Ceturtdien, 19.oktobrī, Ārlietu komisijas priekšsēdētāja Vaira Paegle tikās ar Amerikas Savienoto Valstu Valsts departamenta Eiropas un Eirāzijas palīdzības koordinatoru Tomasu Adamsu (Thomas C. Adams).        Tikšanās laikā pārrunātas Latvijas un ASV Eiropas un Eirāzijas palīdzības Valsts departamenta sadarbības paplašināšanas iespējas palīdzības programmu īstenošanā. Puses īpaši akcentēja Eiropas Savienības dalībvalstu lomu kaimiņpolitikas veidošanā un demokrātisku vērtību stiprināšanā.          Eiropas un Eirāzijas palīdzības koordinators T.Adamss atzīmēja, ka Latvija parādījusi sevi kā labu sadarbības partneri, sadarbība būtu attīstāma vēl plašāk. Latvija varētu dalīties savā korupcijas novēršanas un apkarošanas pieredzē ar Moldovu un Gruziju, sacīja T.Adamss.        Ārlietu komisijas priekšsēdētāja V.Paegle pauda Latvijas gatavību attīstīt sadarbību un atbalstīt demokrātijas un brīvības principu stiprināšanu Eiropas un Eirāzijas valstīs, kas nodrošinātu stabilitāti reģionos.         Sarunas laikā tika arī pārrunāti jautājumi, kas skar aizsardzības un drošības nodrošināšanu, vienotas enerģētikas politikas izveidošanas nepieciešamību, kā arī aktualitātes saistībā ar Krieviju.

       Trešdien, 11.oktobrī, Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre tikās ar Amerikas Savienoto Valstu darba lietu ministri Eleinu Čao (Elaine I. Chao).       Tikšanās laikā pārrunāti jautājumi, kas skar Latvijas un ASV sadarbības attīstību, Latvijas darba tirgu un starptautiskās aktualitātes. Sarunā arī piedalījās Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Jevgēnija Stalidzāne.       Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre pauda pateicību ministrei par Miera korpusa programmas uzsākšanu un īstenošanu Latvijā un ASV sniegto palīdzību un atbalstu Baltijas valstīm. I.Ūdre informēja par mūsu valsts sasniegtajiem mērķiem un veiktajām reformām pēc neatkarības atgūšanas.         Puses bija vienisprātis, ka attiecības starp Latviju un ASV vērtējamās kā ļoti labas; par sadarbības intensitāti liecina arī biežās abu valstu amatpersonu tikšanās. ASV darba lietu ministre E.Čao pauda prieku par Latvijas izaugsmi un uzsvēra, ka ASV ir ieinteresēta Latvijas attīstībā.       Pārrunājot situāciju darba tirgū, Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja J.Stalidzāne informēja par komisijas darbu un problēmām sociālajā sfērā. Tāpat tika skarts nodarbinātības jautājums, Latvijas darbaspēka aizplūšana uz Eiropas Savienības valstīm un valsts īstenotā politika, lai to kavētu. I.Ūdre atzīmēja, ka tiek domāts par nodokļu samazināšanu, lai veicinātu iedzīvotāju palikšanu Latvijā.         Puses sprieda arī par gaidāmo NATO dalībvalstu galotņu sanāksmi Rīgā, kā arī Latvijas un Krievijas attiecībām gan abu valstu starpā, gan starptautiskā kontekstā.       Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre un darba lietu ministre E.Čao arī apmainījās viedokļiem par situāciju Dienvidkaukāza valstīs.

          Trešdien, 11.oktobrī, pulksten 10.15 Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre tiksies ar Amerikas Savienoto Valstu darba lietu ministri Eleinu Čao (Elaine I. Chao), kura no šā gada 10. līdz 13.oktobrim uzturēsies vizītē Latvijā.          Pirms tikšanās Saeimas Baltajā zālē Jēkaba ielā 11 paredzēts oficiālais foto un video, kā arī TV un foto iespēja tikšanās sākumā.          Pēc tikšanās pulksten 11.00 Saeimas Baltajā zālē Jēkaba ielā 11 notiks Saeimas priekšsēdētājas Ingrīdas Ūdres un ASV darba lietu ministres Eleinas Čao preses brīfings.

       Trešdien, 4.oktobrī, Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre tikās ar Azerbaidžānas Republikas prezidentu Ilhamu Alijevu (Ilham Heydar Oglu Aliyev), kurš uzturas oficiālā vizītē mūsu valstī.        Tikšanās laikā galvenā vērība veltīta jautājumiem, kas skar Latvijas un Azerbaidžānas divpusējās attiecības un sadarbību starptautiskajās organizācijās.        I.Ūdre un I.Alijevs atzinīgi novērtēja abu valstu divpusējās attiecības un bija vienisprātis, ka tās veidojušās sekmīgi gan politiskajā, gan ekonomiskajā jomā. Tikšanās dalībnieki uzsvēra parlamentārās sadarbības nozīmi un atzina, ka tā nākotnē varētu kļūt vēl ciešāka, jo Azerbaidžāna ir ieinteresēta Latvijas uzkrātajā pieredzē un atbalstā virzībā uz integrāciju Eiropas Savienībā (ES), savukārt Latvija ES jauno kaimiņu politikas ietvaros dalīties zināšanās par reformu veikšanu.        Saeimas priekšsēdētāja un Azerbaidžānas prezidents pauda kopīgu viedokli, ka paplašināmi arī ekonomiskie sakari. Kā pozitīvu impulsu to veicināšanā puses minēja I.Alijeva vizīti Latvijā - Latvijas un Azerbaidžānas prezidenti parakstījuši kopīgu deklarāciju; noslēgti vairāki sadarbības līgumi, kā arī ieradusies plaša Azerbaidžānas uzņēmēju delegācija. I.Alijevs arī raksturoja Azerbaidžānas pieaugošo lomu reģiona ekonomikā un pauda ieinteresētību attīstīt kravu pārvadājumus caur Rīgas lidostu.       Pārrunājot attiecību padziļināšanas iespējas starptautiskajā līmenī, kā būtiska tika minēta reģionālā sadarbība un sadarbība starptautiskajās parlamentārajās asamblejās. Puses pauda pārliecību, ka turpmāk savstarpējais atbalsts un dialogs kļūs vēl aktīvāks.       Tikšanās noslēgumā I.Alijevs uzaicināja Saeimas priekšsēdētāju apmeklēt oficiālā vizītē viņa valsti. Savukārt I.Ūdre novēlēja Azerbaidžānas prezidentam veiksmīgu vizītes Latvijā norisi. Puses pauda pārliecību par sadarbības starp Latviju un Azerbaidžānu padziļināšanos nākotnē.

       Pirmdien, 25.septembrī, Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs Jānis Strazdiņš tikās ar Vācu ordeņa delegācijas pārstāvjiem.       Sarunas sākumā Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs J.Strazdiņš pauda gandarījumu par tikšanos ar Vācu ordeņa delegācijas pārstāvjiem un izteica vēlmi apspriest svarīgākos jautājumus, par kuriem diskutēs otrdien, 26.septembrī, starptautiskajā konferencē “Atkarīgo pacientu rehabilitācija un atgriešana darba dzīvē” un kuru sadarbībā ar Vācu ordeņa speciālistiem organizē rehabilitācijas centrs “Dzīves enerģija”.        Tika pārrunāti jautājumi par pieredzes apmaiņu un savas darbības pilnveidošanas iespējām tiem speciālistiem, sociālajiem dienestiem un medicīnas darbiniekiem, kuri iesaistīti atkarīgo cilvēku ārstēšanas, rehabilitācijas un nodarbinātības ilgtermiņa procesā.        J.Strazdiņš ar viesiem pārsprieda arī galvenās problēmas, kas skar cilvēka, kas atkarīgs no psihotropām vielām, alkohola, cigaretēm un azartspēlēm, atgriešanu sabiedrībā un darba tirgū.        J.Strazdiņš izteica bažas par radušos situāciju, kad atkarīgo pacientu lokā nokļūst arvien vairāk bērnu un jauniešu, un kā riska faktoru minēja Latvijā palikušos bērnus, kuru vecāki peļņas nolūkos izceļojuši uz ārzemēm, nesniedzot bērnam nepieciešamo mīlestību ģimenē.       Sarunas dalībnieki bija vienisprātis, ka atkarīgo bērnu, jauniešu un pieaugušo reintegrācijas jautājums ir ļoti nozīmīgs. Vairums no viņiem ir invalīdi, kā arī bezdarbnieki. Atsākot darbu, pieaug pašvērtējums un rodas iespējas īstenot savus mērķus reālajā dzīvē, savukārt bērniem lielu stimulu dod mācības un aroda prasmes apguve.       Sarunas noslēgumā komisijas priekšsēdētājs vācu viesiem par piemiņu uzdāvināja grāmatu par Latvijas valsts vēsturiskajiem notikumiem “No Atmodas līdz Eiropas Savienībai”.

         Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre dosies darba vizītē uz Ņujorku, lai rīt, 15.septembrī, ANO galvenajā mītnē piedalītos Starpparlamentu savienības un ANO kopīgi rīkotajā ikgadējā parlamentārajā konferencē, kas veltīta attīstības sadarbības jautājumiem.          Konferencē tiks runāts par ANO Tūkstošgades deklarācijā minēto mērķu sasniegšanu, palīdzības sniegšanu mazāk attīstītām valstīm, veicinot to ilgtermiņa sociālo un ekonomisko attīstību, lai nodrošinātu mieru un drošību pasaulē. Konferences ietvaros notiks diskusijas par parlamenta lomu labas pārvaldības nostiprināšanā valstī un valsts attīstības veicināšanā. Pēc konferences tiks sagatavots apkopojošs ziņojums.          Saeimas priekšsēdētājai plānotas tikšanās ar Starpparlamentu savienības vadības pārstāvjiem, kā arī ANO amatpersonām, lai pārrunātu ar parlamentāriešu iesaisti ANO darbā saistītus jautājumus.

               Trešdien, 13.septembrī, Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre tikās ar Izraēlas Valsts ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Henu Ivri (Chen Ivri), kurš bija ieradies iepazīšanās vizītē.       Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre sveica Izraēlas vēstnieku jaunajā amatā, savukārt Izraēlas vēstnieks H.Ivri pateicās par viesmīlīgo uzņemšanu un apliecināja savas valsts vēlmi padziļināt attiecības ar Latviju.       Puses bija vienisprātis, ka attiecības starp Latviju un Izraēlu vērtējamas kā labas un draudzīgas, un apliecināja parlamentāro kontaktu svarīgo lomu, sevišķi parlamentu sadarbības grupu un komisiju līmenī. Atzinīgi tika novērtēta intensīvā augstāko amatpersonu vizīšu apmaiņa, kas dod lielu ieguldījumu valstu sadarbības veicināšanā un pieredzes apmaiņā, kā arī sekmē tirdznieciskos, ekonomiskos un kultūras sakarus.        Sarunā uzmanība tika pievērsta arī Eiropas Savienības un starptautiskajām aktualitātēm, tostarp jautājumam par miera un drošības nodrošināšanu Tuvo Austrumu reģionā un starptautiskā terorisma draudiem.       Tikšanās noslēgumā Saeimas priekšsēdētāja Izraēlas vēstniekam novēlēja veiksmi jaunajā amatā.        Trešdien, 13.septembrī, Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre tikās arī ar Bosnijas un Hercegovinas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Seadu Maslo (Sead Maslo), kas bija ieradies iepazīšanās vizītē.       Tikšanās laikā pārrunātas Latvijas un Bosnijas un Hercegovinas divpusējās attiecības un sadarbība starptautisku organizāciju ietvaros.         Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre pauda pārliecību par abu valstu kontaktu aktivizēšanos nākotnē ne tikai parlamentārajā, bet arī komisiju līmenī.        Vēstnieks S.Maslo informēja par valsī notiekošajām izmaiņām aizsardzības un drošības jomā, reformām tieslietu sistēmā un policijas struktūrās. Aktuālas arī ir sarunas ar Eiropas Savienību (ES) par Stabilizācijas un asociācijas līguma parakstīšanu, atzīmēja vēstnieks. “Mēs vēlamies attīstīt sadarbību ar Baltijas valstīm ES un drošības jautājumos, kā arī tirdzniecībā,” sacīja S.Maslo. Savukārt I.Ūdre informēja par Latvijas reformu pieredzes nodošanu citām valstīm un apliecināja mūsu valsts gatavību dalīties eirointegrācijas pieredzē arī ar Bosniju un Hercegovinu.       Sarunas noslēgumā puses pārrunāja Balkānu valstu aktualitātes un reģionālo sadarbību.       Trešdien, 13.septembrī, Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre tikās ar Pakistānas Islāma Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Šahīnu Gilani (Shaheen Gilani), kas bija ieradies iepazīšanās vizītē.        Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre sveica vēstnieku Saeimā un novēlēja veiksmi jaunajā amatā, un pauda pārliecību par abu valstu kontaktu aktivizēšanos nākotnē.        Pakistānas vēstnieks Š.Gilani izteica patiesu prieku par šo vizīti, kā arī informēja par savas valsts vēsturi un šodienas aktualitātēm.        Amatpersonas pārrunāja parlamentārās sadarbības paplašināšanas iespējas, pieskārās Eiropas Savienības un Pakistānas sadarbībai, kā arī attiecībām ar kaimiņvalstīm. 

       Otrdien, 12.septembrī, Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre tikās ar Igaunijas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Tomasu Luku (Toomas Lukk), kas bija ieradies atvadu vizītē.       Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre sveica Igaunijas vēstnieku Saeimā, savukārt Igaunijas vēstnieks T.Luka pateicās par viesmīlīgo uzņemšanu un pastāstīja, ka beidz savu vēstnieka darbu Latvijā.       Sarunā uzmanība tika pievērsta Eiropas Savienības (ES) aktualitātēm, tostarp Eiropas nākotnei, ES un Krievijas attiecību attīstībai un jautājumam par Eiropas kaimiņu politikas īstenošanu. Puses apmainījās arī viedokļiem par vienotas Eiropas valūtas - eiro - ieviešanas procesu Baltijas valstīs un pārrunāja starptautiskās aktualitātes.       Tikšanās noslēgumā Saeimas priekšsēdētāja pateicās Igaunijas vēstniekam par personīgo ieguldījumu Latvijas un Igaunijas attiecību veicināšanā un uzdāvināja piemiņas medaļu. 

        Otrdien, 5.septembrī, Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre tikās ar Ungārijas Republikas prezidentu Lāslo Šojomu un viņa vadīto delegāciju.        Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre sveica Ungārijas prezidentu L.Šojomu un viņa vadīto delegāciju Saeimā, savukārt Ungārijas prezidents L.Šojoms pateicās par viesmīlīgo uzņemšanu un apliecināja savas valsts vēlmi padziļināt attiecības ar Latviju.        Puses bija vienisprātis, ka attiecības starp Latviju un Ungāriju vērtējamas kā ļoti labas un intensīvas, un atzina, ka pievienošanās Eiropas Savienībai (ES) abām valstīm ir pavērusi jaunas sadarbības iespējas. Atzinīgi tika novērtēta Latvijas un Ungārijas aktīvā sadarbība ekonomikas un izglītības jomā, kā arī skarts sadarbības tālākas attīstības aspekts.        Sarunā uzmanība tika pievērsta ES aktualitātēm, tostarp enerģētikas politikas un enerģētikas drošības nodrošināšanas jautājumiem, ES konstitucionālajam līgumam, Eiropas nākotnei un jautājumam par ES jauno dalībvalstu pievienošanos Šengenas līgumam. Runājot par līdzdalību ES kaimiņu politikas īstenošanā, Saeimas priekšsēdētāja pastāstīja par mūsu valsts eirointegrācijas pieredzes nodošanu un uzsāktajiem projektiem ar Ukrainu, Moldovu un Dienvidkaukāza valstīm.        Tikšanās gaitā tika spriests arī par starptautiskajām aktualitātēm - ES un Krievijas attiecību attīstību, par notikumiem Tuvajos Austrumos, kā arī gaidāmo NATO dalībvalstu galotņu sanāksmi Rīgā. 

         Pirmdien, 4.septembrī, Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre tikās ar Maltas Republikas ārlietu ministru Mihaelu Frendo.         Tikšanās laikā pārrunāti jautājumi, kas skar Latvijas un Maltas divpusējo attiecību padziļināšanas un sadarbības iespējas, kā arī Eiropas Savienības (ES) aktualitātes.           Puses atzinīgi novērtēja līdzšinējo sadarbību un bija vienisprātis par tās plašajām attīstības iespējām, aktivizējot starpparlamentāros un ekonomiskos kontaktus, tostarp ES kontekstā. Maltas ārlietu ministrs M.Frendo informēja, ka pēc Maltas prezidenta E.Fenehs-Adami vizītes Latvijā vērojama biznesa kontaktu aktivēšanās starp abām valstīm. Ārlietu ministrs arī pastāstīja par ieceri veidot diplomātu pieredzes apmaiņas vizītes.           Tikšanās laikā pārrunāta Eiropas enerģētikas politika un ES Līguma par Konstitūciju Eiropai turpmākā virzība. Puses bija vienisprātis, ka nepieciešams rast risinājumu, kas aizstāvētu valstu nacionālās intereses.           Saeimas priekšsēdētāja un ministrs arī sprieda par reģionālās sadarbības nozīmi, kā pozitīvu piemēru minot Baltijas Asambleju un Vidusjūras valstu parlamentu sadarbību.