Trešdien, 13.decembrī, Saeimas priekšsēdētāja biedre Karina Pētersone tikās ar Islandes parlamenta Ārlietu komisijas delegāciju.        Saeimas priekšsēdētāja biedre K.Pētersone sveica viesus Saeimā un uzsvēra draudzīgās un aktīvās attiecības starp Latviju un Islandi, kā arī atzīmēja, ka Islande pirmā atzina mūsu valsts atjaunoto neatkarību. K.Pētersone ar gandarījumu pieminēja pozitīvo tirdzniecības bilanci ar Islandi un plašo sadarbību kultūras jomā. Arī Islandes Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Haldours Blendals (Halldór Blöndal) divpusējās attiecības vērtēja kā ļoti labas un norādīja uz straujo investīciju pieaugumu Latvijā.        Pārrunājot aktualitātes Latvijas parlamenta darbā, Saeimas priekšsēdētāja biedre informēja par pozīcijas un opozīcijas frakciju sadalījumu 9.Saeimā. Kā svarīgākos jautājumus, kas pašreiz tiek izskatīti Saeimā, viņa minēja valsts budžeta projekta 2007.gadam izstrādi un tiesībsarga amata kandidātu izvērtēšanu.       Tikšanās dalībnieki pārrunāja arī integrācijas procesa norisi Latvijā.             Trešdien, 13.decembrī, Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Andris Bērziņš un komisijas deputāti tikās ar Islandes Republikas parlamenta Ārlietu komisijas delegāciju.       Tikšanās laikā pārrunāti jautājumi, kas skar Latvijas un Islandes ekonomisko un politisko situāciju.        Tikšanās sākumā A.Bērziņš sveica Islandes Republikas parlamenta pārstāvjus Latvijā un atzinīgi novērtēja Latvijas un Islandes divpusējās attiecības. “Mēs vienmēr atcerēsimies, ka Islande bija pirmā valsts, kas atzina Latvijas neatkarību 1991.gadā,” uzsvēra A.Bērziņš.       Atbildot uz Islandes pārstāvju jautājumu par Latvijas ekonomisko situāciju, A.Bērziņš atzina, ka ekonomikā ir vērojama strauja izaugsme, tomēr kā svarīgu valdības uzdevumu minēja inflācijas samazināšanu. A.Bērziņš informēja viesus arī par banku sistēmu Latvijā un straujo kredītu apjoma palielināšanos.         Saeimas deputātus interesēja jautājums par Islandes dalību miera uzturēšanas operācijās Afganistānā un Kosovā. “Lai arī Islandei nav savas armijas, tā tomēr aktīvi piedalās miera uzturēšanas operācijās, sūtot ārstus un medmāsas uz konfliktu vietām,” skaidroja Islandes parlamentārietis.       Sarunas laikā tika pārrunāti arī pilsonības piešķiršanas un vēlēšanu tiesību jautājumi Islandē un Latvijā. Kā informēja Islandes Ārlietu komisijas deputāti, Islandē vēlēšanu tiesības nepilsoņiem tiek piešķirtas, ja nodzīvoti Islandē ne mazāk kā septiņi gadi.        Tikšanās noslēgumā A.Bērziņš pateicās par iespēju tikties un novēlēja viesiem veiksmīgu vizītes turpmāko gaitu.

         Otrdien, 12.decembrī, Saeimas priekšsēdētājs Indulis Emsis tikās ar Igaunijas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Jāku Jeerītu (Jaak Jõerüüt).         Saeimas priekšsēdētājs I.Emsis un Igaunijas vēstnieks J.Jeerīts bija vienisprātis, ka attiecības starp Latviju un Igauniju vērtējamas kā ļoti labas un aktīvas, un norādīja, ka īpaši nozīmīgas tās ir tagad, kad abas valstis ir pilntiesīgas partneres Eiropas Savienībā (ES) un NATO.          Igaunijas vēstnieks J.Jeerīts sveica Saeimas priekšsēdētāju jaunajā amatā un pastāstīja par ekonomisko un politisko situāciju savā valstī, kā arī par gaidāmajām parlamenta vēlēšanām, kas notiks 2007.gada martā.         Sarunā tika skarts abu valstu sadarbības tālākas attīstības aspekts, kā arī jautājums par baltu un igauņu valodu apmācību un igauņu - latviešu vārdnīcas izdošanu, kas ir nozīmīgs projekts abu valstu divpusējo attiecību ietvaros. Puses apliecināja gatavību arī turpmāk aktīvi strādāt pie iesāktajiem sadarbības projektiem.          Tikšanās laikā I.Emsis un vēstnieks pārsprieda arī jautājumu par kopīgajām interesēm Baltijas jūras reģionā un bija vienisprātis par nepieciešamību vēl vairāk aktivizēt sadarbību starptautiskajās parlamentārajās organizācijas, tostarp Baltijas Asamblejā.         Noslēgumā Saeimas priekšsēdētājs Igaunijas vēstniekam novēlēja veiksmi vēstnieka amatā.         Otrdien, 12.decembrī, Saeimas priekšsēdētājs Indulis Emsis tikās ar Lietuvas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Antanu Vinku (Antanas Vinkus).         Tikšanās laikā pārrunāti aktuāli Latvijas un Lietuvas divpusējo attiecību jautājumi.         Saeimas priekšsēdētājs un Lietuvas vēstnieks bija vienisprātis, ka starp abām valstīm izveidojušās ciešas un draudzīgas saites, kas sakņojas kopīgajā vēsturiskajā pieredzē, vērtībās un izpratnē par valstu attīstību.          Puses akcentēja tālākās sadarbības nozīmi un pārrunāja jomas, kurās tā padziļināma. Kā būtiska tika uzsvērta pierobežas sadarbība, kuras paplašināšanai vēl daudz iespēju - gan pierobežas institūciju, gan modeļa cilvēks - cilvēkam ietvaros. Lietuvas vēstnieks norādīja uz aktīvajiem kultūras sakariem, ko apliecina pagājušajā gadā Kauņā un šogad Rīgā notikušie Latvijas - Lietuvas forumi. Viņš atzina, ka arī turpmāk aktivizējami kontakti kultūras jomā.         I.Emsis un A.Vinks sprieda par situāciju Latvijas un Lietuvas jūras robežlīguma ratifikācijā un pauda abu valstu ieinteresētību aktivizēt šī jautājuma risinājumu. Kā abām pusēm aktuāls un kopīgi risināms tika minēts arī jautājums par automašīnu rindām uz Latvijas un Lietuvas robežas.         Tikšanās noslēgumā puses uzsvēra parlamentārās sadarbības nozīmi un pauda pārliecību par to padziļināšanos nākotnē.         Otrdien, 12.decembrī, Saeimas priekšsēdētājs Indulis Emsis tikās ar Itālijas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Ferdinando Dzedzu (Ferdinando Zezza).         Tikšanās laikā galvenā vērība pievērsta jautājumiem, kas skar Latvijas un Itālijas divpusējās attiecības, kā arī aktualitātes Eiropas Savienībā (ES).         Itālijas vēstnieks F.Dzedza atzinīgi novērtēja deputātu grupas sadarbībai ar Itālijas parlamentu izveidi 9.Saeimā. Viņš atzīmēja labās attiecības starp iepriekšējām parlamentu sadarbības grupām, kā arī izteica cerību par veiksmīgas sadarbības turpināšanu. Savukārt Saeimas priekšsēdētājs Indulis Emsis norādīja, ka konvencijas par nodokļu dubultas uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu ratifikācija Itālijas parlamentā veicinātu ekonomiskos kontaktus.             Tika pārrunāti arī jautājumi, kas skar Eiropas Konstitūcijas tālāko virzību un dalībvalstu turpmāko rīcību, lai meklētu risinājumus pašreizējai situācijai.          Otrdien, 12.decembrī, Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Andris Bērziņš tikās ar Itālijas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Ferdinando Dzedzu (Ferdinando Zezza).         Abas amatpersonas atzina, ka starp Latviju un Itāliju izveidojusies aktīva sadarbība, un to būtu nepieciešams paplašināt parlamentārajā līmenī. Ārlietu komisijas priekšsēdētājs A.Bērziņš informēja, ka 9.Saeimā jau izveidota deputātu grupa sadarbībai ar Itālijas parlamentu.          Atbildot uz viesi interesējošo jautājumu par Ārlietu komisijas prioritātēm, A.Bērziņš kā galvenos ārpolitikas jautājumus minēja robežlīguma ar Krieviju noslēgšanu, jūras robežlīguma ar Lietuvu ratificēšanu, kā arī kontaktu aktivizēšanu ar kaimiņvalstu komisijām.          Tikšanās laikā puses pārrunāja kvalificēta darbaspēka trūkumu Latvijas darba tirgū. Itālijas vēstnieks F.Dzedza norādīja, ka tas ir viens no faktoriem, kas kavē Itālijas investīciju piesaisti Latvijai, lai gan ekonomiskā vide ir atvērta sadarbībai.          Pārrunāti arī jautājumi, kas skar abu valstu piedalīšanos starptautiskajās miera misijās, kā arī pārmaiņas Latvijā pēc neatkarības atgūšanas.

Šī gada 12. un 13.decembrī Latvijā oficiālā vizītē uzturēsies Islandes Republikas parlamenta Ārlietu komisijas delegācija.       Islandes parlamenta Ārlietu komisijas pārstāvji tiksies ar Saeimas priekšsēdētāja biedri Karinu Pētersoni, Saeimas Ārlietu komisijas deputātiem un Ārlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieku Ilgvaru Kļavu, kā arī apmeklēs Latvijas Okupācijas muzeju un AS “Lateko banka”.

         Piektdien, 8.decembrī, Saeimas priekšsēdētājs Indulis Emsis tikās ar Bijušās Dienvidslāvijas Republikas Maķedonijas ārlietu ministru Antonio Milososki (Antonio Milososki).         Tikšanās laikā pārrunātas Latvijas un Maķedonijas divpusējo attiecību padziļināšanas iespējas un sadarbība starptautisko organizāciju ietvaros.          Bijušās Dienvidslāvijas Republikas Maķedonijas ārlietu ministrs A.Milososki pastāstīja, ka viņa valsts mērķis ir integrācija Eiropas Savienībā (ES) un NATO, un lūdza arī turpmāk Latvijas atbalstu šajos jautājumos. Viņš informēja, ka iestāšanās sarunas ar ES varētu tikt uzsāktas 2007.gadā, savukārt 2008.gadā gaidāms uzaicinājums iestāties NATO. Ārlietu ministrs pauda pateicību Latvijai par sniegto atbalstu.         Puses bija vienisprātis par sadarbības paplašināšanu gan starpparlamentu līmenī, gan ekonomiskajā jomā. Saeimas priekšsēdētājs I.Emsis informēja, ka Saeimā ir izveidota deputātu grupa sadarbībai ar Maķedonijas parlamentu. Savukārt ministrs atzina, ka divpusējo attiecību paplašināšanos nākotnē sekmētu vīzu režīma atvieglojumu ieviešana.          Pārrunājot abu valstu dalību starptautiskajās miera misijās, ārlietu ministrs A.Milososki atzīmēja, ka jau šobrīd Maķedonijas bruņotie spēki piedalās operācijās Irākā, Afganistānā un Bosnijā un Hercegovinā.         Tika skarts arī jautājums par Kosovas statusa nākotnes risinājumu, kā arī Maķedonijas konstitucionālā nosaukuma lietošana divpusējās attiecībās.          Sarunas noslēgumā Saeimas priekšsēdētājs I.Emsis apliecināja Latvijas kā ES un NATO dalībvalsts gatavību dalīties savā integrācijas un likumdošanas harmonizācijas procesa pieredzē ar Maķedoniju.

       Ceturtdien, 7.decembrī, Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Vaira Paegle tikās ar Turcijas Republikas ekonomikas ministru Ali Babadžanu (Ali Babacan).       Tikšanās sākumā V.Paegle pateicās ekonomikas ministram par Turcijas sniegto palīdzību NATO samita laikā un atzina, ka Latvijas un Turcijas attiecības ir attīstījušās sekmīgi.       Tikšanās laikā tika pārrunāti jautājumi, kas saistās ar Turcijas centieniem integrēties ES, kā arī pēdējās aktualitātes ES.          Latvija vienmēr ir atbalstījusi Turciju tās integrācijas centienos, tomēr tai ir jāsaskaņo visi nepieciešamie kritēriji, lai atbilstu ES prasībām, atzina V.Paegle. Kā informēja ministrs, pēdējos gados Turcija ir veikusi daudzas ekonomiskās un politiskās reformas, kas palīdz pildīt Kopenhāgenas kritērijus, un pašlaik ir vērojama ekonomikas izaugsme. A.Babadžans atzina, ka Turcijai ir svarīgi saņemt Latvijas atbalstu ceļā uz ES.         Puses pārrunāja arī Turcijas un Kipras attiecību jautājumu un tā ietekmi uz ES paplašināšanās procesu.        Sarunas noslēgumā V.Paegle pateicās par iespēju uzklausīt A.Babadžana viedokli ES paplašināšanās jautājumā un vēlreiz apliecināja Latvijas atbalstu Turcijas virzībai uz ES.

        Trešdien, 6.decembrī, Saeimas priekšsēdētāja biedre Karina Pētersone tikās ar Serbijas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Ninoslavu Stojadinoviču (Ninoslav Stojadinovic), kas bija ieradies iepazīšanās vizītē.        Saeimas priekšsēdētāja biedre K.Pētersone sveica vēstnieku Saeimā un novēlēja veiksmi jaunajā amatā. Viņa apsveica Serbiju ar uzaicinājumu pievienoties NATO programmai “Partnerattiecības mieram”, kas veicinās stabilitāti Rietumbalkānu reģionā.         Serbijas vēstnieks N.Stojadinovičs informēja par iekšpolitisko situāciju valstī pirms gaidāmajām ārkārtas vēlēšanām 2007.gada janvārī, norādot, ka vēlēšanu rezultātus pagaidām ir grūti prognozēt, jo partiju reitingi nepārtraukti mainās. Viņš akcentēja, ka visi politiskie spēki atbalsta reformu turpināšanu.          Pārrunājot jautājumu par Serbijas vēstniecības atvēršanu Baltijas valstīs, kas veicinātu sadarbības paplašināšanos, vēstnieks atzina, ka pēc Melnkalnes kā neatkarīgas valsts izveidošanās “nepieciešams atjaunot vēstniecību tīklu”.         Sarunas noslēgumā puses bija vienisprātis, ka veiksmīgas un abpusēji izdevīgas sadarbības turpināšanai, kā arī divpusējās līgumu bāzes pilnveidošanai nepieciešama ciešāku kontaktu aktivizēšana. Vēstnieks N.Stojadinovičs atzīmēja, ka sadarbības grupas ar Baltijas valstīm izveidošana varētu padziļinātu kontaktus starp abu valstu parlamentāriešiem. Savukārt Saeimas priekšsēdētāja biedre K.Pētersone informēja, ka Saeimā jau ir nodibināta deputātu grupa sadarbībai ar Serbijas parlamentu.

        

Pēc Eiropas Parlamenta prezidenta Josē Borela (Josep Borrell Fontelles) un Somijas parlamenta priekšsēdētāja Pāvo Lipponena (Paavo Lipponen) ielūguma Saeimas priekšsēdētājs Indulis Emsis dosies uz Briseli, kur no 4. līdz 5.decembrim piedalīsies otrajā parlamentu sanāksmē “Eiropas nākotne - no pārdomām uz rīcību”.         Pirmdien, 4.decembrī, sanāksmi atklās ievada plenārsēde, kam sekos darbs trijās grupās, kuras apspriedīs sekojošus tematus: Eiropas...

        Ceturtdien, 30.novembrī, Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Juris Dalbiņš un komisijas deputāti tikās ar NATO Militārās komitejas priekšsēdētāju ģenerāli Reimondu Henaultu (Raymond Henault) un viņa vadīto delegāciju.        Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs J.Dalbiņš sveica viesus Saeimā un informēja par komisijas darbu un sadarbību ar valsts institūcijām.         NATO Militārās komitejas priekšsēdētājs ģenerālis R.Henaults pauda atzinību Latvijai par lieliski paveikto darbu, organizējot NATO samitu Rīgā. Viņš interesējās par komisijas sadarbību ar valdību un militārajām struktūrām aizsardzības un iekšlietu jomā.         Sarunas laikā tika skarts arī jautājums par militārās infrastruktūras attīstību. Komisijas priekšsēdētājs J.Dalbiņš atzīmēja, ka Latvija ir atvērta attīstībai, mēs atbalstām Lielvārdes gaisa spēku bāzes un Liepājas jūras ostas pilnveidošanu. Savukārt R.Henaults apliecināja militārās infrastruktūras uzlabojumu nozīmīgumu gan militārajām struktūrām, gan civiliedzīvotājiem, kā piemēru minot sporta bāžu izveidi.           Puses pārrunāja Latvijas kā NATO dalībvalsts devumu drošības jomā, piedaloties starptautiskajās operācijas un misijās. Ģenerālis R.Henaults atzīmēja, ka Latvija ir parādījusi sevi kā labu partneri. Tāpat viņš atzinīgi novērtēja Latvijas lēmumu palielināt karavīru skaitu starptautiskajā miera uzturēšanas misijā Afganistānā. Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētāja biedrs Juris Dobelis uzsvēra, ka galīgais lēmums par misiju Afganistānā būs jāpieņem Saeimai.        Sarunas noslēgumā tika spriests arī par Latvijas bruņoto spēku attīstību.

        Trešdien, 22.novembrī, Saeimas politisko organizāciju apvienības Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā frakcijas priekšsēdētājs, Latvijas un Izraēlas parlamentu sadarbības grupas priekšsēdētāja vietnieks Jakovs Pliners tikās ar Izraēlas Valsts ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Čenu Ivri (Chen Ivri).        Iepazīšanās vizītes laikā puses apsprieda Latvijas un Izraēlas sadarbības padziļināšanas iespējas, kā arī abu valstu parlamentu sadarbības grupu aktivitātes. Vēstnieks izrādīja ieinteresētību par Saeimas Latvijas un Izraēlas parlamentu sadarbības grupas darbību un pauda vēlēšanos tikties ar tās locekļiem.        Otrdien, 21.novembrī, Saeimas priekšsēdētājs Indulis Emsis tikās ar Latvijas universitāšu rektoriem un Latvijas Zinātņu akadēmijas vadību. Sarunā piedalījās arī izglītības un zinātnes ministre Baiba Rivža.        Saeimas priekšsēdētājs un rektori atzinīgi novērtēja 8.Saeimā izveidotās Latvijas nākotnes apakškomisijas paveikto darbu un bija vienisprātis, ka nepieciešams turpināt attīstīt apakškomisijā apspriestās un Latvijas nacionālajā attīstības plānā ietvertās idejas.         Universitāšu rektori aicināja atbalstīt šā gada 14.septembrī Valsts sekretāru sanāksmē Izglītības un zinātnes ministrijas pieteikto Augstākās izglītības likumprojektu, kas izskatīšanai Saeimā varētu nonākt 2007.gada janvārī. Tika uzsvērts, ka šāda likuma pieņemšana veicinās uz zināšanām balstītas sabiedrības veidošanos, sekmēs Latvijas augstākās izglītības integrāciju Eiropas augstākās izglītības sistēmā, kā arī nostiprinās universitāšu autonomiju un atbildību par darba rezultātiem.         Kā neatliekams uzdevums tika minēts valsts universitāšu juridiskā statusa vienādota definēšana visos saistītajos normatīvajos aktos. Patlaban Augstskolu likumā noteikts, ka valsts augstskolas ir publiskas atvasinātas personas, savukārt Zinātniskās darbības likumā skaidri izteikts, ka valsts universitātes un citi zinātniskie institūti darbojas kā publiskas aģentūras. Tikšanās dalībnieki pauda kopīgu viedokli, ka atšķirīgais definējums pieļauj brīvu un ne vienmēr pareizu interpretāciju.         Tikšanās dalībnieki arī pārrunāja neatrisināto jautājumu par valsts universitāšu īpašumu, kas atrodas to valdījumā vai lietošanā, nodošanu bez atlīdzības. Izglītības un zinātnes ministrija atbalsta pakāpenisku nekustamo īpašumu nodošanu valsts universitātēm kā atvasinātām publiskām personām, šādā veidā atbalstot universitāšu autonomiju un sekmējot kvalitatīvai augstākās izglītības un zinātnes īstenošanai nepieciešamo līdzekļu pieejamību. Šie īpašumi nav jāprivatizē, bet jāaizmanto universitāšu attīstībai. “Jāuzsver, ka izglītības un zinātnes sfērai piekritīgo īpašumu nodošana privatizācijai būtu pretrunā ar Latvijas nākotnes nosprausto prioritāti - centrā ir cilvēks un zināšanu ekonomika,” atzina I.Emsis.        Īpašumu atgriešana universitātēm bez atlīdzības, reģistrējot tās Zemesgrāmatā kā īpašniekus, ļautu tām saņemt kredītus, ar kuru palīdzību varētu celt, rekonstruēt un remontēt ēkas. Universitātes būtu tiesīgas arī izīrēt telpas, piedalīties Eiropas Savienības projektos un īstenot citus ar universitāšu darbību saistītus pasākumus. Taču patlaban šī īpašuma lietu nesakārtotība neļauj neko ieķīlāt, līdz ar to stipri ierobežo universitāšu saimniecisko darbību.         Sarunas dalībnieki arī pieskārās jautājumam par Zinātniskās darbības likumā noteikto universitāšu un citu zinātnisko institūtu pienākumu izmantot Valsts kases kontu, kurā nauda tiek ieskaitīta un glabāta, bet zinātniskie institūti, tai skaitā universitātes, nevar pēc vajadzības to izmantot dažādu ikdienas rēķinu nomaksāšanai. Kontā atlikušos līdzekļus universitātes drīkst izmantot tikai nākamajā gadā. Pie šāda normatīvā regulējuma, universitātēm trūkst apgrozāmais kapitāls, kuru tās varētu veiksmīgi apgūt. LU BMC zinātniskais direktors Elmārs Grēns ierosināja, ka būtu nepieciešams izdarīt grozījumus “Likumā par budžetu un finanšu vadību” un Zinātniskās darbības likumā un paredzēt, ka uz zinātniskiem institūtiem, tai skaitā universitātēm, budžeta līdzekļu novirzīšana uz Valsts kasi neattiecas.         Noslēgumā I.Emsis uzsvēra, ka šī tikšanās ir tikai sākums turpmākai Saeimas un augstāko izglītības institūciju un zinātnisko institūtu vadītāju produktīvai sadarbībai ilgtspējīgas attīstības, uz zināšanām balstītas sabiedrības veidošanā un zinātnes vides uzlabošanā. “Galvenais uzdevums ir sabalansēt valsts un augstskolu intereses,” sacīja Saeimas priekšsēdētājs.