Šodien, 15.aprīlī, plkst.17.00 Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Atis Slakteris tiksies ar Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) pārstāvjiem, lai apspriestu Eiropas Savienības fondu labāku izmantošanu.     Starptautiskā Valūtas fonda novērtējumā sniegtās ziņas savā darbībā ņem vērā gan kredītreitinga aģentūras, piešķirot Latvijai kredītreitingu, gan ārvalstu investori, nodrošinot kapitāla ieplūdi Latvijas ekonomikā.      Tiekoties ar SVF līderiem, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs A.Slakteris akcentēs nepieciešamību rast atbalstu Latvijas ekonomiskajai attīstībai. “SVF ir organizācija, kas izpelnījusies gan pozitīvu, gan negatīvu vērtējumu, taču Latvijas situācijā es redzu labas izredzes turpmākai kopējai sadarbībai visdažādāko slāņu iedzīvotāju interešu apmierināšanai,” uzsver A.Slakteris.      Sarunas gaitā tiks analizēta arī Latvijas aktuālā nodokļu politika un nacionālās ekonomikas attīstības prioritātes budžeta veidošanā.      SVF ir Latvijas stratēģisks partneris jau daudzus gadus, tādēļ līdzšinējā sadarbība uzskatāma par auglīgu.

       Ceturtdien, 14.aprīlī, Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs Juris Dalbiņš un komisijas deputāts Guntis Bērziņš tikās ar Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes Ārlietu ministrijas Irākas departamenta direktori Džeinu Merioti un Politiskās plānošanas nodaļas vadītāja vietnieku Alesteru Totiju.        Tikšanās laikā tika pārrunāti jautājumi, kas skar Latvijas un Apvienotās Karalistes dalību starptautiskajā miera misijā Irākā.        Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs J.Dalbiņš uzsvēra, ka jautājums par miera misiju Irākā Latvijai ir aktuāls, jo pašreizējais mandāts ir līdz 2005.gada 8.jūnijam. Viņš pauda viedokli, ka Latvijai būtu jāturpina militārā klātbūtne Irākā, sniedzot palīdzību drošības un aizsardzības jautājumos, taču lēmumu par turpmāko Latvijas karavīru piedalīšanos miera misijā būs jāpieņem Saeimai; šis lēmums varētu tikt pieņemts maijā. "Latvija sniegs savu profesionālo palīdzību tik ilgi, cik tas būs nepieciešams, līdz brīdim, kad Irāka pati lūgs misiju pārtraukt," sacīja komisijas priekšsēdētājs.        Apvienotās Karalistes Ārlietu ministrijas Irākas departamenta direktore Dž.Meriota pastāstīja, ka situācija Irākā ir nostabilizējusies, operācijas ir norisinājušās veiksmīgi, taču vēl ir risināmi daudzi sociāli jautājumi, piemēram, policistu apmācība. Apvienotās Karalistes Ārlietu ministrijas Irākas departamenta Politiskās plānošanas nodaļas vadītāja vietnieks Alesters Totijs pozitīvi novērtēja vēlēšanu rezultātus Irākā un parlamenta ievēlēto prezidentu, kas liecina par irākiešu sabiedrības vairākuma vēlmi veidot demokrātisku valsti.        Puses bija vienisprātis, ka starptautiskajai sabiedrībai ir jāturpina sniegt savu atbalstu Irākai, lai valstī uzturētu drošību, kamēr pati Irāka spēs cīnīties pret terorismu un garantēt savu drošību.       Tika arī apspriests iespējamais Polijas lēmums no Irākas atsaukt savu militāro kontingentu šī gada beigās līdz ar ANO Drošības padomes mandāta beigām. Latvijas karavīri varētu turpināt misiju ASV vai Apvienotās Karalistes kontingentā, vai arī karaspēka vietā nosūtīt dažādus ekspertus, atzīmēja J.Dalbiņš.        Sarunas beigās abas puses pauda nepieciešamību aktivizēt kontaktus parlamentārā līmenī.

       Trešdien, 13.aprīlī, Aizsardzības un iekšlietu komisijas, Ārlietu komisijas un Rietumeiropas Savienības Asamblejas Latvijas delegācijas pārstāvji tikās ar Rietumeiropas Savienības Asamblejas Politiskās komitejas delegāciju.       Tikšanās laikā tika pārrunātas Latvijas un Krievijas attiecību perspektīvas, kā arī aktualitātes minoritāšu jautājumā Latvijā - vēlēšanu tiesības pašvaldību vēlēšanās un nepilsoņu naturalizācija.         Rietumeiropas Savienības Asamblejas Latvijas delegācijas vadītājs Jānis Strazdiņš uzsvēra, ka Latvija ir sasniegusi ārpolitiskos mērķus - integrāciju Eiropas Savienībā (ES) un NATO - un ir gatava veidot drošības un aizsardzības sistēmu ES.       Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs Juris Dalbiņš īsumā pastāstīja par aktualitātēm Latvijas un Krievijas attiecības - neseno Krievijas pārstāvju vizīti Latvijā, kuras laikā abas puses pauda nepieciešamību aktivizēt abu valstu politisko dialogu un pārrunāja robežlīguma parakstīšanas iespējas. J.Dalbiņš uzsvēra uz līdzvērtīgiem pamatiem balstīta dialoga veidošanas nepieciešamību starp abām kaimiņvalstīm un kopīgu interešu atrašanas nozīmīgumu attiecību uzlabošanai. Savukārt Rietumeiropas Savienības Asamblejas Politiskās komitejas delegācijas pārstāvji pauda viedokli, ka Latvijai tāpat kā citām ES robežvalstīm kaimiņattiecības ir jāveido ne tikai nacionālā līmenī, bet arī ES kontekstā, ņemot vēra ES intereses; svarīgi sarunās ar Krieviju iezīmēt politiskās nākotnes vīziju.         Sarunas dalībnieki pārrunāja arī jautājumus, kas skar minoritāšu tiesības vēlēt pašvaldību vēlēšanās, pilsonības iegūšanas iespējas un izglītības reformas ieviešanas nepieciešamību. Aizsardzības un iekšlietu komisijas loceklis Juris Dobelis skaidroja Latvijas nostāju un situāciju nepilsoņu un izglītības reformas jomā un uzsvēra, ka Latvijā nepilsoņiem dotas iespējas naturalizēties un iegūt mūsu valsts pilsonību un tā ir katra paša izvēle - to darīt vai nedarīt. Rietumeiropas Savienības Asamblejas Politiskās komitejas delegācijas pārstāvji atzinīgi novērtēja paveikto naturalizācijas jomā, kā arī uzsvēra minoritāšu konvencijas ratifikācijas nozīmīgumu.  

     Šodien, 13.aprīlī, plkst.12.00 Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Atis Slakteris (TP) Latvijas Bankā tiksies ar bankas prezidentu Ilmāru Rimšēviču, lai pārrunātu Latvijas sabiedrībā aktuālus finanšu jautājumus.     Viens no šādiem jautājumiem ir ilgstoši augstais inflācijas līmenis, šī līmeņa samazināšanas iespējas un tā ietekme uz iedzīvotāju pirktspēju.       Būtiska ir arī latu nomaiņa uz eiro. A.Slakteris uzskata, ka pirms tam nepieciešams veikt plašu skaidrošanas darbu sabiedrībā. Turklāt iespējami ātrāk visās tirdzniecības vietās cenas vajadzētu norādīt gan latos, gan eiro. Tas novērstu dažāda veida manipulācijas un krāpniecību.

     Otrdien, 12.aprīlī, Saeimas priekšsēdētājas biedre Vineta Muižniece tikās ar Indijas Republikas ārlietu ministra vietnieci Šaši Ubanu Tripati.     Saeimas priekšsēdētājas biedre V.Muižniece uzsvēra, ka Indijas ārlietu ministra vietnieces vizīte Latvijā ir nozīmīga, jo varētu sekmēt ciešāku attiecību attīstību starp Latviju un Indiju. Mūsu valsts ir kļuvusi par Eiropas Savienības un NATO dalībvalsti, savukārt Indija gatavo Stratēģiskās partnerības plānu ar ES, un tas ir vēl viens punkts abu valstu sadarbības veicināšanai gan politiskā, gan arī ekonomiskā jomā.     Indijas ārlietu ministra vietniece akcentēja Latvijas un Indijas attiecību vēsturi un kā īpaši nozīmīgas minēja vairāku augstu Latvijas amatpersonu vizītes Indijā - bijušā Valsts prezidenta Gunta Ulmaņa valsts vizīti 1997.gadā un Saeimas priekšsēdētājas Ingrīdas Ūdres piedalīšanos starptautiskajā parlamentārajā konferencē 2003.gadā, kas bija veltīta Indijas parlamenta 50 gadu jubilejai. Š.Tripati informēja, ka Indijas parlamentā pašlaik tiek strādāts pie parlamentu sadarbības grupas izveides un tas varētu pozitīvi ietekmēt personisko sakaru paplašināšanos starp Latvijas un Indijas valstu parlamentāriešiem.     Sarunas dalībnieces pārrunāja arī ekonomisko sakaru attīstības iespējas, īpaši uzsverot, ka abu valstu starpā jau parakstīti nozīmīgi līgumi - par nodokļu dubulto neaplikšanu un par investīciju aizsardzību. Pašlaik Latvijas un Indijas tirdzniecības apjomi ir visai nelieli, bet jau vistuvākajā nākotnē ir lielas iespējas tos palielināt, it sevišķi ņemot vērā Latvijas dalību ES.     Tikšanās noslēgumā V.Muižniece un Š.Tripati pieskārās arī jautājumiem par sadarbības veicināšanu izglītībā, zinātnē un kultūrā. Sarunas dalībnieces bija vienisprātis, ka abu valstu kultūras mantojums ir unikāla un savdabīga vērtība, kuras saglabāšana un izkopšana ir svarīgs valsts uzdevums.

       No 12. līdz 14.aprīlim Latvijā vizītē uzturēsies Rietumeiropas Savienības Asamblejas Politiskās komitejas pārstāvji.

        No šā gada 1. līdz 9.aprīlim Manilā, Filipīnās, notika Starpparlamentu Savienības (SPS) 112.asambleja un SPS Padomes 176.sesija, kurā Latviju pārstāvēja Latvijas nacionālās grupas vadītāja, Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre un grupas loceklis Oļegs Deņisovs (LSP).         Asamblejas ietvaros Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre uzstājās vispārējās debatēs par pašmāju un starptautiskās politikas ietekmi uz sieviešu stāvokli valstī. I.Ūdre savā runā akcentēja ģimenes lomu pilnvērtīgu sabiedrības locekļu audzināšanā un valsts atbalstu ģimenēm, kā arī Programmas dzimumu līdztiesības īstenošanai galvenos uzdevumus; sieviešu aktīvākas iesaistīšanās sabiedriski politiskajā dzīvē svarīgumu; sieviešu līdzdalību Latvijas politikā gan parlamentā, gan pašvaldībās. Debatēs par šo tēmu uzstājās 80 valstu pārstāvji.        Asamblejas darba noslēgumā tās dalībnieki pieņēma četras rezolūcijas:        - par parlamentu lomu tādu mehānismu radīšanā, kas pilnībā nodrošinātu visu kara noziedznieku, noziegumos pret cilvēci, genocīdā un terorismā vainīgo tiesāšanu, nepieļaujot iespēju saņemt personu aizsargājošu imunitāti;        - par parlamentu lomu starptautisku mehānismu radīšanā, kas risinātu dziļi nabadzīgo valstu parādu problēmas;        - par parlamentu lomu cilvēktiesību ievērošanā un AIDS problēmu risināšanā;        - par parlamentu lomu iepriekšējā brīdināšanā par dabas katastrofu un to izraisīto seku efektīvā risināšanā.        I.Ūdrei bija vairākas divpusējas tikšanās ar citu valstu delegāciju vadītājiem, tai skaitā ar Filipīnu parlamenta Deputātu palātas spīkeru Hosē de Venecia. Sarunas laikā tika pārrunātas sadarbības iespējas starp abu valstu parlamentiem, tostarp parlamentu sadarbības grupu izveide, kuru aktīva darbība varētu veicināt ekonomikas, kultūras un tūrisma sakaru attīstību. Puses arī sprieda par gatavību sniegt palīdzību dabas katastrofu gadījumos un kristiešu un musulmaņu dialoga veicināšanas nepieciešamību.       Saeimas priekšsēdētāja tikās ar Latvijas goda konsulu Filipīnās Robertu Žozefu, kurš noorganizēja tikšanos ar uzņēmējiem vecākajā Manilas Rotari klubā. I.Ūdre arī sniedza vairākas intervijas Filipīnu laikrakstiem un televīzijām, kā arī piedalījās TV diskusijā par sieviešu stāvokli, viņu izglītības un karjeras iespējām.

       Ceturtdien, 7.aprīlī, Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Mareks Segliņš un komisijas sekretārs Vjačeslavs Stepaņenko tikās ar Īrijas parlamenta Apvienotās tieslietu, vienlīdzības, aizsardzības un sieviešu tiesību komisijas priekšsēdētāju Sjenu Ardahu (Sean Ardagh T.D.) un viņa vadīto delegāciju.       Tikšanās laikā tika pārrunātas abu valsu komisiju, parlamentu un valdību aktualitātes tieslietu jomā, kā arī divpusējās sadarbības iespējas.         Īrijas parlamenta Apvienotās tieslietu, vienlīdzības, aizsardzības un sieviešu tiesību komisijas priekšsēdētājs S.Ardahs informēja, ka šī ir pirmā komisijas vizīte Baltijas valstīs, un pauda viedokli, ka tādām mazām valstīm kā Latvijai un Īrijai, kurām daudz kopīga, ir potenciāli lielas sadarbības iespējas Eiropas Savienības (ES) ietvaros.       Īrijas delegācijas vadītājs īsumā iepazīstināja ar komisijas galvenajiem darbības virzieniem un pašreizējām aktualitātēm tieslietu jomā, uzsverot izmaiņas kriminālistikā, piemēram, pierādījumu fiksēšanas metožu kā video ierakstu un DNS biežāku izmantošanu noziegumu atklāšanā, policijas un pašvaldības policijas darbā un tiesvedības sistēmā.        Juridiskās komisijas priekšsēdētājs M.Segliņš pastāstīja par komisijas galvenajiem darbības virzieniem un parlamentāriešu sadarbību ar valdību, kā arī likumprojektu pieņemšanas procesu. M.Segliņš uzsvēra, ka viens no galvenajiem komisijas uzdevumiem pirms iestāšanās ES bijis likumdošanas sakārtošana tieslietu sistēmas jomā atbilstoši ES standartiem un prasībām. Stāstot par nozīmīgākajiem jaunumiem tiesvedībā, viņš informēja, ka ir paveikts liels darbs divu gadu laikā, izstrādājot Kriminālprocesa likumprojektu, kurš jau nākamnedēļ varētu tikt pieņemts galīgajā - trešajā - lasījumā.        Puses apmainījās arī ar viedokļiem par vairākiem citiem jautājumiem, tostarp lietu izskatīšanas tiesā ilgumu, pozīcijas un opozīcijas deputātu sadarbošanos. M.Segliņš atzina, ka Īrijas sekmīgā attīstība un pieredze var būt ļoti noderīga Latvijai, tāpēc būtu nepieciešams intensificēt attiecības starpparlamentu līmenī.      Sarunas noslēgumā Īrijas komisijas priekšsēdētājs S.Ardahs izteica vēlmi veidot ciešākas sadarbības saites un uzaicināja Juridiskās komisijas delegāciju vizītē uz Īrijas parlamentu.

       No šā gada 1. līdz 9.aprīlim Manilā, Filipīnās, notiek Starpparlamentu Savienības (SPS) 112.asambleja un SPS Padomes 176.sesija, kurā Latviju pārstāv Latvijas nacionālās grupas vadītāja, Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre un grupas loceklis Oļegs Deņisovs (LSP).       Asamblejas otrajā dienā Latvijas delegācija piedalījās Eiropas ģeopolitiskās grupas “Twelve+” darbā, kurā tika spriests par nākamā SPS prezidenta kandidatūru. Kā zināms, nākamos divus gadus, ievērojot rotācijas principu, SPS prezidentam jābūt no “Twelve+” grupas valsts; pašlaik par grupas atbalstu sacenšas Itālijas Deputātu palātas spīkers Pjērs Ferdinands Kazīni un Beļģijas parlamenta deputāts Gerts Feršniks.       I.Ūdre kā globālās parlamentāriešu demokrātijas fonda valdes locekle arī piedalījās valdes sēdē, kurā tika skatīti jautājumi par fonda aktivitātēm un SPS palīdzības programmu īstenošanu.        Saeimas priekšsēdētājai bija trīspusēja tikšanās ar Krievijas Domes vicespīkeru un Krievijas delegācijas SPS vadītāju Sergeju Baburinu un Baltkrievijas Nacionālās sapulces Pārstāvju palātas priekšsēdētāja vietnieku Sergeju Zabolotecu. Tās ietvaros tika pārrunāta stratēģija jaunā SPS prezidenta vēlēšanām, kas notiks nākamajā SPS asamblejā Ženēvā šā gada rudenī, un iespējas stiprināt parlamentāro sadarbību starp valstīm Eiropas Savienības jauno kaimiņu politikas ietvaros.       I.Ūdre arī sniedza interviju Filipīnu nacionālajā televīzijā, kur runāja par SPS asambleju un Latvijas delegācijas darbību tajā, kā arī par Latvijas un Filipīnu ciešākas sadarbības iespējām, piemēram, tūrisma attīstībā, jaunu aviomaršrutu ieviešanā un sekmīgākā vīzu jautājumu risināšanā.

        Ceturtdien, 31.martā, Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs Juris Dalbiņš tikās ar Maķedonijas Aizsardzības ministrijas valsts sekretāru Nikolu Petrovski.        Tika pārrunāti jautājumi par Maķedonijas integrācijas procesu NATO un Latvijas un Maķedonijas divpusējās sadarbības iespējām aizsardzības jomā.        Tikšanās sākumā Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs J.Dalbiņš īsumā iepazīstināja ar komisijas sastāvu un galvenajiem darbības virzieniem. J.Dalbiņš uzsvēra, ka komisija sadarbojas ar Iekšlietu ministriju, Aizsardzības ministriju un Tieslietu ministriju, kā arī notiek pieredzes apmaiņa ar kaimiņvalstu parlamentiem aizsardzības un iekšlietu jomā.          Maķedonijas Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs N.Petrovski interesējās par komisijas un ministriju sadarbību pirms un pēc Latvijas iestāšanās NATO. Maķedonija ir ļoti ieinteresēta pārņemt Latvijas integrācijas pieredzi NATO, atzīmēja N.Petrovski. J.Dalbiņš sacīja, ka nozīmīgs lēmums bija paaugstināt finansējumu nacionālajai aizsardzības sistēmai līdz diviem procentiem no iekšzemes kopprodukta, kas palielināja iespējas profesionālāk sagatavot karavīrus un uzlabot ekipējumu. Sarunas dalībnieki arī pārrunāja jautājumus par nepieciešamajām izmaiņām likumdošanā NATO integrācijas procesa laikā. N.Petrovski informēja, ka Maķedonija iecerējusi pāriet uz profesionālo dienestu līdz 2007.gadam; tiek plānots izveidot 8000 lielu karavīru armiju, taču vēl nav atrisināts jautājums par atvaļināto kapteiņu un leitnantu nodarbinātības iespējām. Arī Latvija domā pāriet uz profesionālo dienestu, norādīja J.Dalbiņš.         N.Petrovski pauda interesi par mūsu valsts pieredzi Baltijas valstu sadarbības modeļu veidošanā. Kooperācija starp kaimiņvalstīm ir labākais veids, kā sasniegt kopīgus mērķus, piemēram, Baltijas valstu sadarbības projekta BALTBAT izveidošana, sacīja komisijas priekšsēdētājs J.Dalbiņš.         Maķedonijas Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs pastāstīja par pašvaldību vēlēšanu rezultātiem Maķedonijā. Lai gan to pirmajā kārtā bija novēroti nemieri, kas notika teritorijās, kur lielākā daļa iedzīvotāju ir albāņi, otrā kārta norisinājās bez būtiskiem pārkāpumiem; vēlēšanas ir notikušas veiksmīgi, uzsvēra N.Petrovski.        Sarunas noslēgumā Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs J.Dalbiņš apliecināja, ka komisija ir gatava sniegt atbalstu un dalīties pieredzē ar Maķedoniju aizsardzības jautājumos.