Šodien, 18.februārī, Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre tikās ar Kanādas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Robertu Andrigo.         Tikšanās laikā tika pārrunāti jautājumi, kas skar abu valstu savstarpējo attiecību aktualitātes.  Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre un Kanādas vēstnieks R.Andrigo atzina, ka, neraugoties uz ģeogrāfisko attālumu, Latvijas un Kanādas attiecības ir abpusēji draudzīgas. Tika pārrunāta Latvijas sadarbība ar starptautiskajām organizācijām, ņemot vērā Latvijas sasniegto reformu procesā dalības perspektīvā Eiropas Savienībā un NATO. Abas puses izteica pārliecību, ka tuvākajā nākotnē Latvija kā ES un NATO dalībvalsts savas attiecības ar Kanādu veidos jau multilaterālā līmenī.          I.Ūdre un R.Andrigo īpašu uzmanību pievērsa jautājumiem, kas saistās ar parlamentāriešu sadarbības tālāku veicināšanu. Atzinīgi tika novērtēts parlamentāro sadarbības grupu darbs un izteikta cerība jau tuvākajā laikā attiecības starp abu valstu parlamentiem padziļināt, diskutējot jautājumus, kas varētu būt interesanti abu valstu parlamentāriešiem. Vēstnieks izteica ierosinājumu, ka varētu pārrunāt, piemēram, Kanādā uzkrāto pieredzi, izmantojot praksē parlamentāriešu ētikas kodeksu. Saeimas priekšsēdētāja atzina ētikas normu lietderību kopumā, jo tās liek cilvēkam pārdomāt, ko var atļauties un ko nē. Viņa arī uzsvēra, ka sabiedrības izpratne par ētikas noteikumiem un to ievērošana visaugstākajā līmenī varētu veidot lielāku uzticību likumdevējam.          Tikšanās dalībnieki pārrunāja arī iespējamo referenduma norisi Latvijā. Saeimas priekšsēdētāja pauda pārliecību, ka ļoti nozīmīga ir sabiedrības vispusīga informēšana. Abas puses bija vienisprātis, ka Latvijai būtu noderīga Kanādas pieredze jautājumos par referendumu organizēšanu. Sarunas noslēgumā abas puses pārrunāja arī ar dzimumu līdztiesību saistītus jautājumus un sieviešu iesaistīšanos politisko lēmumu pieņemšanas procesā.

       Šodien, 17.februārī, Ārlietu komisijas priekšsēdētāja Inese Vaidere un komisijas deputāti tikās ar Latvijas Okupācijas muzeja vadību.       Tikšanās laikā Ārlietu komisijas priekšsēdētāja I.Vaidere un komisijas deputāti apskatīja Okupācijas muzeja ekspozīciju un ar muzeja vadību pārrunāja dažādas aktuālas problēmas, tostarp iespējas palielināt muzeja darbībai nepieciešamo finansējumu. Kā zināms, patlaban valsts muzejam atvēl tikai nedaudz vairāk par 70 tūkstošiem latu gadā.        Ārlietu komisija atzina, ka par finansiālu atbalstu muzejam vajadzētu rūpēties ne tikai Kultūras ministrijai, bet arī Ārlietu ministrijai, jo Valsts protokols tā apmeklējumu iekļāvis oficiālo ārvalstu amatpersonu vizīšu programmās. I.Vaidere uzsvēra muzeja ārpolitisko nozīmi un sacīja, ka ārvalstu viesiem bieži nākas skaidrot Latvijas pagātni, tāpēc Okupācijas muzeja ekspozīcija ir instruments, ar kura palīdzību šo darbu var īstenot vēl iedarbīgāk.       Tika spriests arī par Okupācijas muzeja iespējām padziļināt vēstures zināšanas mūsu skolēniem. Šobrīd muzejs ar skolām sadarbojas, rīkojot seminārus vēstures skolotājiem un skolēniem par Latvijas okupācijas gadiem. Klātesošie bija vienisprātis, ka vēstures mācīšana skolās nav pietiekama, tāpēc Izglītības un zinātnes ministrijai vajadzētu domāt par muzeja materiālu izmantošanu skolu mācību programmās un arī rūpēties par finansiālu atbalstu muzejam. I.Vaidere arī uzsvēra, ka jaunatne savu redzesloku paplašina, izmantojot internetu, tāpēc Okupācijas muzeja ekspozīcija varētu tikt atainota internetā. "Tādā veidā tā jaunatnei būtu pieejamāka," sacīja Ārlietu komisijas priekšsēdētāja. Viņa arī norādīja, ka šādam mērķim nepieciešams meklēt papildu līdzekļus.       Muzeja vadība arī informēja, ka nav atrisināts jautājums par muzeja ēku. Šobrīd muzeja darbs ir apgrūtināts, jo nepietiek telpu. I.Vaidere ieteica, ka šo problēmu varētu risināt, zem Rātslaukuma izbūvējot pazemes telpu un izvietojot tajā daļu muzeja ekspozīcijas, kur, piemēram, varētu būt čekas pagrabs. Viņa arī akcentēja, ka jautājums padziļināti pārrunājams ar Rīgas Domi.       Ārlietu komisijas deputāti novērtēja Okupācijas muzeja lielo iekšpolitisko un ārpolitisko nozīmi un pauda pārliecību, ka tā ekspozīcija jāpadara "vēl iedarbīgāka", īpaši, kas saistīta ar komunisma terora atainojumu.

Tikšanās laikā Ārlietu komisijas priekšsēdētāja Inese Vaidere un Izraēlas vēstnieks Avrahams Benjamins pārrunāja jautājumus par situāciju Persijas līča reģionā. A.Benjamins interesējās par Latvijas parlamenta nostāju Irākas jautājumā. I.Vaidere   viesi informēja, ka šodien komisijas sēdē deputāti pieņēma paziņojumu, kurā  teikts, ka "Saeimas Ārlietu komisija atbalsta nostāju, ka Irākas atbruņošana jāveic, ievērojot starptautiskās tiesību normas un ANO drošības padomes lēmumu".  Pārrunājot Latvijas Republikas Saeimas un Izraēlas Valsts Kneseta parlamentārās sadarbības perspektīvas, I.Vaidere un A.Benjamins bija vienisprātis, ka nākotnē būtu nepieciešams intensificēt ne tikai abu valstu parlamentāro sadarbības grupu, bet arī Ārlietu komisiju sadarbību.

          Otrdien, 11.februārī, Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre tikās ar Baltkrievijas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Vadimu Lamkovu.          Tikšanās laikā tika pārrunāti jautājumi, kas skar abu valstu savstarpējo attiecību aktualitātes.           Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre un Baltkrievijas vēstnieks V.Lamkovs atzina, ka sekmīgi attīstījušās Latvijas un Baltkrievijas divpusējās attiecības ekonomiskajā jomā, un izteica cerību, ka to pozitīvā dinamika saglabāsies arī turpmāk. Tika pārrunāta arī Baltkrievijas sadarbība ar starptautiskajām organizācijām. Ņemot vērā Latvijas sasniegto reformu procesā un integrācijā Eiropas Savienībā un NATO, sarunas dalībnieki apsprieda iespējas nodot Latvijas pieredzi Baltkrievijai demokratizācijas jomā.           I.Ūdre un V.Lamkovs runāja arī par jautājumiem, kas saistās ar likumdošanas procesu parlamentā, kā arī savstarpējās līgumtiesiskās bāzes paplašināšanu.           Sarunas dalībnieki bija vienisprātis, ka Latvijai un Baltkrievijai kā kaimiņvalstīm arī nākotnē jāturpina attīstīt sadarbība visdažādākajās sfērās.           Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre tikās arī ar Dienvidāfrikas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieci Latvijas Republikā Gladisu Sonto Kudžoi (Gladys Sonto Kudjoe).          Tikšanās gaitā tika pārrunāti jautājumi, kas skar situāciju Dienvidāfrikā, kā arī Latvijas un DĀR sadarbības paplašināšanas iespējas.          Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre apsveica Dienvidāfrikas Republikas vēstnieci ar darba uzsākšanu Latvijā un interesējās par politisko un ekonomisko situāciju DĀR. Vēstniece informēja par parlamenta un valdības darbību, strādājot pie programmām, kas nodrošinātu valsts iedzīvotājiem nozīmīgākos sociālos pakalpojumus. Kā vienu no būtiskākajām problēmām G.Kudžoe minēja nabadzību un augsto bezdarba līmeni DĀR, tomēr daudz tiek darīts, lai veicinātu brīvā tirgus attīstību un piesaistītu ārvalstu investīcijas.          Nopietns jautājums Dienvidāfrikā ir HIV/AIDS vīrusa lielā izplatība. Ilgu laiku valdība nepievērsa nepieciešamo uzmanību cīņai ar šo slimību, bet pagājušā gada aprīlī šim mērķim apstiprināts ievērojams finansējums. Savukārt Saeimas priekšsēdētāja uzsvēra, ka vīrusa izplatību visā pasaulē veicina narkomānija un prostitūcija, tāpēc īpaši svarīgi ir informēt sabiedrību gan par inficēšanās iespējām, gan arī par veidiem, kā no tā pasargāties.          G.Kudžoe pastāstīja arī par iniciatīvu sadarbībai Āfrikas kontinenta attīstības veicināšanai, kuras aktīvs atbalstītājs ir DĀR prezidents. Tās mērķis - palīdzēt Āfrikas valstīm sekmēt ekonomikas un sabiedrības attīstību.          Tikšanās noslēgumā abas puses pārrunāja arī iespējas aktīvāk veicināt sieviešu iesaistīšanos lēmumu pieņemšanas procesā, kā arī bez vecākiem palikušo bērnu problēmu risināšanā.

Otrdien, 4.februārī, Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre tikās ar Austrijas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Volfgangu Jilli. Tikšanās laikā tika pārrunāti jautājumi, kas skar abu valstu savstarpējās attiecības un Latvijas virzību uz dalību Eiropas Savienībā. Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre un Austrijas vēstnieks V.Jilli atzina, ka Latvijas un Austrijas sadarbība vērtējama kā ļoti laba. V.Jilli uzsvēra, ka Latvijas un Austrijas sadarbība ir izcila politiskajā jomā, bet tā būtu izvēršama ekonomikā un kultūrā.  Pārrunājot Latvijas virzību uz ES, tikšanās dalībnieki bija vienisprātis, ka saistībā ar gaidāmo tautas nobalsošanu par iestāšanos ES Latvijai ir svarīgi veikt izskaidrošanas darbu, informēt sabiedrību gan par pozitīvajiem aspektiem, gan iespējamām grūtībām, iestājoties Eiropas Savienībā.V.Jilli pastāstīja, ka Austrijas valdība savulaik izskaidrošanas darbā iesaistīja labākos speciālistus sabiedrisko attiecību jomā, kuru uzdevums bija izskaidrot atšķirību starp iespēju būt ES dalībvalstij, piedalīties ES lēmumu pieņemšanas procesā, lemt par organizācijas būtību vai arī atrasties ārpusē un pieņemt "diktētus noteikumus". I.Ūdre atzina, ka turpmākais periods sabiedrības informēšanā prasīs konsekventu darbu un sacīja, ka Latvijas valdība un Saeima tam ir gatava.   Noslēgumā Saeimas priekšsēdētāja atzinīgi novērtēja Austrijas pozitīvo attieksmi saistībā ar Latvijas virzību uz ES. Sarunas dalībnieki vēl pārrunāja starpparlamentu sadarbību, nepieciešamību intensificēt tirdzniecības attiecības un tūrismu starp abām valstīm.  Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre šodien tikās arī ar Itālijas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Mauricio Lo Re, kurš bija ieradies iepazīšanās vizītē. Tikšanās laikā tika pārrunāti jautājumi, kas skar abu valstu savstarpējās attiecības un parlamentārās sadarbības jautājumus. Itālijas vēstnieks Latvijā uzsvēra, ka abu valstu divpusējās attiecības attīstījušās sekmīgi, un pauda Itālijas atbalstu Latvijas virzībai uz dalību Eiropas Savienībā un NATO. Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre izteica cerību, ka pozitīvā dinamika abu valstu attiecībās saglabāsies arī turpmāk. Viņa uzsvēra, ka īpaši nozīmīga ir parlamentu sadarbība, gatavojoties ES un NATO līgumu ratifikācijai. Tika runāts par Latvijas un Itālijas parlamentu sadarbības grupu kontaktu aktivizēšanu.Sarunas dalībnieki pārrunāja veiksmīgās attiecības, kādas starp Latviju un Itāliju ir izveidojušās aizsardzības jomā.  Itālijas vēstnieks interesējās par Latvijas valdības Saeimā iesniegtajiem grozījumiem LR Satversmē, kas paredz konstitucionālā līmenī noregulēt ar Latvijas dalību Eiropas Savienībā saistītus jautājumus. Tikšanās laikā uzmanība tika pievērsta arī gaidāmajai tautas nobalsošanai par dalību ES un nepieciešamībai veidot dialogu ar sabiedrību. Noslēgumā sarunas dalībnieki atzina, ka sadarbības intensificēšanai starp Latviju un Itāliju uzmanība ir vēršama uz nacionālo parlamentu attiecībām un sadarbību Eiropas Konventa līmenī.

 

Tikšanās notiks sabiedriskās organizācijas "Dialogs" telpās Dzirnavu ielā 135 (ieeja no Satekles ielas puses).Tikšanās mērķis ir aktualizēt jautājumus, kas saistīti ar cilvēkimūndeficīta vīrusa (HIV) un AIDS izplatības ierobežošanu, kā arī uzzināt pašu inficēto skatījumu uz viņiem sāpīgām problēmām. Turklāt nepieciešams veicināt arī mūsu valsts iedzīvotāju informētību par šiem jautājumiem, kas mazinās inficēto bailes tikt izstumtiem no sabiedrības jeb tā saucamā STIGMAS sindroma izplatību.Sabiedriskā organizācija "Dialogs" ir nesen atklāts atbalsta un resursu centrs visiem, kurus skar HIV un AIDS. Tā valdes priekšsēdētāja vietas izpildītājs ir Emīls Stalis, bet projektu vadītāja - Ruta Kaupe (tel. 7243101).Kā zināms, I.Ūdre AIDS profilakses centru apmeklēja jau pagājušā gada 20.decembrī. Apmeklējuma laikā Saeimas priekšsēdētāja iepazinās ar centra darbību un uzklausīja tā darbinieku informāciju par problēmām cilvēkimūndeficīta vīrusa (HIV) un AIDS izplatības ierobežošanā. I.Ūdre uzsvēra, ka ļoti svarīga ir sabiedrības attieksmes maiņa pret šo slimību, un arī atzīmēja sabiedrības veselības stratēģijas lomu jaunu gadījumu rašanās ierobežošanā. Savukārt centra darbinieki akcentēja nepieciešamību nodrošināt valsts atbalsta politikas pēctecību, lai sakārtotu sociālo palīdzības dienestu darbu, efektīvi risinot ar AIDS ierobežošanu saistītus jautājumus, un veiktu virkni citu pasākumu.

          No 27. līdz 28.janvārim Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētāja Inese Vaidere (TB/LNNK) un komisijas locekļi Ēriks Jēkabsons (LPP), Leopolds Ozoliņš (ZZS), Aleksandrs Kiršteins (TP) un Aigars Pētersons (JL) uzturas oficiālā vizītē Lietuvas galvaspilsētā Viļņā, kur notiek Baltijas valstu parlamentu ārlietu komisiju tikšanās. Vizītes ietvaros mūsu parlamentāriešiem paredzētas arī vairākas tikšanās ar augstām Lietuvas amatpersonām.

          24.janvārī, Ārlietu komisijas priekšsēdētāja Inese Vaidere tikās ar Krievijas Federācijas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Igoru Studeņņikovu.         Tikšanās laikā tika pārrunāti jautājumi, kas skar abu valstu savstarpējo attiecību padziļināšanu.          Ārlietu komisijas priekšsēdētāja I.Vaidere un Krievijas Federācijas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijas Republikā I.Studeņņikovs atzina, ka daudzus jautājumus varētu risināt veiksmīgāk, ja starp abām valstīm būtu lielāka uzticība un personīgi kontakti visaugstākajā līmenī.         Kā būtisks aspekts abu valstu sadarbības intensificēšanā tika minēta starpvaldību komisijas darba atjaunošana.         Abas puses pārrunāja arī ar valsts valodu saistītus jautājumus un naturalizācijas procesu Latvijā, nepieciešamību palielināt krieviski runājošo ieinteresētību latviešu valodas apguvē. Tika pārrunāts arī jautājums par nepilsoņu tiesībām piedalīties pašvaldību vēlēšanās, kā arī jautājumi, kas saistīti ar nākamgad plānoto reformu izglītības jomā.          Pārrunājot ekonomisko attiecību aktivizēšanas iespējas, uzmanība tika pievērsta robežu šķērsošanas jautājumiem, ieskaitot muitas darba uzlabošanu. To lielā mērā kavē tāda rakstura šķēršļi, kā, piemēram, resursu ierobežotība. Pārrunājot naftas tranzīta problēmu, vēstnieks uzsvēra, ka to pamatā galvenokārt ir ekonomiskie faktori - tādi kā, piemēram, nepieciešamība noslogot Primorskas terminālu.         Tikšanās dalībnieki pauda ieinteresētību Latvijas un Krievijas attiecību tālākā pilnveidošanā.

Konferencē pēc Indijas parlamenta priekšsēdētāja Manohara Joši uzaicinājuma piedalās vairāk nekā 90 valstu parlamentu delegācijas.Starptautiskā parlamentārā konference tika svinīgi atklāta 22.janvārī, piedaloties Indijas prezidentam Abdulam Kalamam, premjeram Atalam Bihari Vadzpajam, Tautas palātas un Štatu padomes priekšsēdētājiem. Pirmajā konferences dienā notika arī debates, kurās galvenā  uzmanība tika veltīta jautājumiem, kas saistīti ar cīņu pret terorismu. Tās ietvaros Saeimas priekšsēdētājai I.Ūdrei bija arī divpusējas tikšanās ar Portugāles parlamenta priekšsēdētāju Joao Amaralu un viņa vietnieku, bijušo ārlietu ministru Jaimi Gamu, Norvēģijas Stortinga prezidentu Jorgenu Kosmo, Īrijas Senāta spīkeru Roriju Kiliju, Beļģijas Senāta spīkeru Armandu de Dekeru, kā arī ar Šveices, Zviedrijas un Somijas delegāciju vadītājiem. Tikšanos laikā tika pārrunātas parlamentu sadarbības paplašināšanas iespējas, kā arī starptautiskās aktualitātes.Vakar, 23.janvārī, konferences otrajā dienā, galvenā uzmanība tika pievērsta jautājumiem, kas saistīti ar parlamentu darbības efektivitātes paaugstināšanu. Sesijā "Parlamentārā prakse un process: vajadzība pēc reformām, kas nodrošinātu lielāku izpildvaras atbildību" ar ievaduzrunu uzstājās Austrālijas, Japānas, Dānijas, Meksikas, Ganas, Nīderlandes un citu valstu delegāciju vadītāji. Saeimas priekšsēdētāja savā uzrunā raksturoja Latvijas sasniegumus ceļā uz Eiropas Savienību un NATO, īpaši akcentējot parlamenta lomu reformu procesa norisē. Viņa arī pievērsās diviem svarīgākajiem parlamenta pamatuzdevumiem - kvalitatīvam un demokrātiskam likumdošanas procesam un nepārtrauktas kontroles pār izpildvaru nodrošināšanai.Vakar, 23.janvārī, I.Ūdre tikās arī ar Indijas premjeru A.B.Vadzpaju un pārrunāja abu valstu sadarbības padziļināšanas iespējas.Savukārt šodien, 24.janvārī, konferencē turpinās diskusijas par tēmām "Parlaments kā sociālo pārmaiņu veicinātājs" un "Parlamenta loma globalizācijas un liberalizācijas laikmetā". Saeimas priekšsēdētājai paredzēta arī tikšanās ar Indijas parlamenta priekšsēdētāju M.Joši. Kā zināms, Indija ir lielākā un ietekmīgākā Dienvidāzijas reģiona valsts, tāpēc Latvija ir ieinteresēta attiecību padziļināšanā ar to. Tas ir svarīgi arī tādēļ, ka Indijai ir plaši izvērsta sadarbība ar Eiropas Savienību, tai skaitā Baltijas jūras valstu reģiona valstīm, un Latvija gatavojas kļūt par Eiropas Savienības dalībvalsti.