Sestdien, 3.aprīlī, Jūrmalā notika Latvijas Saeimas priekšsēdētājas Ingrīdas Ūdres, Lietuvas Seima priekšsēdētāja Artūra Paulauska un Igaunijas Riigikogu priekšsēdētājas Enes Ergmas kārtējā tikšanās. Tās laikā tika pārrunāti jautājumi, kas skar Baltijas valstu sadarbību Eiropas Savienībā un NATO, reģionālos projektus, kā arī Baltijas Asamblejas nākotni.Latvijas, Lietuvas un Igaunijas parlamentu vadītāji ar gandarījumu atzīmēja, ka sasniegts mērķis, uz kuru iets vairāk nekā desmit gadu ? trīs Baltijas valstis kļuvušas par pilntiesīgām NATO dalībniecēm. Lai arī sākotnēji šķietami nereāls, tagad tas kļuvis par īstenību. “Tomēr tas nenozīmē, ka esam ceļa galā ? lielais darbs, ko prasa aktīva dalība aliansē, vēl tikai sāksies”, norādīja Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre. Parlamentu vadītāji bija vienisprātis, ka iestāšanās Eiropas Savienībā un NATO radīs izmaiņas Baltijas valstu sadarbības saturā, jo mainās arī valstu izvirzītie mērķi. Tāpēc jo svarīga ir informācijas apmaiņa par aktuālajiem jautājumiem, kā arī savstarpējās pozīcijas koordinācija. Jau pavisam drīz ? jūnija sākumā Vašingtonā notiks Baltijas valstu un Ziemeļvalstu parlamentu vadītāju sanāksme, tādēļ būtiski ir vienoties par kopīgu pozīciju un mērķtiecīgi strādāt pie tās īstenošanas. Tikšanās dalībnieki arī pauda pārliecību, ka starptautisko forumos ? tādos kā Eiropas Padomes Parlamentārā asambleja un Starpparlamentu savienība - nepieciešams aktīvāk paust savu nostāju, lai tādējādi Baltijas valstu viedoklis tiktu sadzirdēts. Kā spilgts piemērs tika minēta Krievijas darbība EPPA, kuras pārstāvji regulāri izsaka savu pozīciju.Latvijas, Lietuvas un Igaunijas parlamentu priekšsēdētāji sprieda arī par citiem reģionālās sadarbības formātiem. Viens no tādiem - Aizkaukāza valstis, it īpaši Gruzija. Tika pausta gatavība dalīties pieredzē, kas uzkrāta ES un NATO integrācijas procesā, kā arī veicināt kontaktus parlamentu komisiju līmenī. Būtisks forums ekoloģisko problēmu apzināšanai un risināšanai varētu būt Baltijas jūras valstu padome; tāpat svarīgas ir attiecības ar Krieviju, kā arī ar Baltkrievijas demokrātiskajiem spēkiem.Tikšanās noslēgumā puses diskutēja par Baltijas Asamblejas nākotni. Parlamentu vadītāji izteica viedokli, ka jaunā starptautiskā situācija radījusi apstākļus Baltijas Asamblejas reformai, padarot tās darbību elastīgāku, mobilāku un efektīvāku. Lai gan pusēm ir atšķirīgi viedokļi par reformas norisi un rezultātu, Latvijas, Lietuvas un Igaunijas parlamentu vadītāji bija vienisprātis, ka kompromiss šajā jautājumā ir iespējams.

2.un 3.aprīlī Rīgā darba vizītē uzturēsies Igaunijas Republikas Riigikogu priekšsēdētāja Ene Ergma un Lietuvas Republikas Seima priekšsēdētājs Artūrs Paulausks. Vizītes ietvaros viņi tiksies ar Saeimas priekšsēdētāju Ingrīdu Ūdri.

Ārlietu komisijas priekšsēdētājs A.Pabriks apsveica vēstnieku ar darba uzsākšanu un izteica atzinību par abu valstu kopīgajiem panākumiem - iestāšanos Eiropas Savienībā un NATO. Tāpat sarunas ietvaros puses pārrunāja jautājumus, kas skar divpusējos kontaktus, sadarbību starp Baltijas valstīm, ES attīstību un Eiroparlamenta vēlēšanas, kā arī attiecības ar kaimiņvalstīm. Atbildot uz A.Pabrika jautājumu, vēstnieks izklāstīja savu redzējumu par galvenajiem veicamajiem uzdevumiem jaunajā amatā, uzsverot nepieciešamību strādāt pie Baltijas valstu sadarbības veicināšanas, tostarp arī ES kontekstā. Puses bija vienisprātis, ka Igaunijas Ārlietu komisijas priekšlikums par Baltijas Asamblejas likvidēšanu tomēr ir relatīvi radikāla pieeja.Runājot par Eiropas Savienības tālāko attīstību, O.Čiukšs atzīmēja, ka Lietuva ir gandarīta par pagājušajā nedēļā panākto vienošanos turpināt darbu pie ES konstitūcijas projekta pieņemšanas. Savukārt A.Pabriks norādīja, ka arguments par efektivitātes samazināšanos, piešķirot balsstiesības visiem divdesmit pieciem komisāriem, nav pietiekami spēcīgs.Tāpat tikšanās laikā puses apmainījās viedokļiem par gatavošanos Eiroparlamenta vēlēšanām. Lietuvas vēstnieks atzīmēja, ka tās šobrīd aizēno notikumi, kas saistīti ar Lietuvas prezidenta atstādināšanas procedūru.

   Plānots, ka Igaunijas un Lietuvas parlamentu vadītāji Rīgā ieradīsies piektdien, bet sestdien no rīta plānota Saeimas priekšsēdētājas Ingrīdas Ūdres, Igaunijas Republikas Riigikogu priekšsēdētājas Enes Ergmā un Lietuvas Republikas Seima priekšsēdētāja Artūra Paulauska saruna.   Savukārt pēcpusdien iecerēta triju Baltijas valstu parlamentu vadītāju tikšanās ar Baltijas Asamblejas Prezidija pārstāvjiem.   Ap pulksten 15.00 Jūrmalā notiks tikšanās dalībnieku preses konference.

   Otrdien, 30.martā, Saeimas priekšsēdētājas biedrs Andris Ārgalis tikās ar Japānas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Seičiro Otsuku (Seiichiro Otsuka), kurš bija ieradies iepazīšanās vizītē.   Sveicot Japānas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku S.Otsuku, Saeimas priekšsēdētājas biedrs A.Ārgalis uzsvēra, ka abu valstu attiecības bijušas senas un ļoti stabilas gan politikas un ekonomikas, gan arī kultūras jomās. Īpaši tika atzīmēta veiksmīgā sadarbība, kas izveidojusies starp Japānas pilsētu Kobi un Rīgu.    S.Otsuka apsveica Latviju ar pievienošanos NATO un uzsvēra, ka viņam veicies uzsākt vēstnieka misiju Latvijai tik nozīmīgā dienā.    Tikšanās dalībnieki bija vienisprātis, ka Latvijas un Japānas attiecības vērtējamas kā draudzīgas un nākotnē jāpadziļina sadarbība visos līmeņos, aktivizējot apmaiņas vizītes starp abu valstu parlamentāriešiem, biznesa pārstāvjiem un kultūras un izglītības darbiniekiem. A.Ārgalis pastāstīja, ka 8.Saeimā nodibināta Latvijas un Japānas parlamentārās sadarbības grupa, kurā iesaistījušies divdesmit deviņi deputāti. Savukārt S.Otsuka informēja, ka izveidota arī Japānas un Latvijas sadarbības līga, ko vada parlamentāriete Ogi. Pārrunājot saimniecisko darbību, vēstnieks atgādināja, ka marta vidū mūsu valsti iepazīšanās vizītē apmeklēja augsta līmeņa Japānas uzņēmēju delegācija, apsverot kontaktu padziļināšanas iespējas ar Latviju. Tika pausta cerība, ka ekonomiskā sadarbība varētu attīstīties efektīvāk, Latvijai kļūstot par pilntiesīgu NATO un ES dalībvalsti.   Sarunas gaitā tika skarti arī ar drošības aspektiem saistīti jautājumi, kā arī Latvijas un Krievijas attiecības.   A.Ārgalis akcentēja abu valstu sadarbību izglītības un kultūras jomā un pateicās par Japānas valdības neatmaksājamo tehnisko palīdzību, ko tā piešķīrusi jau vairākkārt ? Liepājas Simfoniskajam orķestrim un Nacionālās operas orķestrim.  Tikšanās noslēgumā tika pausta cerība, ka, Latvijai kļūstot par jaunās Eiropas sastāvdaļu, padziļināsies arī abu valstu multidimensionālās attiecības.   Saeimas priekšsēdētājas biedrs Andris Ārgalis tikās arī ar Lietuvas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Osvaldu Čiukšu (Osvaldas Čiukšys), kurš bija ieradies iepazīšanās vizītē.  Izvērtējot Latvijas un Lietuvas attiecības, sarunas dalībnieki tās raksturoja kā draudzīgas un atvērtas, uzsverot, ka pēdējo gadu laikā aktivizējas abu valstu sadarbība politikas, ekonomikas, kultūras un arī sporta jomās.    Lietuvas vēstnieks O.Čiukšis pauda gandarījumu par veiksmīgo sadarbību, kas šajā laikā izveidojusies abu valstu starpā, kā arī par starpparlamentu lomu, risinot dažādu bloku un partneru attiecības.   Saeimas priekšsēdētājas biedrs A.Ārgalis savukārt izteica cerību, ka attiecības starp Latviju un Lietuvu kļūs vēl ciešākas ? jo īpaši svarīgi tas ir abu valstu dalības ES un NATO kontekstā. Tāpat liela nozīme ir arī reģionālajiem kontaktiem un Baltijas Asamblejas darbībai.    Augstās amatpersonas apsprieda Igaunijas parlamenta Ārlietu komisijas uzsākto diskusiju par deklarācijas projektu, kas paredz būtiski reformēt Baltijas Asamblejas darbību, aizstājot to ar Ziemeļvalstu un Baltijas valstu parlamentāro asambleju. Puses bija vienisprātis, ka nepieciešams turpināt jau uzsāktās reformas, kas paredz efektīvāku Baltijas Asamblejas struktūrvienību darbību.  Sarunas gaitā tika pārrunāti Latvijai un Lietuvai aktuāli jautājumi, kas skar enerģētikas un transporta infrastruktūras, tūrisma un zivsaimniecības jomas. Abas puses pauda bažas, ka ES pieņemtā regula par pasākumiem mazo vaļveidīgo pasargāšanai no nejaušām nozvejām atstās negatīvu sociālekonomisku ietekmi uz Baltijas valstu zvejsaimniecību.   Tikšanās noslēgumā sarunas dalībnieki pārrunāja arī gatavošanos Eiropas Parlamenta vēlēšanām un akcentēja, ka būtiski būs saglabāt Eiroparlamenta deputātu saikni ar nacionālajiem parlamentiem.

          Pirmdien, 29.martā, Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājs Guntars Krasts tikās ar Lietuvas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Osvaldu Čiukšu, kurš bija ieradies iepazīšanās vizītē.          Tikšanās laikā galvenā uzmanība tika pievērsta jautājumiem par abu valstu integrāciju Eiropas Savienībā, piedaloties ES kopējās politikas veidošanā, veidojot ES jaunās kaimiņattiecības, kā pārstāvot nacionālās intereses.          Abas puses bija vienisprātis, ka Latvijas un Lietuvas attiecības vērtējamas kā labas - gan divpusējo kontaktu līmenī, gan arī starptautisko organizāciju sadarbības ietvaros.          Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājs G.Krasts pastāstīja par komisijas darbu, uzsverot tās lomu ministriju darba pārraudzībā un pozīciju saskaņošanā pirms aizstāvēšanas ES institūcijās. G.Krasts uzsvēra, ka, iegūstot pieredzi darbā ES, arvien aktīvāka kļūst arī Saeimas deputātu piedalīšanās diskusijās par Latvijas nacionālo pozīciju. Ministriju darbs pirms kopējās pozīcijas saskaņošanas tiek izvērtēts ļoti rūpīgi.           G.Krasts dalījās pieredzē arī par vērojumiem ES institūciju darbā un akcentēja, ka svarīgi ir pārzināt lēmumu pieņemšanas mehānismus, kā arī attiecīgo ierēdņu kompetences, lai kvalitatīvi pārstāvētu savas valsts nacionālās intereses. "Cilvēkiem, kuri pārstāvēs Latviju Briselē, jābūt konkurētspējīgiem", viņš sacīja.           Puses bija vienisprātis, ka ES jauno kaimiņu politika un attiecības ar Krieviju ir Latvijas un Lietuvas visciešāko interešu sfērā. G.Krasts sacīja, ka mūsu valstīm ļoti nozīmīgas būs attiecības starp ES, Krieviju un ASV, līdz ar to svarīgi ir izzināt iespējas un veidot kopīgas stratēģijas ar partneriem Baltijas reģiona ietvaros. Sarunas dalībnieki atzina, ka nepieciešams saglabāt esošās institucionālās sadarbības formas Baltijas valstīs, tomēr tās būtiski jāpārstrukturizē ar mērķi panākt efektivitāti jautājumu risināšanā un kopīgu stratēģiju īstenošanā Baltijas valstu starpā, sadarbībā ar Ziemeļu valstīm un iespējams nākotnē - Baltijas jūras valstu sadarbības ietvaros.

    No šī gada 29. līdz 30.martam Latvijā oficiālā vizītē uzturēsies Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas (EPPA) Pārraudzības komitejas ziņotāji Ēriks Jurgenss (Erik Jurgens) un Kimo Sasī (Kimmo Sasi).

Vizītes mērķis ir ziņojuma sagatavošana par aktuālo situāciju Latvijā. Pirmdien, 29.martā, EPPA pārstāvji tiksies ar Krievijas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijā Igoru Studeņņikovu, Somijas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieci Latvijā Kirsti Eskelainenu un Nīderlandes ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijā Nikolāsu Bītsu. Delegācija apmeklēs arī Rīgas Krievu ģimnāziju, Rīgas 15.vidusskolu, kā arī tiksies ar Nacionālo kultūras biedrību vadītājiem un nevalstisko organizāciju pārstāvjiem. Otrdien, 30.martā, Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas delegācija tiksies ar Valsts prezidenti Vairu Vīķi-Freibergu, Saeimas priekšsēdētāju Ingrīdu Ūdri, Ministru prezidenta biedru Aināru Šleseru, izglītības un zinātnes ministru Juri Radzeviču, īpašu uzdevumu ministru sabiedrības integrācijas lietās Nilu Muižnieku un Naturalizācijas pārvaldes priekšnieci Eiženiju Aldermani. Vizītes noslēgumā EPPA Pārraudzības komitejas pārstāvji piedalīsies preses konferencē.

          Trešdien, 24. martā, Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre un deputāti tikās ar Latvijā oficiāli atzīto lielāko tradicionālo konfesiju vadītājiem.         Tikšanās laikā uzmanība tika pievērsta Latvijas sabiedrībai aktuāliem integrācijas jautājumiem un to risināšanas iespējām, kā arī izaicinājumiem saistībā ar Latvijas pilntiesīgu dalību Eiropas Savienībā.          Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre akcentēja Baznīcas īpašo nozīmi kopības idejas un sociālās domas veidošanā un uzsvēra tās vienotājas lomu, šobrīd Latvijā risinot ar sabiedrības integrāciju saistītus jautājumus. Saeimas frakciju pārstāvji un Latvijas tradicionālo konfesiju vadītāji apmainījās viedokļiem arī par situāciju izglītības jomā - īpaši bērnu audzināšanā, valsts un Baznīcas attiecībām, norisēm integrācijas jomā, kā arī nākotnes attīstības perspektīvām.          Romas Katoļu baznīcas Rīgas Metropolijas arhibīskaps - metropolīts kardināls Jānis Pujats uzsvēra tolerances un audzināšanas nozīmi kā pamatu, kas neierobežo cilvēku, bet dara to stipru pret dažādām atkarībām - alkoholu, narkotikām, mantkārību un teroru, kuru izraisītājs ir naids un atriebības kāre.          Savukārt Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskaps Jānis Vanags, domājot par sabiedrības integrāciju, galveno uzmanību pievērsa nepieciešamībai izvērtēt komunistiskā režīma atstāto mantojumu - noziegumus un morāles pārinodarījumus latviešiem un citām tautām. "Līdz tam, kamēr nebūs izvērtēta vēsture un atzīts Latvijas okupācijas fakts, būs apgrūtināta sabiedrības integrācija mūsu valstī," viņš sacīja.         Rīgas un visas Latvijas virspriesteris Nikolajs Tihomirovs uzsvēra, ka ticības vienotība veido kopības izjūtu un stabilitāti. Baznīca savās draudzēs audzina cilvēkos tādas īpašības kā iecietību, mīlestību, lojalitāti un valsts patriotismu, kas ir pamatā sabiedrības integrācijas iespējamībai. Līdz ar to vajadzētu atrisināt arī valsts un Baznīcas attiecības tiesiskā līmeni, sakārtojot likumdošanu un risinot materiālās palīdzības jautājumus draudzēm, kam tas ir nepieciešams.          Pārstāvot Latvijas Baptistu draudžu savienību, Jānis Lūsis apliecināja, ka Baznīca varētu būt sabiedrību vienojošais posms, balstoties uz morāles vērtību kopīgo pamatu.         Rīgas ebreju reliģisko draudzi pārstāvēja valdes priekšsēdētājs Davids Kagans.         Summējot viedokļus, Saeimas sekretārs Jānis Šmits uzsvēra, cik ļoti svarīgi ir atrisināt tiesiskās attiecības starp Latvijas valsti un tradicionālajām reliģiskajām konfesijām, kā arī veicināt regulāru šādu domu apmaiņu. Deputāts G.Krasts (TB/LNNK) sarunu novērtēja kā pārdomu vērtu un rosinošu un uzsvēra Baznīcas lomu - veidot izpratnes un iecietības gaisotni sabiedrībā.          Noslēgumā Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre pateicās klātesošajiem par ieinteresētību Latvijas sabiedrības integrācijas jautājumu risināšanā un aicināja Baznīcas pārstāvjus palīdzēt valstī kliedēt sasprindzinājuma gaisotni, ko rada politiskās ambīcijas un kaislības.

        Trešdien, 24. martā, Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre un deputāti tiksies ar Latvijā oficiāli atzīto lielāko tradicionālo konfesiju vadītājiem.         Tikšanās mērķis ir pārrunāt sabiedrībai aktuālus integrācijas jautājumus un izaicinājumus saistībā ar Latvijas pilntiesīgu dalību Eiropas Savienībā.          I.Ūdre uzskata, ka Baznīcai vienmēr bijusi raksturīga kopības ideja un sociālās domas veidošana, tāpēc tās kā skaidrotājas un vienotājas loma šobrīd Latvijā var būt īpaši nozīmīga.           Uz viedokļu apmaiņu par sabiedriskajām norisēm valstī un nākotnes attīstības perspektīvām Saeimas priekšsēdētāja aicinājusi Romas Katoļu baznīcas Rīgas Metropolijas arhibīskapu - metropolītu kardinālu Jāni Pujatu, Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskapu Jāni Vanagu, Rīgas un visas Latvijas arhibīskapu Aleksandru, Latvijas Baptistu draudžu savienības bīskapu Jāni Šmitu, Rīgas Ebreju reliģiskās draudzes valdes priekšsēdētāju Davidu Kaganu un Latvijas Vecticībnieku Pomoras baznīcas centrālās padomes priekšsēdētāju Alekseju Korotajevu.             Sarunā piedalīsies arī Saeimas frakciju vadītāji, Eiropas lietu komisijas un Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāji, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas, Sabiedrības integrācijas apakškomisijas un Latvijas nākotnes attīstības apakškomisijas locekļi.            Tikšanās notiks Saeimas Viesu zālē plkst. 12.00.