Otrdien, 7.jūnijā, Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs Juris Dalbiņš un komisijas deputāti tikās ar Armēnijas Republikas Nacionālās sapulces Ārlietu komisijas priekšsēdētāju Armenu Rustamjanu un viņa vadīto delegāciju.             Tikšanās laikā tika pārrunātas Latvijas un Armēnijas divpusējās attiecības, situācija Dienvidkaukāzā, kā arī Armēnijas sadarbība ar Eiropas Savienību (ES) un NATO.              Sarunas sākumā Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs J.Dalbiņš Latvijas un Armēnijas attiecības, kas veidotas uz vispārējiem divpusējās sadarbības principiem un Latviju kā ES un NATO dalībvalsti, raksturoja kā stabilas un ar savstarpēju izpratni. Lai gan pēdējo gadu laikā divpusējām attiecībām ir bijis epizodisks raksturs - tās nav bijušas politiski aktīvas, ir veikts darbs līgumtiesiskās bāzes paplašināšanai vairākās jomās.               Runājot par situāciju Dienvidkaukāzā, Armēnijas Nacionālās sapulces Ārlietu komisijas priekšsēdētājs A.Rustamjans to raksturoja kā ļoti sarežģītu, jo Armēnijai un Azerbaidžānai ir atšķirīgi viedokļi Kalnu Karabahas jautājumā, bet Armēnijas un Turcijas attiecībās sensitīvs ir jautājums par armēņu genocīdu, ko Turcija nevēlas atzīt.               Puses arī sprieda par jautājumiem, kas skar Armēnijas virzību uz dalību starptautiskajās organizācijās. Viesi pastāstīja, ka Armēnijai ir izveidojusies cieša sadarbība ar NATO, taču tā kā ārpolitisko mērķi nav izvirzījusi integrāciju šajā aliansē. Armēnija nav deklarējusi arī virzību uz integrāciju ES, tomēr tās prioritāte ir dalība Eiropas Padomē un sadarbība ar ES valstu parlamentiem, tādējādi uzturot dialogu ar ES, veicot iekšējās reformas un piemērojot savu likumdošanu ES standartiem. Tostarp A.Rustamjans atzina, ka Baltijas valstīm virzība uz ES bijusi veiksmīga un Armēnija ir ieinteresēta Latvijas gatavībā dalīties savā eirointegrācijas pieredzē. Armēnijas puse izteica arī vēlmi sadarbības formāta “3+3” (3 Baltijas valstis + 3 D-Kaukāza valstis - Armēnija, Azerbaidžāna un Gruzija) aktivizēšanā.             Tikšanās noslēgumā puses bija vienisprātis, ka Latvijas un Armēnijas sadarbībai parlamentu līmenī vēl daudz iespēju, un izteica cerību par to aktivizēšanos nākotnē.              Otrdien, 7.jūnijā, Eiropas lietu komisijas un Juridiskās komisijas deputāti tikās ar Nīderlandes ministriju juridisko departamentu pārstāvjiem.            Tikšanās laikā tika pārrunāti jautājumi, kas saistīti ar likumdošanas kārtību Latvijā un tās saskaņošanu ar Eiropas Savienības (ES) normām, kā arī ES aktualitātes.            Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Mareks Segliņš un Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja biedrs Dzintars Rasnačs viesus iepazīstināja ar likumdošanas kārtību mūsu valstī un abu komisiju galvenajiem darbības virzieniem. Runājot par likumdošanas procesu komisijās, Dz.Rasnačs uzsvēra, ka būtisks ir nevalstisko organizāciju un dažādu ministriju devums likumdošanas pilnveidošanā.             Tika pārrunāta arī Saeimas līdzdalība ES jautājumos, kas tiek realizēta ar Eiropas lietu komisijas starpniecību, jo komisija lemj, vai apstiprināt, vai noraidīt valdības sagatavotās pozīcijas pirms to paziņošanas ES institūcijām. Dz.Rasnačs arī informēja par komisijas sadarbību ar no Latvijas ievēlētajiem Eiropas Parlamenta deputātiem un pastāstīja, ka mūsu valstī vēl nav atrisināts jautājums par to, kam vajadzētu uzticēt koordinēt visus ar ES saistītos jautājumus. Piemēram, ministrijas nespēja vienoties par vienotu valdības viedokli ģenētiski modificētās pārtikas ierobežošanas regulējumam. Savukārt Eiropas lietu komisijas deputāte Vineta Muižniece atskatījās uz Latvijas virzību uz integrāciju ES un atzinīgi novērtēja Nīderlandes pieredzes nodošanu Latvijai ceļā uz pilntiesīgu dalību šajā organizācijā.          Puses apmainījās arī viedokļiem par sarežģīto ES konstitūcijas ratifikācijas procesu un bija vienisprātis, ka ES dalībvalstīs sabiedrība nav pietiekami informēta par aktualitātēm ES un pastāv zināma plaisa starp valdību un sabiedrību, par ko liecina negatīvais referenduma iznākums Nīderlandē un Francijā.           Sarunas noslēgumā Dz.Rasnačs novēlēja viesiem veiksmīgu vizītes turpinājumu Latvijā. 

       No 5. līdz 9.jūnijam Latvijā oficiālā vizītē uzturēsies Armēnijas Republikas parlamenta Ārlietu komisijas delegācija.Svētdien, 5.jūnijā

               Tikšanās laikā tika pārrunāti jautājumi, kas saistīti ar sabiedrības integrāciju, pārmaiņām izglītības sistēmā, nepilsoņu vēlēšanu tiesībām, kā arī Vispārējās konvencijas par nacionālo minoritāšu aizsardzību ratifikāciju.               Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāja I.Circene augsto viesi īsumā informēja par izglītības reformas gaitu un naturalizācijas procesu Latvijā un norādīja, ka pēc mūsu valsts iestāšanās Eiropas Savienībā strauji ir pieaudzis naturalizācijas pieteikumu skaits, kas liecina par sekmīgu sabiedrības integrācijas procesa norisi. Saistībā ar nepilsoņu vēlēšanu tiesībām, I.Circene norādīja, ka nepilsoņiem ir visas tiesības naturalizēties un ka naturalizācija ir valdības prioritāte.                Vēl I.Circene akcentēja pagājušajā nedēļā Saeimā ratificēto Vispārējo konvenciju par nacionālo minoritāšu aizsardzību, kas ir vēl viens nozīmīgs solis pie nacionālām minoritātēm piederošu personu tiesību aizsardzības jomā.                EDSO augstais komisārs nacionālo minoritāšu jautājumos R.Ekeuss sarunas gaitā izteica atbalstu Latvijā uzsāktajai izglītības reformai un veiksmīgajam naturalizācijas procesam, norādot, ka būtu nepieciešams nodrošināt reformas elastību, vienlaikus saglabājot augstu izglītības kvalitāti, kā arī pārskatīt naturalizēšanās procesu, to atvieglojot.               Komentējot Saeimā ratificēto Vispārējo konvenciju par nacionālo minoritāšu aizsardzību, R.Ekeuss sacīja, ka Latvijai ir sekmīgi izdevies risināt ar konvenciju saistītos jautājumos un ka tiem esot liela nozīme gan demogrāfiskā, gan vēsturiskā kontekstā. Vērtējot minoritāšu definīciju, augstais komisārs norādīja, ka ir būtiska tās piemērošana dzīvē, “kas lielā mērā izšķir to, vai par Latviju varēs runāt kā par integrētu valsti”. “Svarīgi, lai visi valsts iedzīvotāji justos vienlīdz integrēti un neviens netiktu diskriminēts,” uzsvēra R.Ekeuss.

        Ceturtdien, 2.jūnijā, Saeimas priekšsēdētājas biedre Vineta Muižniece tikās ar EDSO augsto komisāru nacionālo minoritāšu jautājumos Rolfu Ekeusu.        Tikšanās laikā tika pārrunāti jautājumi, kas saistīti ar sabiedrības integrācijas gaitu Latvijā un nacionālo minoritāšu aizsardzību.         Saeimas priekšsēdētājas biedre V.Muižniece sveica komisāru Latvijā un informēja par Vispārējās konvencijas par nacionālo minoritāšu aizsardzību pieņemšanas gaitu, atzīmējot ilgo mazākumtautību definīcijas veidošanas procesu, kā arī uzsvēra, ka konvencijas ratifikācija nemainīs labvēlīgo politiku pret mazākumtautībām. Viņa pastāstīja, ka Saeima šodien ratificēja Līgumu par Konstitūciju Eiropai.           EDSO augstais komisārs R.Ekeuss atzinīgi novērtēja paveikto un sacīja, ka tagad liela nozīme ir tam, kā pieņemtie likumi tiks īstenoti dzīvē, jo parasti "vairāk problēmu ir izpildes gaitā nekā likumdošanas gaitā". R.Ekeuss informēja, ka ir sekojis līdzi integrācijas procesiem Latvijā un cer uz sadarbību arī turpmāk.         Sarunas ietvaros puses pārrunāja arī tādas sabiedrības integrācijas norises mūsu valstī kā naturalizācijas procesu un izglītības reformu. Saeimas priekšsēdētājas biedre V.Muižniece atzina, ka ir vērojams progress attiecībā uz naturalizēties gribētāju skaita pieaugumu, it īpaši pēc iestāšanās Eiropas Savienībā; šogad pilsonību jau ir ieguvuši 8000 Latvijas iedzīvotāji. Pārrunājot izglītības reformas gaitu, viņa atzīmēja, ka tā ir bijusi veiksmīga.          V.Muižniece augstu novērtēja līdzšinējo sadarbību un pateicās par augstā komisāra izrādīto izpratni attiecībā uz Latvijas unikālo vēsturisko situāciju.

        Trešdien, 1.jūnijā, Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre un frakciju pārstāvji tikās ar Ārvalstu investoru padomes Latvijā (ĀIPL) pārstāvjiem.        Tikšanās laikā tika pārrunāti jautājumi par Latvijas tautsaimniecības attīstību pēc iestāšanās Eiropas Savienībā, problēmām un nākotnes perspektīvām.        Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre informēja par paveikto likumdošanas jomā Saeimā kopš iestāšanās ES un NATO, īpaši uzsverot Latvijas nākotnes attīstības apakškomisijas izveidošanu, kurā tiek skatīti jautājumi par mūsu valsts nākotnes perspektīvām. Vakar apakškomisijas sēdē deputāti vienojās par Latvijas izaugsmes modeļa projekta izveidošanu, nosprausto mērķu sasniegšanai nosakot, ka cilvēks ir pirmajā vietā, sacīja I.Ūdre. Viņa arī nosauca dažas no izvirzītajām prioritātēm modeļa īstenošanai, piemēram, izglītības sistēmas un demogrāfiskās situācijas uzlabošana, kā arī pieminēja darbu pie Saeimas un nevalstisko organizāciju sadarbības memoranda izveidošanas.         ĀIPL valdes priekšsēdētāja Baiba Rubesa sniedza ziņojumu par ārvalstu investoru skatījumu par ekonomiskās attīstības vīziju Latvijā, uzsverot vīzijas definēšanas nepieciešamību ilgtermiņa periodam un valsts prioritāšu noteikšanu, lai sekmētu attīstības stabilitāti un investīciju piesaisti un maksimāli izmantotu resursus. Vērtējot pašreizējo situāciju Latvijā, valdes priekšsēdētāja skaidroja, ka "esošās stratēģijas ir ļoti plašas, taču nav definētas prioritātes; valsts nevar izvērsties visās jomās". Kā vienas no konkurētspējas priekšrocībām viņa minēja: attīstītu informācijas tehnoloģiju (IT) un telekomunikāciju sektoru, stratēģisku ģeogrāfisko atrašanās vietu, intelektuālo potenciālu, stabilas bankas, spēcīgu finanšu sektoru un relatīvi zemas izmaksas. Tika apskatīti arī ārvalstu investoru ieteikumi Latvijas tautsaimniecības attīstības vīzijas nostiprināšanai, uzsverot cilvēkresursu nozīmi.        Sarunas gaitā puses pārrunāja arī jautājumus, kas saistīti ar kvalificētu darbinieku IT jomā piesaistīšanu no citām valstīm un vīzu piešķiršanas atvieglojumiem, ofšora darījumiem un naudas atmazgāšanu Latvijas bankās, kaimiņvalstu attiecību veidošanu.         Noslēgumā sarunas dalībnieki bija vienisprātis, ka cilvēkresursi Latvijā ir viena no galvenajām konkurētspējas priekšrocībām, kā arī atzina, ka šādas tikšanās būtu nepieciešams organizēt biežāk.

         Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre 28.maijā piedalījās GUAM valstu Parlamentārās asamblejas otrajā sēdē, kas pēc Ukrainas parlamenta priekšsēdētāja Volodimira Ļitivina ielūguma notika Jaltā, Livādijas pilī. GUAM Parlamentāro asambleju veido Gruzijas, Ukrainas, Azerbaidžānas un Moldovas parlamentu delegācijas.          Otrajā šīs asamblejas sēdē piedalījās visu četru tās dalībvalstu parlamentu priekšsēdētāji: Gruzijas parlamenta spīkere Nino Burdžanadze, Ukrainas parlamenta priekšsēdētājs Volodimirs Ļitvins, Azerbaidžānas parlamenta vadītājs Murtuzs Aļeskerovs, kā arī Moldovas parlamenta priekšsēdētājs Marians Lupu. Kā viesi uz pasākumu bija ieradušies Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre, Lietuvas parlamenta priekšsēdētāja vietnieks Česlavs Juršenas un Rumānijas Senāta priekšsēdētāja vietnieks Teodors Meleškanu.         Tikšanās laikā tika pārrunāta GUAM Parlamentārās asamblejas turpmākā darbība un attīstība, likumdevēju lomas palielināšana mūsdienu aktuālo problēmu risināšanā, sadarbības stiprināšana starp reģiona valstīm. Deputātu delegāciju darbs notika trijās komisijās, kurās tika izskatīti politiskie un tiesiskie jautājumi; tirdznieciski ekonomiskie jautājumi; zinātnes, kultūras un izglītības jautājumi.         GUAM Parlamentārās asamblejas dalībniekus uzrunāja arī Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre, kura savā runā raksturoja Latvijas ceļu līdz dalībai ES un NATO, reformu procesus, kas notikuši mūsu valstī, Baltijas Asamblejas lomu reģionālās sadarbības attīstībā. Viņa īpaši uzsvēra Latvijas gatavību sadarboties ar GUAM valstu parlamentiem eirointegrācijas jautājumos, par ko ir liela interese šajās valstīs. Viņa norādīja arī uz to potenciālu, kāds slēpjas Baltijas un Melnās jūras reģiona valstu tālākajā sadarbībā.          Saeimas priekšsēdētājai bija divpusējās tikšanās ar visu četru GUAM valstu parlamentu vadītājiem, ar kuriem tika pārrunāti jau konkrēti sadarbības projekti, kas uzsākti un turpmāk varētu tikt realizēti, iesaistot Saeimas Eiropas lietu un citas komisijas.

9.30........   Ierašanās Latvijā.

        Pirmdien, 30.maijā, Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre tikās ar Amerikas Savienoto Valstu Senāta senatoru Miču Makkonelu (Mitch McConnell) un viņa vadīto delegāciju.        Sveicot viesus Saeimas namā, Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre pauda prieku par ASV senatoru vizīti Latvijā. Augstu novērtējot ASV atbalstu Baltijas valstīm, viņa pateicās par 19.maijā ASV Senātā pieņemto rezolūciju un uzsvēra, ka ir svarīgi, lai cilvēki pareizi izprot mūsu tautas vēsturi.        Savukārt ASV Senāta senators M.Makkonels atzinīgi novērtēja Latvijas panākto progresu kopš mūsu valsts neatkarības atjaunošanas pirms piecpadsmit gadiem, kā arī pauda pateicību par Latvijas konsekvento atbalstu ASV Irākas jautājumā.         ASV senatorus interesēja situācija Latvijas banku jomā kopš ASV paziņojuma par netīrās naudas atmazgāšanu vairākās mūsu valsts bankās. Saeimas priekšsēdētāja pastāstīja, ka parlaments pieņēmis grozījumus vairākos likumos, kas paredz paaugstināt banku un to klientu atbildību.        Tikšanās laikā tika pārrunāta arī reģionālās sadarbības nozīme un darbība starptautiskajās organizācijās. I.Ūdre pastāstīja par Baltijas Asamblejas veiksmīgo darbu un kontaktiem ar Ziemeļu Padomi, veiksmīgi risinot visam reģionam svarīgus jautājumus. Šī pieredze var tikt izmantota arī citos reģionos. Tā Saeimas priekšsēdētāja informēja par savu līdzdalību tikko Jaltā notikušajā GUAM (Gruzijas, Ukrainas, Azerbaidžānas un Moldovas) Parlamentārās asamblejas sēdē, kurā tika runāts arī par šo valstu sadarbību ar ES, tostarp Baltijas valstīm, un mūsu eirointegrācijas un reģionālās sadarbības pieredzes pārņemšanu. Saeimas priekšsēdētāja uzrunāja arī tēmu par sadarbību Starpparlamentu Savienībā un gaidāmo Nacionālo parlamentu priekšsēdētāju otro konferenci, kas notiks septembrī Ņujorkā.        ASV senatori interesējās par to, kā strādā Saeima, kā rit komisiju un frakciju darbs un kādi ir aktuālākie pašreiz apspriežamie jautājumi. Tika pārrunāti arī vakar Francijā notikušā referenduma par Eiropas Savienības konstitūciju rezultāti un to iespējamā ietekme uz tālāku ES attīstību.

           Pēc Ukrainas parlamenta priekšsēdētāja Volodimira Ļitvina ielūguma Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre piektdien, 27.maijā, dosies uz Jaltu, Ukrainu, lai 28.maijā piedalītos GUAM valstu Parlamentārās asamblejas otrajā sēdē.           GUAM Parlamentārajā asamblejā darbojas Gruzijas, Ukrainas, Azerbaidžānas un Moldovas parlamentu delegācijas. Sēdē Jaltā piedalīsies Gruzijas parlamenta priekšsēdētāja Nino Burdžanadze, Azerbaidžānas parlamenta priekšsēdētājs Murtuzs Aļeskerovs, Moldovas parlamenta priekšsēdētājs Marians Lupu, kā arī Ukrainas parlamenta vadītājs V.Ļitvins. Sēdes darba kārtībā līdzās jautājumiem, kas skar GUAM Parlamentārās asamblejas darbību, kopīgos projektus un nākotnes plānus, ir iekļauti arī jautājumi par GUAM valstu sadarbību ar ES. Īpaša interese ir par sadarbību ar Baltijas valstīm, to eirointegrācijas un reģionālās sadarbības pieredzes pārņemšanu. Tādēļ kā viesi uz sēdi ir uzaicināti šo valstu parlamentu vadītāji.           Pasākuma ietvaros Saeimas priekšsēdētājai I.Ūdrei ir paredzētas arī divpusējās tikšanās ar Moldovas, Gruzijas, Azerbaidžānas un Ukrainas parlamentu vadītājiem.

              Otrdien, 24.maijā, Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre tikās ar Taizemes Karalistes ārkārtējo un pilnvaroti vēstnieci Latvijas Republikā Čitriju Pintongu (Chitriya Pinthonh), kas bija ieradusies iepazīšanās vizītē.              Tikšanās gaitā tika pārrunātas sadarbības intensificēšanas iespējas abu valstu starpā un abu valstu iekšpolitiskās aktualitātes.              Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre uzsvēra, ka Latvija ir ieinteresēta attīstīt divpusējo sadarbību ar Taizemi. Lai gan abas valstis šķir liels ģeogrāfiskais attālums, kontaktus iespējams paplašināt starptautisko forumu ietvaros, piemēram, Starpparlamentu Savienībā, kas ir plašākais parlamentāriešu forums. Tāpat būtiska ir darbība reģionālajās organizācijās - Latvija tāda ir Baltijas Asamblejas un Ziemeļu Padomes sadarbība, savukārt Taizeme darbojas Āzijas Starpparlamentu organizācijā.              Pārrunājot iekšpolitiskos jautājumus, Taizemes vēstniece Latvijā raksturoja savas valsts ekonomisko situāciju, uzsverot, ka augstās enerģijas cenas ir iemesls būtiskam cenu sadārdzinājumam arī citās jomās.               Savukārt Saeimas priekšsēdētāja akcentēja situāciju lauksaimniecības jomā. I.Ūdre pastāstīja par lielajiem zaudējumiem, kādus mūsu valsts zemniekiem nodarījušas lietavas un plūdi Latgalē. Viņa arī pauda pārliecību, ka būtu nepieciešams rast finansējumu šo zaudējumu kompensēšanai.              Otrdien, 24.maijā, Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre tikās ar Šrilankas Demokrātiskās Sociālistiskās Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Nagorpičaju Sikkanderu (Nagoorpichai Sikkander), kas bija ieradies iepazīšanās vizītē.               Sarunā tika pārrunāta turpmākā Latvijas un Šrilankas attiecību veidošana, uzsverot parlamentārās sadarbības un apmaiņas vizīšu nozīmi abu valstu kontaktu padziļināšanā. N.Sikkanders uzsvēra, ka divpusējo attiecību jomā nākotnē jāstrādā pie līgumtiesiskās bāzes izveidošanas, jo tas veicinātu abu valstu sadarbības tālāko attīstību tādās jomās kā ekonomika un izglītība.              Šrilankas vēstnieks pateicās par Latvijas ieguldījumu palīdzības sniegšanā Šrilankas cunami izpostītajām teritorijām. Savukārt Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre pastāstīja par lietavu izraisīto plūdu skartajiem Latgales rajoniem un uzsvēra, ka tagad tiek meklēti risinājumi zaudējumu kompensēšanai.              Starp Šrilanku un Latviju ir izveidojusies sadarbība izglītības jomā, un Šrilankas puse būtu ieinteresēta iegūt atvieglojumus vīzu iegūšanā. N.Sikkanders atzinīgi novērtēja izglītības iespējas medicīnas jomā, kuras Latvija spēj piedāvāt studentiem no ārvalstīm.              Tikšanās noslēgumā I.Ūdre novēlēja panākumus un veiksmi N.Sikkanderam, pildot ārkārtējā un pilnvarotā vēstnieka Latvijā pienākumus.                      Otrdien, 24.maijā, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs Dzintars Jaundžeikars (LPP), komisijas deputāti un Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājs Oskars Kastēns (LPP) tikās ar Lietuvas Seima Ekonomikas komitejas pārstāvjiem, lai pārrunātu Eiropas Savienības (ES) aktuālos jautājumus.              Sarunas sākumā Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājs Oskars Kastēns Lietuvas Seima deputātiem izklāstīja Latvijas pozīciju jautājumā par Eiropas pakalpojumu direktīvu Lisabonas stratēģijas ietvaros, norādot, ka Latvija tajā vēlas panākt izcelsmes valsts principa ieviešanu un arī dažus izņēmumus. Tas nozīmē, ka citās valstīs strādājošajiem vajadzētu piemērot izcelsmes valsts likumdošanu, kas veicinātu dinamiska un konkurētspējīga pakalpojumu sektora attīstību. “Brīva darbaspēka kustība ir izšķirīgs faktors, lai veicinātu gan jauno, gan arī veco ES valstu ekonomisko izaugsmi,” teica O.Kastēns.               Analizējot diskusiju ES dalībvalstīs, Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājs pauda bažas, ka pakalpojumu direktīva tomēr varētu tikt pieņemta stipri atšķirīga, nekā tā sākotnēji sagatavota, jo tā sauktajām vecajām dalībvalstīm ir vairāki iebildumi pret to. Tāpēc Latvijai, Lietuvai un Igaunijai būtu jāvienojas par kopīgu un stingru nostāju savas pozīcijas aizstāvēšanai.               Lietuvas Seima delegācijas vadītājs Vīts Navicks (Vytas Navickas) pateicās par vispusīgo informāciju un īsumā pastāstīja par Seima Ekonomikas komitejas darbību, skatot ekonomikas, transporta un infrastruktūras jautājumus.                Spriežot par pakalpojumu direktīvu, Lietuvas puse izteica atbalstu Latvijas nostājai, jo pozīcijas abām valstīm esot līdzīgas.               Runājot par citiem ar ES saistītiem jautājumiem, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētāja biedrs, Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Dzintars Zaķis (JL) norādīja vēl uz trim kopīgi aizstāvamiem jautājumiem ES, kas skar finanšu perspektīvu 2007.-2013.gadam, nodokļu harmonizāciju un Lisabonas stratēģijas ieviešanu.                Vēl puses pārrunāja arī situāciju saistībā ar Eiropas Savienības konstitucionālā līguma ratifikāciju Vācijā un Francijā.               Tikšanās noslēgumā Latvijas un Lietuvas parlamentārieši pieskārās arī enerģētikas nozares aktualitātēm.