Ceturtdien, 2.februārī, Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre un Saeimas sekretāra biedre Inguna Rībena tikās ar Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas (VKPAI) vadītāju Juri Dambi un pārrunāja Ēdoles pils jautājumu.         VKPAI vadītājs uzskata, ka, mainot Ēdoles pils īpašumtiesības, lielākā uzmanība jāpievērš pils ilgtermiņa attīstībai.         Tikšanās dalībnieki pauda viedokli, ka valstij būtu jāpārņem tiesības rīkoties ar Ēdoles pili, lai rastu tās nākotnei optimālāko apsaimniekošanas modeli.        Saeimas priekšsēdētāja un Saeimas sekretāra biedre ir vienisprātis, ka Ēdoles pils bez atlīdzības jāatgriež valsts īpašumā. 

        Trešdien, 1.februārī, Ārlietu komisijas priekšsēdētāja Vaira Paegle un komisijas deputāti tikās ar Krievijas Federācijas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Viktoru Kaļužniju.        Tikšanās laikā puses pārrunāja abu valstu sadarbības paplašināšanas un līgumtiesiskās bāzes noregulēšanas iespējas, kā arī citas aktualitātes Latvijas un Krievijas attiecībās.        Ārlietu komisijas priekšsēdētāja V.Paegle sveica vēstnieku komisijā un izteica cerību par savstarpējas uzticības un attiecību stiprināšanu starp Latviju un Krieviju.        Krievijas vēstnieks V.Kaļužnijs informēja deputātus par Krievijas Federācijas prezidenta Vladimira Putina preses konferenci, kurā prezidents uzsvēris trīs svarīgāk risināmos jautājumus, proti, enerģētikas politika, infekciju slimību apkarošana un izglītības sfēras sakārtošana. Uzskaitot soļus, kas būtu veicami abu valstu divpusējo attiecību paplašināšanai, vēstnieks minēja augsta līmeņa amatpersonu apmaiņas vizīšu nozīmīgumu gan ministriju, gan parlamentu līmenī. Puses apsprieda plānotās tikšanās starp parlamentāriešiem. Kā iespējama tika minēta arī abu valstu premjeru tikšanās, ja tiks rūpīgi strādāts pie jau sagatavošanā esošajiem līgumprojektiem. Tad vizītes laikā jau varētu runāt par to tālāku virzību, uzsvēra V.Kaļužnijs.         Neskatoties uz problēmām politiskajā līmenī, turpinās veiksmīga abu valstu tirdznieciskā un ekonomiskā sadarbība, norādīja Krievijas vēstnieks un aicināja izvērtēt iespēju atlikt uz laiku politiskās problēmas. Viņš arī aicināja pievērsties tādu ekonomisko jautājumu kā tranzīts, enerģētika un tirdzniecība risināšanai. Krievijai ir interesants tranzīta koridors Rīga-Maskava, kas varētu būt savienojums starp Rietumiem un Austrumiem. Abas puses bija vienisprātis, ka pašreiz viena no sadarbības prioritātēm ir līguma par starpvaldību komisiju noslēgšana, kas palīdzētu risināt arī iepriekš minētos jautājumus. Kā vienu no līgumprojekta saskaņošanas un iespējamajiem parakstīšanas termiņiem vēstnieks minēja šī gada martu.         Sarunas gaitā tika pārrunāti arī jautājumi, kas skar Latvijas un Krievijas robežlīgumu, Krievijas un Vācijas gāzes vada projektu, kā arī filmas “Baltijas nacisms” demonstrēšanu Krievijā.         Puses bija vienisprātis, ka jāturpina strādāt pie Latvijas un Krievijas attiecību padziļināšanas, rodot pragmatiskus problēmu risinājumus. 

        Otrdien, 31.janvārī, Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre tikās ar Francijas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Andrē Žanu Liburelu (André-Jean Libourel), kurš bija ieradies iepazīšanās vizītē.        Tikšanās laikā tika pārrunāti jautājumi, kas skar Latvijas un Francijas divpusējās attiecības, kā arī to paplašināšanas iespējas.         Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre sveica vēstnieku ar stāšanos jaunajā amatā un novēlēja veiksmīgu darba periodu. I.Ūdre atzīmēja, ka attiecības starp Latviju un Franciju ir lieliskas, par to liecina arī augsta līmeņa savstarpējo vizīšu apmaiņa, tomēr vienmēr ir iespēja tās attīstīt vēl vairāk, piemēram, paplašinot ekonomisko sadarbību Eiropas Savienības (ES) ietvaros, padziļinot starpparlamentāros kontaktus.          Francijas vēstnieks A.Ž.Liburels uzsvēra, ka Latvijas kā ES dalībvalsts atpazīstamības veicināšana nodrošinātu jaunu partnerattiecību veidošanu gan ekonomikas, gan tūrisma jomā. Reģionālā un pilsētu sadarbība starp abām valstīm sekmētu tūrisma attīstību un informācijas apmaiņu, kā vienu no iespējamiem sadarbības veidiem minēja vēstnieks.         Runājot par eiroskeptiķu skaitu Latvijā, abas puses bija vienisprātis, ka nepieciešams laiks un aktīva piedalīšanās notiekošajā, lai tiktu sasniegti nospraustie mērķi.

       Piektdien, 27.janvārī, Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre dosies darba vizītē uz lielāko kokapstrādes uzņēmumu Latvijā a/s “Latvijas Finieris”.        Apmeklējuma laikā tiks apskatīti uzņēmuma objekti un ražošanas procesi. Plānota tikšanās ar uzņēmuma padomes priekšsēdētāju Juri Biķi, rūpnīcas direktoru Juri Matveju un uzņēmuma strādniekiem.

            Šodien, 26.janvārī, pēc Saeimas priekšsēdētājas Ingrīdas Ūdres ierosinājuma Saeimā notika Saeimas Prezidija locekļu, Saeimas komisiju priekšsēdētāju un Saeimas frakciju vadītāju tikšanās.            Tikšanās laikā tika apspriests Deklarācijas par pilsoniskās sabiedrības attīstību Latvijā un sadarbību ar nevalstiskajām organizācijām projekts.            Saeimas priekšsēdētāja informēja klātesošos par Saeimas un nevalstisko organizāciju pārstāvju darba grupas pēdējās sēdes rezultātiem. Pēdējā darba grupas sēdē, kas notika 23.janvārī, tika izvērtēti Saeimas komisiju un frakciju vadītāju izteiktie komentāri un priekšlikumi par Saeimas un nevalstisko organizāciju sadarbības dokumenta projektu. Tajā arī tika lemts par dokumenta projekta tālāko virzību un sabiedrisko apspriešanu.            Tikšanās dalībnieki pauda atbalstu ciešākas un produktīvākas Saeimas un nevalstisko organizāciju sadarbības veidošanai, tādējādi sekmējot pilsoniskās sabiedrības attīstību Latvijā. Deputāti atzīmēja, ka jau šobrīd Saeimas komisijas aktīvi sadarbojas ar virkni nevalstisko organizāciju, taču Deklarācija par pilsoniskās sabiedrības attīstību Latvijā un sadarbību ar nevalstiskajām organizācijām veicinātu konkrētāka un precīzāka ietvara izveidošanu pastāvošajai sadarbībai. Tikšanās dalībnieki uzsvēra, ka Saeimas un nevalstisko organizāciju sadarbības dokumentu vajadzētu apstiprināt Saeimā, tiklīdz būs beigusies NVO viedokļu uzklausīšana par dokumenta projektu.

              Trešdien, 25.janvārī, Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre tikās ar Gruzijas Republikas parlamenta delegāciju, kuru vadīja Gruzijas parlamenta priekšsēdētāja vietnieks Miheils Mačavariani.              Viesis izteica pateicību par Latvijas sniegto atbalstu, nododot savu eirointegrācijas pieredzi Gruzijas parlamentāriešiem. Viņi pastāstīja par paveikto, tuvinot savu likumdošanu Eiropas Savienības normām - daudz izdarīts, lai sakārtotu pašvaldību jautājumus, izglītības un citas sfēras. Būtiski ir panākt mierīgu noregulējumu Dienvidosetijas jautājumā.              Puses bija vienisprātis, ka kontakti deputātu komisiju starpā ir kļuvuši daudz aktīvāki un regulārāki. Tādējādi Gruzijas parlamentāriešiem ir iespēja, atkarībā no nepieciešamības, līdzās Saeimas Eiropas lietu komisijai uzrunāt arī citas Saeimas komisijas un gūt nepieciešamo informāciju likumdošanas procesa veicināšanai. Tā, piemēram, pašreiz Gruzijai noderīga būtu Latvijas pieredze pensiju reformas īstenošanā.             Gruzijas parlamentārieši izteica ieinteresētību turpmākā sadarbības padziļināšanā.

              Trešdien, 18.janvārī, Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Jevgēnija Stalidzāne un deputāti tikās ar Taizemes Karalistes parlamenta Sociālās labklājības komitejas pārstāvjiem.                Tikšanās laikā Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja J.Stalidzāne Taizemes Karalistes parlamenta deputātus iepazīstināja ar komisijas darbības virzieniem un prioritāriem sociālās nodrošināšanas, veselības aprūpes un darba likumdošanas jautājumu risināšanas aspektiem un dažādu sociālo reformu gaitu Latvijā. Viņa norādīja uz paveikto, piemēram, pensiju indeksāciju divas reizes gadā, tā sauktajām māmiņu algām, bērna piedzimšanas pabalstiem, pabalstu mātēm, kas kopj bērnu invalīdu, un citiem sociālā nodrošinājuma veidiem. Savukārt komisijas priekšsēdētājas biedrs Valdis Ģīlis īsumā informēja par mūsu valsts veselības aprūpes sistēmas reformu, kas paredz optimizēt stacionāro veselības aprūpes iestāžu darbību un būtiski palielināt šajā sfērā strādājošo atalgojumu.             Taizemes Karalistes parlamenta Sociālās labklājības komitejas priekšsēdētāja Kanjana Silpa-Archa pastāstīja, ka viņas vadītā komiteja agrāk skatīja arī darba attiecību jautājumus, taču tagad tās kompetencē galvenokārt ir sociālās labklājības aktualitātes. Piemēram, Taizemē cilvēkiem ar īpašām vajadzībām ir pieejami vairāki materiālās palīdzības fondi, bet sabiedriskās organizācijas, kas iekļaujas dažādu sociālo jautājumu risināšanā, saņem valsts finansējumu.               Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja J.Stalidzāne atbildēja uz Taizemes parlamenta deputātu jautājumiem par valsts budžeta finansējumu Labklājības ministrijai un Veselības ministrijai un to pakļautībā esošo aģentūru un departamentu darbību dažādu sociālo pabalstu nodrošināšanā un valsts pasūtījuma izpildē veselības aprūpes jomā. Viesi interesējās arī par valdības un sabiedrisko organizāciju sadarbību, Latvijas pensiju sistēmu, valsts atbalstu ģimenēm ar bērniem, kā arī par cilvēku ar īpašām vajadzībām nodarbinātību. 

       Otrdien, 17.janvārī, Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre tikās ar Norvēģijas Karalistes ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Nilu Olavu Stavu (Nil Olav Stava).       Tikšanās laikā tika pārrunāta veiksmīgā sadarbība, kas vieno Baltijas valstis un Ziemeļvalstis, it īpaši valstu parlamentu līmenī. Norvēģijas vēstnieks Latvijā nodeva Saeimas priekšsēdētājai Norvēģijas Stortinga (parlamenta) priekšsēdētāja Thorbjorna Jaglanda  ielūgumu oficiālā vizītē apmeklēt Norvēģiju.       Puses pieskārās arī abu valstu ekonomiskajiem kontaktiem, akcentējot būtisko Norvēģijas investīciju īpatsvaru mūsu valstī.

     Ceturtdien, 29.decembrī, Jaunā gada priekšvakarā, Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre ir devusies uz Gulbenes rajonu, lai piedalītos Tirzas pamatskolas sporta zāles atklāšanā. Tas ir pagasta padomes projekts pamatskolas rekonstrukcijā.