbības grupu līmenī. Puses apsprieda parlamenta darbības aspektus, to regulējošo likumdošanu, kā arī reformu īstenošu valsts pārvaldē un administratīvajā aparātā.        Armēnijas puse interesējās par mūsu valsts paveikto, īstenojot integrāciju ES - abu valstu Eiropas lietu komisiju vadītāji parakstīja sadarbības memorandu, kurā formulēti konkrēti veicamie uzdevumi.       I.Ūdre uzsvēra, ka viena no parlamentāro kontaktu formām varētu būt reģionālais formāts, balstoties uz Baltijas Asamblejas sadarbības tradīcijām, kā arī Baltijas Asamblejas sadarbību ar Ziemeļu Padomi un Beniluksa Starpparlamentu konsultatīvo padomi. Dienvidkaukāza valstu piedalīšanās šādos formātos varētu veicināt ne tikai politiskās diskusijas par kopīgo interešu jautājumiem, bet arī rosināt savstarpējos kontaktus starp Dienvidkaukāza valstu parlamentāriešiem.       Savukārt tiekoties ar Armēnijas premjerministru A.Margarjanu, vēlreiz akcentēta sadarbības aktualitāte eirointegrācijas jomā - Latvijas puse uzsvēra, ka tā varētu sniegt attīstības palīdzību Armēnijai, ne vien iesaistoties divpusējos projektos, bet arī daudzpusējās palīdzības sniegšanā ES ietvaros. Latvijas eksperti, kuriem ir laba pieredze reformu veikšanā dažādos sektoros, varētu piedalīties ES finansētajos tehniskās palīdzības projektos.        Puses arī pārrunāja Latvijas un Armēnijas līgumtiesiskās bāzes paplašināšanas iespējas.

       No 7. līdz 9.martam Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre pēc Armēnijas parlamenta priekšsēdētāja Artura Bagdasarjana ielūguma uzturēsies oficiālā vizītē Armēnijā.        Kopā ar Saeimas priekšsēdētāju uz Erevānu dosies arī Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājs Oskars Kastēns, Latvijas un Armēnijas parlamentu sadarbības grupas priekšsēdētājs Andrejs Klementjevs, kā arī deputāti Māra Ceriņa un Dzintars Ābiķis.        Saeimas delegācijai ir plānota tikšanās ar Armēnijas prezidentu Robertu Kočarjanu, premjerministru Andraniku Margarjanu, Armēnijas Nacionālās sapulces priekšsēdētāju Arturu Bagdasarjanu, kā arī Armēnijas parlamenta deputātiem un Armēnijas un Latvijas parlamentu sadarbības grupas dalībniekiem.        Tikšanos laikā tiks pārrunāts plašs jautājumu loks, tai skaitā abu valstu sadarbības paplašināšanas iespējas, ciešāku kontaktu veidošana starp parlamentāriešiem, reģionālā sadarbība, kā arī starptautiskās aktualitātes. Nozīmīgs vizītes aspekts būs Latvijas eirointegrācijas un reformu pieredzes nodošana, par ko lielu interesi izradījuši Armēnijas parlamenta Komisijas integrācijai Eiropas struktūrās deputāti. Starp abu valstu parlamentu Eiropas lietu komisijām paredzēts parakstīt sadarbības memorandu.

       Ceturtdien, 3.martā, Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre tikās ar Slovākijas Republikas prezidentu Ivanu Gašparoviču.       Tikšanās gaitā tika apspriests Līguma par Konstitūciju Eiropai ratifikācijas process un Latvijas un Slovākijas sadarbības iespējas Eiropas Savienībā (ES).         Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre informēja, ka gaidāmā Līguma par Konstitūciju Eiropai ratifikācija Latvijas parlamentā ir viens no svarīgākajiem jautājumiem, kas politiķiem jāizskata, jo Līguma apstiprināšanu noteiks balsojums parlamentā. Viņa arī uzsvēra, ka "nav šaubu par tā ratificēšanu", taču ir problēmas ar precīzu tulkojumu. Tagad tiek gaidīts, kad valdība iesniegs pareizu un precīzu Līguma tulkojumu parlamentā, sacīja I.Ūdre. Savukārt Slovākijas prezidents I.Gašparovičs atzīmēja, ka līdzīgas problēmas ir vairākās Eiropas Savienības dalībvalstīs.       Abas puses bija vienisprātis, ka Līguma ratifikācija ir ļoti svarīga. ES dalībvalstis nezaudēs savu suverenitāti, taču varētu būt daži ierobežojumi, uzsvēra I.Gašparovičs. Viņš pauda viedokli, ka mazajām valstīm jāsadarbojas, ja pēc Konstitūcijas Eiropai stāšanās spēkā kļūs redzams, ka tajā nepieciešams veikt labojumus vai iesniegt priekšlikumus. Arī Saeimas priekšsēdētāja uzsvēra reģionālās sadarbības nozīmi ES.        Sarunas noslēgumā I.Ūdre novēlēja Slovākijas prezidentam I.Gašparovičam veiksmīgu vizītes turpinājumu Latvijā.

             Saeimas priekšsēdētāja un vēstnieks bija vienisprātis par Starpparlamentu savienības kā plašākā pasaules parlamentāriešu foruma ievērojamo lomu starptautiski svarīgu jautājumu apspriešanā un risināšanā. I.Ūdre norādīja, ka pašreiz viena no aktualitātēm ir Starpparlamentu savienības sadarbības padziļināšana ar ANO.              Beļģijas vēstnieks augstu novērtēja sekmīgo sadarbību, kāda izveidojusies starp Baltijas Asambleju un Beniluksa Starpparlamentu konsultatīvo padomi un interesējās par Latvijas prezidentūras Baltijas Asamblejā laikā notikušajām aktivitātēm un turpmākajiem plāniem. Saeimas priekšsēdētāja uzsvēra reģionālās sadarbības nozīmi Eiropas Savienībā. Tika pārrunāti Baltijas Asamblejas ciešie un regulārie kontakti ar Ziemeļu Padomi, kā arī savstarpējās pieredzes apmaiņa. Interesi par Ziemeļeiropas parlamentāro asambleju darbu ir izrādījusi arī nesen izveidotā Eiropas Savienības un Vidusjūras parlamentārā asambleja.

             Šodien, 25.februārī, Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre viesosies Bauskas rajona Vecumnieku pagastā.             Plkst.16.00 Vecumnieku Tautas namā notiks svinīgs pasākums, kurā Saeimas priekšsēdētāja, 1991.gada barikāžu dalībnieka Piemiņas zīmes valdes priekšsēdētāja I.Ūdre pasniegs apbalvojumus barikāžu dalībniekiem.             Vecumnieku pagasta padome apbalvošanai ar barikāžu dalībnieka Piemiņas zīmēm izvirzījusi piecdesmit cilvēkus.

       Piektdien, 18.februārī, Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre viesosies Madonas rajona Praulienas pagastā.       Plkst.16.00 Praulienas pagasta viesu namā notiks svinīgs pasākums, kurā Saeimas priekšsēdētāja, 1991.gada barikāžu dalībnieka Piemiņas zīmes valdes priekšsēdētāja I.Ūdre pasniegs Piemiņas zīmes barikāžu dalībniekiem. Praulienas pagasta padome apbalvošanai ar barikāžu dalībnieka Piemiņas zīmēm izvirzījusi sešdesmit septiņus cilvēkus.

       Ceturtdien, 17.februārī, Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs Juris Dalbiņš (TP) tikās ar NATO spēku Eiropā komandiera vietnieku ģenerāli Džonu Reitu (John Reith).       Tikšanās gaitā pārrunāti jautājumi, kas skar Latvijas dalību NATO un Eiropas Savienības (ES) Kaujas grupās.        Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs J.Dalbiņš iepazīstināja viesus ar komisijas galvenajiem darbības virzieniem un lēmumu pieņemšanas procesu, kā arī pastāstīja par Nacionālo bruņoto spēku dalību starptautiskajās operācijās Irākā un Afganistānā. NATO spēku Eiropā komandiera vietnieks ģenerālis Dž.Reits informēja, ka vizītes mērķis ir intensificēt kontaktus NATO dalībvalstīs un veidot dialogu, lai gūtu ieskatu valstu darbībā miera uzturēšanas misijās.           Dž.Reits sacīja, ka Latvijai būtu jāpadomā par bruņoto spēku finansējuma palielināšanas iespējām, jo ir nepieciešams attīstīties, lai Latvija kā NATO dalībvalsts varētu labāk sagatavot profesionālus karavīrus. Viņš informēja, ka NATO vēlas palielināt miera uzturēšanas vienību skaitu misijās Irākā un Afganistānā, un aicināja Latviju piedalīties tajās ne tikai militārajā, bet arī medicīnas un izglītības jomās.            J.Dalbiņš uzsvēra, ka Latvijai svarīgi iesaistīties ES Kaujas grupās, ko veido tās valstis, kas ir ES un Ziemeļatlantijas alianses dalībnieces. "Tādējādi Latvijas deleģētās vienības varētu izmantot gan ES, gan NATO ātrās reaģēšanas spēkos," sacīja Aizsardzības komisijas priekšsēdētājs. Dž.Reits atzina, ka tas ir iespējams - tas palīdzēs darboties kopīgās operācijās ES un NATO.        Preses dienests

      Trešdien, 16.februārī, Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs Juris Dalbiņš (TP) un komisijas deputāts Juris Dobelis (Tēvzemei un Brīvībai/LNNK) tikās ar Somijas Republikas aizsardzības ministru Sepo Kērieinenu.      Tikšanās gaitā pārrunāti divpusējo attiecību jautājumi, kā arī sadarbības paplašināšanas iespējas.      Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs J.Dalbiņš sveica delegāciju Latvijā. Viņš iepazīstināja viesus ar komisijas galvenajiem darbības virzieniem un lēmumu pieņemšanas procesu.      Puses bija vienisprātis, ka divpusējā sadarbība starp Latviju un Somiju ir attīstījusies veiksmīgi, bet to būtu nepieciešams aktivizēt aizsardzības un drošības politikas jomā, kā arī padziļināt kontaktus abu valstu parlamentu komisiju līmenī. Somijas aizsardzības ministrs S.Kērieinens akcentēja, ka viens no sadarbības aspektiem varētu būt pieredzes apmaiņa vides aizsardzības jomā un nozīmīgi būtu attīstīt efektīvu informācijas apmaiņas sistēmu starp abām valstīm. J.Dalbiņš piekrita, ka informācijas datu bāze būtu svarīga aizsardzības nodrošināšanā, un uzsvēra, ka Baltijas jūras reģiona valstīm ir jāsadarbojas kopīgu problēmu risināšanā. Arī deputāts J.Dobelis pauda viedokli, ka atsevišķi būtu jārunā par sadarbību Eiropas līmenī un sadarbību Baltijas jūras reģiona valstu līmenī, kurā vieglāk rast risinājumu kopīgām aktuālitātēm.      Tika pārrunāti arī jautājumi, kas skar Eiropas Savienības (ES) Kaujas grupu izveidi un abu valstu dalību tajās. S.Kērieinens atzina, ka Somija atbalsta Kaujas grupu izveidi, jo tās palīdzēs nostiprināt aizsardzības un drošības politiku Eiropā. Viņš informēja, ka Somija piedalīsies divās ES Kaujas grupās, tajās iesaistot aptuveni 3000 karavīru.      Puses arī sprieda par abu valstu attiecību aktualitātēm ar Krieviju.

     Trešdien, 9.februārī, Aizsardzības un iekšlietu komisijas deputāti tikās ar Eiropas Parlamenta (EP) Ārlietu komitejas Drošības un aizsardzības apakškomitejas vicepriekšsēdētāju Ģirtu Valdi Kristovski.     Kā informē Aizsardzības un iekšlietu komisija, deputāti uzklausīja Ģ.V.Kristovska ziņojumu par EP aktualitātēm drošības un aizsardzības jomā, tostarp Ārlietu komitejā un Drošības un aizsardzības apakškomitejā izskatītajiem jautājumiem, kā arī par viņa darbību Attīstības komitejā un EP politiskajās grupās.     Tikšanās dalībnieki pārrunāja Eiropas kopējās drošības politikas attīstības jautājumus, tostarp Eiropas drošības stratēģijas īstenošanas gaitu un ar to saistītos uzdevumus. Ģ.V.Kristovskis akcentēja, ka stratēģija vērsta uz to, lai tiktu palielinātas Eiropas aizsardzības un drošības spējas, panākot lielāku rīcības spēju un saskaņotību, kā arī efektīgāk izmantojot ES militāros resursus.      Sarunas gaitā tika skarts jautājums par ES transatlantiskās saites nostiprināšanu, kā arī efektīvu un līdzsvarotu partnerattiecību ar ASV veidošanas perspektīvas un Latvijas vietu šajos procesos.

      Otrdien, 8.februārī, Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre tikās ar Amerikas Savienoto Valstu ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieci Latvijas Republikā Katerīnu Todu Beiliju, kas bija ieradusies iepazīšanās vizītē.      Tikšanās ietvaros tika spriests par Latvijas un ASV sadarbības aktuāliem aspektiem.      Saeimas priekšsēdētāja apsveica vēstnieci ar stāšanos pie jauno pienākumu pildīšanas un izteica cerību, ka arī nākotnē abu valstu attiecības attīstīsies veiksmīgi, padziļinoties sadarbībai politikas, ekonomikas un citās jomās.       Sarunas dalībnieces pievērsās abu valstu sadarbības parlamentārajai dimensijai, kontaktiem ar ASV Kongresu. Saeimas priekšsēdētāja augstu novērtēja Baltijas un Ziemeļvalstu parlamentu vadītāju kopīgo vizīti Vašingtonā pagājušajā gadā, tikšanos ar Pārstāvju palātas spīkeru un Senāta Ārlietu komisijas priekšsēdētāju, kā arī ASV kongresmeņu viesošanos Latvijā. Ir svarīgi arī turpmāk veicināt parlamentāriešu sadarbību, kas varētu izpausties, gan veidojot kopīgus projektus, gan apmainoties pieredzē. ASV vēstniece interesējās par darbu, kas Saeimā tiek veikts, lai izstrādātu Deputātu ētikas kodeksu.      Saeimas priekšsēdētāja un ASV vēstniece pārrunāja arī Saeimā notikušās debates un parlamenta pausto atbalstu Valsts prezidentes centieniem skaidrot Latvijas sarežģīto vēsturi.      Augstu tika novērtēta sadarbība, lai veicinātu drošību pasaulē un cīnītos pret starptautisko terorismu. Tika skarts arī jautājums par nelegāli iegūtu līdzekļu tranzīta un legalizācijas izskaušanu.      Tikšanās noslēgumā Saeimas priekšsēdētāja interesējās par atvieglota vīzu režīma kārtības noteikšanu Latvijas pilsoņiem. Vēstniece norādīja, ka izprot šī jautājuma nozīmību Latvijai.