Otrdien, 9.maijā, Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre tikās ar Bulgārijas Republikas ārlietu ministru, premjerministra vietnieku Ivailo Kalfinu (Ivailo Kalfin), kurš uzturas oficiālā vizītē mūsu valstī.      Tikšanās laikā pārrunātas Latvijas un Bulgārijas divpusējās attiecības, Bulgārijas integrācija Eiropas Savienībā (ES) un NATO aktualitātes.      I.Ūdre atzinīgi novērtēja abu valstu līdzšinējo sadarbību un pauda Latvijas atbalstu Bulgārijas virzībai uz dalību ES. Viņa akcentēja, ka Latvija ir gatava dalīties eirointegrācijas pieredzē un šajā kontekstā īpaši svarīgi paplašināt kontaktus parlamentu līmenī. I.Kalfins izteica pateicību par Saeimā ratificēto Bulgārijas pievienošanās ES līgumu, kā arī akcentēja ieinteresētību apgūt mūsu valsts uzkrātās zināšanas ES jautājumos, īpaši valdības un parlamenta sadarbībā. Viņš arī uzaicināja mūsu valsts parlamentāriešus apmeklēt oficiālā vizītē Bulgāriju.      Puses sprieda par aktualitātēm enerģētikas jomā - Bulgārijas atkarību no Krievijas gāzes piegādēm, līdz ar to ieinteresētību pabeigt darbu pie reģionālā cauruļvada projekta izstrādes un Baltijas valstu noraidošo attieksmi pret Krievijas un Vācijas gāzes vada izbūvi Baltijas jūrā. I.Ūdre un I.Kalfins bija vienisprātis, ka nepieciešama vienota ES enerģētikas politika.       Saeimas priekšsēdētāja un Bulgārijas ārlietu ministrs pieskārās jautājumiem, kas skar Eiropas kaimiņu politiku, tai skaitā Latvijas pieredzes nodošanu Ukrainai un Gruzijai to demokrātisko procesu stiprināšanai.      Puses arī pārrunāja NATO aktualitātes, tai skaitā nesen Sofijā notikušo alianses ārlietu ministru tikšanos un gaidāmo samitu Rīgā.      Tikšanās noslēgumā Saeimas priekšsēdētāja un Bulgārijas ārlietu ministrs bija vienisprātis, ka sadarbības paplašināšanai gan divpusējā, gan starptautiskā līmenī nākotnē vēl liels potenciāls.

           Piektdien, 5.maijā, Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs Juris Dalbiņš un komisijas priekšsēdētāja biedrs Guntis Bērziņš tikās ar Rumānijas aizsardzības ministru Teodoru Atanasiu (Teodor Atanasiu).           Tikšanās laikā pārrunāta Latvijas un Rumānijas divpusējā sadarbība aizsardzības jomā un aktualitātes, kas saistītas ar valstu dalību starptautiskajās organizācijās.           Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs J.Dalbiņš īsumā pastāstīja par darbu komisijā un sadarbību ar ministrijām, kā arī uzsvēra veiksmīgās attiecības ar ārvalstu parlamentu un ministriju pārstāvjiem, tajā skaitā Rumāniju.           Rumānijas aizsardzības ministrs T.Atanasiu izteica pateicību par Saeimā ratificēto līgumu par Rumānijas pievienošanos Eiropas Savienībai (ES). Rumānija kā ļoti nopietna NATO partnere pilda visas uzņemtās saistības, tāpat mēs īstenosim ES prasības, atzīmēja T.Atanasiu. Ministrs informēja par Rumānijas bruņoto spēku dalību starptautiskajās miera misijās, kurās piedalās 2000 sertificētu karavīru, kā arī gatavošanos divām ES kaujas grupām.            Pārspriežot abu valstu bruņoto spēku reformas, J.Dalbiņš pastāstīja par pāreju uz profesionālo armiju. Savukārt Rumānijas aizsardzības ministrs informēja par viņa valsts bruņoto spēku reorganizāciju un militārā aprīkojuma modernizāciju, tā pilnībā izpildot NATO prasības.            Puses sprieda arī par Latvijas gaisa telpas aizsardzību NATO ietvaros, jo 2007.gadā Rumānijas gaisa spēki veiks patrulēšanas operācijas Baltijas valstīs. T.Atanasiu piedāvāja veikt papildu lidojumus, apmācot Latvijas pilotus, lai valsts varētu nodrošināt aizsardzību pēc 2007.gada.           Sarunas noslēgumā puses apsprieda ar gaidāmo NATO samitu Rīgā saistītus jautājumus. Rumānijas ministrs pauda viedokli, ka īpaša vērība jāpievērš tālākai NATO paplašināšanai.

        No 9. līdz 11.maijam vizītē Latvijā uzturēsies Somijas Republikas parlamenta Somijas un Latvijas parlamentu sadarbības grupas delegācija.        Somijas parlamentārieši Mikko Elo (Mikko Elo) vadībā tiksies ar Saeimas priekšsēdētājas biedru Jāni Straumi, Eiropas lietu komisijas, Sporta apakškomisijas un Latvijas un Somijas parlamentu sadarbības grupas pārstāvjiem, kā arī ar Jelgavas domes priekšsēdētāju Andri Rāviņu un apmeklēs Meitenes muitas kontroles punktu.

         Trešdien, 3.maijā, Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre tikās ar Japānas parlamenta padomnieku palātas locekli, Japānas un Latvijas parlamentārās asociācijas vadītāju Hirofumi Nakasoni, kurš ieradies vizītē mūsu valstī.          I.Ūdre un H.Nakasoni pauda prieku par iespēju tikties un atzina, ka Latvijas vēstniecības Tokijā atvēršana būs liels solis abu valstu attiecību paplašināšanā un to aktivizēšanai nākotnē ir liels potenciāls gan politiskā, gan kultūras, izglītības un ekonomikas jomā. Saeimas priekšsēdētāja īpaši norādīja uz parlamentārās sadarbības nozīmi un izteica ieinteresētību uzkrāt Japānas kolēģu likumdošanas pieredzi sociālajā sfērā. Viņa arī atzinīgi novērtēja studentu apmaiņas programmas un izteica pateicību Japānas valdībai par sniegto atbalstu kultūras norisēm Latvijā.           Saeimas priekšsēdētāja uzklausīja aktualitātes Japānā ? nācijas novecošanos, līdz ar to nepieciešamos risinājumus nodokļu un pensiju sistēmas pilnveidošanā. Liela vērība tiek veltīta arī izglītības jomai un ģimenes vērtību skaidrojumam, jo palielinājusies noziedzība jauniešu vidū.          Puses bija vienisprātis, ka apmaiņas vizītes palīdz labāk iepazīt valsti, tautas tradīcijas un kultūru, un pauda cerību par parlamentārās sadarbības padziļināšanos nākotnē.          Rīt, 4.maijā, Japānas parlamenta padomnieku palātas loceklis, Japānas un Latvijas parlamentārās asociācijas vadītājs H.Nakasoni piedalīsies Saeimas svinīgajā sēdē, kas veltīta Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas deklarācijas pasludināšanas 16.gadadienai.

       Otrdien, 2.maijā, Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre tikās ar Polijas Republikas Senāta maršalu Bogdanu Boruseviču (Bogdan Borusewicz) un viņa vadīto delegāciju.       Tikšanās laikā puses pārrunāja Latvijas un Polijas divpusējās attiecības un sadarbību starptautisko organizāciju ietvaros.       Saeimas priekšsēdētāja un Polijas Senāta maršals bija vienisprātis, ka starp abām valstīm izveidojušās sekmīgas attiecības, tomēr to paplašināšanai vēl liels potenciāls, īpaši parlamentu līmenī. B.Borusevičs, kurš Latvijā bija ieradies, lai piedalītos Vispasaules poļu dienu pasākumos Daugavpilī, atzinīgi novērtēja mūsu valsts sniegto atbalstu Latvijā dzīvojošajai poļu minoritātei. Polija būtu ieinteresēta, lai, līdzīgi kā Daugavpilī, arī Rīgā darbotos Poļu nams. Saeimas priekšsēdētāja uzsvēra, ka Latvija vienmēr ir atbalstījusi mazākumtautības, tai skaitā poļus. Viņa arī akcentēja, ka katras mazākumtautības nacionālās tradīcijas padara bagātāku un daudzveidīgāku Latvijas kultūras dzīvi.       I.Ūdre un B.Borusevičs arī apsprieda starptautiskās aktualitātes - plānoto Krievijas un Vācijas gāzes vada izbūvi Baltijas jūrā un tā ietekmi uz Baltijas jūras reģiona valstu ekoloģisko drošību. Puses bija vienisprātis, ka aktivizējama sadarbība starptautisko organizāciju ietvaros, lai aktīvāk skaidrotu Baltijas jūras valstu pozīciju enerģētiskās drošības jomā, kā arī izstrādātu vienotu redzējumu. Polijas parlamentārieši arī informēja, ka Senātā iecerēts organizēt starptautisku konferenci par Baltijas jūras ekoloģiskajām problēmām, un tās darbā uzaicināja piedalīties pārstāvjus no Latvijas parlamenta.         Tikšanās noslēgumā puses atzinīgi novērtēja sarunas laikā atrastos saskares punktus un pauda cerību par abu valstu divpusējo attiecību aktivizēšanos nākotnē.

       Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre turpina vizīti Sanktpēterburgā, kur notiek Krievijas Federācijas Valsts Domes simtgadei veltītie pasākumi.        Vakar, 27.aprīlī, dienā, kad pirms simts gadiem tika atklāta pirmā Valsts Dome, vēsturiskajā Tavrijas pilī notika Krievijas Federācijas Federālās Sapulces Valsts Domes svinīgā sēde. To ar uzrunu atklāja Valsts Domes priekšsēdētājs Boriss Grizlovs.        Domes deputātus un viesus uzrunāja arī Krievijas Federācijas Konstitucionālās tiesas priekšsēdētājs Valērijs Zorkins, Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs Aleksandrs Vešņakovs, kā arī visu Domes frakciju pārstāvji. Ar apsveikuma uzrunām uzstājās arī Krievijas Federācijas Federālās Sapulces Federālās Sapulces priekšsēdētājs Sergejs Mironovs un Sanktpēterburgas gubernatore Valentīna Matvijenko.        Krievijas Domes deputātus sveica arī uz sēdi aicinātie ārvalstu parlamentu vadītāji, viņu vidū arī Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre. Savā apsveikumā viņa norādīja uz to vēsturisko saiti, kāda pirmajai Valsts Domei ir ar Latviju: 1.Valsts Domē tika ievēlēti septiņi deputāti no Latvijas, viņu vidū arī Latvijas pirmais prezidents Jānis Čakste. Zīmīgi, ka arī Latvijā nākamajā nedēļā tiks atzīmēta Satversmes sapulces sasaukšanas 86.gadadiena un Latvijas Neatkarības deklarācijas pieņemšanas 16-gade. Viņa uzsvēra parlamenta lomu valsts dzīvē, kā arī aicināja deputātus uz aktīvāku dialogu ar saviem kolēģiem par visplašāko jautājumu spektru. Svinīgajā pasākumā piedalījās arī Krievijas prezidents Vladimirs Putins, kurš uzstājās ar apsveikuma uzrunu.       Pasākuma ietvaros Saeimas priekšsēdētāja tikās ar savu Krievijas kolēģi B.Grizlovu. Saruna notika draudzīgā atmosfērā. Abi parlamentu vadītāji bija vienisprātis, ka ir nepieciešams attīstīt parlamentu sadarbību un veicināt abpusējos kontaktus. Notika tikšanās arī ar Latvijas un Krievijas parlamentu sadarbības grupas vadītāju Pāvelu Požigailo.       Šodien Saeimas priekšsēdētāja Tavrijas pilī piedalās starptautiskajā konferencē "Valsts domes nodibināšanas Krievijā 100.gadskārta un Eiropas parlamentārisms: vēsture un mūsdienas”.

       Piektdien, 28.aprīlī, Saeimas priekšsēdētājas biedre Vineta Muižniece un Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājs Oskars Kastēns tikās ar Ukrainas prezidentu Viktoru Juščenko, kas oficiālā vizītē uzturas mūsu valstī.        V.Muižniece pauda prieku par iespēju tikties ar Ukrainas prezidentu Saeimā un uzsvēra, ka abas valstis vieno ciešas saites, kuras svarīgi paplašināt arī nākotnē, īpaši parlamentu līmenī. Saeimas priekšsēdētājas biedre akcentēja, ka pēc neatkarības atgūšanas Latvija izvirzīto ārpolitisko mērķi - integrāciju Eiropas Savienībā (ES) - ir sasniegusi un jau divus gadus ir pilntiesīga dalībvalsts šajā organizācijā. Turklāt viens no mūsu valsts uzdevumiem šobrīd ir palīdzēt ar savu uzkrāto pieredzi tām valstīm, kas izteikušas vēlmi integrēties ES.         V.Juščenko bija vienisprātis, ka starp abām valstīm izveidojusies sekmīga sadarbība, un pauda savas valsts ieinteresētību Latvijas atbalstā Ukrainas virzībā uz integrāciju ES. Ukrainas prezidents arī raksturoja attiecību ar ES attīstību un pastāstīja par viņa valsts izvirzītajiem stratēģiskajiem mērķiem ciešākai sadarbībai ar ES.        Puses pārrunāja iekšpolitiskās aktualitātes Ukrainā, tostarp politisko situāciju pēc parlamenta vēlēšanām, kā arī ekonomiskos sasniegumus pēdējā gada laikā un nākotnē izvirzītos plānus.        V.Muižniece izteica cerību, ka koalīcijas veidošanas process Ukrainā būs veiksmīgs. Viņa arī pauda pārliecību par to, ka pēc 9.Saeimas vēlēšanām Latvijas atbalsts Ukrainas integrācijai ES būs nemainīgs. Savukārt O.Kastēns raksturoja Eiropas lietu komisijas pieredzi un iespējamo palīdzību ES jautājumu risinājumā.       Tikšanās noslēgumā V.Muižniece novēlēja Ukrainas prezidentam panākumus un uzsvēra vizītes Latvijā nozīmi abu valstu divpusējo attiecību aktivizēšanā nākotnē.

       Pēc Krievijas Federācijas Federālās Sapulces Valsts Domes priekšsēdētāja Borisa Grizlova ielūguma Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre dosies uz Sanktpēterburgu, kur 27.aprīlī piedalīsies Krievijas Valsts Domes svinīgajā sēdē, kas veltīta Valsts Domes nodibināšanas Krievijā 100.gadskārtai.        Svinīgā sēde notiks vēsturiskajā Tavrijas pilī, kur 1906.gada 27.aprīlī sanāca pirmā Krievijas Valsts Dome. 28.aprīlī Saeimas priekšsēdētāja piedalīsies starptautiskajā konferencē “Valsts Domes nodibināšanas Krievijā 100.gadskārta un Eiropas parlamentārisms: vēsture un mūsdienas”. Konference tiek rīkota sadarbībā ar Eiropas Padomes Parlamentāro asambleju un tajā tiks runāts par parlamentārisma attīstību Eiropā, demokrātisku vēlēšanu starptautiskajiem standartiem, kā arī Eiropas parlamentārisma lomu, lai stātos pretī jauniem izaicinājumiem un apdraudējumiem. 

         Ceturtdien, 20.aprīlī, Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre tikās ar Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas augsto komisāru nacionālo minoritāšu jautājumos Rolfu Ekeusu.         Tikšanās laikā galvenā uzmanība veltīta jautājumiem, kas skar aktualitātes minoritāšu tiesībās un sabiedrības integrācijas gaitu Latvijā.          EDSO augstais komisārs R.Ekeuss interesējās par minoritāšu tiesību īstenošanu praksē un naturalizācijas procesa veicināšanas iespējām. Viņš atzinīgi novērtēja paveikto un pauda viedokli, ka ir redzama attīstība sabiedrības integrācijas jautājumos, taču būtu nepieciešama vēl aktīvāka darbība, lai nepilsoņu skaits samazinātos.         Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre informēja viesi par veiksmīgu sabiedrības integrācijas procesu norisi mūsu valstī, uzsverot mazākumtautību nevalstisko organizāciju pārstāvju iespējas iesaistīties likumdošanas procesā, ko paredz arī nesen pieņemtā Deklarācija par pilsoniskās sabiedrības attīstību Latvijā un sadarbību ar nevalstiskajām organizācijām. I.Ūdre pastāstīja arī par izglītības reformas īstenošanas gaitu Latvijā, kas norit veiksmīgi, un bezmaksas latviešu valodas apgūšanas iespējām.         Sarunas noslēgumā puses pārrunāja gaidāmās parlamenta vēlēšanas Latvijā un priekšvēlēšanu norisi, kā arī kvalificēta darbaspēka trūkumu dažādās nozarēs, kas izveidojies, Latvijas iedzīvotājiem dodoties strādāt uz citām ES valstīm. R.Ekeuss atzīmēja, ka ar lielu interesi sekos līdzi politiskajiem un integrācijas procesiem mūsu valstī.

      Otrdien, 18.aprīlī, Saeimas priekšsēdētājas biedrs Jānis Straume tikās ar Korejas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Lī Jun-hī (Lee Joon-hee).      Saeimas priekšsēdētājas biedrs J.Straume pauda prieku par iespēju tikties ar Korejas vēstnieku Saeimā un izteica cerību, ka vēstnieka stāšanās jaunajā amatā būs labs stimuls divpusējo attiecību aktivizēšanai. Viņš norādīja uz mūsu valsts ieinteresētību paplašināt politiskos, ekonomiskos un kultūras sakarus starp abām valstīm un pastāstīja, ka mūsu parlamentā jau ir nodibināta Latvijas un Korejas parlamentu sadarbības grupa.      Savukārt Korejas vēstnieks L.Jun-hī pateicās par viesmīlīgo uzņemšanu un atzina Korejas vēlmi padziļināt attiecības ar jaunajām ES dalībvalstīm, tostarp Latviju. Viņš atzinīgi novērtēja mūsu valsts sasniegumus - integrāciju ES un NATO un straujo ekonomisko izaugsmi.      Tikšanās laikā puses pārrunāja arī Latvijas vēlmi nozīmēt nerezidējošo vēstnieku Korejā ar iespējamo rezidenci Tokijā vai Pekinā un jautājumus, kas skar gaidāmo NATO galotņu sanāksmi Rīgā un Korejas mākslas un kultūras pārstāvju misiju Baltijas valstīs, tostarp Latvijā.      Tikšanās noslēgumā Saeimas priekšsēdētājas biedrs novēlēja vēstniekam veiksmi jaunajā amatā un vēlreiz apliecināja mūsu parlamenta gatavību veidot aktīvāku sadarbību ar Korejas parlamentu.