10. un 11.oktobrī oficiālā vizītē Latvijā uzturēsies Eiropas Padomes Parlamentārās Asamblejas Juridisko lietu un cilvēktiesību komitejas ziņotājs Andreass Gross (Andreas Gross), lai gatavotu ziņojumu “Viendzimuma attiecību juridiskā atzīšana Eiropas valstīs”.          Eiropas Padomes Parlamentārās Asamblejas Juridisko lietu un cilvēktiesību komitejas ziņotājam A.Grosam paredzēta tikšanās ar iekšlietu ministru Ivaru Godmani, Īpašu uzdevumu ministra integrācijas jautājumos sekretariāta pārstāvjiem, Tiesībsarga biroja pārstāvjiem, Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputātiem, kā arī darba pusdienas ar Eiropas Padomes Parlamentārās Asamblejas Latvijas delegācijas locekļiem. Vizītes laikā A.Gross tiksies arī ar Latvijas ekspertiem seksuālo minoritāšu jautājumos. Trešdien, 10.oktobrī

Pirmdien, 1.oktobrī, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Kārlis Leiškalns tikās ar Moldovas Republikas valsts pārvaldes iestāžu un parlamenta pārstāvju delegāciju. K.Leiškalns pastāstīja par politisko situāciju mūsu valstī, kā arī iepazīstināja ar parlamenta un viņa vadītās komisijas darbu. Viņš informēja par bezdeficīta budžeta veidošanas gaitu, tostarp brīdinot, ka mūsu valstī pastāvošā lielā inflācija var izraisīt ekonomiskas problēmas un mazināt konkurētspēju.Tikšanās laikā tika pārrunāta Latvijā notiekošās pašvaldību reformas gaita, kā arī Latvijas likumdošanas piemērotība sekmīgai uzņēmējdarbības attīstībai. K.Leiškalns uzsvēra, ka Latvija starptautiskā mērogā ir atzīta par vienu no piemērotākajām valstīm uzņēmējdarbības vides labvēlības ziņā.

Trešdien, 26.septembrī, Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Juris Dalbiņš un komisijas deputāti tikās ar Vācijas Federatīvās Republikas Bundestāga Iekšlietu komisijas delegāciju.Tikšanās laikā tika pārrunāta iespēja apmainīties ar parlamentāro darba pieredzi aizsardzības sistēmas jomā. Komisijas priekšsēdētājs J.Dalbiņš atzina, ka šobrīd Latvijā aktuāls jautājums ir nodrošināt efektīvu parlamentāro kontroli pār valsts drošības iestādēm. Viņš atzinīgi novērtēja Latvijas un Vācijas līdzšinējo sadarbību starp abu valstu Iekšlietu ministrijām un Vācijas sniegto atbalstu teorētiskajās apmācībās, palīdzot ar tehnisko nodrošinājumu, kā arī militārajā jomā īstenojot NATO misiju Afganistānā. J.Dalbiņš pauda trīs Baltijas valstu kopīgo nostādni, aicinot izvērtēt komunistiskā režīma pastrādātos noziegumus pret cilvēci.Bundestāga Iekšlietu komisijas delegācijas pārstāvji pastāstīja par savas vizītes mērķi - iepazīties ar notikušajām izmaiņām mūsu valstī pēc iestāšanās Eiropas Savienībā, kā arī veidot ciešākus parlamentāros kontaktus. Tika pārrunāts arī jautājums par bijušo Valsts drošības komitejas arhīvu materiālu iespējamo publicēšanu.

Saeimas priekšsēdētāja biedre Karina Pētersone no 26. līdz 29.septembrim uzturēsies Baku, Azerbaidžānā, kur piedalīsies starptautiskajā konferencē “Dialogs starp civilizācijām: politisko partiju loma”, kā arī tiksies ar Azerbaidžānas Republikas parlamenta priekšsēdētāju Oktaiju Asadovu (Oktay Asadov).    Starptautiskajā konferencē “Dialogs starp civilizācijām: politisko partiju loma” piedalīsies nacionālo parlamentu un starptautisko organizāciju pārstāvji. Saeimas priekšsēdētāja biedre K.Pētersone atklās ar runu un vadīs konferences pirmo sesiju.         Azerbaidžānas apmeklējuma laikā K.Pētersonei paredzēta tikšanās arī ar kultūras un tūrisma ministru Abulfazu Garajevu. Lai pārrunātu azerbaidžāņu diasporas Latvijā darbību, K.Pētersone tiksies ar Valsts komitejas ārzemēs dzīvojošo azerbaidžāņu jautājumos priekšsēdētāju Nazimu Ibrahimovu.

Otrdien, 25.septembrī, Saeimas priekšsēdētāja biedre Karina Pētersone tikās ar Austrijas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Vernfrīdu Koffleru (Wernfried Köffler), kas bija ieradies atvadu vizītē.Tikšanās gaitā tika pārrunātas abu valstu divpusējās attiecības un sadarbība starptautiskajās organizācijās. Austrijas vēstnieks V.Kofflers pauda prieku par Gundara Daudzes ievēlēšanu Saeimas priekšsēdētāja amatā, kā arī atzinīgi novērtēja līdzšinējā Saeimas priekšsēdētāja Induļa Emša ieguldījumu politikā un vides problēmu aktualizēšanā.Austrijas vēstnieks izteica gandarījumu par sasniegto savas darbības laikā, īpaši akcentējot kultūras un labdarības jomu. Viņš atgādināja par vēstniecības līdzdalību bērnu centra atvēršanā Valmierā, Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra koncertu Mazajā Ģildē un Zigmunda Freida jubilejai veltīto starptautisko konferenci, kā arī iedibināto tradīciju svinēt Austrijas Nacionālo dienu.K.Pētersone un V.Kofflers pārrunāja arī Latvijas un Krieviju attiecību attīstību, tostarp akcentējot Austrijas atbalstu Latvijai politiskā dialoga veicināšanā.Tikšanās noslēgumā Saeimas priekšsēdētāja biedre pateicās vēstniekam par viņa darbu un pasniedza piemiņas medaļu.

Piektdien, 21.septembrī, Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Andris Bērziņš un komisijas deputāti tikās ar Eiropas Padomes Parlamentārās Asamblejas (EPPA) prezidentu Renē van der Lindenu (René van der Linden).EPPA prezidents informēja, ka viņa vīzītes mērķis ir saistīts ar Latvijas un Krievijas attiecībām. Runājot par Eiropas Savienības (ES) un EPPA attiecībām Krievijas kontekstā, viņš norādīja, ka ES nākotnē jābūt vienotākai attiecībā pret Krieviju. Savukārt Latvijai šajā procesā - aktīvākai, jo tā ir nozīmīgs elements ES un Krievijas attiecībās. Augstais viesis uzsvēra, ka EPPA pamatprincips ir nediskriminēšana, un tāpēc Latvijai attiecībās ar Krieviju nevajadzētu raudzīties pagātnē, bet gan domāt par to, lai pagātne nebūtu priekšā nākotnei.    Tikšanās laikā R.van der Lindens pauda neizpratni par lielo nepilsoņu skaitu un par to, ka Latvijā nepilsoņiem joprojām nav pašvaldību vēlēšanu tiesību, norādot, ka EPPA izpratnē tā ir diskriminācija. Viņš apliecināja, ka EPPA aktīvi rīkosies, lai Latvijā tiktu samazināts nepilsoņu skaits. Atbildot uz EPPA prezidenta pausto, Ārlietu komisijas priekšsēdētājs A.Bērziņš pieskārās Latvijas un Krievijas robežlīguma ratifikācijas gaitai, iespējai nepilsoņiem Latvijas pilsonību iegūt naturalizācijas kārtībā, kā arī mūsu valsts vēstures aspektiem.

Otrdien, 18.septembrī, deputātu grupas sadarbībai ar Ķīnas parlamentu priekšsēdētāja Ērika Zommere, deputātu grupas Tibetas atbalstam priekšsēdētāja Silva Bendrāte un deputāti tikās ar Ķīnas Tautas Republikas tibetologu delegāciju.Tikšanās ievadā Ē.Zommere atskatījās uz Saeimas deputātu vizīti Ķīnā pagājušajā nedēļā, kuras laikā gūti dziļi iespaidi par šīs valsts kultūrvēsturi un tās mantojumu, kā arī par Ķīnas dinamisko ekonomikas un demokrātijas attīstību. Viņa uzsvēra, ka parlamentārā sadarbība un kontakti politikas, biznesa, kultūras, izglītības, sporta un citās jomās tuvina abu valstu tautas un stiprina izpratni vienam par otru. Saeimas sekretārs, grupas loceklis Dzintars Rasnačs savukārt atzīmēja Eiropas Savienības un Ķīnas Tautas Republikas sadarbības un kultūrvēsturisko un demokrātijas attīstības sakaru aktivizēšanos, jo vairāki Austrumāzijas reģiona valstu vadītāji ir kļuvuši par pasaules līderiem. Deputātu grupas Tibetas atbalstam priekšsēdētāja S.Bendrāte pieskārās jautājumam par vispusīgas un objektīvas informācijas nozīmi demokrātisko procesu norisēs un pastāstīja par deputātu grupas aktivitātēm, paužot savu atbalstu Tibetai dažādu starptautisko forumu ietvaros.  Ķīnas Tautas Republikas delegācijas vadītāja, Tibetas Universitātes profesore Tseianga Čangngopa (Tseyang Changngopa) pateicās par iespēju tikties ar Latvijas parlamentāriešiem un pauda savas delegācijas iespaidus par Latviju. Viņa informēja par pašreizējo situāciju Tibetā, kas ir Ķīnas autonoms reģions, un atzinīgi novērtēja izveidojušos sadarbību starp Latvijas Universitāti un Tibetas Universitāti.Puses pārrunāja arī jautājumus, kas saistīti ar kultūrvēsturiskā mantojuma apzināšanu un saglabāšanu, kā arī apmainījās viedokļiem par Tibetas vēstures izpratnes dažādo traktējumu. 

No 20. līdz 22.septembrim oficiālā vizītē Latvijā uzturēsies Eiropas Padomes Parlamentārās Asamblejas (EPPA) prezidents Renē van der Lindens (René van der Linden) un viņa vadītā delegācija.    Ceturtdien, 20.septembī, EPPA prezidentam plānota tikšanās ar Ministru prezidentu Aigaru Kalvīti, ārlietu ministru Arti Pabriku un Vidzemes augstskolas studentiem.        Piektdien, 21.septembrī, paredzēta tikšanās ar Saeimas Prezidija pārstāvi, Saeimas Ārlietu komisijas deputātiem, īpašu uzdevumu ministru sabiedrības integrācijas lietās Oskaru Kastēnu un Naturalizācijas pārvaldes vadītājas vietnieci Solvitu Vību, kā arī Latvijas cilvēktiesību nevalstisko organizāciju pārstāvjiem, kultūru sabiedrību līderiem un minoritāšu pārstāvjiem. Pēcpusdienā Saeimas namā paredzēta EPPA prezidenta preses konference.        Savukārt sestdien, 22.septembrī, plānota tikšanās ar Bauskas pilsētas domes priekšsēdētāju Āriju Gaili un Latvijas Pareizticīgās baznīcas pārstāvjiem.

Piektdien, 14.septembrī, Saeimas priekšsēdētāja biedre Vineta Muižniece tikās ar Čehijas Republikas parlamenta Senāta priekšsēdētāju Pršemislu Sobotku (Přemysl Sobotka) un viņa vadīto delegāciju.Saeimas priekšsēdētāja biedre V.Muižniece savā uzrunā sveica Čehijas parlamenta Senāta priekšsēdētāju P.Sobotku Saeimā, un atzina, ka attiecības starp Latviju un Čehiju vērtējamas kā ļoti labas un draudzīgas. Viņa apliecināja parlamentāro kontaktu svarīgo lomu, īpaši komisiju un deputātu sadarbības grupu līmenī. Savukārt abu valstu sadarbība Eiropas Savienības (ES) un NATO ietvaros paver jaunas iespējas kontaktu paplašināšanai, uzsvēra V.Muižniece.V.Muižniece pastāstīja par triju Baltijas valstu kopīgo darbu Baltijas Asamblejas ietvaros, un uzsvēra, ka savstarpēji nozīmīgos jautājumos Baltijas valstis ir ieinteresētas veidot ciešāku sadarbību arī ar Višegradas valstīm. Savukārt Senāta priekšsēdētājs P.Sobotka pastāstīja par pašreizējo iekšpolitisko situāciju Čehijā un aktuālāko savas valsts ārpolitikā.Sarunā piedalījās arī Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Andris Bērziņš. Viņš informēja par Latvijas un Krievijas attiecību attīstību un politiskā dialoga pieauguma tendencēm, tostarp Latvijas un Krievijas robežlīguma ratifikācijas gaitu Saeimā.Tikšanās dalībnieki pārrunāja arī ES aktualitātes, tostarp Reformu līguma projektu, enerģētikas politiku un Eiropas kaimiņu politiku. Puses pieskārās arī jautājumam, kas saistīts ar iespējamo ASV pretraķešu sistēmas elementu - radaru bāzes - izvietošanu Čehijas teritorijā, kas iekļautos NATO nākotnes aizsardzības sistēmas struktūrā. 

Trešdien, 12.septembrī, Saeimas Nacionālā plāna īstenošanas uzraudzības apakškomisijas priekšsēdētājs Māris Kučinskis un apakškomisijas deputāti tikās ar Somijas Republikas parlamenta Nākotnes komisijas priekšsēdētāju Marju Tiuru un viņas vadīto delegāciju.Apakškomisijas priekšsēdētājs M.Kučinskis iepazīstināja Somijas delegāciju ar Saeimas darbu, kā arī ar ilgtermiņa konceptuālo dokumentu “Latvijas izaugsmes modelis: cilvēks pirmajā vietā”. Viņš uzsvēra, ka liels darbs tiek ieguldīts dažādos valsts institūciju līmeņos, lai īstenotu Nacionālo attīstības plānu un nodrošinātu koordinētu un mērķtiecīgu virzību labklājības un augstas dzīves kvalitātes īstenošanai.Somijas delegācijas vadītāja M.Tiura pastāstīja par Somijas parlamenta Nākotnes komisijā skatītākajām tēmām, kurām jāpievērš īpaša uzmanība arī turpmāk. Nākotnes komisija izskata nākotnes attīstības faktorus un modeļus, kā arī izvērtē tehnoloģijas un to ietekmi uz sabiedrību. Komisijai ir tiesības un pienākums izteikt savu redzējumu par nākotnes attīstību un savu pilnvaru termiņa ietvaros tā izskata tādas tēmas, kā Somijas attīstība caur izglītību - metropoliju un jaunas vispārējās izglītības izaicinājums; labklājības modeļa tabu un pārpratumi; meži un to izmantošana nākotnē, informēja M.Tiura.Parlamentārieši pārrunāja jautājumus, kā norisinās sadarbība starp parlamentārajām komisijām un valdību, par saikni ar zinātniekiem, un kā pasaules globalizācijas process ietekmēs katras valsts kultūru un identitāti.Viesi izteica gandarījumu par tikšanos, kā arī uzsvēra tālākas sadarbības nepieciešamību.