Trešdien, 28.martā, Saeimas priekšsēdētāja biedre Karina Pētersone tikās ar Moldovas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Eduardu Meļņiku (Eduard Melnic).Tikšanās gaitā tika runāts par abu valstu divpusējām attiecībām un to padziļināšanas iespējām.Vēstnieks E.Meļņiks uzsvēra, ka kļūšana par Eiropas Savienības (ES) pilntiesīgu dalībnieci ir nemainīgs un prioritārs mērķis Moldovai. Viņš atzinīgi novērtēja Latvijas sniegto palīdzību Moldovai dažādu reformu īstenošanā un pieredzes nodošanā likumdošanas saskaņošanā ar ES acquis. Saeimas priekšsēdētāja biedre K.Pētersone pastāstīja, ka tas ir sarežģīts process, kurā liela nozīme ir tieši nacionālajam parlamentam. Puses atzina, ka attiecības starp abām valstīm vērtējamas kā draudzīgas un konstruktīvas. Ir noslēgti vairāki divpusējie līgumi, un Latvija un Moldova aktīvi strādā pie līgumtiesiskās bāzes paplašināšanas. Svarīgs darbs tiek veikts arī pie sadarbības memoranda parakstīšanas starp Saeimu - Moldovas parlamentu - Zviedrijas parlamentu. Moldovas vēstnieks atgādināja, ka abas valstis piešķir lielu nozīmi divpusējām attiecībām, kam liecinieks ir vairākas augstākā līmeņa apmaiņu vizītes. Tika pieminēts Moldovas parlamenta priekšsēdētāja Mariana Lupa uzaicinājums Saeimas priekšsēdētājam Indulim Emsim oficiālā vizītē apmeklēt Kišiņevu. K.Pētersone un vēstnieks bija vienisprātis, ka sadarbības paplašināšanai vēl daudz iespēju - tā aktivizējama izglītības, tūrisma un kultūras jomā. Sarunas gaitā vēstnieks pastāstīja arī par pašreizējo iekšpolitisko situāciju savā valstī, tostarp par gaidāmajām vietējo pašvaldību vēlēšanām Moldovā. Tikšanās noslēgumā K.Pētersone pauda prieku par abu valstu sadarbības rezultātiem, kā arī vēlreiz apliecināja Latvijas gatavību dalīties eirointegrācijas pieredzē arī turpmāk.

Otrdien, 27.martā, Saeimas priekšsēdētājs Indulis Emsis tikās ar Indijas Republikas ārlietu valsts ministru Anandu Šarmu (Anand Sharma).Puses bija vienisprātis, ka attiecības starp abām valstīm vērtējamas kā draudzīgas un labas, ar lielu attīstības potenciālu nākotnē. I.Emsis norādīja, ka īpaši aktivizējama parlamentārā sadarbība starp Saeimu un Indijas parlamentu. Savukārt A.Šarma izteica ielūgumu Saeimas priekšsēdētājam vizītē apmeklēt Indiju. Atzinīgi tika novērtēta arī abu valstu līdzšinējā sadarbība ekonomikas, tirdzniecības un izglītības jomā, kā arī skarts tās tālākās attīstības aspekts. Indijas ārlietu valsts ministrs A.Šarma apliecināja savas valsts pieaugušo interesi stiprināt sadarbību ar Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, tostarp Latviju. Viņš arī pastāstīja par pašreizējo iekšpolitisko situāciju savā valstī, tostarp par Indijas kā lielvalsts stabilo ekonomisko attīstību Āzijas reģionā un globālajā kontekstā.Sarunas dalībnieki bija vienisprātis, ka Latvija kā ES un NATO dalībvalsts ir interesanta investīciju piesaistei tādām lielvalstīm kā Krievija, Brazīlija un Ķīna. Savukārt stratēģiski ģeogrāfiskais novietojums nosaka, ka Latvija ir kā “tilts” preču tranzītam starp austrumiem un rietumiem. Tikšanās laikā uzmanība tika pievērsta arī ES aktualitātēm - enerģētikas politikas un enerģētikas nozares attīstības jautājumiem. Runājot par Latvijas līdzdalību ES kaimiņu politikas īstenošanā, I.Emsis pastāstīja par mūsu valsts eirointegrācijas pieredzes nodošanu un uzsāktajiem sadarbības projektiem ar Ukrainu, Moldovu un Gruziju. Sarunas noslēgumā puses pieskārās arī Latvijas un Krievijas attiecību attīstībai.Agrārās, vides un reģionālās politikas komisija tikās ar Čehijas parlamenta Deputātu palātas Sabiedriskās pārvaldes un reģionālās attīstības komisijuOtrdien, 27.martā, Agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētāja Anna Seile un komisijas deputāti tikās ar Čehijas Republikas parlamenta Deputātu palātas Sabiedriskās pārvaldes un reģionālās attīstības komisijas priekšsēdētāju Tomu Zajīčeku (Tom Zajiček) un delegāciju.Agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētāja A.Seile iepazīstināja viesus ar Saeimas un komisijas darbību. Savukārt Čehijas Republikas parlamenta Deputātu palātas Sabiedriskās pārvaldes un reģionālās attīstības komisijas priekšsēdētājs T.Zajīčeks pastāstīja par savas valsts radnieciskās komisijas darba aktualitātēm un izveidotajām apakškomisijām.Tikšanās laikā abas puses dalījās pieredzē par Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu līdzekļu apguvi un bija vienisprātis, ka tā ir unikāla iespēja savu valstu attīstībai izmantot šo finansiālo atbalstu. Kā pastāstīja T.Zajīčeks, ES finanšu apguves mehānisms Čehijā ir decentralizēts, jo kompetence no Reģionālās attīstības ministrijas ir deleģēta uz atsevišķām ministrijām un reģionu pašvaldībām. Abas puses piekrita viedoklim, ka ES savās prasībās par ES direktīvu ieviešanu un interpretāciju ir stingrāka pret jaunajām ES dalībvalstīm nekā pret vecajām dalībvalstīm.Čehijas delegācijas pārstāvji bija ieinteresēti par Latvijas teritoriālo plānojumu ar samērā mazo pilsētu un pagastu skaitu, jo Čehijā to skaits ir daudz lielāks. A.Seile norādīja, ka pašreiz Latvijā notiek administratīvi teritoriālā reforma, kas paredz zināmu centralizāciju, jo ir saistīta ar ES līdzekļu apguvi. Tomēr, kā atzina komisijas priekšsēdētāja, šobrīd notiek aktīvas diskusijas par reformu un tās ietekmi uz reģionu attīstību.Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija tikās ar Čehijas parlamenta Deputātu palātas Sabiedriskās pārvaldes un reģionālās attīstības komisijuOtrdien, 27.martā, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs Māris Krastiņš un komisijas deputāti tikās ar Čehijas Republikas parlamenta Deputātu palātas Sabiedriskās pārvaldes un reģionālās attīstības komisijas priekšsēdētāju Tomu Zajīčeku un viņa vadīto delegāciju.Radniecīgo komisiju priekšsēdētāji M.Krastiņš un T.Zajīčeks iepazīstināja ar savu vadīto komisiju galvenajiem darbības virzieniem un parlamentāro sadarbību ar dažāda līmeņa institūcijām, kā arī pārrunāja jautājumus, kas saistīti ar administratīvi teritoriālajām pārmaiņām Latvijā un Čehijā. T.Zajīčeks pastāstīja par iepriekš veiktajām teritoriālajām reformām Čehijā un interesējās par Latvijas pieredzi šajā jautājumā. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas deputāts Māris Kučinskis informēja, ka saskaņā ar Administratīvi teritoriālās reformas likumu līdz 2009.gada vietējo pašvaldību vēlēšanām Latvijā tiks realizēta vietējo pašvaldību administratīvi teritoriālā reforma. Tās mērķis ir izveidot ekonomiski attīstīties spējīgas administratīvas teritorijas ar vietējām pašvaldībām, kas nodrošinātu kvalitatīvu pakalpojumu sniegšanu iedzīvotājiem. Viņš norādīja, ka pašvaldību apvienošanās notiek pēc brīvprātības principa un ka tiek ņemts vērā novada lielums, iedzīvotāju skaits, infrastruktūra un attīstība.M.Kučinskis arī informēja par reģionālās reformas izstrādes norisi un atzina, ka īpašs atbalsts nepieciešams reģioniem ar zemāku ekonomisko attīstību.        

Pirmdien, 26.martā

Ceturtdien, 22.martā, Tautsaimniecības komisijas priekšsēdētājs Guntis Blumbergs un komisijas deputāti tikās ar Francijas Republikas Nacionālās Asamblejas prezidentu Patriku Oljē (Patrick Ollier) un Nacionālās Asamblejas Ekonomikas, apkārtējās vides un teritorijas lietu komisijas delegāciju.Tautsaimniecības komisijas priekšsēdētājs G.Blumbergs informēja viesus par komisijas darbu, tās atbildībā esošajiem likumdošanas jautājumiem un sadarbību ar ministrijām. Savukārt Francijas Nacionālās Asamblejas prezidents P.Oljē pastāstīja par savas valsts radniecīgās komisijas kompetencē esošajiem jautājumiem. Komisijas priekšsēdētāja biedrs Vents Armands Krauklis akcentēja, ka Latvijas ģeogrāfiskā atrašanās vieta starp austrumiem un rietumiem ir izdevīga investīciju piesaistei tādās jomās kā loģistika un ostu izmantošana preču tranzītam. Savukārt komisijas deputāts, Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs Vitālijs Aizbalts pastāstīja, ka viens no perspektīvākajiem sadarbības virzieniem ir Francijas uzņēmēju līdzdalība starptautiskās lidostas “Rīga” attīstībā.Runājot par abu valstu ekonomisko sadarbību, puses atzina, ka svarīgi ir attīstīt decentralizētu sadarbību starp abu valstu reģioniem, kā veiksmīgu piemēru minot sadarbību starp Jelgavu un Rueil Malmaison. Latvijai un Francijai ir līdzīgi mērķi arī enerģētikas nozares attīstībā, atzina puses.Nacionālās Asamblejas pārstāvji interesējās arī par alternatīvo enerģijas veidu izmantošanas iespējām, eiro ieviešanas procesu, augsto tehnoloģiju attīstību, kā arī par valsts un privātās partnerības attīstību mūsu valstī.Tikšanās laikā uzmanība tika pievērsta arī Eiropas Savienības aktualitātēm, tostarp enerģētikas politikas un enerģētikas drošības nodrošināšanas jautājumiem.Sarunas noslēgumā puses bija vienisprātis, ka starp Latviju un Franciju ir izveidojušās labas sadarbības tradīcijas un izteica cerību, ka nākotnē tās turpinās padziļināties.

No 21. līdz 23.martam Saeimas priekšsēdētājs Indulis Emsis un Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Vaira Paegle uzturas vizītē Itālijā, kur piedalās Romas līguma parakstīšanas 50.gadadienai veltītajās svinībās Florencē un Romā.       Ceturtdien, 22.martā, I.Emsis un V.Paegle piedalījās Fiesoles (Fiesole) Eiropas Universitātes Institūta seminārā “Kā Eiropai pietrūkst?”. Tajā savu redzējumu par Eiropas ekonomisko, politisko un sociālo attīstību sniedza Eiropas Universitātes institūta pētnieki, Eiropas Savienības valstu parlamentu spīkeri un Eiropas lietu komisiju vadītāji. Debatēs uzstājās arī Saeimas priekšsēdētājs I.Emsis.       Diskusijā par Eiropas sociālo modeli I.Emsis atzina, ka šos 50 gadus visiem būtu bijis noderīgs spēcīgāks sociālais modelis, taču ir jāņem vērā, ka reāli Eiropas Savienības dalībvalstīm ir atšķirīgi dzīves līmeņi. Runājot par nākotnes modeli, Saeimas priekšsēdētājs uzsvēra: “Mums ir jāuzmanās, lai Eiropas sociālais modelis nav pārspīlēts un neadekvāts un nenoved pie tādām jaunām tiesībām kā - tiesībām nestrādāt. Piemēram, Latvijas zemniekiem maksā subsīdijas, ja viņi zemi neapstrādā, bet ja viņi vēlas paplašināt apstrādājamo zemi, šīs subsīdijas tiek samazinātas. Tas nav pareizais modelis, uz kuru būtu jātiecas!”       I.Emsis arī piedāvāja veidot jaunu Eiropas Enerģētikas un vides aizsardzības savienību. Viņš norādīja, ka laiks, kad tiek svinēta Romas līguma parakstīšanas 50.gadadiena, tam ir piemērots, īpaši ņemot vērā, ka līdz ar Romas līguma parakstīšanu tika nodibināta Eiropas Tērauda un ogļu kopiena un šo piecu gadu desmitu laikā Eiropā un pasaulē notikusi strauja attīstība. Līdzīgās domās ar Saeimas priekšsēdētāju bija arī citu valstu pārstāvji.       Vienisprātis semināra dalībnieki bija arī jautājumā par nepieciešamību vairāk uzklausīt Eiropas Savienības iedzīvotāju intereses un politiku pakārtot cilvēku reālajām interesēm. Tāpat tika akcentēta dalībvalstu parlamentu iesaiste Eiropas Savienības lēmumu pieņemšanas procesos. Eiropas Parlamenta prezidents Hans Gerts Poterings (Hans-Gert Pöttering) norādīja, ka viņš iestāsies par arvien ciešāku sadarbību starp Eiropas Parlamentu un dalībvalstu parlamentiem.        Piekdien, 23.martā, Romas līguma gadadienai veltītie pasākumi turpināsies Itālijas galvaspilsētā Romā, kur Senāta telpās notiks svinīgā ceremonija. Tajā piedalīsies Itālijas premjerministrs Romano Prodi (Romano Prodi) un Eiropas Komisijas prezidents Žozē Manuels Barrozu (José Manuel Barroso) un ar runām uzstāsies arī Eiropas Parlamenta prezidents H.G. Poterings, bijušais Itālijas prezidents Karlo Azeljo Čampi (Carlo Azeglio Ciampi), bijušais Francijas prezidents Valērī Žiskārs d’Estēns (Valéry Giscard d’Estaing) un bijušais Eiropas Komisijas prezidents Žaks Delors (Jacques Delors).        Svinību noslēgumā parlamentu priekšsēdētāji Kirinalas (Quirinal) pilī atklās izstādi par godu Romas līguma parakstīšanas 50.gadadienai. Tajā būs skatāmi mākslas darbi no visām ES dalībvalstīm, tostarp Latviju pārstāvēs Vilhelma Purvīša glezna “Ziema”.Oficiālā vizītē Latvijā uzturēsies Francijas Nacionālās Asamblejas prezidentsNo 20. līdz 24.martam oficiālā vizītē Latvijā uzturēsies Francijas Republikas Nacionālās Asamblejas prezidents Patriks Oljē (Patrick Ollier) un viņa vadītā delegācija.        Trešdien, 21.martā, Francijas Nacionālās Asamblejas prezidents P.Oljē tiksies ar Valsts prezidenti Vairu Vīķi-Freibergu, Ministru prezidentu Aigaru Kalvīti un Saeimas priekšsēdētāju Induli Emsi, kā arī piedalīsies festivāla “Francijas pavasaris” atklāšanas pasākumos.        Ceturtdien, 22.martā, Asamblejas prezidents teiks uzrunu Saeimas sēdē. Viņam paredzēta tikšanās ar ekonomikas ministru Juriju Strodu un Saeimas Tautsaimniecības komisijas deputātiem, kā arī Latvijas Okupācijas muzeja apmeklējums un dalība biznesa forumā “Tilts Latvijas-Francijas sadarbībai”.        Savukārt piektdien, 23.martā, P.Oljē apmeklēs Jelgavu, kur tiksies ar Jelgavas pilsētas mēru Andri Rāviņu un Latvijas Lauksaimniecības universitātes vadību, apmeklēs Jelgavas reģionālo Pieaugušo izglītības centru un Jelgavas Valsts ģimnāziju, kā arī piedalīsies Jelgavas-Rueil Malmaison biznesa pasākuma atklāšanā.

Trešdien, 21.martā, Saeimas priekšsēdētājs Indulis Emsis tikās ar Francijas Republikas Nacionālās Asamblejas prezidentu Patriku Oljē (Patrick Ollier) un viņa vadīto delegāciju.Puses bija vienisprātis, ka attiecības starp Latviju un Franciju visos līmeņos vērtējamas kā ļoti draudzīgas un labas. Atzinīgi tika novērtēta abu valstu sadarbība ekonomikas, tūrisma un kultūras jomā, kā arī skarts tās tālākās attīstības aspekts. I.Emsis uzvēra, ka īpaši jāatzīmē parlamentārā sadarbība starp Saeimu un Francijas Senātu un Nacionālo Asambleju, kam ir liels attīstības potenciāls nākotnē.P.Oljē pastāstīja par pašreizējo iekšpolitisko situāciju savā valstī, tostarp par gaidāmajām prezidenta un parlamenta vēlēšanām. Viņš arī atgādināja par Latvijas kultūras festivāla “Pārsteidzošā Latvija” norisi Francijā, kas sniedza daudz plašāku ieskatu par mūsu valsti. Francijas atbildes festivāls “Francijas pavasaris Latvijā 2007” ir veiksmīgs tā turpinājums, kas pilnveido un nostiprina attiecības starp abām valstīm, radot papildu impulsu turpmākai ilgtermiņa sadarbībai.Tikšanās laikā uzmanība tika pievērsta arī Eiropas Savienības (ES) aktualitātēm, tostarp enerģētikas politikas un enerģētikas drošības nodrošināšanas jautājumiem, ES konstitūcijas projektam un Eiropas nākotnei. Abas puses bija vienisprātis, ka svarīga loma pareizai procesu izpratnei ES aktuālajos jautājumos ir to izskaidrošanai sabiedrībai.Sarunā piedalījās arī Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Vaira Paegle. Informējot par Latvijas līdzdalību ES kaimiņu politikas īstenošanā, viņa pastāstīja par mūsu valsts eirointegrācijas pieredzes nodošanu un uzsāktajiem projektiem ar Ukrainu, Moldovu un Gruziju, kā arī par Baltijas valstu, Ziemeļvalstu un Beniluksa valstu aktīvo sadarbību.

Trešdien, 14.martā, deputātu grupas sadarbībai ar Lietuvas parlamentu priekšsēdētāja Sarmīte Ķikuste tikās ar Lietuvas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Antanu Vinku (Antanas Vinkus).Deputātu grupas priekšsēdētāja S.Ķikuste nodeva vēstniekam ielūgumu Latvijas un Lietuvas parlamentu sadarbības grupas delegācijai oficiālā vizītē apmeklēt Saeimu. Plānots, ka abu parlamentu sadarbības grupu pārstāvju tikšanās notiks šī gada maijā. Vizītes laikā paredzēts pārrunāt ar Latvijas un Lietuvas jūras robežlīguma ratifikāciju saistītus jautājumus, kā arī kopējo enerģētikas politiku. Puses bija vienisprātis, ka sadarbība turpināma, stiprinot politiskos kontaktus un padziļinot divpusējās attiecības, kā arī attīstot reģionālo sadarbību. Tikšanās laikā vēstnieks A.Vinkus informēja par Lietuvas vēstniecības Latvijā rīkotajiem pasākumiem un ielūdza Saeimas deputātus tos apmeklēt.

Otrdien, 13.martā, Saeimas priekšsēdētājs Indulis Emsis tikās ar Beļģijas Karalistes ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Kristianu Verdonku (Christian Verdonck).Puses atzina, ka attiecības starp Latviju un Beļģiju vērtējamas kā labas un draudzīgas, un apliecināja parlamentāro kontaktu svarīgo lomu. Atzinīgi tika novērtēts arī Baltijas valstu un Beniluksa valstu kopīgais darbs Baltijas Asamblejas ietvaros. I.Emsis un vēstnieks pārsprieda arī jautājumu par kopīgajām interesēm Baltijas jūras reģionā un bija vienisprātis par nepieciešamību vēl vairāk aktivizēt sadarbību starptautiskajās parlamentārajās organizācijās.Tikšanās dalībnieki pārrunāja arī Eiropas Savienības (ES) aktualitātes, tostarp jautājumu par Eiropas Konstitūcijas tālāko virzību. I.Emsis un I.Verdonks akcentēja nacionālās identitātes saglabāšanas nozīmi un pauda viedokli, ka Latvijai un Beļģijai kā mazām valstīm meklējami kopīgi saskares punkti redzējumā par ES nākotni.Saeimas priekšsēdētājs tikās ar Kirgizstānas vēstnieci Otrdien, 13.martā, Saeimas priekšsēdētājs Indulis Emsis tikās ar Kirgizstānas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieci Latvijas Republikā Lidiju Imanalijevu (Lidiya Imanalieva), kas bija ieradusies iepazīšanās vizītē.Saeimas priekšsēdētājs I.Emsis sveica Kirgizstānas vēstnieci jaunajā amatā. Puses bija vienisprātis, ka attiecības starp Latviju un Kirgizstānu vērtējamas kā labas un draudzīgas, ar lielu attīstības potenciālu nākotnē. I.Emsis atzina, ka viens no perspektīvākajiem sadarbības virzieniem ir Latvijas ostu izmantošana preču tranzītam no Ķīnas uz Eiropu caur Kirgizstānu. Atzinīgi tika novērtēta arī abu valstu sadarbība izglītības un tirdzniecības jomā, kā arī skarts tās tālākās attīstības aspekts. Vēstniece L.Imanalijeva pastāstīja par pašreizējo iekšpolitisko situāciju Kirgizstānā. Runājot par savas valsts centieniem demokrātiskas iekārtas stiprināšanā, viņa atgādināja par 2005.gada Tulpju revolūciju un par valstī nesen veiktajām  konstitucionālajām reformām. L.Imanalijeva informēja, ka šī gada 8.februārī tika apstiprināts jaunais valdības sastāvs, un pašreiz notiek virzība uz prezidenta varas nostiprināšanu.Sarunas gaitā tika pārrunātas arī starptautiskās aktualitātes, tostarp jautājums par situāciju Centrālās Āzijas reģionā un pasaulē.       

Pirmdien, 12.martā, Saeimas priekšsēdētājs Indulis Emsis tikās ar Latvijas Universitātes Mikrobioloģijas un biotehnoloģijas institūta, Latvijas Lauksaimniecības universitātes, kā arī Latvijas Agronomu biedrības un Latvijas Lauksaimniecības inženieru biedrības pārstāvjiem, lai uzklausītu akadēmiķu viedokli par atjaunojamo energoresursu ražošanas iespējām Latvijā.Saeimas priekšsēdētājs I.Emsis pauda gatavību sadarboties ar ekspertiem un zinātniekiem, kuri varētu piedāvāt jaunas idejas un atklājumus enerģētikā. Viņš uzsvēra, ka Latvijai ir svarīga gan enerģētiskā neatkarība, gan arī savas attīstības veicināšana. “Ļoti būtiski, lai mēs saražotu pievienoto vērtību, lai ieguldītu naudu Latvijas lokālajās interesēs, nevis ietu vieglāko ceļu - iepirktu enerģiju no citiem. Sākotnēji ražošanas izmaksas pārsniegs iepirkuma cenas, taču mums šis ceļš ir jāiet,” sacīja Saeimas priekšsēdētājs.Sarunā galvenā uzmanība tika pievērsta biogāzes ražošanas jautājumiem. Inženierzinātņu doktors Vilis Dubrovsksis norādīja, ka enerģijas cenu kāpuma dēļ, biogāze pasaulē kļuvusi par konkurētspējīgu energoresursu, un Latvijas laukos ir jādomā par biogāzes iekārtu būvēšanu. Akadēmiķi bija vienisprātis, ka biodegvielas ražošanas process ir veiksmīgi aizsācies un turpina attīstīties, un norādīja, ka līdzīgi veicināma arī biogāzes ražošana. Latvijas Lauksaimniecības universitātes akadēmiķis Arnis Kalniņš informēja, ka Vācijā šajā jomā izstrādāts veiksmīgs mehānisms, ko varētu pārņemt arī Latvijā. Saeimas priekšsēdētājs piekrita ekspertiem, ka Latvijā var runāt par valsts nostādnes maiņu atjaunojamo energoresursu jomā, kur valdības līmenī pagaidām nav skaidras pozīcijas. “Latvijā pašlaik nav izpildīti Eiropas Savienības (ES) mehānismi par atbalstu atjaunojamajai enerģijai, mums pagaidām šī enerģētikas politika nav pielīdzināta ES politikai,” sacīja I.Emsis un piebilda, ka mums ir jādarbojas ES atļauto mehānismu ietvaros.I.Emsis pateicās akadēmiķiem par paustajām idejām un uzsvēra, ka saskata lielas iespējas atjaunojamo energoresursu attīstībai. Viņš arī lūdza ekspertus iesniegt savu redzējumu rakstiskā veidā, lai šos jautājumus tālāk varētu risināt jau politiskā līmenī.

Trešdien, 7.martā, Sociālo un darba lietu komisijas un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputāti tikās ar Pasaules Veselības organizācijas (PVO) ekspertu pacientu tiesību jautājumos Larsu Falbergu (Lars Fallberg).          Tikšanās tika organizēta kā diskusija, kurā piedalījās arī PVO pārstāvniecības Latvijā vadītāja Aiga Rūrāne, Veselības ministrijas Sabiedrības veselības departamenta direktore Daina Mūrmane-Umbraško, ministrijas parlamentārā sekretāre Žanete Vasaraudze, Latvijas Pacientu tiesību biroja direktore Liene Šulce un biroja valdes priekšsēdētājs Agris Bitāns. Diskusiju vadīja Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča.Pirms diskusijas PVO eksperts L.Falbergs deputātus iepazīstināja ar pacientu tiesību likumdošanas attīstību Eiropā un prezentēja savus secinājumus un ieteikumus, kas saistīti ar situācijas izpēti un normatīvo aktu izstrādi pacientu tiesību aizsardzības jomā Latvijā. Eksperts norādīja, ka Latvijā pašlaik nav izpratnes par Pacientu tiesību likuma nepieciešamību, turklāt ir jārod risinājums vairākiem problēmjautājumiem, lai parlaments pieņemtu kvalitatīvu likumu. Raksturojot situāciju Latvijā no pacientu viedokļa, L.Falbergs minēja pastāvošo ārstu un pacientu tiesību un pienākumu polarizēšanos, kad ārstiem tiesību ir vairāk, nekā pienākumu, bet pacientiem tiesību mazāk, nekā pienākumu, kā arī veselības aprūpes standartu neatbilstību Eiropas Pacientu hartai, kas nosaka, ka tiem jābūt vienādiem visās Eiropas valstīs. Viņš arī vērsa deputātu uzmanību uz ārstu ētikas jautājumiem, ģimenes ārstu vilcināšanos nosūtīt pacientus pie speciālistiem, neskaidro slimības vēsturu uzglabāšanu un datu aizsardzību, korupcijas gadījumiem veselības aprūpē, pacienta sniegtās informācijas citām iestādēm aizsardzību, kā arī prioritāro slimību reģistra trūkumu. Eksperts norādīja arī uz ārstu sertifikācijas procesa un darba samaksas sistēmas nepilnībām. PVO eksperts uzsvēra, ka visi šie jautājumi jāņem vērā, lai otrajam lasījumam sagatavotu kvalitatīvu likumprojektu un virzītu to pieņemšanai galīgajā lasījumā. “Pacients tomēr ir galvenais, jo viņam nepieciešams atbalsts, medicīniska un arī juridiska palīdzība,” pauda L.Falbergs.L.Falbergs un A.Barča arī norādīja, ka Ministru kabineta iesniegtais Veselības ministrijas sagatavotais Pacientu tiesību likumprojekts ir nekvalitatīvs un tas bija jāpārstrādā. Taču 8.Saeima pirmajā lasījumā to konceptuāli atbalstīja un 9.Saeima nolēma turpināt likumprojekta izskatīšanu. Tuvojoties priekšlikumu iesniegšanas termiņa beigām - 23.martam, komisijas priekšsēdētāja aicināja atbildīgās ministrijas, to padotībā esošās un citas ieinteresētās institūcijas, kā arī deputātus iesniegt savus priekšlikumus, lai komisija, ievērojot arī PVO ieteikumus, varētu likumprojektu sagatavot otrajam lasījumam.   Preses dienests