Piektdien, 31.oktobrī, Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs Arnolds Laksa tikās ar NATO ģenerālsekretāra vietnieku Džonu Kalstonu.   Tikšanās laikā galvenā uzmanība tika veltīta jautājumiem, kas skar NATO paplašināšanās jautājumus.Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs A.Laksa iepazīstināja NATO ģenerālsekretāra vietnieku Dž.Kalstonu ar komisijas galvenajiem darbības virzieniem un prioritātēm. Viņš pastāstīja, ka komisijā darbojas pārstāvji no visām Saeimā pārstāvētajām politiskajām partijām, un atzina, ka galvenie uzdevumi ir darbs likumdošanā aizsardzības un iekšlietu jomā, parlamentārā uzraudzība, kā arī sadarbības un sakaru nodrošināšana ar NATO dalībvalstu un kandidātvalstu parlamentiem. A.Laksa atzina, ka Latvijai iestāšanās NATO un Eiropas Savienībā ir viens no svarīgākajiem tās ārpolitiskajiem mērķiem. Runājot par mūsu valsts nostāju NATO integrācijas jautājumā, A.Laksa pauda viedokli, ka Latvija ir apmierināta ar NATO pievienošanās protokolu ratifikācijas gaitu. Viņš arī informēja, ka Latvijas valdība jau sagatavojusi un iesniegusi Reformu ieviešanas plānu dalībai NATO, kurā tiek nosprausti tuvākie uzdevumi un to veikšanas termiņi, kā arī norādīti līdzekļi šo mērķu sasniegšanai. Tāpat tika atzīmēta arī cīņa ar korupciju un darbs sabiedrības integrācijas jomā.    Savukārt Dž.Kalstonu augstu novērtēja Latvijas gūtos panākumus, gatavojoties dalībai aliansē, un atzina, ka šis ir pārmaiņu laiks arī visām NATO dalībvalstīm kopumā. Viņš uzsvēra, ka pēc 2001.gada 11.septembra notikumiem ASV terorisms kļuvis par aktuālu draudu avotu visai pasaulei. Dž.Kalstonu arī teica, ka Latvijas militāro spēku piedalīšanās Irākas pēckara atjaunošanas procesā ir reāla garantija tam, ka nākotnē mūsu valsts tiks aizstāvēta. Viņš uzsvēra, ka Latvijai kā topošajai NATO dalībvalstij ir ļoti svarīga Nacionālo bruņoto spēku savietojamība ar NATO militārajiem spēkiem.   Sarunas gaitā tika pārrunāti arī jautājumi, kas skar Eiropas drošības un aizsardzības politiku. Abas puses atzina, ka ir par eiroatlantiskās saites stiprināšanu un tādu Eiropas drošības un aizsardzības politiku, kas vērsta uz NATO spēju papildināšanu, nevis dublēšanu.

Otrdien, 28.oktobrī, Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre tikās ar Moldovas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Iliji Vanču (Ilie Vancea), kurš bija ieradies iepazīšanās vizītē.Tikšanās laikā tika apspriesti jautājumi, kas skar abu valstu sadarbības intensificēšanas iespējas.Moldovas Republikas vēstnieks Latvijā, informējot par situāciju savā valstī, uzsvēra, ka tā raksturojama kā stabila. Tā kā valsts parlamentā vairākums deputātu pārstāv vienu politisko spēku ? Komunistu partiju, tas būtiski atvieglo likumdošanas darbu. Būtiskākajos jautājumos Moldovas prezidentam, parlamentam un valdībai ir līdzīga nostāja, pastāstīja vēstnieks. Zināmi uzlabojumi vērojami arī ekonomikas jomā, jo izdevies stabilizēt rūpniecību un turpināt privatizācijas procesu, un tas savukārt radījis iespēju palielināt iekšzemes kopproduktu un paaugstināt algu un pensiju līmeni valsts iedzīvotājiem. Tikšanās dalībnieki pārrunāja arī situāciju Piedņestras reģionā. Saeimas priekšsēdētāja un vēstnieks bija vienisprātis, ka tās risinājumam jānotiek mierīgā ceļā. I.Vančs pastāstīja par pašlaik apspriežamo jautājumu ? federācijas veidošanu, kam atbalstu izteikušas arī vairākas starptautiskas organizācijas. Tāpat notiek darbs pie valsts jaunās konstitūcijas izstrādes, kuru vajadzētu pabeigt līdz nākamajām parlamenta vēlēšanām 2005.gadā.Savukārt I.Ūdre pastāstīja par Latvijas panākto ceļā uz iestāšanos Eiropas Savienībā, kas ietver sevī gan institucionālās reformas, gan likumdošanas harmonizēšanu ar ES normām. Viņa izteica gatavību nodot mūsu eirointegrācijas pieredzi Moldovu interesējošajos jautājumos. Kā veiksmīgu sadarbības piemēru šajā jomā Saeimas priekšsēdētāja minēja Latvijas sadarbību ar Gruzijas un Armēnijas parlamentāriešiem.Tikšanās noslēgumā puses bija vienisprātis, ka Latvijas un Moldovas savstarpējo attiecību paplašināšanai ir liels potenciāls ? gan valstu augstāko amatpersonu, gan parlamentu un to komisiju un sadarbības grupu līmenī. Par labu impulsu tam varētu kalpot arī Latvijas ārlietu ministres plānotā vizīte Moldovā šā gada novembra sākumā, kā arī iespējamā Latvijas goda konsula iecelšana. Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre šodien tikās arī ar Albānijas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Sokolu Gjoku (Sokol Gjoka), kurš bija ieradies iepazīšanās vizītē.Tikšanās laikā tika pārrunāti abām valstīm aktuāli jautājumi Eiropas Savienības paplašināšanas kontekstā.Albānijas vēstnieks Latvijā sacīja, ka īpaši nozīmīga Albānijai būtu politisko kontaktu intensificēšana abu valstu starpā. S.Gjoka norādīja, ka Latviju un Albāniju saista vairākas kopīgas iezīmes, piemēram, abu valstu nelielās teritorijas un vēsturiskie notikumi. “Mūsu valsts demokrātijas pieredze ir ļoti neliela, tāpēc esam ieinteresēti veicināt sadarbību starp Latvijas un Albānijas parlamentiem un komisijām, it īpaši Ārlietu un Eiropas lietu komisijām”, teica vēstnieks. Arī Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre bija vienisprātis, ka sadarbības padziļināšanā liela nozīme ir gan informācijas apmaiņai, gan vēl jo vairāk parlamentāriešu personīgajiem kontaktiem. Viņa akcentēja tā izpausmi starptautisko institūciju darbā, kas tādējādi nodrošina atbalstu konkrētajai valstij svarīgos jautājumos. Vēl viens veids, kā veicināt intensīvāku dialogu, ir darbs parlamentu sadarbības grupu ietvaros. I.Ūdre pastāstīja par parlamenta, it īpaši 7.Saeimas paveikto, Latvijas likumdošanas normas harmonizējot ar ES, un pauda gatavību šajā pieredzē dalīties ar Albāniju. “Kopš neatkarības atjaunošanas Latvijā mainījušās vairākas valdības, bet nemainīgas palikušās mūsu ārpolitiskās prioritātes ? integrācija Eiropas Savienībā un NATO. Tautas balsojums 20.septembra referendumā bija šī procesa posma veiksmīgs noslēgums”, sacīja Saeimas priekšsēdētāja.Runājot par Stabilizācijas un asociācijas procesu, kuru Albānija patlaban īsteno, I.Ūdre akcentēja reģionālās sadarbības nozīmi. Latvijas pieredze liecina, ka tas sekmējis ātrāku un efektīvāku reformu īstenošanu. Kā veiksmīgi reģionālās sadarbības piemēri tika minēta gan mūsu valsts dalība Baltijas Asamblejā, gan attiecības ar Ziemeļvalstīm, kur pašreiz svarīgs un aktuāls jautājums ir nākamā gada maijā plānotās Eiropas Parlamenta vēlēšanas.Tikšanās noslēgumā puses pauda pārliecību par nepieciešamību izveidot līgumtiesisko bāzi starp abām valstīm, kā arī veicināt kontaktus ekonomikas, kultūras un izglītības jomās.

 Tikšanās sākumā Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs A.Laksa viesiem īsumā pastāstīja par komisijas darbību likumdošanas jomā, Aizsardzības ministrijas un Iekšlietu ministrijas parlamentārajā pārraudzībā, kā arī sadarbībā ar ES un NATO dalībvalstu parlamentu radniecīgajām komisijām. Runājot par Latvijas pozīciju kājnieku mīnu jautājumā, A.Laksa informēja, ka Latvija vēl līdz šim nav ratificējusi Otavas konvenciju par kājnieku mīnu aizliegšanu, lai gan ievēro konvencijas prasības. A.Laksa minēja 2002.gadā pieņemto Ieroču aprites likumu, kas aizliedz sprāgstvielu un spridzināšanas ietaišu, tostarp kājnieku mīnu eksportu un tranzītu. A.Laksa arī pastāstīja, ka Latvijā kājnieku mīnas netiek ražotas un ierobežotais mīnu daudzums Nacionālo bruņoto spēku krājumā - aptuveni 4500 - tiks izmantots apmācībām ne ilgāk kā nākamos septiņus astoņus gadus. Viņš arī atzīmēja, ka Nacionālo bruņoto spēku sastāvā ir speciāla ar Norvēģijas atbalstu izveidota Nesprāgušās munīcijas neitralizēšanas vienība, kas Norvēģijas kontingenta sastāvā piedalījās starptautiskajā misijā Kosovā un tagad darbojas arī Irākā. Sarunas gaitā Kanādas vēstnieks R.Andrigo pozitīvi novērtēja abu valstu sadarbību militārajā jomā NATO paplašināšanās kontekstā un pauda pārliecību par tās padziļināšanos arī pēc Latvijas iestāšanās NATO. Viņš arī atzīmēja, ka Kanāda ir viena pirmajām NATO dalībvalstīm, kas jau ratificējusi Latvijas uzņemšanas Ziemeļatlantijas aliansē protokolus. Savukārt jautājumā par kājnieku mīnām vēstnieks pauda neizpratni par Latvijas rīcību, līdz šim neratificējot Otavas konvenciju, jo no Baltijas valstīm Lietuva to jau ir parakstījusi.Arī Kanādas armijas atvaļinātais ģenerālis M.Barils norādīja, ka pēc tikšanās ar militārajiem speciālistiem nācies izteikt neizpratni par Latvijas parlamenta rīcību Otavas konvencijas jautājumā. Latvijas militāro struktūru atbildīgās amatpersonas norādījušas, ka problēmām nevajadzēt būt, jo Latvija jau ievēro konvencijas principus, pie tam kājnieku mīnas pasaulē vairs neesot aktuālas, jo tiekot izmantota cita - modernāka tehnika. Uz viesu neizpratni A.Laksa atbildēja, ka 8.Saeimā lielākā daļa deputātu ir bez politiskās un likumdošanas pieredzes, tāpēc jau uz kādu no nākamajām komisijas sēdēm tiks uzaicināts aizsardzības ministrs Ģ.V.Kristovskis, lai sniegtu paskaidrojumus par Latvijas kavēšanos konvencijas ratificēšanā. Komisijas priekšsēdētājs pauda pārliecību, ka jau tuvākajā nākotnē Saeima savu neizdarību labos un Otavas konvencija tiks ratificēta.Tikšanās noslēgumā Kanādas armijas atvaļinātais ģenerālis M.Barils norādīja, ka, jo vairāk valstu pievienosies konvencijai un to ratificēs, jo "neērtāk būs" lielākajām pasaules mīnu ražotāj/uzkrājējvalstīm - Krievijai, ASV, Ķīnai, Indijai, Baltkrievijai, Pakistānai, Korejai. "Būtu tikai loģiski, ka tāda maza, demokrātiska un pavisam nemilitāra valsts kā Latvija parakstītu šo nozīmīgo konvenciju," sarunas noslēgumā teica A.Laksa.

 Tikšanās laikā tika pārrunāti jautājumi, kas skar ostu darbības, satiksmes drošības un telekomunikāciju sfēras aktualitātes abās valstīs un Latvijas un Zviedrijas radniecīgo komisiju divpusējās sadarbības padziļināšanās iespējas nākotnē. Sarunas sākumā Latvijas un Zviedrijas parlamentārieši pauda prieku par iespēju tikties un padziļināti pārrunāt abām pusēm aktuālus jautājumus, kā arī raksturoja komisiju darbības galvenās jomas. Riksdāga Transporta un komunikāciju komisijas priekšsēdētājs Klāss Roksbergs aicināja kopīgi domāt par to, kā nākotnē risināt transporta kravu pārvadāšanas jautājumus Baltijas jūrā.  Latvijas un Zviedrijas parlamentārieši arī pārrunāju ostu darbības regulējuma īpatnības abās valstīs. Latvijas puse raksturoja vakar parlamentā otrreizējā caurlūkošanā pieņemtos grozījumus "Likumā par ostām", kas izraisīja spraigas diskusijas un saglabā valsts un pašvaldības paritāti Ventspils ostas un Rīgas ostas valdē. A.Ārgalis un A.Tolmačovs arī raksturoja apgrozījuma pieauguma radītājus Latvijas ostās un atzina, ka, viņuprāt, šobrīd ostu jautājumu risinājumā vairāk tiek ņemts vērā politiskais, nevis ekonomiskais aspekts. Riksdāga Transporta un komunikāciju komisijas priekšsēdētāja vietniece Elizabete Nīstrema pastāstīja, ka Zviedrijā ostu jautājumi ir pašvaldību kompetencē, bet K.Roksbergs tuvāk raksturoja Gēteborgas ostas darbību, ko pārzina, jo savulaik bijis Gēteborgas mēra vietnieks. Viņš sacīja, ka ostu attīstība no valsts ir atkarīga tādā mērā, kā tiek risināti ar ostu infrastruktūras uzlabošanu, piemēram, pievedceļu izbūvi saistīti jautājumi. "Ja osta nesaņem investīcijas infrastruktūrā, darbi apstājas. Šajā aspektā valdībai uz ostām ir liela ietekme," atzina K.Roksbergs. Viesi arī pastāstīja, ka šobrīd Zviedrijā ir 53 dažādas ostas un ka tieši tirgus ietekmēs to, kā nākotnē attīstīsies ostas. Abas puses arī sprieda par satiksmes drošības jautājumiem. Latvijas un Zviedrijas parlamentu deputāti bija vienisprātis, ka abās valstīs auto avārijās bojā gājušo skaits ir liels - apmēram 500 cilvēki gadā. Viņi arī bija vienisprātis, ka nākotnē Eiropas Savienības ietvaros jāpadziļina sadarbība, lai risinātu šos jautājumus. Kā zināms, Itālijā šobrīd notiek neformāla satiksmes ministru tikšanās, kuras laikā tiks apspriesta rīcības programma, kā līdz 2010.gadam uz pusi samazināt auto avārijās cietušo cilvēku skaitu. Šādas programmas ceļu drošības jomā izstrādātas arī Latvijā un Zviedrijā. Latvijas puse kā pozitīvu faktu minēja parlamentā akceptēto soda punktu sistēmas ieviešanu no nākamā gada jūlija. Zviedrijas parlamentārieši tuvāk arī vēlējās uzzināt, kā dzīvē darbojas Latvijas likumdošanā noteiktais aizliegums, vadot automašīnu, lietot mobilo telefonu. Viņi arī interesējās, vai netiks samazināts autovadītājiem pieļaujamā alkohola daudzuma radītājs asinīs. Pārrunājot šos jautājumus, tikšanās dalībnieki bija vienisprātis, ka svarīga ir nevis soda sankciju pastiprināšana, bet gan soda neizbēgamība. Parlamentārieši arī raksturoja situāciju abās valstīs telekomunikāciju jomā un pārrunāja turpmākās sadarbības padziļināšanas iespējas. Riksdāga Transporta un komunikāciju komisija uzaicināja Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputātus nākamajā gadā piedalīties viņu organizētajās konferencēs par ceļu drošības un informāciju tehnoloģijas jautājumiem.  Piektdien, 24.oktobrī, Saeimas Sieviešu starpparlamentārās sadarbības grupas pārstāves tikās ar Zviedrijas Riksdāga Sieviešu grupas pārstāvēm. Tikšanās sākumā Sieviešu starpparlamentārās sadarbības grupas priekšsēdētāja I.Ostrovska Zviedrijas Riksdāga Sieviešu grupas pārstāves informēja, ka Latvijas parlamentā ievēlētās deputātes šo grupu nodibināja, lai veidotu un tālāk attīstītu kontaktus, kā arī dalītos pieredzē ar citu Eiropas valstu parlamentu sieviešu grupām par dzimumu līdztiesības aspektiem politiskās, ekonomiskās, sociālās un kultūras dzīves jomās. I.Ostrovska arī atzīmēja Saeimā nesen izveidoto Dzimumu līdztiesības apakškomisiju, kas plānojusi veikt šo jautājumu izpēti tieši parlamentārā līmenī, nodrošinot līdztiesības normu ievērošanu likumdošanā un valsts pārvaldē.  Riksdāga Sieviešu grupas vadītāja Helēna Heija pastāstīja, ka viņu parlamentā šajā grupā apvienojušās sievietes ar mērķi rosināt parlamentu un sabiedrību diskutēt un arī rīkot seminārus par aktuālām tēmām: sieviešu politisko darbību, diskrimināciju, bērnu seksuālās izmantošanas gadījumiem, sociālās apdrošināšanas un mājokļu, kā arī migrācijas jautājumiem. Tikšanās laikā Latvijas un Zviedrijas parlamentārietes dalījās pieredzē un pārrunāja arī jautājumus, kas saistīti ar vardarbību ģimenē, bērnu izmantošanu, vecāku atbildību un adopciju, kā arī sievietes lomu ģimenē un sabiedrībā.  Preses dienests

       No 22. līdz 24.oktobrim oficiālā vizītē Latvijā uzturēsies Zviedrijas parlamenta (Riksdaga) spīkers Bjorns fon Sidovs un viņa vadītā delegācija. Trešdien, 22.oktobrī

Otrdien, 21.oktobrī, Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre tikās ar Amerikas Savienoto Valstu ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Braienu Karlsonu un Zviedrijas Karalistes ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Goranu Hakansonu, kuri bija ieradušies, lai uzaicinātu Saeimas priekšsēdētāju un parlamenta deputātus uz cīņas ar cilvēku tirdzniecību organizēta projekta atklāšanu un pirmo projekta ietvaros demonstrētās filmas "Lilya 4-Ever" seansu. Saeimas priekšsēdētāja un vēstnieki bija vienisprātis, ka cilvēku tirdzniecības problēma ir aktuāla visā pasaulē, tāpēc tās ierobežošanā būtu jāiesaistās visām ieinteresētajām pusēm. Pie tam, cilvēku tirdzniecība ir cieši saistīta arī ar prostitūcijas izplatīšanos un narkotisko vielu kontrabandas apjomu pieaugumu. Kā viens no veidiem cīņai pret cilvēku tirdzniecību tika minēts Zviedrijas un Amerikas Savienoto Valstu vēstniecību atbalstītais informatīvi izglītojošs kultūras projekts. Vēstnieki informēja, ka tā mērķis ir jauniešu informēšana par briesmām, ko rada cilvēku tirdzniecība, un diskusijas veicināšana sabiedrībā par šiem jautājumiem. Par to arī stāsta Zviedrijā ražotās filmas "Lilya 4-Ever" ("Mūžīgi Lilja") sižets. Saeimas priekšsēdētāja pauda patiesu ieinteresētību šī projekta īstenošanā Latvijā, kā arī norādīja uz nepieciešamību sakārtot likumdošanu, kas ierobežotu cilvēku tirdzniecības iespējas. Viņa pastāstīja par Saeimas komisiju un apakškomisiju darbu šī jomas sakārtošanā, kā arī norādīja, ka projekta gaitā paredzētā informēšana varētu raisīt diskusiju arī par citiem aktuāliem jautājumiem, piemēram, vardarbību ģimenēs. Saeimas priekšsēdētāja arī sacīja, ka šī varētu būt viena no iniciatīvām, ko realizēt Baltijas, Ziemeļvalstu un ASV sadarbības ietvaros. Vēstnieki nodeva Saeimas priekšsēdētājai ielūgumus visiem parlamentāriešiem apmeklēt šīs filmas seansu kinoteātrī "Rīga" šā gada 14.novembrī.

       No 21. līdz 22.oktobrim oficiālā vizītē Latvijā ieradīsies Luksemburgas Lielhercogistes Ārlietu, Eiropas un aizsardzības lietu komisijas priekšsēdētājs Pauls Helmingers.

 Pēc Zviedrijas parlamenta (Riksdāga) priekšsēdētāja Bjorna fon Sidova ielūguma Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre piedalījās diskusijā par starpparlamentu sadarbību paplašinātajā Eiropā. Diskusijā piedalījās esošo un topošo ES dalībvalstu parlamentu priekšsēdētāji vai to pārstāvji. Šī gada maijā Atēnās notikušās Eiropas Savienības esošo un topošo dalībvalstu parlamentu priekšsēdētāju tikšanās laikā pēc Zviedrijas parlamenta priekšsēdētāja iniciatīvas tika izveidota darba grupa, lai...

      Ceturtdien, 16.oktobrī, Ārlietu komisijas priekšsēdētāja Inese Vaidere tikās ar Ķīnas Tautas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Ji Janči (Ji Yanchi).      Ķīnas vēstnieka vizītes mērķis bija iesniegt Saeimas Ārlietu komisijai Ķīnas Tautas Republikas izstrādāto dokumentu par pamatvirzieniem sadarbībai ar Eiropas Savienību. Ji Janči iepazīstināja ar šī dokumenta pamatnostādnēm - attiecību stiprināšanu ar ES, sadarbības potenciāla izmantošanu, tirdzniecisko un kultūras sakaru veicināšanu un savstarpējo interešu ievērošanu. Ārlietu komisijas priekšsēdētāja I.Vaidere pateicās par iesniegto dokumentu, paužot pārliecību, ka tas būs īpaši lietderīgs un tiks ņemts vērā Latvijas jaunās ārpolitiskās koncepcijas izstrādē.      I.Vaidere vēlējās uzzināt Ķīnas redzējumu par mūsu valsts lomu Ķīnas un Eiropas Savienības attiecību veicināšanā. Puses bija vienisprātis, ka, paplašinot kontaktus, jāapzina sadarbības iespējas un jāpalielina tirdznieciskais apgrozījums, kas savukārt varētu veicināt savstarpējo investīciju apjoma pieaugumu. Ķīnas vēstnieks Latvijā uzsvēra, ka tieši mūsu valsts iestāšanās ES veicinās Latvijas atpazīstamību Ķīnas Tautas Republikā. Paužot savu skatījumu par Latvijas lomu šajā aspektā, I.Vaidere papildus akcentēja Latvijas kā tranzīta mezgla nozīmi, zinātnisko potenciālu, kā arī iespējas veidot sadarbību, piemēram, augsto tehnoloģiju un veselības aizsardzības jomā.      Ķīnas vēstnieks Latvijā un Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētāja atzina nepieciešamību veidot vēl ciešākus kontaktus gan starp abu parlamentu Ārlietu komisijām, gan arī sadraudzības grupām.

Pēc Zviedrijas parlamenta (Riksdāga) priekšsēdētāja Bjorna fon Sidova ielūguma Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre piedalīsies diskusijā par starpparlamentu sadarbību nākotnes Eiropas Savienībā.Papildu informācija:Šī gada maijā Atēnās notikušās Eiropas Savienības esošo un topošo dalībvalstu parlamentu priekšsēdētāju tikšanās laikā pēc Zviedrijas parlamenta iniciatīvas tika nolemts izveidot darba grupu, lai izstrādātu priekšlikumus nacionālo parlamentu ciešākai sadarbībai paplašinātajā Eiropā....