Tikšanās laikā galvenā uzmanība tika pievērsta pasaules globalizācijas procesu izraisīto seku ietekmei uz iedzīvotāju dzīves apstākļiem.               Sarunas sākumā Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja sveica profesoru Latvijas parlamentā un īsumā iepazīstināja ar situāciju mūsu valstī. Viņa atzina, ka nabadzības novēršanas un izskaušanas stratēģijas jautājumi ir ļoti svarīgi visā pasaulē, tostarp Latvijā, kur nabadzības un sociālās atstumtības problēmu risināšanai izstrādāts valdības rīcības plāns. J.Stalidzāne arī norādīja, ka Latvijas ekonomiskajā situācijā lielāka uzmanība būtu jāpievērš plaisas likvidēšanai starp ekonomiski attīstītajām pilsētām un pārējiem valsts reģioniem.              Savukārt Nepālas nevalstisko organizāciju federācijas prezidents A.Karki deputātus informēja, ka viņa vizīte Latvijā notiek Eiropas Savienības finansēta projekta ietvaros un tās mērķis ir tikties ar valdības, parlamenta un sabiedrības pārstāvjiem, lai pievērstu starptautiskās sabiedrības uzmanību jautājumiem, kas saistīti ar globalizācijas procesu izraisīto seku ietekmi uz pasaules iedzīvotāju dzīves apstākļiem. Profesors īsumā arī pastāstīja par Dienvidu alianses nabadzības izskaušanai pētījumu “Nabadzība Dienvidāzijā 2003”, kurā sniegta detalizēta informācija par Dienvidāzijas iedzīvotāju dzīves apstākļiem, vēršot visas sabiedrības uzmanību uz nabadzības problēmām pasaulē, kā arī skaidrota iedzīvotāju līdzatbildība un saikne ar globalizācijas procesu izraisītajām sekām. Pētījumā akcentēts, ka nepieciešams izvērtēt nabadzības cēloņus, nevis tikai cīnīties ar tās sekām. A.Karki arī uzsvēra, ka vardarbība, dažādi konflikti, cilvēktiesību un dzimuma pārkāpumi, kā arī nabadzība ir drauds visai starptautiskajai sabiedrībai kopumā un šīs problēmas ietekmē politiku un veicina sociālo atstumtību. Tāpēc nepieciešama gan Eiropas Savienības, gan arī citu pasaules valstu aktīva rīcība.              Tikšanās noslēgumā sarunas dalībnieki bija vienisprātis, ka šīs problēmas pasaulē un arī Latvijā īstermiņā un ilgtermiņā sekmīgi var risināt tikai aktīva līdzdarbība un līdzatbildība, kam nepieciešamas zināšanas, resursi un patiesa vēlme mazināt nabadzību, sociālo, ekonomisko un tiesisko atšķirību.

     Otrdien, 21.septembrī, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Gundars Bērziņš un deputāti tikās ar Vācijas Federatīvās Republikas Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālās zemes Landtāga Finanšu komisijas pārstāvjiem.     Tikšanās laikā galvenā uzmanība tika veltīta jautājumiem, kas saistīti ar ekonomisko situāciju Latvijā pēc iestāšanās Eiropas Savienībā (ES).     Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs G.Bērziņš sveica Vācijas Federatīvās Republikas Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālās zemes Landtāga Finanšu komisijas delegāciju Saeimā. Viņš iepazīstināja viesus ar komisijas sastāvu un ieskicēja situāciju Latvijas ekonomikā pirms un pēc iestāšanās ES. G.Bērziņš uzsvēra, ka pievienošanās ES Latvijai kopumā ir liels ieguvums, kam ir savi plusi - iespēja strādāt kopējā Eiropas tirgū un drošības aspekts; kā arī savi mīnusi - cenu pieaugums. “Šā gada pirmajā pusē ir novērojams inflācijas līmeņa un iekšzemes kopprodukta pieaugums Latvijā,” akcentēja G.Bērziņš. Apskatot inflācijas līmeņa pieaugumu, G.Bērziņš norādīja, ka no 1999.gada tas ir 3% robežās, savukārt budžeta deficīts ir ierobežots 2% robežās.     Arī Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālās zemes Landtāga Finanšu komisijas delegācijas pārstāvji iepazīstināja ar tās sastāvu, darbu komisijā un ekonomisko situāciju Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajās zemēs.      Tikšanās gaitā tika pārrunāti arī jautājumi, kas skar nodokļu sistēmu, tautsaimniecības politiku un ES struktūrfondu apguvi.      Tikšanās noslēgumā Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs G.Bērziņš novēlēja viesiem veiksmīgu vizītes gaitu.

         No š.g. 22. līdz 25.septembrim Latvijā vizītē uzturēsies Apvienotās Karalistes Lordu un Pārstāvju palātas Mākslas un kultūras mantojuma grupas pārstāvji.Trešdien, 22.septembrī

        Tikšanās laikā pārrunāti jautājumi, kas skar abu valstu divpusējo attiecību padziļināšanas iespējas.          Saeimas priekšsēdētājas biedrs A.Ārgalis pauda prieku par vēstnieces vizīti mūsu parlamentā. Viņš atzinīgi novērtēja to, ka Kolumbija jau 1922.gadā akceptēja Latvijas valsts neatkarību un arī 1991.gadā bija to valstu vidū, kas atzina Latvijas valsts neatkarības atjaunošanu. A.Ārgalis arī akcentēja, ka Latvijas un Kolumbijas sadarbības paplašināšanai ir daudz iespēju - tā aktivizējama gan politikas, gan ekonomikas un kultūras jomās.          Puses padziļināti pārrunāja parlamentāro kontaktu attīstības perspektīvu. Kolumbijas vēstniece pastāstīja, ka viņas valsts parlamentā šobrīd tiek dibināta Kolumbijas un Latvijas parlamentārās sadarbības grupa, kā arī izteica Kolumbijas parlamenta ierosinājumu šādu grupu izveidot Saeimā. Puses bija vienisprātis, ka to izveide būs labs pamats ciešāku kontaktu veidošanai starp abu valstu parlamentiem.          Saeimas priekšsēdētājas biedrs un Kolumbijas vēstniece arī apsprieda jautājumus, kas saistīti ar narkotiku izplatību pasaulē un cīņu pret to. “Tā ir globāla problēma, kas visiem jārisina kopīgi,” uzsvēra A.Ārgalis.

         Tās ietvaros tika pārrunāta Latvijas eirointegrācijas pieredze un Rumānijas sasniegtais Eiropas Savienības iestāšanās sarunās.         Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājs O.Kastēns iepazīstināja viesus ar komisijas darbu likumdošanas jomā un valdības konkrētu pozīciju apstiprināšanā. Kā veiksmīgus komisijas darba instrumentus O.Kastēns minēja arī Saeimas ES informācijas centra izveidi un specializēto atašeju darbību Eiropas Parlamentā.         Savukārt Rumānijas Eiropas integrācijas ministrs A.Farks atzīmēja, ka vizītē Latvijā ieradies pirmo reizi. Viņš izteica pārliecību, ka Rumānijai ļoti noderīga būtu Latvijas uzkrātā pieredze un zināšanas ES integrācijas jautājumos. A.Farks pastāstīja par savas valsts paveikto likumdošanas saskaņošanā un reformu īstenošanā un izteica cerību, ka jau 2007.gada sākumā Rumānija un Bulgārija varētu pievienoties Eiropas Savienības dalībvalstu saimei.         Pārspriežot aktualitātes pēc Latvijas pievienošanās ES, O.Kastēns norādīja uz pozitīvām tendencēm - tā, piemēram, strauji audzis iesniegto pieteikumu skaits strukturālo fondu finansējuma saņemšanai. Dati liecina, ka Lauku atbalsta dienestam pieejamais finansējums noteikts ap 50 miljonu latu, bet projektu pieteikumu finansējums ir trīsarpus reizes lielāks - gandrīz 175 miljoni latu; līdzīga situācija ir arī Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā.        Tikšanās noslēgumā O.Kastēns arī informēja par veiksmīgi izveidojušos Latvijas sadarbību ar Gruzijas Eiropas integrācijas komisiju, kā arī izteica cerību, ka jau vistuvākajā nākotnē Rumānijai izdosies īstenot savu ārpolitisko mērķi un kļūt par ES dalībvalsti.

         Tikšanās laikā pārrunāti jautājumi, kas skar Latvijas un Jaunzēlandes divpusējās sadarbības padziļināšanas iespējas un starptautiskās aktualitātes.          Puses bija vienisprātis, ka attiecības starp abām valstīm ir labas, tomēr nākotnē tās varētu kļūt aktīvākas. Kā veicinošs faktors to padziļināšanai tika minēta nesenā Jaunzēlandes Pārstāvju palātas spīkera Džonatana Hanta un pašreizējā ārlietu un starptautiskās tirdzniecības ministra F.Gofa vizīte Latvijā. F.Gofs uzsvēra, ka abām valstīm ir kopīga vēlme sadarboties un saites starp Latviju un Jaunzēlandi varētu stiprināt izveidotā Jaunzēlandes un Baltijas valstu parlamentārās sadarbības grupa un Jaunzēlandes valdības pieņemtais lēmums no nākamā gada aprīļa ieviest bezvīzu režīmu ar Latviju. Arī J.Straume apliecināja Latvijas vēlmi aktivizēt kontaktus parlamentu un ministriju līmenī un norādīja uz nepieciešamību nostiprināt līgumtiesisko bāzi, tostarp muitas jomā.          J.Straume un F.Gofs arī sprieda par jautājumiem, kas saistīti ar Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā (ES), - Latvijai kā ES dalībvalstij bilateriālās attiecības ar Jaunzēlandi tagad ir daļa no Jaunzēlandes un ES dialoga. Tostarp Jaunzēlandei ES ir otrā lielākā tirdzniecības partnere. Puses bija vienisprātis, ka politikas, ekonomikas un vides jomās attiecības kļūs ciešākas. Savukārt J.Straume pastāstīja, ka šobrīd Latvija lielu uzmanību velta veiksmīgai ES strukturālo fondu apguvei, kā arī informēja par gaidāmo pievienošanos eirozonai. Puses arī sprieda par ES un Krievijas attiecību attīstības perspektīvu.         Puses arī pārrunāja kopējos drošības jautājumus pasaulē - cīņu pret terorismu un situāciju Irākā. “Nākotnē cīņā pret terorismu būs liela nozīme pasaules demokrātiskās sabiedrības spējai saprasties un rīkoties koordinēti,” uzsvēra Saeimas priekšsēdētājas biedrs.

        Tikšanās laikā galvenā uzmanība tika pievērsta lauksaimniecības politikas jautājumiem pirms un pēc Latvijas un Čehijas iestāšanās Eiropas Savienībā.         Sarunas sākumā Čehijas parlamenta Lauksaimniecības komisijas priekšsēdētājs L.Skopals Saeimas deputātus informēja par komisijas un pie tās izveidoto atsevišķu nozaru - ūdenssaimniecības, mežsaimniecības, lauku, veterinārās, pārtikas ražošanas uzraudzības, medniecības, zvejniecības un biškopības - apakškomisiju darbības virzieniem. Viņš pastāstīja, ka pēc 1989.gada bija nepieciešama visas valsts lauksaimniecības politikas transformācija, kas arī sekmīgi īstenota, taču priekšā ir vēl viens liels uzdevums - valsts īpašumā esošās zemes 700 tūkstošu hektāru apjomā privatizācija, kas būs sarežģīts un ilgs process. Tāpat arī ir uzsāktas debates par nepieciešamību privatizēt valsts mežu zemes. Pašlaik Čehijā uzņēmēji lauksaimnieciskajai ražošanai zemi iznomā no valsts un privātpersonām, kas ar lauksaimniecību nenodarbojas.         Pārrunājot jautājumus, kas saistīti ar lauksaimniecības uzņēmumu attīstību pēc to privatizācijas, L.Skopals uzsvēra, ka daudziem uzņēmējiem ir izdevies ne tikai saglabāt uzņēmumu, bet arī attīstīt ražošanu tādos apmēros, lai ar savu produkciju spētu konkurēt spēcīgajā Eiropas Savienības tirgū. Savukārt Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs Dz.Jaundžeikars pastāstīja, ka pēc mūsu valsts neatkarības atgūšanas un līdz ar to arī īpašumu atgriešanas to likumīgajiem īpašniekiem Latvijas uzņēmumu saglabāšana bija atkarīga no katra konkrēta vadītāja spējas pārorientēties jaunajās tirgus attiecībās, tomēr lielas problēmas radās ar saražotās produkcijas realizāciju.         Uz Čehijas parlamenta deputātu interesi par iespējām ārzemniekiem iegādāties zemi Latvijā Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas locekle A.Seile īsumā pastāstīja par noslēguma fāzē esošās zemes un meža reformas būtību un gaitu, un informēja, ka zemi Latvijā var nopirkt jebkuras Eiropas Savienības valsts juridiska persona, bet fiziskām personām pastāv daži ierobežojumi. Viņa arī norādīja, ka, ieguldot zemes pirkšanā ievērojami lielākus naudas līdzekļus, nekā to spēj vietējie iedzīvotāji, zemi Latvijā pārsvarā iegādājas Vācijas, Zviedrijas, Dānijas un Holandes uzņēmēji.         Tikšanās noslēgumā Latvijas un Čehijas parlamentārieši dalījās pieredzē par privatizācijas sertifikātu izmantošanu, kā arī galvenajiem lauksaimniecības attīstības virzieniem.

        Tikšanās laikā galvenā uzmanība tika veltīta paredzamajai Turcijas iestāšanās Eiropas Savienībā sarunu uzsākšanai.         Sarunas gaitā Saeimas priekšsēdētājas biedrs un Turcijas ārlietu ministrs apliecināja, ka abu valstu attiecības ir labas un draudzīgas, kaut gan to pilnu potenciālu neļauj sasniegt ģeogrāfiskais izvietojums. A.Ārgalis atzinīgi novērtēja to, ka Turcija nekad nav atzinusi Latvijas inkorporāciju PSRS un jau no paša sākuma skaidri izteikusi savu atbalstu mūsu valsts virzībai uz NATO. “Esam kļuvuši par NATO partneriem, tādējādi varam izvērst sadarbību drošības un stabilitātes sekmēšanā”, sacīja A.Ārgalis. Arī A.Gils pauda pārliecību, ka pēc Latvijas iestāšanās ES un NATO abu valstu sadarbība dažādās jomās nākotnē attīstīsies un padziļināsies.         Pārrunājot abu valstu politiskā dialoga attīstību, Turcijas ārlietu ministrs izteica gandarījumu par nākamajā gadā paredzēto Latvijas Valsts prezidentes V.Vīķes-Freibergas oficiālo vizīti Turcijā, kā arī uzaicināja Latvijas parlamentāriešus apmeklēt viņa valsti.        Runājot par paredzamo Turcijas iestāšanās ES sarunu uzsākšanu, A.Gils informēja, ka 6.oktobrī Eiropas Komisija plāno publicēt progresa ziņojumu par Turcijas izredzēm iestāties ES, bet galīgais lēmums ES dalībvalstu līderiem jāpieņem šī gada decembrī Briselē paredzētajā galotņu sanāksmē. Viņš arī norādīja, ka ES paplašināšanās komisārs G.Ferhoigens pēc uzturēšanās Turcijā paziņojis, ka Turcija ir izpildījusi galvenos Kopenhāgenas politiskos kritērijus, lai kļūtu par pilntiesīgu ES dalībvalsti, tomēr visu nepieciešamo reformu ieviešana vēl jāintensificē. Ārlietu komisijas priekšsēdētājs A.Kiršteins izteica pārliecību, ka EK progresa ziņojums būs pozitīvs un Turcija sekmīgi virzīsies uz ES. Uz Turcijas ārlietu ministra aicinājumu Latvijai izteikt atbalstu viņa valsts iestāšanās ES sarunu uzsākšanai, Saeimas priekšsēdētājas biedrs apliecināja Latvijas pozitīvo nostāju par Turcijas uzņemšanu Eiropas Savienībā.         Tikšanās noslēgumā sarunas dalībnieki izteica patiesu gandarījumu par šodien Rīgā atklāto Turcijas Goda ģenerālkonsulātu un novembrī plānoto Latvijas vēstniecības darba uzsākšanu Turcijas galvaspilsētā Ankarā.

           No š.g. 13. līdz 16.septembrim Latvijā vizītē uzturas Čehijas Republikas Deputātu palātas Lauksaimniecības komisijas pārstāvji.Pirmdien, 13.septembrī

         Saeimas priekšsēdētājas biedrs A.Ārgalis izteica patiesu prieku par iespēju tikties ar Norvēģijas vēstnieku un augstu novērtēja J.V.Hega ieguldījumu Latvijas un Norvēģijas sasvstarpējo kontaktu veicināšanā ekonomikas, kultūras, izglītības, tūrisma un citās jomās. A.Ārgalis pateicās arī par Norvēģijas neatsveramo konsultatīvo, materiālo un morālo atbalstu mūsu valsts ceļā uz Eiropas Savienību, kā arī pārejā uz tirgus ekonomiku. Viņš uzsvēra, ka pagājušā gadā Norvēģijas investīcijas Latvijā reģistrēto uzņēmumu pamatkapitālā veidoja 163,2 miljonus ASV dolāru, ierindojot Norvēģiju ceturtajā vietā lielāko investētājvalstu sarakstā.          J.V.Hegs, atskatoties uz trīs vēstnieka amatā Latvijā pavadītajiem gadiem, pauda gandarījumu par Latvijas sasniegto šajā laikā un abu valstu labajām attiecībām.          Norvēģijas vēstnieks arī atzinīgi novērtēja Latvijas paveikto Norvēģijas divpusējā finanšu instrumenta izveidei laikā no 2004. līdz 2009.gadam, kas nodrošinās pieeju Eiropas vienotajam tirgum un sekmēs ekonomiskās un sociālās atšķirības izlīdzināšanos Eiropas ekonomiskās telpas ietvaros. J.V.Hegs izteica pārliecību, ka Saprašanās memorands finanšu instrumenta darbības uzsākšanas nodrošināšanai tiks parakstīts jau šī gada rudenī.            Sarunas gaitā tika skartas arī Latvijas un Norvēģijas sadarbības padziļināšanas iespējas tūrisma jomā. A.Ārgalis atzīmēja, ka līdz šim mūsu valstij ar Norvēģiju sadarbība tūrisma jomā atbildīgo valsts institūciju līmenī nav notikusi, tomēr tā būtu attīstāma, veicinot arī valsts un pašvaldību institūciju un tūrisma profesionālo organizāciju sadarbību. Norvēģijas vēstnieks, savukārt, akcentēja norvēģu lielo interesi par Latvijas kultūru un vēsturi, ko veicina arī sadarbībā ar Latvijas vēstniecību Norvēģijā rīkotie darba semināri un prezentācijas tūrisma iespēju Latvijā popularizēšanai.           Sarunas dalībnieki pārrunāja arī iekšpolitisko situāciju Latvijā.           Tikšanās noslēgumā Saeimas priekšsēdētājas biedrs A.Ārgalis Norvēģijas vēstniekam J.V.Hegam pasniedza piemiņas medaļu.