Trešdien, 18.jūnijā, Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze tikās ar Vācijas Federatīvās Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Eberhardu Šupiusu (Eberhard Schuppius), kurš bija ieradies atvadu vizītē.

Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze otrdien, 17.jūnijā, tikās ar Francijas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Paskālu Fjeskī (Pascal Fieschi), kurš bija ieradies iepazīšanās vizītē Saeimā.G.Daudze un P.Fjeskī pārrunāja abu valstu līdzšinējo sadarbību un izteica vēlmi īstenot aktīvu dialogu arī laikā, kad Francija būs Eiropas Savienības (ES) prezidējošā valsts.Puses atzīmēja, ka viens no lielākajiem izaicinājumiem Francijai prezidentūras laikā būs Lisabonas līguma tālākā virzība.„Ir jāturpina Lisabonas līguma ratifikācijas process Eiropas Savienības dalībvalstīs, kuras to vēl nav izdarījušas, vienlaikus mēģinot identificēt Īrijas referenduma rezultātu iemeslus. Šobrīd svarīgākais ir uzklausīt visu dalībvalstu viedokļus, lai kopīgi atrastu pieņemamāko situācijas risinājumu,” norāda G.Daudze. Saeimas priekšsēdētājs informēja Francijas vēstnieku, ka jau šonedēļ dosies uz ikgadējo ES parlamentu spīkeru konferenci Lisabonā, kurā viens no galvenajiem dienaskārtības jautājumiem būs arī Lisabonas līguma ratifikācijas gaita.„Ņemot vērā, ka Lisabonas līguma mērķis ir nodrošināt efektīvu lēmumu pieņemšanu Eiropas Savienībā, ko paredzēts īstenot veicinot pilsonisko iniciatīvu un nacionālo parlamentu iesaisti, aizvien lielāka nozīme būs veiksmīgai parlamentāriešu sadarbībai,” norādīja Saeimas priekšsēdētājs. Puses vienojās, ka ir nepieciešams stiprināt parlamentāro sadarbību, jo tai ir liela nozīme valstīm svarīgu jautājumu risināšanā.Tikšanās laikā tika pārrunāti arī jautājumi, kas saistīti ar abu valstu sadarbību ekonomikā un kultūras jomā.

Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze otrdien, 17.jūnijā, tikās ar Andoras Firstistes ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijā Haumi Gaitanu Sansu (Jaume Gaytán Sansa), kurš bija ieradies iepazīšanās vizītē.

Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Andris Bērziņš (LPP/LC) otrdien, 17.jūnijā, tiekoties ar Centrālāzijas valstu (CA5) Ārlietu ministriju politisko direktoru delegāciju, pārrunāja iespējas attīstīt turpmāko parlamentāro un ekonomisko sadarbību.Saeimas komisijas priekšsēdētājs uzsvēra, ka Latvijas un Centrālāzijas reģiona sadarbībai ir liels potenciāls un šādas tikšanās varētu kļūt par tradīciju. Turklāt sadarbība ar šo reģionu ir aktuāla arī visai Eiropas Savienībai (ES), īpaši energoapgādes jomā, norādīja A.Bērziņš.Delegācijas pārstāvji pateicās Latvijai par sniegto atbalstu demokrātisko reformu īstenošanā, kā arī uzsvēra ES lomu reģionam svarīgu projektu realizācijā. A.Bērziņs apliecināja, ka mūsu valsts ir atvērta dažādiem sadarbības projektiem un gatava dalīties pieredzē arī turpmāk.Tikšanās laikā viesi pastāstīja arī par sava reģiona attīstību un politiskajām pārmaiņām.

Otrdien, 17.jūnijā, Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze tikās ar Ķīnas Tautas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Džanu Liminu (Zhang Limin), kurš bija ieradies atvadu vizītē. Puses bija vienisprātis, ka pēdējos gados starp abu valstu parlamentiem norit veiksmīga sadarbība, par ko liecina gan savstarpējās vizītes, gan aktīvā Saeimas deputātu grupa sadarbībai ar Ķīnas parlamentu. Savukārt Dž.Limins informēja, ka arī Ķīnas parlamentā izveidota Latvijas sadraudzības...

Saeimas priekšsēdētāja biedre Karina Pētersone otrdien, 17.jūnijā, tikās ar Irānas Islāma Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijā Masanu Gašgavi (Massan Ghashgavi), kurš bija ieradies atvadu vizītē.

Saeimas priekšsēdētāja biedre Karina Pētersone pirmdien, 16.jūnijā, tikās ar Bosnijas un Hercegovinas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijā Seadu Maslo (Sead Maslo), kurš bija ieradies atvadu vizītē. Tikšanās dalībnieki bija vienisprātis, ka abām valstīm ir labs potenciāls, lai aktivizētu ekonomiskās attiecības un starpparlamentu sadarbību. Vēstnieks norādīja, ka Bosnijai un Hercogovinai ir svarīga bezvīzu režīma ieviešana ar Eiropas Savienības (ES) valstīm. Savukārt Saeimas priekšsēdētāja biedre uzsvēra, ka Latvija ir ieinteresēta pēc iespējas ātrāk parakstīt starpvalstu konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu, kas veicinātu valstu sadarbību uzņēmējdarbības jomā. Pārrunājot Bosnijas un Hercegovinas eirointegrācijas procesu, K.Pētersone apsveica vēstnieku ar šodien paredzēto Stabilizācijas un asociācijas līguma parakstīšanu, kas ir būtisks solis, lai Bosnija un Hercegovina nākotnē varētu pievienoties ES. Vēstnieks informēja, ka iedzīvotāji valsts potenciālo pievienošanos ES un NATO drīzāk vērtē pozitīvi, jo dalība šajās organizācijās tiek saistīta ar drošību un stabilitāti Rietumbalkānu reģionā.K.Pētersone iepazīstināja vēstnieku ar administratīvās reformas gaitu Latvijā un pastāstīja par mūsu valsts ekonomikas būtiskākajiem izaicinājumiem, tostarp inflācijas ierobežošanu un eiro ieviešanas plāniem. Tikšanās noslēgumā Saeimas priekšsēdētāja biedre pateicās vēstniekam par viņa ieguldījumu abu valstu attiecību stiprināšanā un novēlēja labas sekmes turpmākajā karjerā.

Saeimas komisiju deputāti trešdien, 11.jūnijā, tiekoties ar Eiropas Padomes Vispārējās konvencijas par nacionālo minoritāšu aizsardzību Konsultatīvās komitejas ekspertiem, pārrunāja konvencijas īstenošanu, kā arī Latvijas ziņojumu par nacionālo minoritāšu aizsardzību izpildi Latvijā. Ekspertu vizītes mērķis ir sagatavot viedokli Konsultatīvajai komitejai.Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputāti, tiekoties ar ekspertiem, pārrunāja izglītības sistēmas attīstību un latviešu valodas nostiprināšanos visos izglītības ieguves līmeņos. Komisijas priekšsēdētājs Jānis Strazdiņš uzsvēra, ka izglītība un kultūra ir katras nācijas pastāvēšanas un drošības pamats, tāpēc šīm jomām mūsu valstī ir pievērsta liela uzmanība. Konsultatīvās komitejas prezidents Alans Filips (Alan Phillips) atzina, ka katrai valstij ir savi izaicinājumi un problēmjautājumi, jo pasaule attīstās un etniskie jautājumi kļūst arvien nozīmīgāki.Sarunā ar Pilsonības likuma izpildes komisijas un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputātiem Eiropas Padomes eksperti pastāstīja, ka viņi plāno izvērtēt labo praksi un pievērst uzmanību jautājumiem, kas sagādā problēmas.Deputāte Ina Druviete ekspertu uzmanību vērsa uz latviešu valodas lingvistisko cilvēktiesību pārkāpumiem, kas vājina latviešu kā valsts valodas pozīcijas. Apkalpojošā sfērā joprojām grūti saņemt kvalitatīvu pakalpojumu latviešu valodā, pauda deputāte. Pilsonības likuma izpildes komisijas priekšsēdētājs Pēteris Tabūns ekspertiem stāstīja par naturalizācijas procesu un saistībā ar nepilsoņu vēlēšanu tiesībām norādīja, ka nepilsoņiem ir tiesības naturalizēties, bet ne visi tās izmanto.

Trešdien, 11.jūnijā, Saeimu apmeklēja Lietuvas Republikas valsts kontroliere Rasa Budbergīte (Rasa Budbergyte). Tiekoties ar Saeimas priekšsēdētāja biedri Karinu Pētersoni, R.Budbergīte informēja, ka augstāko revīzijas iestāžu darbs abās valstīs ir ļoti līdzīgs un starp Latvijas un Lietuvas Valsts kontroli izveidojusies cieša un produktīva sadarbība. Tikšanās dalībnieces bija vienisprātis, ka augstākā valsts audita institūcija Latvijā pēdējos gados ir piedzīvojusi pozitīvas pārmaiņas un tās darbs kļuvis efektīvāks un pamanāmāks. K.Pētersone norādīja, ka Valsts kontrole (VK) Latvijā dara nozīmīgu un vērtīgu darbu, auditējot nodokļu maksātāju naudas efektīvu izmantošanu valsts iestādēs. Ir būtiski, ka VK auditori ne tikai pārbauda un konstatē trūkumus, bet arī sniedz ieteikumus, kā uzlabot iestāžu darbu, un dalās savās atziņās ar sabiedrību.Saeimas priekšsēdētāja biedre informēja, ka Saeimai ar Valsts kontroli izveidojusies laba sadarbība. VK un atbildīgo iestāžu pārstāvji ir bieži aicināti ziņot par revīziju rezultātiem un auditoru sniegto ieteikumu izpildi. VK pārbaudes ir labs pamats, lai Saeimas komisijas varētu gūt priekšstatu par valsts pārvaldes darba efektivitāti un tēriņu pamatotību visās nozarēs.Tiekoties ar Publisko izdevumu un revīzijas komisijas priekšsēdētāju Andri Bērziņu (ZZS) un komisijas deputātiem, R.Budbergīte pastāstīja, ka viņas vadītajā institūcijā strādā 350 darbinieki, un Lietuvas VK kompetencē ietilpst finanšu, likumības un efektivitātes auditu veikšana. Atšķirībā no Latvijas, kur VK ir koleģiāla iestāde, Lietuvā iestādes vadītājs lēmumus pieņem vienpersoniski. Lietuvas parlamentā ir izveidota īpaša audita komiteja, kas seko līdzi VK veiktajām revīzijām un sniegto ieteikumu izpildei valsts pārvaldes iestādēs.

Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Andris Bērziņš (LPP/LC) un komisijas deputāti otrdien, 10.jūnijā, tiekoties ar ASV Valsts sekretāres palīga vietnieku Eiropas un Eirāzijas lietās Metjū Brizu (Matthew Bryza), pārrunāja situāciju Gruzijā un Abhāzijā, kā arī diskutēja par enerģijas piegādi Eiropai.Komisijas priekšsēdētājs A.Bērziņš uzsvēra, ka atbalsts Gruzijai ir viena no Latvijas attīstības sadarbības politikas prioritātēm un iepazīstināja ar komisijas iniciatīvām Gruzijas atbalstam, tostarp pieņemto paziņojumu tās suverenitātes un teritoriālajai integritātes atbalstam. Komisijai ir aktīva sadarbība ar Gruziju un šogad plānots apmeklēt šo valsti, lai vienotos par turpmāko darbu.ASV Valsts sekretāres palīga vietnieks informēja par ASV plāniem Gruzijas un Abhāzijas jautājumā. Lai Gruzija sasniegtu labāku rezultātu demokrātisko reformu procesā, tikšanās dalībnieki vienojās koordinēt abu valstu aktivitātes.Deputāti ar M.Brizu pārrunāja arī maijā notikušās Gruzijas parlamenta, kā arī janvārī - prezidenta vēlēšanas, kurās kā novērotājs piedalījās Ārlietu komisijas deputāts Jānis Eglītis (TP).Puses apmainījās viedokļiem par enerģētikas politiku Eiropā un atzina, ka jāveido vienota Eiropas Savienības ārējā enerģētikas politika.