Tikšanās un vizītes

Ar Grieķijas parlamentāriešiem šodien tikās Saeimas priekšsēdētāja biedre Vineta Muižniece. Viņa norādīja, ka starp abām valstīm izveidojušās draudzīgas saites, un savstarpējas parlamentāriešu vizītes ir labs instruments, lai tās stiprinātu. V.Muižniece atzina, nākamais solis parlamentu sadarbības veicināšanai varētu būt ciešāka sadarbība starp radniecīgām komisijām.
Saeimas deputātu grupas sadarbībai ar Francijas parlamentu priekšsēdētāja Sandra Kalniete un deputāti otrdien, 21.oktobrī, tikās ar Francijas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Paskālu Fjeskī (Pascal Fieschi).
Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze otrdien, 21.oktobrī, tikās ar Šveices Konfederācijas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieci Latvijā Anni Botī (Anne Bauty), kura bija ieradusies atvadu vizītē.
No 20. līdz 24.oktobrim Latvijā uzturēsies Grieķijas parlamenta (Hellenic) Grieķijas - Latvijas parlamentu draudzības grupa tās priekšsēdētāja Teodora Karaoglu (Theodoros Karaoglou) vadībā.
Saeimas deputātu grupas sadarbībai ar Kanādas parlamentu priekšsēdētāja Vaira Paegle trešdien, 15.oktobrī, tiekoties ar Kanādas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Skotu Heteringtonu (Scott Heatherington), pārrunāja starptautiskās drošības aktualitātes.
Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Andris Bērziņš trešdien, 15.oktobrī, tikās ar Nigērijas Federālās Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Ibrahimu Padu Kasai (Ibrahim Pada Kasai), kurš bija ieradies iepazīšanās vizītē.
A.Pabriks uzsvēra, ka Latvija ir ieinteresēta veidot daudzpusīgas attiecības ar Āzijas reģiona valstīm, tostarp ar Dienvidkoreju. Viņš apliecināja, ka redz plašas sadarbības iespējas arī starp abu valstu parlamentiem. Savukārt Dienvidkorejas vēstnieks informēja, ka jau tuvākajā laikā jaunievēlētajā Korejas Republikas Nacionālajā Asamblejā plānots izveidot grupu deputātu sadarbībai ar Latvijas parlamentu.
Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze otrdien, 14.oktobrī, tikās ar Korejas Republikas (Dienvidkorejas) vēstnieku Latvijas Republikā Čoju Hījongu (Choi Hee-yong), kurš bija ieradies iepazīšanās vizītē.
Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze otrdien, 14.oktobrī, tikās ar Beļģijas Karalistes vēstnieku Latvijas Republikā Leopoldu Merku (Leopold Merckx), kurš bija ieradies iepazīšanās vizītē.
Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētāja biedrs Jānis Eglītis un komisijas deputāti pirmdien, 6.oktobrī, tikās ar Dānijas Karalistes parlamenta (Folketinga) Ārlietu komisijas delegāciju Gites Lillelundes-Bekes (Gitte Lillelund Bech) vadībā.Ārlietu komisijas priekšsēdētāja biedrs J.Eglītis atzina, ka Dānija mūsu valstij sniegusi lielu palīdzību ceļā uz neatkarību un akcentēja daudzpusīgo sadarbību un kopīgās intereses ārpolitikas, tehnoloģiju un izglītības jomā, kā arī sadarbojoties Baltijas jūras reģionā.Arī Dānijas parlamenta Ārlietu komisijas priekšsēdētāja atzinīgi novērtēja abu parlamentu kontaktus un uzsvēra, ka ir būtiski regulāri tikties, lai apmainītos ar informāciju un veidotu kopīgu pozīciju svarīgos ārpolitikas jautājumos. Tikšanās dalībnieki pārrunāja Eiropas Savienības (ES) drošības un aizsardzības politiku un rīcību starptautisko notikumu, tostarp Gruzijas un Krievijas konflikta, kontekstā. „Cik vienoti mēs būsim, tik liela būs arī mūsu ietekme,” sacīja komisijas deputāte Vaira Paegle (TP). Parlamentārieši norādīja uz turpmāko ES paplašināšanos kā būtisku aspektu Eiropas drošībai.Saeimas Ārlietu komisijas deputāti minēja, ka attiecībās ar Krieviju jāatrod vidusceļš, sekmējot starptautisko normu ievērošanu Krievijā un izvairoties no tās starptautiskās izolācijas. Puses arī runāja par kopīgas ES enerģētikas politikas veidošanu un atjaunojamo energoresursu izmantošanu, kas palīdzētu mazināt klimata pārmaiņas. Tikšanās dalībnieki atzina, ka jādomā, kā izmantot ES un Krievijas savstarpējo atkarību energoapgādē. Krievijai nav drošāka un stabilāka sadarbības partnera kā ES, akcentēja J.Eglītis.Atbildot uz dāņu kolēģu jautājumiem, komisijas deputāti informēja par nepilsoņu stāvokli Latvijā un stāstīja par naturalizācijas palēnināšanos, ko radījusi iespēja nepilsoņiem bez vīzām ceļot gan uz Šengenas valstīm, gan uz Krieviju.
Svētdien, 18.augustā