Pirmdien, 29.maijā, Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre tikās ar Viņa Svētību Maskavas un visas Krievzemes Visusvētīgo Patriarhu Aleksiju II, kas ieradies vizītē Latvijā.        Tikšanās sākumā Patriarhs Aleksijs II pasniedza Saeimas priekšsēdētājai I.Ūdrei Krievijas Pareizticīgās baznīcas Svētās Apustuliskās Lielkņazienes Olgas otrās pakāpes ordeni par ieguldījumu sabiedrības garīgi tikumiskajā atdzimšanā un palīdzības sniegšanu Latvijas pareizticīgo baznīcai.        Sarunā Saeimas priekšsēdētāja un Visusvētīgais Patriarhs pārrunāja jautājumus, kas skar reliģiskās konfesijas, to savstarpējo sadarbību un saskaņu, kāda valda starp tradicionālajām konfesijām Latvijā, kā arī Latvijas pareizticīgo baznīcas pozitīvo lomu. Patriarhs Aleksijs II izteica pateicību Latvijas Saeimai par labo sadarbību ar pareizticīgo baznīcu Latvijā.        Tika pārrunāti arī Latvijas un Krievijas attiecību jautājumi un nepieciešamība padziļināt savstarpējos parlamentāros kontaktus.

         Piektdien, 26.maijā, Saeimas priekšsēdētājas biedre Vineta Muižniece tikās ar Austrijas Republikas Forarlbergas federālās zemes parlamenta prezidentu Gebhardu Halderu un viņa vadīto delegāciju, kura uzturas oficiālā vizītē mūsu valstī.         Tikšanās laikā pārrunātas Latvijas iekšpolitiskās aktualitātes, Latvijas un Austrijas divpusējās attiecības un sadarbība Eiropas Savienībā (ES), kas Austrijai kā ES prezidējošai valstij šobrīd īpaši nozīmīga.         Saeimas priekšsēdētājas biedre V.Muižniece un Austrijas Forarlbergas federālās zemes parlamentārieši pauda prieku par iespēju tikties Saeimā un bija vienisprātis, ka starp abām valstīm izveidojušās ļoti labas un sekmīgas attiecības dažādās jomās. Tomēr nākotnē tās pilnveidojamas, paplašinot sadarbību starp Latvijas reģioniem un Austrijas federālajām zemēm, kā arī aktivizējot parlamentāros kontaktus.         Tikšanās dalībnieki pārrunāja ES aktualitātes, tostarp jautājumu par Eiropas Konstitūcijas tālāko virzību un Latvijas nostāju nodokļu harmonizēšanā. Puses arī akcentēja nacionālās identitātes saglabāšanas nozīmi un bija vienisprātis, ka Latvijai un Austrijai kā mazām valstīm meklējami kopīgi saskares punkti redzējumā par ES nākotni.          Viesi no Austrijas interesējās par Latvijas iekšpolitiskajiem jautājumiem - nodokļu politiku un situāciju sociālajā un izglītības sfērā.         Tikšanās noslēgumā abu valstu parlamentārieši pauda pārliecību par Latvijas un Austrijas kontaktu aktivizēšanos nākotnē - gan divpusējā, gan starptautiskā līmenī.

         Ceturtdien, 25.maijā, Ārlietu komisijas un Eiropas lietu komisijas deputāti tikās ar Baltkrievijas demokrātisko spēku un pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem.         Tikšanās laikā pārrunātas aktualitātes Baltkrievijas politikā un Latvijas kā kaimiņvalsts loma Baltkrievijas attīstībā un demokrātisko procesu virzībā.         Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājs Oskars Kastēns un Ārlietu komisijas priekšsēdētāja Vaira Paegle pauda Latvijas atbalstu un vēlmi palīdzēt demokrātiskas un tiesiskas valsts veidošanā.          Baltkrievijas apvienoto demokrātisko spēku līderis Sergejs Kaļjakins informēja par valstī notiekošo - represijām pret iedzīvotājiem, cilvēktiesību un vārda brīvības ierobežojumiem. Aktuāls ir jautājums par politiski notiesāto atbrīvošanu. Viņš uzsvēra palīdzības nepieciešamību no ārvalstu partneriem, arī Latvijas, un starptautiskajām organizācijām, lai risinātu šīs problēmas.          Pārrunājot vīzu režīmu starp abām valstīm, Baltkrievijas pārstāvji atzīmēja, ka būtu nepieciešama vīzas konsulārās nodevas samazināšana vai atcelšana, kas pašreiz ir vidējās mēnešalgas apmērā.          Tika skarts arī jautājums par Krievijas ietekmi enerģētikas jautājumos. Viesi norādīja, ka naftas un gāzes cenu iespējamais pieaugums varētu negatīvi ietekmēt Baltkrievijas ekonomikas attīstību.          Sarunas noslēgumā puses divpusējās attiecības starp abām valstīm novērtēja kā labas un izteica cerību par vēl aktīvāku sadarbību.

          Piektdien, 26.maijā, vizītē Latvijā uzturēsies Austrijas Republikas Forarlbergas (Vorarlberg) federālās zemes parlamenta prezidents Gebhards Halders (Gebhard Halder) un viņa vadītā delegācija.10.00......... Tikšanās ar Ārlietu komisijas, Eiropas lietu komisijas, Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas, Publisko izdevumu un revīzijas komisijas, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas un Latvijas un Austrijas parlamentu sadarbības grupas pārstāvjiem.                   Sarkanajā zālē, Jēkaba ielā 11.

       Trešdien, 24.maijā, Saeimas Latvijas parlamentāriešu grupas demokrātisko procesu atbalstam Baltkrievijas parlamentā un sabiedrībā priekšsēdētājs Roberts Jurķis, deputāti Alberts Krūmiņš un Guntis Bērziņš tikās ar Baltkrievijas demokrātisko spēku un pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem.        Tikšanās laikā galvenā vērība veltīta jautājumiem, kas skar iekšpolitisko situāciju Baltkrievijā pēc šā gada 19.martā notikušajām prezidenta vēlēšanām. Baltkrievijas apvienoto demokrātisko spēku līderis Sergejs Kaļakins pastāstīja, ka iedzīvotāju aktivitāte demokrātisko procesu atbalstam valstī pieaug. Iedzīvotājos pakāpeniski samazinās bailes no pastāvošā režīma un parādās dzīvesprieks un ticība, ka valstī notiks pozitīvas pārmaiņas. Viņš uzsvēra, ka, neskatoties uz prezidenta vēlēšanu rezultātiem, pilsoniskās sabiedrības attīstība ir galvenais to priekšnosacījums. Turklāt jauniešu aktīvā līdzdalība ir lielākais sasniegums demokrātisko spēku attīstībā. Savukārt Baltkrievijas neatkarīgā laikraksta “Belarusskaja Delovaja Gazeta” redaktors Pjotrs Marcevs informēja par plašsaziņas līdzekļu darbu pagrīdes apstākļos.        Puses pauda kopīgu viedokli, ka Latvijai kā Eiropas Savienības dalībvalstij un kaimiņvalstij ir būtiska nozīme demokrātisko procesu stiprināšanā Baltkrievijā.        Tikšanās dalībnieki arī pārrunāja aktualitātes enerģētikas jomā - Baltkrievijas atkarību no Krievijas gāzes piegādēm, tai skaitā iespējamās gāzes un naftas produktu cenu sadārdzināšanās ietekmi uz valsts ekonomiku.    

       Piektdien, 26.maijā, vizītē Latvijā uzturēsies Austrijas Republikas Forarlbergas (Vorarlberg) federālās zemes parlamenta prezidents Gebhards Halders (Gebhard Halder) un viņa vadītā delegācija.       Austrijas parlamenta deputāti un valdības pārstāvji G.Haldera vadībā tiksies ar Saeimas priekšsēdētājas biedri Vinetu Muižnieci, Ārlietu komisijas, Eiropas lietu komisijas, Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas, Publisko izdevumu un revīzijas komisijas, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas un Latvijas un Austrijas parlamentu sadarbības grupas pārstāvjiem.       Tikšanās laikā ar Saeimas priekšsēdētājas biedri V.Muižnieci plānots pārrunāt abu valstu divpusējās attiecības un sadarbību starptautiskajās organizācijās, tostarp arī aktualitātes Austrijas ES prezidentūras laikā (no šā gada 1.janvāra līdz 30.jūnijam).       Vizītes noslēgumā paredzēta preses konference.

        Turpinās Saeimas priekšsēdētājas Ingrīdas Ūdres, kā arī Saeimas deputātu Jevgēnijas Stalidzānes, Induļa Emša un Kārļa Strēļa vizīte Norvēģijā.         Saeimas priekšsēdētāja vizītes laikā tikās ar Norvēģijas Stortinga (parlamenta) priekšsēdētāju Tūrbjērnu Jāglandu (Thorbjorn Jagland), kā arī ar Ārlietu un Enerģētikas un vides komisiju deputātiem.        Tikšanās laikā ar Stortinga priekšsēdētāju T.Jāglandu augstu tika novērtētas tās labās attiecības, kādas ir izveidojušās starp Latviju un Norvēģiju ekonomikā, izglītībā un kultūrā, kā arī drošības, iekšlietu, tieslietu u.c. jomās. Cieša sadarbība izveidojusies arī parlamentārajā līmenī, īpaši aktīva ir reģionālā sadarbība starp Baltijas Asambleju un Ziemeļu Padomi. Deputātu kontakti ir veicinājuši diskusijas par reģionam aktuālu jautājumu risinājumu. Sarunu laikā tika pārrunāta arī Norvēģijas sadarbība ar ES un Latvijas pieredze, kas gūta pēc iestāšanās šajā organizācijā. Īpaša vērība tika pievērsta enerģētikas jautājumiem, enerģijas piegāžu diversifikācijas iespējām un Norvēģijas gāzes izmantošana Ziemeļeiropas apgādei. Stortinga Ārlietu komisijas deputāti interesējās par Latvijas iesaisti ES kaimiņattiecību politikas realizācijā, kā arī par attiecību attīstību ar Krieviju. Tika pārrunāta arī parlamentāriešu sadarbība starptautiskajās parlamentārajās organizācijās.        Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre un deputāti tikās arī ar ārlietu ministru Jūnasu Gāri Stēri (Jonas Gahr Store) un aizsardzības ministri Anni-Grēti Strēmu-Ēriksenu (Anne-Grete Strom-Erichsen). Tikšanās laikā tika pārrunāts gaidāmais NATO samits Rīgā, reģionālās sadarbības jautājumi, kā arī sadarbība starptautisko miera misiju ietvaros.        Vizītes laikā Saeimas priekšsēdētāju I.Ūdri audiencē pieņēma Viņa Majestāte Norvēģijas karalis Haralds.       17.maijā, kad Norvēģijā tiek svinīgi atzīmēta Nacionālā diena, I.Ūdre un viņas vadītā delegācija kopā ar Norvēģijas Stortinga priekšsēdētāju un deputātiem piedalīsies svinīgajos pasākumos, kas notiks Oslo.

        Otrdien, 16.maijā, Saeimas priekšsēdētājas biedre Vineta Muižniece tikās ar Tunisijas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Beširu Šebanu (Bechir Chebaane), kurš bija ieradies iepazīšanās vizītē.        Tikšanās laikā pārrunātas Latvijas un Tunisijas divpusējās attiecības un sadarbība starptautisko organizāciju ietvaros.        Saeimas priekšsēdētājas biedre un Tunisijas vēstnieks atzinīgi novērtēja abu valstu līdzšinējo sadarbību un bija vienisprātis, ka to padziļināšanai vēl liels potenciāls, īpaši parlamentārajā dimensijā. Aktivizējamas amatpersonu apmaiņas vizītes, kā arī veicināmi kontakti starp abu valstu parlamentārajām sadarbības grupām.         Puses arī apliecināja ieinteresētību veidot ciešāku sadarbību kultūras un tūrisma jomā. Saeimas priekšsēdētājas biedre raksturoja Latvijas bagātās kultūras tradīcijas, akcentējot Dziesmu un deju svētku savdabību, kā arī pastāstīja par lauku tūrisma piedāvātajām atpūtas iespējām mūsu valstī. V.Muižniece un B.Šebans bija vienisprātis, ka tiešie kontakti palīdz veidot ciešākas saites un dziļākas zināšanas vienai valstij par otru.         Saeimas priekšsēdētājas biedre un Tunisijas vēstnieks arī sprieda par attiecību paplašināšanas iespējām starptautiskā līmenī, tai skaitā Eiropas Savienības un Vidusjūras valstu reģiona nolīguma ietvaros.        Tikšanās noslēgumā V.Muižniece Tunisijas vēstniekam novēlēja veiksmi jaunajā amatā un pauda pārliecību par abu valstu kontaktu aktivizēšanos nākotnē.

       Pēc Norvēģijas Stortinga (parlamenta) priekšsēdētāja Tūrbjērna Jāglanda (Thorbjorn Jagland) ielūguma Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre, kā arī Saeimas deputāti Jevgēnija Stalidzāne, Indulis Emsis un Kārlis Strēlis no 15. līdz 17.maijam apmeklēs Norvēģiju.       Saeimas priekšsēdētājai I.Ūdrei un deputātiem Oslo paredzētas tikšanās ar Stortinga priekšsēdētāju T.Jāglandu, parlamenta Ārlietu un Enerģētikas un vides komisijas deputātiem, Norvēģijas ārlietu ministru Jūnasu Gāri Stēri (Jonas Gahr Store) un aizsardzības ministri Anni-Grēti Strēmu-Ēriksenu (Anne-Grete Strom-Erichsen), kā arī Norvēģijas Nobela institūta direktoru Geiru Lundestadu (Geir Lundestad). Saeimas priekšsēdētāju I.Ūdri audiencē pieņems Viņa Majestāte Norvēģijas karalis Haralds. 17.maijā Saeimas delegācija piedalīsies Norvēģijas nacionālās dienas svinīgajos pasākumos.        Tikšanos laikā tiks pārrunātas Latvijas un Norvēģijas divpusējās attiecības un parlamentārie kontakti, drošības un reģionālās sadarbības jautājumi, kā arī starptautiskās aktualitātes.

       Trešdien, 10.maijā, Saeimas priekšsēdētājas biedrs Jānis Straume tikās ar Slovēnijas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieci Latvijas Republikā Darju Bavdažu Kuretu (Darja Bavdaž Kuret), kura bija ieradusies atvadu vizītē.       J.Straume un D.B.Kureta bija vienisprātis, ka starp abām valstīm veidojusies cieša un sekmīga sadarbība dažādās jomās. Notikušas aktīvas amatpersonu apmaiņas vizītes, kā arī paplašinājušies ekonomiskie un kultūras sakari. Vēstnieces Latvijā amata pildīšanas laikā abas valstis sasniegušas kopīgos ārpolitiskos mērķus - kļuvušas pilntiesīgas Eiropas Savienības (ES) un NATO dalībvalstis - un šobrīd kā partneres šajās organizācijās ir atbildīgas par ES un alianses attīstību nākotnē.      Saeimas priekšsēdētājas biedrs un Slovēnijas vēstniece sprieda par ES aktualitātēm - Eiropas Konstitūcijas tālāko virzību, ES paplašināšanās gaitu un vienotas ES enerģētikas politikas izstrādes nozīmi. Puses arī pārrunāja Rīgā gaidāmo NATO samitu un Latvijas attiecības ar Ukrainu, Baltkrieviju un Krieviju.      Tikšanās noslēgumā J.Straume raksturoja situāciju pirms rudenī gaidāmajām Saeimas vēlēšanām un izteica pateicību vēstniecei par ieguldījumu Latvijas un Slovēnijas divpusējo attiecību padziļināšanā.