Piektdien, 28.janvārī, Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs Juris Dalbiņš tikās ar Albānijas Republikas aizsardzības ministru Pandeli Majko.         Sarunas sākumā Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs J.Dalbiņš sveica delegāciju Latvijā. Viņš iepazīstināja viesus ar komisijas galvenajiem darbības virzieniem un lēmumu pieņemšanas procesu.        Albānijas aizsardzības ministrs P.Majko pastāstīja, ka viņam bijis gods parakstīt Latvijas un Albānijas līgumu par savstarpējo sadarbību aizsardzības jomā, kas aktivizēs abu valstu divpusējo militāro sadarbību, un tas bijis pirmais sadarbības līgums, ko parakstījusi Albānija un Latvija. Ministrs arī atzīmēja, ka 1994.gadā Albānija pievienojās NATO PfP programmai, kuras ietvaros albāņu bruņotie spēki piedalās starptautiskajās miera misijās, un Albānija, Horvātija un Maķedonija, lai stabilizētu situāciju Balkānu reģionā, darbojas ASV-Adrijas Hartas ietvaros. Savukārt J.Dalbiņš izteica ieinteresētību aktivizēt kontaktus, lai dalītos informācijas apmaiņā par Balkānos notiekošo, jo arī Latvija no 1994.gada piedalās šajā miera misijā.         P.Majko informēja, ka pašreiz Albānijā aktuāls ir jautājums par vēlēšanu reformu un tāpēc tiek kavēta virzība uz integrāciju NATO. Savukārt J.Dalbiņš uzsvēra, ka Latvijai ceļš uz iekļaušanos NATO dalībvalstu saimē nav bijis viegls, un atzinīgi novērtēja Albānijas vēlmi integrēties Ziemeļatlantijas aliansē.       Tikšanās laikā tika arī pārrunāti jautājumi, ka skar krīzes kontroles sistēmas veidošanu Latvijā un Eiropā, kā arī aktualitātes minoritāšu jautājumos.       Sarunas noslēgumā J.Dalbiņš novēlēja Albānijas aizsardzības ministram panākumus, pildot amata pienākumus.

        Trešdien, 26.janvārī, Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Aleksandrs Kiršteins un deputāti Leopolds Ozoliņš un Aigars Pētersons tikās ar Tunisijas Republikas Ārlietu ministrijas valsts sekretāru Eiropas lietās Hatemu Ben Salemu.        Tikšanās laikā puses pārrunāja abu valstu sadarbības paplašināšanas iespējas.        Tikšanās sākumā Tunisijas Republikas Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Eiropas lietās H.B.Salems pastāstīja, ka Tunisijai ir izveidojusies ļoti laba sadarbība ar Eiropas Savienības (ES) valstīm, un lūdza Latvijas atbalstu Tunisijas un ES Asociācijas līguma slēgšanā. Viņš uzsvēra, ka Tunisijai ir sena vēsture un dažos aspektos tā līdzinās Latvijas vēsturei - arī šī Āfrikas valsts piedzīvojusi vairākas okupācijas, taču tagad Francija ir Tunisijas lielākā sadarbības partnere.          Ārlietu komisijas priekšsēdētājs A.Kiršteins uzsvēra, ka abu valstu divpusējās attiecības ir labas, taču sadarbība vēl intensificējama, kā pozitīvu piemēru minot Latvijas tūristu interesi par Tunisiju. Savukārt deputāts L.Ozoliņš informēja, ka Saeimā iecerēts izveidot Latvijas un Tunisijas parlamentu sadarbības grupu, kas padziļinās kontaktus starp abu valstu parlamentiem.        Puses sprieda par aktualitātēm Tuvo Austrumu miera procesa noregulējumā un Tunisijas iniciatīvām, kas vērstas uz stabilitātes nodrošināšanu šajā reģionā. Savukārt A.Kiršteins akcentēja, ka Latvija aktīvi iesaistās miera uzturēšanas procesos, kā arī seko līdzi notikumiem Tuvajos Austrumos. Viņš arī informēja, ka Saeima ir nolēmusi dalībai Vidusjūras parlamentārās asamblejas darbā deleģēt divus mūsu valsts parlamentāriešus.         Mūsu parlamentārieši arī interesējās par Tunisijas attiecībām ar Krieviju un Ukrainu. H.B.Salems atzīmēja, ka viņa valstij izveidojusies laba sadarbība ar Krieviju, kā arī tā seko līdzi norisēm Ukrainā.        Sarunas noslēgumā puses bija vienisprātis, ka veiksmīgas un abpusēji izdevīgas sadarbības turpināšanai ir nepieciešama ciešāku kontaktu aktivizēšana.

      Pirmdien, 27.decembrī, Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Aleksandrs Kiršteins tikās ar Krievijas Federācijas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Viktoru Kaļužniju.      Ārlietu komisija informē, ka tikšanās laikā pārrunāti būtiski Latvijas un Krievijas attiecību jautājumi.      “Tika pārrunāta nepieciešamība noslēgt līgumu starp Krieviju un Latviju par repatriācijas veicināšanu, paredzot finansiālu palīdzību aizbraukt gribētājiem. V.Kaļužnijs tika iepazīstināts ar Eiropas Padomes dokumentiem, kuri Krievijai nosaka pienākumu izmaksāt kompensācijas no Baltijas valstīm deportētajiem iedzīvotājiem. A.Kiršteins Krievijas vēstniekam iedeva arī krieviski rakstošo Latvijas laikrakstu naidīgu publikāciju kopijas, kurās aicināts nepakļauties Latvijas likumiem un izteikta vēlme pārcelties uz dzīvi NVS vai ES valstīs. V.Kaļužnijs saņēma kopijas arī no Ārlietu komisijai adresētajām vēstulēm, kurās izteikta vēlme saņemt finansiālu palīdzību, lai aizbrauktu no Latvijas. A.Kiršteins vēlējās noskaidrot, cik šādu iesniegumu - atgriezties Krievijā - šobrīd ir Krievijas vēstniecībā Rīgā.     Runājot par nepilsoņiem Latvijā, kas pamatā ir bijušie PSRS pilsoņi, A.Kiršteins norādīja, ka Latvijā pilsonības iegūšanas kārtība salīdzinājumā, piemēram, ar Šveici, kurā nesen tika noraidīti priekšlikumi atvieglot pilsonības iegūšanas noteikumus otrās un trešās paaudzes imigrantiem, ir vienkāršota.    Tika pārrunāti arī jautājumi, kas saistīti ar 1920.gadā starp Latviju un Padomju Krieviju noslēgto miera līgumu un tajā noteiktajām īpašumtiesībām. A.Kiršteins lūdza iepazīstināt Ārlietu komisiju ar dokumentiem, tostarp PSRS Augstākās padomes balsojumu par Latvijai piederošās Abrenes pilsētas un sešu Abrenes apriņķa pagastu nelikumīgu aneksiju. Krievijas vēstnieks saņēma 1920.gada miera līguma kopiju. Minētie jautājumi un atbildes uz tiem tiks pārrunāti kopīgā Krievijas vēstnieka Latvijā un Ārlietu komisijas sēdē 2005.gada februāra sākumā.”

                 Rabīns M.Barkahans Saeimas priekšsēdētājai I.Ūdrei prezentēja grāmatu “Latvija. Sinagogas un rabīni. 1918. - 1940.”, kas veltīta izcilā Latvijas ebreju reliģiskā un kultūras darbinieka rabīna Natana Barkāna piemiņai.                 Viņš Saeimas priekšsēdētāju arī iepazīstināja ar projektu “Latvijas bērni zīmē Pirmās Latvijas Republikas sinagogas”, kas tiek īstenots sadarbībā ar UNESCO, un informēja, ka projektā iesaistījušās vairāk nekā 40 Latvijas skolas. I.Ūdre tikšanās laikā arī aplūkoja vairāku skolu skolēnu zīmējumu paraugus.                  “Šādas iniciatīvas ir ļoti nozīmīgas, lai labāk izprastu Latvijas vēsturi visā tās daudzveidībā, kā arī audzinātu jauno paaudzi atbilstoši sabiedrības integrācijas interesēm,” izsakot morālu atbalstu, atzīmēja Saeimas priekšsēdētāja.                  Tikšanās noslēgumā rabīns pasniedza Saeimas priekšsēdētājai grāmatu “Latvija. Sinagogas un rabīni. 1918. - 1940.” un vēlēja panākumus un daudz radošas enerģijas darbam Latvijas labā.

        Piektdien, 17.decembrī Aizsardzības un iekšlietu komisijas sekretārs Dainis Turlais (LPP) un Rietumeiropas Savienības asamblejas Latvijas delegācijas vadītājs Jānis Strazdiņš (ZZS) tikās ar Rietumeiropas Savienības Asamblejas prezidentu, Beļģijas Karalistes Pārstāvju palātas deputātu Stefu Gorisu (Stef Goris) un Rietumeiropas Savienības asamblejas Politiskās komitejas padomnieku Florisu Govu (Floris de Gou).        Tikšanās laikā tika pārrunāti jautājumi, kas skar Rietumeiropas Savienības (RES) asamblejas un Eiropas Savienības (ES) lomu Eiropas drošības politikā.         Rietumeiropas Savienības asamblejas prezidents S.Goriss pauda prieku par Latvijas integrāciju NATO un Eiropas Savienībā (ES) tik ļoti īsā laika periodā un uzsvēra, ka drošība ir ļoti svarīga tādai mazai valstij kā Latvija.        Puses bija vienisprātis, ka drošības un aizsardzības politika Eiropā ir viens no svarīgākajiem jautājumiem, taču ir dažādi viedokļi par to, kura no institūcijām ir galvenā šajā jomā. S.Goriss pauda pārliecību, ka savstarpējās palīdzības pants Eiropas Konstitūcijā ir ļoti svarīgs, kas nav skaidri izteikts RES līgumā, un ka ES jaunais līgums neaizstās RES funkcijas. RES asamblejai ir jāspēlē kontroles loma Eiropas Parlamentā, un "Eiropas drošības politika bez RES asamblejas spertu soli atpakaļ", uzsvēra asamblejas prezidents. Kamēr nav izveidota vienota ES ārpolitika, nav arī drošības politikas, tāpēc RES asamblejai ir nepieciešams ES 25 valstu atbalsts tās īstenošanai.  

       Piektdien, 10.decembrī, notika Latvijas, Igaunijas, Lietuvas un Polijas parlamentu Ārlietu komisiju sanāksme.        Sanāksmes sākumā Baltijas valstu un Polijas Ārlietu komisiju pārstāvji runāja par attiecībām ar Krievijas Federāciju saistībā ar Krievijas prezidenta V.Putina ielūgumu uz Otrā pasaules kara beigu 60.gadadienas svinībām Maskavā. Visi dalībnieki bija vienisprātis, ka jānotiek dialogam starp Krieviju un Baltijas valstīm. "Ja sarunas balstās uz vienlīdzīgiem pamatiem, tad tajās ir jāpiedalās", teica Latvijas parlamenta Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Aleksandrs Kiršteins. "Svarīgi zināt, kāda ir Krievijas nostāja un uzvedība un kāda būs mūsu atbilde", sacīja Igaunijas parlamenta Ārlietu komisijas vadītājs Marko Mikhelsons. Baltijas valstu Ārlietu komisiju vadītāji pauda vienotu uzskatu, ka šo valstu prezidenti varētu apmeklēt 9.maija pasākumus Maskavā, ja vien Krievija to neizmantos kārtējo pārmetumu izteikšanai un apņemas uzsākt pragmatiskas starpvalstu attiecības. Taču galīgais lēmums jāpieņem prezidentiem pašiem. Šajās svinībās būtu jāizmanto iespēja uzrunāt starptautisko sabiedrību par Baltijas valstu vēsturi Otrā pasaules kara laikā, kā arī vajadzētu aicināt Krieviju atzīt okupācijas faktu.         Sarunas turpinājumā sanāksmes dalībnieki sprieda par tranzītu uz Kaļiņingradu un vienlīdzīgiem tirdzniecības un tranzīta nosacījumiem ar Baltijas valstīm, nonākot pie secinājuma, ka pēc Šengenas līguma tādai pašai brīvai tranzīta zonai būtu jābūt starp Baltijas valstīm un Krieviju.            Sanāksmes dalībnieki arī pārrunāja Baltijas valstu parlamentārās sadarbības attīstību. Igaunijas parlamenta Ārlietu komisijas vadītājs uzsvēra, ka Baltijas valstu sadarbība ir ļoti nozīmīga un iestāšanās Eiropas Savienībā un NATO paver iespējas jaunu sadarbības formu meklējumiem, lai tādējādi saskaņotu un koordinētu valstu nostāju dažādos jautājumos. Baltijas Asamblejas vadītājs Jānis Reirs arī piekrita, ka viens no galvenajiem instrumentiem labas kaimiņu politikas veidošanai ir parlamentārā sadarbība.

       Otrdien, 7.decembrī, Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre tikās ar Francijas Republikas Nacionālās Asamblejas Francijas un Latvijas parlamentu sadarbības grupas delegāciju, kas uzturas Latvijā oficiālā vizītē.       Tikšanās ietvaros tika spriests par abu valstu divpusējām attiecībām, kā arī Eiropas Savienības konstitucionālā līguma ratifikāciju Latvijā un Francijā.       Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre pauda gandarījumu par Francijas Nacionālās Asamblejas vizīti mūsu valstī un par Francijas pārstāvju tikšanos ne vien sadarbības grupu līmenī, bet arī ar parlamenta komisiju deputātiem. Puses bija vienisprātis, ka politiskā līmenī attiecības abu valstu starpā vērtējamas kā ļoti veiksmīgas, savukārt ekonomikas jomā viss to potenciāls nebūt nav izsmelts - investīciju piesaistes ziņā Francija ierindojas tikai 43.vietā. “Mēs esam kopīgas savienības dalībvalstis, kuras kopīgie likumi rada papildu drošību mūsu uzņēmējiem”, teica I.Ūdre.       Runājot par ES konstitucionālā līguma ratifikāciju, Saeimas priekšsēdētāja uzsvēra, ka Latvijā nav paredzēts rīkot referendumu un līguma ratifikācijai parlamentā jānotiek, cik ātri vien iespējams. “Domājams, tas varētu notikt nākamā gada pirmajā pusē”, norādīja Saeimas priekšsēdētāja. Savukārt viesi informēja, ka Francijas prezidents paudis uzskatu, ka ES konstitucionālā līguma ratifikācijai Francijā būtu rīkojama tautas nobalsošana.

Pirmdien, 6.decembrī

              Tikšanās laikā tika pārrunātas Latvijas iekšpolitiskās un starptautiskās aktualitātes. ASV vēstnieks Latvijā mūsu valsti atstāj interesantā laikā - tiek veidota jaunā valdība, tuvojas pašvaldību vēlēšanas, kā arī drīzumā plānota Eiropas Savienības konstitucionālā līguma ratifikācija.              Tikšanās dalībnieki atzina, ka Latvijas un ASV divpusējās attiecības vērtējamas kā veiksmīgas; tās joprojām attīstās un padziļinās.                I.Ūdre un B.Karlsons pārrunāja kopīgus projektus, kurus vēstniecība sadarbībā arī ar citām organizācijām īstenojusi, izglītojot sabiedrību par cilvēktirdzniecības jautājumiem un sākot programmu no cilvēktirdzniecības cietušo personu atbalstam. Vēstnieks informēja, ka šodien Rīgā sākās un trīs dienas turpināsies starptautiska tiesu konference, kurā dalībnieki no ASV, Skandināvijas valstīm un Latvijas spriedīs par šiem jautājumiem. Viņš uzsvēra, ka ASV arī turpmāk atbalstīs mūsu valsts centienus cīņā pret šo noziegumu.               Tikšanās dalībnieki arī pārrunāja reģionālās sadarbības nozīmi un atzīmēja Baltijas valstu un Ziemeļvalstu parlamentu sadarbību ar ASV Kongresu, kas veiksmīgi attīstījusies vēstnieka darbības laikā Latvijā.              Puses sprieda arī par jautājumiem, kas skar valsts robežas nostiprināšanu un drošību uz tām - tas, kā arī informācijas apmaiņas Baltijas valstu robežsardzes starpā sekmētu kontrabandas un cilvēku tirdzniecības samazināšanu, kā arī, iespējams, terora draudu novēršanu.   

       Otrdien, 30.novembrī, Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre tikās ar Itālijas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Ferdinando Zezu (Ferdinando Zezza), kurš bija ieradies iepazīšanās vizītē.       Tikšanās laikā galvenā uzmanība veltīta Eiropas Savienības (ES) jautājumiem.       Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre informēja, ka ES konstitūcijas ratifikācija Latvijā tiks veikta iespējami ātri, jo nevienai no politiskajām partijām nav iebildumu pret tās ratifikāciju. Viņa arī pastāstīja, ka par ES konstitūciju mūsu valsts likumdošana neparedz tautas nobalsošanas nepieciešamību. Latvijā šo līgumu ratificēs parlaments, sacīja Saeimas priekšsēdētāja. Viņa arī informēja, kā Latvijā ES jautājumos sadarbojas parlaments un valdība, uzsverot Eiropas lietu komisijas nozīmi.       I.Ūdre un F.Zeza arī sprieda par Baltijas Asamblejas nozīmi un turpmākās attīstības perspektīvu. Pēc Baltijas valstu neatkarības atgūšanas tika izveidota Baltijas Asambleja, visu trīs valstu kopīgais mērķis - integrācija ES un NATO - ir sasniegts, tagad ir jāveido sadarbība ES programmu pildīšanai, atzina Saeimas priekšsēdētāja.       Tikšanās noslēgumā puses arī pārrunāja jaunās valdības veidošanas norisi Latvijā, mūsu valsts karavīru misiju Irākā un situāciju Ukrainā.