Šī gada 5. un 6.februārī Briselē, Beļģijā, notiks Vācijas Bundestāga un Eiropas Parlamenta rīkotā trešā Lisabonas stratēģijai veltītā parlamentu apvienotā sanāksme, kurā Latviju pārstāvēs Saeimas priekšsēdētāja biedre, Eiropas lietu priekšsēdētājas biedre Karina Pētersone, Eiropas lietu komisijas deputāts Boriss Cilevičs, Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča, Sociālo un darba lietu komisijas deputāts Gundars Daudze un Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāja biedrs Jānis Dukšinskis.         Tikšanās notiek pirms Eiropadomes gadskārtējās pavasara sanāksmes, lai veicinātu parlamentu savstarpējo dialogu par Lisabonas stratēģijas īstenošanu un šīs stratēģijas nākotni.          Parlamentu apvienoto sanāksmi 5.februārī atklās Eiropas Parlamenta prezidents Hans-Gerts Poeterings (Hans-Gert Poettering) un Vācijas Bundestāga prezidents Norberts Lamerts (Norbert Lammert). Pēc atklāšanas Eiropas Parlamenta pārstāvji sniegs prezentāciju par Eiropas Parlamenta rezolūcijas projektu par Lisabonas stratēģiju.          Sanāksmes ietvaros notiks trīs darba grupu tikšanās: Ilgtspējīga enerģija; Iekšējais tirgus un inovācijas; Cilvēku kapitāls: izglītība, darbavietu izveide un sociālie aspekti. Darba grupās paredzētas diskusijas par to, kā valstu parlamenti seko Lisabonas stratēģijas ieviešanai. Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājas biedre K.Pētersone piedalīsies darba grupā Ilgtspējīga enerģija un sniegs ziņojumu par enerģētikas politiku Latvijā. Darba grupā Iekšējais tirgus un inovācijas Latviju pārstāvēs Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāja biedrs J.Dukšinskis un Eiropas lietu komisijas deputāts B.Cilevičs, bet Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja A.Barča un komisijas deputāts G.Daudze iesaistīsies darba grupas Cilvēku kapitāls: izglītība, darbavietu izveide un sociālie aspekti diskusijās.          Savukārt 6.februārī plānotas darba grupu ziņojumu prezentācijas. Oficiālu ziņojumu sniegs Eiropas Komisijas prezidents Žozē Manuels Barrozo (José Manuel Barroso). Pēc ziņojumiem plānotas debates, kurās piedalīsies arī Eiropas Komisijas prezidents un Vācijas prezidentūras pārstāvji.          Parlamentu apvienotās sanāksmes noslēgumā uzstāsies Eiropas Parlamenta prezidents H.G.Poeterings un Vācijas Bundestāga prezidents N.Lamerts.

Otrdien, 30.janvārī, Saeimas priekšsēdētājs Indulis Emsis tikās ar Austrālijas Savienības ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Ričardu Antoniju Rovu (Richard Anthony Rowe), kas bija ieradies atvadu vizītē.Saeimas priekšsēdētājs I.Emsis sveica Austrālijas vēstnieku Saeimā un pateicās par viņa ieguldījumu abu valstu attiecību veidošanā. Savukārt Austrālijas vēstnieks R.A.Rovs pauda prieku par iespēju tikties ar I.Emsi un informēja, ka beidz savu vēstnieka darbu Latvijā.Puses bija vienisprātis, ka attiecības starp Latviju un Austrāliju vērtējamas kā labas un draudzīgas, un apliecināja parlamentāro kontaktu svarīgo lomu, sevišķi parlamentu sadarbības grupu līmenī. I.Emsis pastāstīja, ka Saeimā ir izveidota deputātu grupa sadarbībai ar Austrālijas un Jaunzēlandes parlamentiem. Atzinīgi tika novērtēta Latvijas un Austrālijas sadarbība ekonomikas, kultūras un izglītības jomā, kā arī skarts tās tālākās attīstības aspekts. Būtisks nosacījums attiecību padziļināšanai ir vīzu jautājuma noregulēšana, atzina sarunas dalībnieki.R.A.Rovs pastāstīja par pašreizējo iekšpolitisko situāciju savā valstī. Runājot par abu valstu ekonomisko sadarbību, vēstnieks atzinīgi novērtēja pagājušā gada nogalē Rīgā notikušo Austrālijas vēstniecības un tās sadarbības partneru rīkoto Austrālijas un Latvijas biznesa semināru.Sarunas gaitā tika pārrunātas arī starptautiskās aktualitātes, tostarp jautājums par drošību un stabilitātes uzlabošanu Āzijas reģionā un pasaulē.Tikšanās noslēgumā Saeimas priekšsēdētājs vēlreiz pateicās vēstniekam par viņa darbu un pasniedza piemiņas medaļu. 

Piektdien, 26.janvārī, Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Mareks Segliņš un komisijas sekretārs Dzintars Rasnačs tikās ar Ukrainas parlamenta Juridiskās komitejas priekšsēdētāja vietnieku Jevgēņiju Korņijčuku (Eвгенйи Корнийчук). Tikšanās laikā J.Korņijčuks pastāstīja par Ukrainas parlamenta darbu un iekšpolitisko situāciju savā valstī. Ukrainā šobrīd noris aktīvs darbs, pilnveidojot nacionālo likumdošanu, tāpēc ļoti svarīgs ir starptautiskais atbalsts. Viņš norādīja uz Ukrainas parlamenta Juridiskās komitejas gatavību sadarboties ar citām valstīm, tostarp Latviju, konstitucionālās reformas un zemes reformas īstenošanā, kā arī nacionālās likumdošanas tuvināšanā un saskaņošanā ar Eiropas Savienības (ES) acquis. Savukārt M.Segliņš iepazīstināja ar Saeimas Juridiskās komisijas darbības prioritātēm un aktualitātēm mūsu valsts parlamentā.Sarunu dalībnieki bija vienisprātis, ka ir jānosaka galvenās atbalsta jomas Ukrainas centieniem virzībā uz ES un jāsniedz palīdzība Ukrainas iekšpolitisko un ārpolitisko mērķu realizēšanā. Juridiskās komisijas sekretārs Dz.Rasnačs pieminēja līdzšinējo pieredzi starptautiskajās organizācijās ar Ukrainas parlamentu un norādīja, ka nepieciešams aktivizēt abu valstu parlamentu sadarbību. Tikšanās laikā tika pārrunātas arī starptautiskās aktualitātes, tostarp jautājums par darbaspēka aizplūšanu darbam uz ārzemēm.

Otrdien, 23.janvārī, Saeimas priekšsēdētājs Indulis Emsis tikās ar Zviedrijas Karalistes ārlietu ministru Karlu Biltu (Carl Bildt).Saeimas priekšsēdētājs I.Emsis sveica viesi Saeimā un pauda pateicību par Zviedrijas sniegto atbalstu Latvijai pēc neatkarības atgūšanas. Divpusējā sadarbība ir paplašinājusies daudzās jomās, notiek arī intensīva reģionālā sadarbība starp Baltijas valstīm un Ziemeļvalstīm, akcentēja I.Emsis. Savukārt Zviedrijas ārlietu ministrs K.Bilts atzinīgi novērtēja Latvijas sasniegumus ekonomikā, ārpolitikā un iekšpolitikā, kā arī atzīmēja abu valstu draudzīgo un intensīvo dialogu. Pārrunājot jautājumu par Latvijas un Krievijas robežlīgumu, Zviedrijas ārlietu ministrs uzsvēra, ka viņa valsts atbalsta robežlīguma noslēgšanu, kas “būtu nozīmīgi gan Latvijai, gan Eiropas Savienībai”. Saeimas priekšsēdētājs apliecināja, ka ir sākušās plašas diskusijas par robežlīgumu, svarīgi, lai tiktu rasts risinājums. Sarunā piedalījās arī Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Vaira Paegle. Viņa atzīmēja, ka nozīmīgs ir Latvijas, Zviedrijas un Moldovas parlamentu sadarbības uzsāktais projekts demokratizācijas veicināšanai Moldovā. Zviedrijas ārlietu ministrs apstiprināja, ka šādai trīspusējai sadarbībai ir liels potenciāls. Puses pārrunāja Latvijas un Zviedrijas redzējumu par Līguma par Konstitūciju Eiropai nākotni. Zviedrija sagaida, ka Vācija savas prezidentūras laikā aktīvi virzīs šī jautājuma izskatīšanu, lai to varētu atrisināt līdz 2009.gadam. K.Bilts uzsvēra, ka Zviedrija atbalsta līgumu, bet nav to ratificējusi, un cer, ka tiks saglabātas svarīgākās līgumā noteiktās vērtības un pamatprincipi.Tika skarts arī jautājums par Latvijas pievienošanos eiro zonai.   

Trešdien, 17.janvārī, Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Vaira Paegle un komisijas deputāti tikās ar Vācijas Federatīvās Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Eberhardu Šupiusu (Eberhard Schuppius).Vācijas vēstnieks E.Šupiuss ziņoja par Vācijas kā pašreiz prezidējošās valsts Eiropas Savienībā (ES) noteiktajām prioritātēm. Vācijas prezidentūra ilgs līdz šī gada 30.jūnijam. Kā vienu no galvenajiem risināmajiem jautājumiem vēstnieks atzīmēja Līguma par Konstitūciju Eiropai tālāko virzību. Plānots izstrādāt grafiku, nosakot termiņus un rīcības plānu līguma ratifikācijas procesam. Tāpat būtisks ir jautājums par vienotas enerģētikas politikas izveidi, proti, svarīgi panākt netraucētu enerģijas piegādi un diversificēt piegādātājus.Vēstnieks informēja arī par izstrādāto vienošanos par 18 mēnešu programmu, ko veidos trīs prezidējošās valstis - Vācija, Portugāle un Slovēnija. E.Šupiuss akcentēja, ka svarīgi rast risinājumu nelegālās imigrācijas plūsmai, kas virzās no Austrumiem un pār Vidusjūru. Šo jautājumu plānots apspriest arī Vidusjūras valstu tikšanās laikā šī gada novembrī.Vācijas darba programmā iekļauti arī tādi jautājumi kā ES ārējās robežas apsardzība, kopīgas drošības un aizsardzības politikas veidošana, attiecības ar kaimiņvalstīm, sarunas ar Krieviju par jauno līgumtiesisko attiecību dokumentu, transatlantisko attiecību paplašināšana, sadarbības aktivizēšana ar Āfrikas un Āzijas valstīm un ES dalība konfliktu risināšanā dažādās pasaules valstīs, tostarp Kongo, Irānā un Sudānā. Tikšanās gaitā vēstnieks E.Šupiuss atbildēja uz deputātu jautājumiem par gāzes vada izbūvi Baltijas jūrā, kā arī par ES attiecībām ar Krieviju. Viņš norādīja, ka ārējās robežas jautājums ir būtisks visām ES valstīm. Pārrunājot turpmākos ES paplašināšanās plānus ar Eiropas lietu komisijas deputātiem, viņš norādīja, ka Turcijas, Horvātijas un Maķedonijas iestāšanās ES ir atkarīga no noteikto priekšnosacījumu un kritēriju izpildes. Sarunas noslēgumā Vācijas vēstnieks informēja, ka 25.martā Romas līguma 50.gadadienā paredzēts pieņemt deklarāciju par ES nākotnes mērķiem un perspektīvām.

Otrdien, 16.janvārī, Saeimas priekšsēdētājs Indulis Emsis tikās ar Vācijas Federatīvās Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Eberhardu Šupiusu (Eberhard Schuppius), kas bija ieradies iepazīšanās vizītē.         Tikšanās laikā pārrunāta Latvijas un Vācijas parlamentārās sadarbības aktivizēšana kā federālajā tā arī federālo zemju līmenī. Saeimas priekšsēdētājs I.Emsis pieminēja Saeimā izveidotās deputātu grupas sadarbības veicināšanai ar Vācijas parlamentu interesi aktivizēt ciešākus kontaktus ar vācu kolēģiem.          Sarunas gaitā tika pārrunāti aktuālie jautājumi Eiropas Savienībā Vācijas prezidentūras laikā. Kā viens no svarīgākajiem tika minēts Līguma par Konstitūciju Eiropai nākotne, par ko plānots sākt plašāku diskusiju.         Vācijas vēstnieks interesējās arī par Saeimas darba aktualitātēm.

Otrdien, 9.janvārī, Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Andris Bērziņš tikās ar Turcijas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Duraju Polatu (Duray Polat).          Ārlietu komisija informē, ka vēstnieks bija ieradies iepazīšanās vizītē, kuras laikā puses pārrunāja abu valstu attiecību aktualitātes.         Sarunas ietvaros puses apmainījās viedokļiem par Latvijas un Turcijas divpusējām attiecībām - par parakstīšanai sagatavotajiem līgumiem, ekonomisko sadarbību, tirdzniecības apgrozījuma tendencēm, kā arī kultūras sakariem.          Turcijas vēstnieks pastāstīja, ka Turcijas Ārlietu komisija plāno vizīti Latvijā, kā iespējamo laiku minot šī gada vasaru. Viņš arī informēja, ka Turcijā martā notiks prezidenta vēlēšanas, bet novembrī - parlamenta vēlēšanas.         Tāpat komisijas priekšsēdētājs A.Bērziņš uzklausīja vēstnieka sniegto informāciju par aktualitātēm Turcijas iekšpolitikā, kā galveno minot diskusiju par prezidenta vēlēšanām.

 

Otrdien, 19.decembrī, Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Juris Dalbiņš un komisijas deputāti tikās ar Latvijas Republikas aizsardzības atašejiem, to palīgiem un Aizsardzības ministrijas pārstāvjiem starptautiskajās organizācijās.        Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs J.Dalbiņš sveica viesus Saeimā un informēja par aktualitātēm komisijas darbā, sadarbību ar valsts institūcijām, kā arī uzsvēra starptautisko attiecību veidošanas nozīmīgumu.         Kā svarīgākos no pašreiz komisijā skatāmajiem jautājumiem, J.Dalbiņš minēja darba plāna 2007.gadam izveidošanu un 8.Saeimas nepabeigto likumprojektu izskatīšanu. Aktuāls jautājums ir arī Latvijas bruņoto spēku tālākā attīstība un nepieciešamās dokumentācijas sagatavošana, kā arī pārejas process no obligātā militārā dienesta uz profesionālo armiju.         Komisijas priekšsēdētājs J.Dalbiņš pastāstīja par sadarbību ar Lietuvas un Igaunijas valstu parlamentiem un Latvijas valsts reformu pieredzes nodošanu un uzsāktajiem projektiem ar Ukrainu, Moldovu un Dienvidkaukāza valstīm.        Puses pārrunāja arī aktualitātes Latvijas un Krievijas attiecībās, robežlīguma turpmāko virzību.         Sarunas noslēgumā tika skarts arī jautājums par Latvijas dalību Eiropas Savienībā un NATO un mūsu karavīru piedalīšanos starptautiskajās operācijās. Komisijas priekšsēdētājs J.Dalbiņš atzīmēja, ka aizsardzībai un drošībai piešķirtais finansējums pakāpeniski palielinās, tuvojoties NATO noteiktajiem diviem procentiem no iekšzemes kopprodukta.         Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja tikās ar Izraēlas vēstnieku         Otrdien, 19.decembrī, Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Vaira Paegle tikās ar Izraēlas Valsts ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Čenu Ivri (Chen Ivri).        Tikšanās laikā puses atzina, ka Latvijai un Izraēlai ir izveidojušās veiksmīgas attiecības, tomēr to paplašināšanai vēl ir liels potenciāls. Vēstnieks pateicās par Latvijas sniegto atbalstu Izraēlai Tuvo Austrumu jautājumā un informēja par aktualitātēm Izraēlas un Palestīnas attiecībās, uzsverot Izraēlas vēlmi pragmatiski risināt konfliktu.        V.Paegle un vēstnieks pārrunāja arī Eiropas Savienības (ES) paplašināšanās jautājumu un bija vienisprātis, ka Turcijai ir jāsniedz atbalsts virzībā uz ES.

         Pirmdien, 18.decembrī, Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Juris Dalbiņš tikās ar Lietuvas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Antanu Vinku (Antanas Vinkus).         Tikšanās laikā pārrunāti jautājumi, kas skar Latvijas un Lietuvas sadarbības paplašināšanos aizsardzības un drošības jomā.          Lietuvas vēstnieks A.Vinks nodeva ielūgumu Aizsardzības iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas delegācijai oficiālā vizītē apmeklēt Lietuvas parlamentu. Vēstnieks atzina, ka sadarbība turpināma, stiprinot politiskos kontaktus un padziļinot divpusējās attiecības. Viņš arī pauda Lietuvas parlamenta radnieciskās komisijas gatavību trīs Baltijas valstu parlamentu aizsardzības komisiju gadskārtējai tikšanai 2007.gada martā, kas šoreiz notiks Rīgā. Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs J.Dalbiņš informēja, ka šī tikšanās notiks 29. un 30.martā.         Pārrunājot jautājumu par Baltijas valstu gaisa telpas kontroli, puses bija vienisprātis par sadarbību kopīgas materiāltehniskās bāzes veidošanai.          Tika spriests arī par situācijas uzlabošanu Latvijas un Lietuvas robežpunktos, lai samazinātu kravas automašīnu rindas. J.Dalbiņš pastāstīja, ka tiek izstrādāts plāns tranzīta plūsmas uzlabošanai.          Sarunas noslēgumā Lietuvas vēstnieks pauda atzinību Latvijai par lieliski noorganizēto NATO samitu Rīgā. Savukārt Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs pateicās kaimiņvalstij par sniegto palīdzību samita laikā un atzīmēja, ka “šis darbs bija kopīgs”.