Otrdien, 18.aprīlī, Saeimas priekšsēdētājas biedrs Jānis Straume tikās ar Korejas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Lī Jun-hī (Lee Joon-hee).      Saeimas priekšsēdētājas biedrs J.Straume pauda prieku par iespēju tikties ar Korejas vēstnieku Saeimā un izteica cerību, ka vēstnieka stāšanās jaunajā amatā būs labs stimuls divpusējo attiecību aktivizēšanai. Viņš norādīja uz mūsu valsts ieinteresētību paplašināt politiskos, ekonomiskos un kultūras sakarus starp abām valstīm un pastāstīja, ka mūsu parlamentā jau ir nodibināta Latvijas un Korejas parlamentu sadarbības grupa.      Savukārt Korejas vēstnieks L.Jun-hī pateicās par viesmīlīgo uzņemšanu un atzina Korejas vēlmi padziļināt attiecības ar jaunajām ES dalībvalstīm, tostarp Latviju. Viņš atzinīgi novērtēja mūsu valsts sasniegumus - integrāciju ES un NATO un straujo ekonomisko izaugsmi.      Tikšanās laikā puses pārrunāja arī Latvijas vēlmi nozīmēt nerezidējošo vēstnieku Korejā ar iespējamo rezidenci Tokijā vai Pekinā un jautājumus, kas skar gaidāmo NATO galotņu sanāksmi Rīgā un Korejas mākslas un kultūras pārstāvju misiju Baltijas valstīs, tostarp Latvijā.      Tikšanās noslēgumā Saeimas priekšsēdētājas biedrs novēlēja vēstniekam veiksmi jaunajā amatā un vēlreiz apliecināja mūsu parlamenta gatavību veidot aktīvāku sadarbību ar Korejas parlamentu. 

        Trešdien, 12.aprīlī, Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs Juris Dalbiņš tikās ar Moldovas Republikas aizsardzības ministru Valēriju Plešku (Valeriu Plesca) un viņa vadīto delegāciju, kas oficiālā vizītē uztura mūsu valstī.        Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs J.Dalbiņš sveica Moldovas aizsardzības ministru V.Plešku Saeimā starpsesiju laikā un īsumā pastāstīja par darbu komisijā likumdošanas jomā, kā arī par veiksmīgo sadarbību ar Aizsardzības ministriju, Iekšlietu ministriju un Tieslietu ministriju. J.Dalbiņš apliecināja, ka mūsu normatīvo aktu bāze valsts aizsardzības sfērā sakārtota atbilstoši NATO standartiem, īpaši akcentējot nozīmīgo lēmumu paaugstināt finansējumu nacionālajai aizsardzības sistēmai līdz diviem procentiem no iekšzemes kopprodukta.       Savukārt Moldovas aizsardzības ministrs V.Pleška pauda prieku par iespēju tikties Aizsardzības un iekšlietu komisijā un informēja, ka tikšanās mērķis ir pieredzes gūšana. Viņš atzinīgi novērtēja Latvijas sasniegumus bruņoto spēku restrukturizācijā un atzina, ka Moldovas prioritāte aizsardzības jomā ir aizsardzības kapacitātes palielināšana, bruņoto spēku reforma un modernizācija.       Pārspriežot abu valstu bruņoto spēku reformas, J.Dalbiņš pastāstīja par pāreju uz profesionālo armiju. Moldovas aizsardzības ministrs informēja, ka Moldovā arī notiek bruņoto spēku reorganizācija un modernizācija, bet būtisks šķērslis reformas īstenošanā ir trūcīgais finansējums aizsardzības jomā.        Abas puses bija vienisprātis, ka attiecības starp abām valstīm vērtējamas kā veiksmīgas, tomēr vēl ir liels potenciāls to attīstībai. Tāpēc abpusēji izdevīgas sadarbības turpināšanai ir nepieciešama ciešāku kontaktu intensificēšana, minot augsta līmeņa amatpersonu vizīšu nozīmību, kam liecinieks ir Moldovas prezidenta Vladimira Voroņina vizīte Latvijā un nesenā Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas vizīte Moldovā.        Puses apmainījās arī viedokļiem par Moldovas lēmumu izstrādāt Individuālo partnerattiecību rīcības plānu ciešākai sadarbībai ar NATO.       Sarunas noslēgumā Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs J.Dalbiņš vēlreiz apliecināja gatavību sniegt atbalstu Moldovai, daloties pieredzē par aizsardzības sistēmas reformu un likumdošanas sakārtošanu. 

        Pēc Horvātijas parlamenta priekšsēdētāja Vladimira Šeka (Vladimir Šeks) ielūguma Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre un deputāti Ērika Zommere, Pēteris Kalniņš un Andrejs Klementjevs no 10. līdz 12.aprīlim uzturas oficiālā vizītē Horvātijā.         Zagrebā Saeimas priekšsēdētājai un delegācijai ir plānotas tikšanās ar Horvātijas parlamenta vadītāju V.Šeku, Horvātijas premjerministru Ivo Sanaderu (Ivo Sanader), Horvātijas parlamenta Ārlietu komisijas priekšsēdētāju Gordanu Jandrokoviču (Gordan Jandrokovic) un komisijas deputātiem, Eiropas integrācijas komisijas priekšsēdētāju Nevenu Mimicu (Neven Mimica) un komisijas deputātiem, kā arī Tūrisma komisijas vadītāju Anto Markovu (Anto Markov). Tikšanos laikā tiks pārrunāta Latvijas un Horvātijas divpusējā sadarbība, īpašu vērību pievēršot sadarbības parlamentārajam aspektam, Horvātijas integrācijas process Eiropas Savienībā, reģionālās sadarbības aspekti, kā arī starptautiskās aktualitātes. Ir plānots apmeklēt arī Jastrebarskas pilsētu, tikties ar tās vadību un apskatīt uzņēmumu Jana Co.

        Otrdien, 4.aprīlī, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Atis Slakteris un komisijas deputāti tikās ar Čehijas Republikas parlamenta Deputātu palātas Budžeta komisijas pārstāvjiem.        Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Atis Slakteris sveica viesus Saeimā un īsumā pastāstīja par darbu komisijā, piebilstot, ka Latvijai un Čehijai ir kopēja pieredze ES. Viņš īsumā ieskicēja ekonomisko situāciju mūsu valstī un pastāstīja, ka galvenais mērķis ir strauja Latvijas ekonomiskā attīstība.        Savukārt Čehijas parlamenta Deputātu palātas Budžeta komisijas pārstāvis Vlastimils Osrtijs (Vlastimil Ostrý) pauda prieku par iespēju tikties ar Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas pārstāvjiem un iepazīstināja ar delegācijas sastāvu. Viņš pastāstīja, ka Čehijas parlamentā līdzīgi kā Latvijā notiek aktīvs darbs pie valsts budžeta izstrādes, kur svarīga loma ir valdības prasmei sagatavojot budžeta projektu. V.Ostrijs uzsvēra, ka čehu deputāti apbrīno Latviju par mazo budžeta deficītu.        Deputātu palātas Budžeta komisijas pārstāvji interesējās par ekonomisko situāciju, inflācijas rādītājiem un nodokļu politiku Latvijā. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas deputāts Vilnis Edvīns Bresis viesus informēja par situāciju mūsu valsts tautsaimniecībā un reģionālās politikas īstenošanā, apvienojot pašvaldības lielākos administratīvos reģionos un veidojot decentralizētu sistēmu, kas veicinātu attīstību valstī. Viņš arī pastāstīja, ka pašvaldību budžetu pamatā veido no diviem nodokļiem - iedzīvotāju ienākuma nodokļa un nekustamā īpašuma nodokļa. Savukārt Ēriks Zunda pastāstīja par nodokļu reformas politiku.         Sarunas laikā Čehijas kolēģi informēja arī par situāciju nodokļu politikā savā valstī, atzīmējot, ka fiziskajām personām ir noteiktas četras nodokļu joslas, savukārt juridisko personu nodoklis ir samazināts no 33% uz 24%.         Puses apmainījās arī viedokļiem par pozīcijas un opozīcijas partiju ietekmi lēmuma pieņemšanā abu valstu parlamentos.

         Ceturtdien, 30.martā, Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājs Oskars Kastēns un komisijas deputāti tikās ar Francijas Republikas Eiropas lietu ministri Katerīnu Kolonā (Catherine Colonna).         Tikšanās laikā tika pārrunātas aktualitātes Eiropas Savienībā (ES), kā arī sadarbības attīstība starp Latviju un Franciju.          Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājs O.Kastēns informēja par aktuāliem komisijas darba jautājumiem un sadarbību ar ES institūcijām. Viņš arī pastāstīja, ka Latvija guvusi atbalstu rīkot ES konferenci maijā, kurā tiks skatīti jautājumi par komunikācijas saiknes uzlabošanu, ES turpmāko virzību un Latviju šajā organizācijā. O.Kastēns pateicās par Francijas valdības pieņemto lēmumu nepagarināt darbaspēka kustības ierobežojumus ar mūsu valsti.          Francijas Eiropas lietu ministre K.Kolonā uzsvēra, ka arī Francijas parlamenta nozīme ES lietās nostiprinās, piemēram, pirms katras Eiropas Padomes sēdes parlamentā notiek aktīvas debates. Svarīgi, lai ES un citu jautājumu risināšanā piedalās visas iesaistītās puses, akcentēja ministre.          Pārrunājot ES kaimiņvalstu politiku, Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājs informēja viesi par Latvijas eirointegrācijas pieredzes nodošanu Ukrainai, Moldovai un Aizkaukāza valstīm.          Sarunas noslēgumā Francijas ministre divpusējās attiecības starp abām valstīm novērtēja kā labas un atzīmēja, ka politiskā sadarbība ir brīva un kvalitatīva, arī kultūras jomā notiek kontaktu paplašināšanās, - piemērs tam ir kultūras programmas apmaiņa abās valstīs. Tomēr būtu nepieciešams attīstīt arī sadarbību ekonomikas jomā.

          Tikšanās gaitā puses pārrunāja abu valstu divpusējās attiecības un sadarbību starptautiskā līmenī. Saeimas priekšsēdētāja un Polijas valdības vadītājs bija vienisprātis, ka attiecības mūsu valstu starpā vērtējamas kā ļoti sekmīgas, tomēr arī turpmāk iespējams strādāt pie to attīstības, ir īpaši parlamentārā dimensijā.          Runājot par sadarbību Eiropas Savienības jautājumu risināšanā, tika uzsvērts - neskatoties uz katras valsts pozīciju, būtiskos jautājumos nepieciešama kopīga nostāja. Tās pozitīvie rezultāti manāmi ES 2007.-2013.gada budžeta perspektīvas apspriešanā, kā arī jautājumā par kopīgo enerģētisko drošību; ne tik labi veicās, risinot situāciju ar ES pakalpojumu direktīvu.          Sarunas gaitā I.Ūdre informēja par Latvijas darbošanos ES kaimiņu politikas ietvaros un mūsu eirointegrācijas pieredzes nodošanu Ukrainai, Moldovai un Aizkaukāza valstīm. Puses pārrunāja arī citas starptautiskās aktualitātes, piemēram, situāciju Baltkrievijā, Ukrainas parlamenta vēlēšanu rezultātus, kā arī plānoto gāzes vada izbūvi Baltijas jūrā.

         Otrdien, 28.martā, Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre tikās ar Albānijas Republikas ārlietu ministru Besniku Mustafaju (Besnik Mustafaj).          Tikšanās laikā tika pārrunāti jautājumi, kas skar Latvijas un Albānijas divpusējo attiecību padziļināšanas iespējas un sadarbību starptautisku organizāciju ietvaros.            Albānijas ārlietu ministrs pauda patiesu prieku par šo vizīti, norādot uz abu parlamentu kontaktu intensificēšanas un pieredzes apmaiņas svarīgumu politiskajos jautājumos, īpaši attīstot sadarbību Eiropas lietu komisijas un Ārlietu komisijas līmenī. Stāstot par Albānijas virzību uz Eiropas Savienību (ES), ārlietu ministrs informēja, ka viņa valsts cer tuvākajā laikā noslēgt Stabilizācijas un asociācijas līgumu starp Albāniju un ES, un lūdza arī Latvijas atbalstu šajā jautājumā. B.Mustafajs informēja arī par notiekošajām reformām valsts institūcijās, izmaiņām likumdošanā un demokrātisko procesu attīstību, kas veicinās stabilitāti visā Balkānu reģionā.           Pārrunājot sadarbības paplašināšanas iespējas gan divpusējā līmenī, gan starptautisko organizāciju ietvaros, Saeimas priekšsēdētāja pauda atbalstu Albānijai ceļā uz ES un gatavību dalīties Latvijas eirointegrācijas pieredzē. B.Mustafajs pastāstīja par aprīlī gaidāmo Baltijas valstu, Albānijas, Maķedonijas un Horvātijas ārlietu un aizsardzības ministru sanāksmi, lai veicinātu informācijas apmaiņu, un izteica priekšlikumu veidot šādas tikšanās arī parlamentu un komisiju līmenī. Reģionālā sadarbība ir ļoti svarīga, it īpaši mazām valstīm, atzina arī I.Ūdre.         Sarunas noslēgumā puses bija vienisprātis arī par sadarbības attīstīšanu tirdzniecībā un kultūras jomā.

          Sestdien, 25.martā, Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre dosies darba vizītē uz Krāslavu.             Apmeklējuma laikā Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre piedalīsies Krāslavas baznīcas dievkalpojumā, kopā ar krāslaviešiem noliks ziedus pie pieminekļa “Māte Latgale raud”, apmeklēs Varavīksnes vidusskolu, kur notiks sporta zāles atklāšana un tikšanās ar klašu vecākajiem, un piedalīsies komunistiskā genocīda upuru piemiņai veltītā pēcpusdienā Krāslavas kultūras namā.           Vizītes noslēgumā paredzēta tikšanās ar Latgales reģiona pārstāvjiem.

          Ceturtdien, 23.martā, Ārlietu komisijas priekšsēdētāja Vaira Paegle un komisijas deputāti tikās ar Moldovas valsts iestāžu stažieriem NATO popularizēšanas programmas ietvaros.          Ārlietu komisijas priekšsēdētāja V.Paegle sveica viesus Saeimā un atzīmēja, ka Latvijai kā Eiropas Savienības (ES) un NATO dalībvalstij ir būtiski nodot savu eirointegrācijas pieredzi šādu pieredzes apmaiņas programmu ietvaros. Viņa arī pauda Latvijas gatavību palīdzēt un atbalstīt Moldovu demokrātisku vērtību stiprināšanā un mērķu sasniegšanā ceļā uz ES un NATO.           Moldovas delegācijas pārstāvji interesējās par Latvijas pievienošanās un koordinēšanas procesu ES un NATO. Ārlietu komisijas priekšsēdētāja atbildēja, ka šī mērķa sasniegšanā gan pozīcijas, gan opozīcijas deputāti bija vienoti, un drošība ir bijis prioritārs jautājums jau kopš mūsu valsts neatkarības iegūšanas.           Pārrunājot parlamentu lomu valstiski svarīgu lēmumu pieņemšanā, abas puses nonāca pie secinājuma, ka abās valstīs ir līdzīgs parlamentu darbības modelis.           Sarunas noslēgumā tika pārrunātas arī Piedņestras konflikta risināšanas iespējas, kā arī Moldovas un Ukrainas attiecības, norādot uz konstruktīva dialoga veidošanas nepieciešamību.