Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze, tiekoties ar Somijas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieci Mariju Sereniusu (Maria Serenius), izteica visdziļāko līdzjūtību saistībā ar apšaudi Somijas pilsētas Kauhajoki skolā, kas izdzēsusi vairāku cilvēku dzīvības. G.Daudze ar vēstnieces starpniecību nodeva līdzjūtības vēstuli Somijas parlamenta priekšsēdētājam Sauli Nīnisto (Sauli Niinistö). Tikšanās laikā pārrunātas arī abu valstu attiecības, Somijas prezidentūra EDSO un situācija Gruzijā, kā arī enerģētikas un Baltijas valstu sadarbības jautājumi. Amatpersonas bija vienisprātis, ka jautājums par garajām kravas furgonu rindām uz Eiropas Savienības un Krievijas robežas ir jautājums, kas būtu jārisina kopīgiem spēkiem reģionālā vai visas ES līmenī.Somijas vēstniece Saeimā bija ieradusies iepazīšanās vizītē. Preses dienests

Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Andris Bērziņš otrdien, 23.septembrī, tikās ar Dānijas Karalistes ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Ufi Oto Volfehelu (Uffe Otto Wolffechel), kurš bija ieradies iepazīšanās vizītē.A.Bērziņš un U.O.Volfehels atzinīgi novērtēja izveidojušos ciešo sadarbību starp Dāniju un Latviju visdažādākajos līmeņos, tostarp starptautisko organizāciju ietvaros. Tikšanās dalībnieki pārrunāja arī starptautiskās politikas aktualitātes. Pieskaroties Gruzijas un Krievijas konfliktam, amatpersonas bija vienisprātis, ka abām konfliktā iesaistītajām pusēm ir konsekventi jāievēro sešu punktu vienošanās. Un pirmām kārtām, Krievijai jāpabeidz tās karaspēka izvešana no Gruzijas teritorijas. A.Bērziņš īsumā iepazīstināja arī ar Latvijas un Krievijas divpusējo attiecību attīstību. Tāpat puses apmainījās viedokļiem par parlamenta vēlēšanām Baltkrievijā un to ietekmi uz attiecībām ar Rietumiem, kā arī pieskārās situācijai Rietumbalkānu reģionā. Sarunas noslēgumā puses pārrunāja Dānijas parlamenta Ārlietu komisijas vizīti Latvijā, kas plānota šī gada oktobrī.

Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Andris Bērziņš un komisijas deputāti otrdien, 23.septembrī, tikās ar Horvātijas Republikas parlamenta priekšsēdētāju Luku Bebiču (Luka Bebić).Komisijas priekšsēdētājs A.Bērziņš un Horvātijas parlamenta priekšsēdētājs L.Bebičs bija vienisprātis, ka attiecības starp abām valstīm tradicionāli ir stabilas un nākotnē tām ir plašas iespējas attīstīties. „Svarīgi, ka parlamentu un valdību starpā ir cieši kontakti, kas starptautisko organizāciju ietvaros ļauj koordinēt un saskaņot viedokļus. Tas ir svarīgi lēmumu kvalitātei,” sacīja A.Bērziņš.A.Bērziņš pastāstīja, ka Ārlietu komisija atbalstīja protokolu par Horvātijas pievienošanos NATO un Saeima to ar pārliecinošu balsu vairākumu ratificēja 18.septembra plenārsēdē. Komisijas priekšsēdētājs apsveica Horvātiju ar šo nozīmīgo soli un izteica arī Latvijas atbalstu Horvātijas integrācijai Eiropas Savienībā (ES). L.Bebičs pateicās par Latvijas sniegto atbalstu un uzsvēra, ka abu valstu līdzīgā vēsture, cīņa par neatkarību un kopīgie mērķi veido pamatu savstarpējai izpratnei.Horvātijas parlamenta priekšsēdētājs pastāstīja par savas valsts eirointegrāciju un atzina, ka Latvijas gūtā pieredze būtu vērtīga un dotu iespēju izvairīties no sarežģījumiem.Runājot par Lisabonas līgumu, A.Bērziņš akcentēja, ka Latvija ir ieinteresēta, lai tas stātos spēkā un ES paplašinātos ne tikai Rietumbalkānu reģionā, bet arī Austrumeiropas virzienā. Savukārt L.Bebičs pavēstīja, ka Horvātija atbalsta arī citu Rietumbalkānu valstu virzību uz ES un NATO un gatava tām palīdzēt.Tikšanās noslēgumā A.Bērziņš pateicās par Saeimas delegācijai izteikto uzaicinājumu apmeklēt Horvātiju.

Otrdien, 23.septembrī, Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze tikās ar Dānijas Karalistes ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Ufi Oto Volfehelu (Uffe Otto Wolffechel), kurš bija ieradies iepazīšanās vizītē. 

Pirmdien, 22.septembrī, Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Juris Dalbiņš un komisijas deputāti tikās ar Horvātijas Republikas parlamenta priekšsēdētāju Luku Bebiču (Luka Bebić).„Latvijas un Horvātijas sadarbība nav ilga, taču tā raksturojama kā aktīva un produktīva. Tā aptver gan militāro, gan drošības, gan ekonomikas jomu, un mēs esam ieinteresēti turpināt šo daudzpusīgo sadarbību ar Horvātiju kā partneri ceļā uz NATO un Eiropas Savienību (ES)”, sacīja komisijas priekšsēdētājs J.Dalbiņš. Tikšanās dalībnieki bija vienisprātis, ka sadarbības pilnveidošana starp Latvijas un Horvātijas parlamentiem sekmēs arī ciešāku sadarbību citās jomās.J.Dalbiņš informēja, ka Saeima 18.septembrī ratificēja protokolu par Horvātijas Republikas pievienošanos NATO. Horvātijas parlamenta priekšsēdētājs L.Bebičs pateicās par ātro protokola ratifikāciju un atzina, ka tas apliecina abu valstu draudzīgās attiecības. L.Bebičs uzsvēra, ka Horvātijas un to kaimiņvalstu integrācija Eiropas Savienībā (ES) ir drošības un stabilitātes garants Balkānu reģionam un Eiropai. Horvātijas parlamenta priekšsēdētājs pastāstīja par Horvātijas pievienošanās sarunu gaitu ar ES un izteica cerību, ka Horvātija šogad tās noslēgs. Galvenie izaicinājumi, ar ko šobrīd saskaras Horvātija, ir likumdošanas sakārtošana atbilstoši ES prasībām un cīņa pret korupciju un organizēto noziedzību, minēja L.Bebičs. Horvātijas parlamentā ir izveidota speciālā ES lietu komisija, kura sastāvā ir visu parlamentā pārstāvēto politisko spēku, kā arī universitāšu, arodbiedrību un citu institūciju pārstāvji. Komisija seko sarunu procesam un aktualizē atklātās problēmas.Komisijas priekšsēdētājs J.Dalbiņš pastāstīja par Latvijas pieredzi pievienojoties ES un NATO, kā arī ar komisijas darbu cīņā pret korupciju, tostarp veiktajām izmaiņām likumdošanā un korupcijas risku analīzi valsts institūcijās. 

Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze pirmdien, 22.septembrī, tikās ar Horvātijas Republikas parlamenta priekšsēdētāju Luku Bebiču (Luka Bebić), kurš no 21. līdz 23.septembrim Latvijāuzturas oficiālā vizītē. Tikšanās laikā tika pārrunātas Latvijas un Horvātijas divpusējās attiecības, tostarp parlamentārā sadarbība. Viena no sarunas tēmām bija arī Horvātijas integrācija Eiropas Savienībā un NATO. Pēc tikšanās notika preses brīfings.

Saeimas priekšsēdētāja biedre Karina Pētersone piektdien, 19.septembrī, tikās ar Ķīnas Tautas Republikas Nacionālā Tautas kongresa Ārlietu komisijas delegāciju. Delegāciju vada Ārlietu komisijas priekšsēdētāja vietnieks, Ķīnas - Latvijas grupas priekšsēdētājs Ma Veņpu (Ma Wenpu).K.Pētersone pateicās Ķīnas parlamentāriešiem par vizīti, norādot, ka ir pagodināta par iespēju tikties ar šīs valsts pārstāvjiem, ar kuru Latviju saista senas, draudzīgas un siltas attiecības. Intensīvais politiskais dialogs starp abām valstīm ir labs pamats, lai attīstītu arī sadarbību ekonomikas, izglītības un kultūras jomā, atzina K.Pētersone. „Lai gan Latviju un Ķīnu ģeogrāfiski šķir liels attālums, abas valstis tomēr ir tuvas, jo starp mums ir tikai viens kopīgs kaimiņš,” norādīja Ma Veņpu. Viņš pateicās par K.Pētersones ieguldījumu abu valstu kultūras sakaru stiprināšanā, 2002.gadā apmeklējot Ķīnu Kultūras ministres amatā un uzaicināja Saeimas priekšsēdētāja biedri vizītē uz Pekinu.  Tāpat delegācijas vadītājs atzinīgi novērtēja Latvijas atbalstu vienas Ķīnas politikai.K.Pētersone apsveica Ķīnu ar ļoti veiksmīgo Olimpisko spēļu organizāciju, norādot, ka mūsu sportisti pauduši tikai vislabākās atsauksmes par Ķīnā pavadīto laiku.    Preses dienests

Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze pirmdien, 22.septembrī, tiksies ar Horvātijas Republikas parlamenta priekšsēdētāju Luku Bebiču (Luka Bebić), kurš no 21. līdz 23.septembrim uzturēsies oficiālā vizītē Latvijā. „Esam ieinteresēti veidot ciešas attiecības ar Horvātiju kā nākamo partneri Ziemeļatlantijas līguma aliansē. Latvija atbalsta Eiropas Savienības paplašināšanās procesu un novērtē Horvātijas panākto progresu iestāšanās sarunu gaitā. Starp abu valstu parlamentiem ir izveidojusies laba sadarbība un esam gatavi dalīties ar Horvātiju savā eirointegrācijas pieredzē,” uzsver Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze.Tikšanās laikā plānots pārrunāt Latvijas un Horvātijas divpusējās attiecības, tostarp parlamentāro sadarbību. Paredzēts pieskarties arī starptautiskajām aktualitātēm, kā arī Horvātijas integrācijai Eiropas Savienībā un NATO. Latvija atbalsta Horvātijas vēlmi iestāties Eiropas Savienībā un kļūt par pilntiesīgu NATO dalībvalsti. To apliecina 18.septembrī Saeimā ratificētais protokols par Horvātijas Republikas pievienošanos Ziemeļatlantijas līguma organizācijai, tādējādi kļūstot par otro dalībvalsti, kuras parlaments apstiprinājis Horvātijas pievienošanos NATO. Vizītes laikā L.Bebičs tiksies arī ar Ministru prezidentu Ivaru Godmani un aizsardzības ministru Vinetu Veldri. Tāpat plānotas tikšanās ar Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas, Ārlietu komisijas un Eiropas lietu komisijas deputātiem, kā arī deputātu grupu sadarbībai ar Horvātijas parlamentu.

Ceturtdien, 18.septembrī, Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze tikās ar Nīderlandes Karalistes ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Juriānu Krāku (Jurriaan Kraak), kurš bija ieradies iepazīšanās vizītē. Pārrunājot abu valstu attiecības, puses bija vienisprātis, ka, neskatoties uz līdzšinēji veiksmīgo sadarbību uzņēmējdarbības jomā, abas valstis ir ieinteresētas veidot vēl ciešākas ekonomiskās saites, un J.Krāks solīja savu atbalstu to veicināšanā. Saeimas priekšsēdētājs atzīmēja, ka Nīderlande ir piektais lielākais ārvalstu investors Latvijā, taču mūsu valsts aizvien ir atvērta ārvalstu kapitālam.  Nīderlandes vēstnieks pauda uzskatu, ka ciešākus kontaktus starp abu valstu iedzīvotājiem palīdzēs veidot tiešā gaisa satiksme starp Rīgu un Amsterdamu, ko oktobrī plāno ieviest Latvijas aviokompānija AirBaltic. Patlaban tiešos reisus nodrošina tikai Nīderlandes kompānija KLM. Runājot par enerģētikas problēmām, G.Daudze uzsvēra, viens no svarīgākajiem Eiropas Savienības jautājumiem ir kopīga enerģētikas politika, kas īpaši aktualizējies pēc karadarbības Gruzijā. Savukārt J.Krāks pastāstīja par elektroenerģijas apgādes situāciju Nīderlandē, norādot, ka lēnām izsīkstošie dabas gāzes krājumi valstī ir pamats, lai politiķi atsāktu debates par atomenerģijas izmantošanas iespējām. Preses dienests

Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Andris Bērziņš un komisijas deputāti ceturtdien, 18.septembrī, tikās ar Ķīnas Tautas Republikas Nacionālā Tautas kongresa Ārlietu komisijas priekšsēdētāja vietnieku, Ķīnas - Latvijas grupas priekšsēdētāju Ma Veņpu (Ma Wenpu) un viņa vadīto delegāciju.Latvija lielu uzmanību velta ciešāku attiecību veidošanai ar Ķīnu, un abu valstu starpā ir draudzīgas attiecības, ko apliecina arī Latvijas augstāko amatpersonu vizītes Ķīnā Olimpisko spēļu laikā, uzsvēra komisijas priekšsēdētājs A.Bērziņš. A.Bērziņš un Ma Veņpu atzina, ka izveidojusies arī veiksmīga sadarbība starp abu valstu parlamentiem. Ķīnas delegācijas vadītājs pastāstīja par Ķīnas parlamentā izveidoto Ķīnas - Latvijas grupu. Viņš, kā grupas vadītājs uzskata, ka attiecības starp parlamentiem ir neaizvietojamas daudzpusējo attiecību veidošanā starp valstīm. Ma Veņpu arī uzaicināja Saeimas delegāciju apmeklēt Ķīnu.Sarunas laikā puses atzina, ka ekonomiskajai sadarbībai starp Latviju un Ķīnu ir liels potenciāls un būtiski šo sadarbību attīstīt, īpašu uzmanību pievēršot transporta un tirdzniecības jomām.Pārrunājot Pekinas Olimpisko spēļu un Paralimpisko spēļu sekmīgo norisi un abu valstu sportistu sasniegumus, A.Bērziņš izteica atzinību Ķīnas pārstāvjiem par to labo organizāciju.Tikšanās dalībnieki arī apmainījās viedokļiem par starptautiskajām aktualitātēm, tostarp Gruzijas un Krievijas konfliktu, un bija vienisprātis, ka neviens jautājums nevar tikt atrisināts ar militārā spēka pielietošanu un pusēm jāspēj vienoties sarunu ceļā.