No šī gada 1. līdz 9.aprīlim Manilā, Filipīnās, notiks Starpparlamentu Savienības (SPS) 112.asambleja un SPS Padomes 176.sesija, kurā Latviju pārstāvēs Latvijas nacionālās grupas vadītāja, Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre (ZZS) un grupas loceklis Oļegs Deņisovs (LSP).             SPS 112.asamblejā tiks pārrunāta parlamentāriešu loma tādu mehānismu izveidošanā un to darbības nodrošināšanā, kuri paredzēti kara noziegumos, noziegumos pret cilvēci, genocīdā un terorismā iesaistīto personu notiesāšanai, lai novērstu nesodāmību.              SPS 112.asamblejas dalībnieki arī spriedīs par parlamentu loma tādu jaunu progresīvu starptautisko finanšu un tirdzniecības mehānismu izveidošanā, kuru mērķis ir risināt parādu problēmas un sasniegt Tūkstošgades attīstības mērķus.              Plānots arī izskatīt jautājumu par parlamentu lomu cilvēktiesību aizstāvēšanā un to ievērošanas nodrošināšanā stratēģijās, kas saistītas ar HIV/AIDS pandēmijas profilaksi un kontroli, kā arī HIV/AIDS ārstēšanu. Par šo tēmu SPS Latvijas nacionālā grupa ir iesniegusi savus papildinājumus rezolūcijas projektam.              Vispārējās debatēs paredzēts apspriest tēmu “Valsts iekšējās politikas, kā arī starptautiskās politikas ietekme uz sieviešu situāciju”, par ko iecerējusi referēt arī SPS Latvijas nacionālās grupas vadītāja I.Ūdre.              Saeimas priekšsēdētājai SPS 112.asamblejas darba ietvaros paredzētas arī vairākas divpusējās tikšanās, piemēram, ar Itālijas Deputātu palātas spīkeri Pjeru Ferdinando Kasini (Pier Ferdinando Casini).

     Šodien, 30.martā, Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre tikās ar Eiropas čempionāta volejbolā jauniešiem žūrijas pārstāvjiem, valstu delegāciju vadītājiem un Latvijas Volejbola federāciju. Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre ir Eiropas čempionāta volejbolā jauniešiem patronese.     I.Ūdre pauda prieku par viesu vizīti Saeimas namā un iespēju uzklausīt čempionāta dalībniekiem aktuālus jautājumus, jo finālsacensības Latvijā notiek pirmo reizi. Viņa izteica cerību, ka dalībnieki ir apmierināti ar čempionāta organizāciju, un ieskicēja Latvijas sporta attīstībai raksturīgās problēmas, tostarp finansējuma trūkumu, kas katru gadu, apspriežot valsts budžetu, tiek iespēju robežās risināts. Saeimas priekšsēdētāja arī uzsvēra, ka Latvijā sports guvis lielu popularitāti, tostarp volejbols, bet īpaši - hokejs.     Čempionāta žūrijas pārstāvji un valstu delegāciju vadītāji pateicās par iespēju tikties ar Saeimas priekšsēdētāju un atzinīgi novērtēja tā norisei nodrošinātos apstākļus. Viņi uzsvēra, ka Latvijā ir vienas no labāk organizētajām finālsacensībām, un izteica cerību, ka arī turpmāk mūsu valstī notiks šāda mēroga sacensības. Viesi arī atzinīgi novērtēja mūsu valstī paveikto pēc neatkarības atgūšanas.     Sarunas noslēgumā Saeimas priekšsēdētāja visiem novēlēja panākumus un aicināja mūsu valsti apmeklēt arī brīvdienās.

              Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre pauda prieku par iespēju tikties ar kolēģiem no Ukrainas un uzsvēra, ka abas valstis vieno ciešas saites, kuras svarīgi paplašināt arī nākotnē, īpaši parlamentu līmenī. I.Ūdre uzsvēra, ka Latvija ārpolitiskos mērķus - integrāciju ES un NATO - ir sasniegusi un šobrīd ir gatava dalīties ar savu uzkrāto pieredzi virzībā uz šīm organizācijām. Viņa atzina, ka ceļš uz ES ne vienmēr bijis viegls, un akcentēja visu politisko spēku vienotības šā ārpolitiskā mērķa sasniegšanā nozīmi. Saeimas priekšsēdētāja arī pastāstīja par Eiropas lietu komisijas lomu parlamentārās kontroles pār valdību ES jautājumos īstenošanā un raksturoja Latvijas nākotnes attīstības apakškomisijas darba virzienus.              Ukrainas parlamenta priekšsēdētājs V.Litvins bija vienisprātis, ka starp Latviju un Ukrainu izveidojusies veiksmīga sadarbība. Arī viņš uzsvēra parlamentāro kontaktu nozīmi, īpaši šobrīd, kad Ukraina kā ārpolitikas prioritāti izvirzījusi integrāciju ES. V.Litvins apliecināja savas valsts ieinteresētību uzklausīt Latvijas gūto pieredzi nacionālās likumdošanas tuvināšanā un saskaņošanā ar ES acquis, kā arī dalījās pārdomās par Ukrainas prezidenta vēlēšanu norisi un ieskicēja svarīgākās iekšpolitiskās aktualitātes.              Puses arī pārrunāja reģionālās sadarbības jautājumus, kontaktu aktivizēšanas iespējas starptautiskajās organizācijās un starptautiskās aktualitātes - situāciju Moldovā un Gruzijā.

       No 29. līdz 30.martam Latvijā oficiālā vizītē uzturēsies Ukrainas parlamenta priekšsēdētājs Volodimirs Litvins un viņa vadītā delegācija.

        No 29. līdz 30.martam Latvijā oficiālā vizītē uzturēsies Ukrainas parlamenta priekšsēdētājs Volodimirs Litvins un viņa vadītā delegācija.        Otrdien, 29.martā, Ukrainas parlamenta priekšsēdētājs tiksies ar Valsts prezidenti Vairu Vīķi-Freibergu, Saeimas priekšsēdētāju Ingrīdu Ūdri, ārlietu ministru Arti Pabriku un Saeimas Latvijas un Ukrainas parlamentu sadarbības grupas pārstāvjiem, kā arī apmeklēs Okupācijas muzeju un dosies ekskursijā pa Vecrīgu.        Trešdien, 30.martā, viesi no Ukrainas apmeklēs a/s “Olainfarm”, Rīgas brīvostu un Rīgas Ukraiņu vidusskolu.        Vizītes laikā paredzēta arī V.Litvina tikšanās ar žurnālistiem - otrdien, 29.martā, plkst.11.15 Saeimas Kamīnzālē notiks preses brīfings.

     Otrdien, 22.martā, Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre tikās ar Bulgārijas Republikas prezidentu Georgiju Parvanovu un viņa vadīto delegāciju, kas valsts vizītē uzturas mūsu valstī.     Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre norādīja, ka savstarpējie kontakti starp Latviju un Bulgāriju ir kļuvuši daudz intensīvāki. Par to liecina fakts, ka neilgā laikā šī ir jau otrā augstākā līmeņa Bulgārijas amatpersonu vizīte Latvijā - pagājušā gada vasarā mūsu valsti oficiālā vizītē apmeklēja Bulgārijas Nacionālās Sapulces priekšsēdētājs O.Gerdjikovs. I.Ūdre akcentēja parlamentārās sadarbības nozīmi starpvalstu attiecību paplašināšanā un uzsvēra, ka īpaši nozīmīgi tas ir tagad, kad Latvija jau ir pilntiesīga Eiropas Savienības dalībvalsts, bet Bulgārija iestāsies šajā organizācijā tuvākajā laikā.     Arī Bulgārijas prezidents G.Parvanovs bija vienisprātis, ka Latvijas un Bulgārijas attiecības vērtējamas kā dinamiskas, it īpaši pēdējā laikā. Viņš sacīja, ka liela loma abu valstu kontaktu padziļināšanai varētu būt sadarbībai parlamenta komisiju, sadarbības grupu, kā arī politisko partiju ietvaros. Veiksmīgi noritējusi divu mūsu valsts prezidentes vizītes laikā Bulgārijā parakstīto līgumu ratifikācija Bulgārijas parlamentā, kur akceptēts investīciju veicināšanas un savstarpējās aizsardzības līgums un dubultnodokļu konvencija. Tāpat Bulgārija ir ieinteresēta Latvijas pieredzē, pārņemot ES likumdošanas normas. Sarunā tika skarti arī reģionālās sadarbības jautājumi, kā arī ES jauno kaimiņu politikas īstenošana.      Tikšanās noslēgumā puses pieskārās jautājumam par ekonomisko sakaru aktivizēšanu, kā arī sadarbībai starptautiskajās organizācijās. 

     Piektdien, 11.martā, Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre devusies vizītē uz Lietuvu, kur piedalīsies Lietuvas Republikas neatkarības atjaunošanas 15.gadadienai veltītajos pasākumos.     Plkst.16.30 I.Ūdrei paredzēta tikšanās ar Lietuvas Seima priekšsēdētāju Artūru Paulausku, bet plkst.18.30 Saeimas priekšsēdētāja piedalīsies Seima svinīgajā sēdē, kas veltīta Lietuvas Republikas neatkarības atjaunošanas 15.gadadienai.     Vēl šovakar I.Ūdre apmeklēs koncertu un uguņošanu Neatkarības laukumā, bet ap plkst.23.00 piedalīsies A.Paulauska rīkotajā pieņemšanā.     Sestdien Saeimas priekšsēdētāja atgriezīsies Latvijā.

     Ceturtdien, 10.martā, Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre tikās ar Slovākijas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Jozefu Dravecku, kurš bija ieradies atvadu vizītē.     Tikšanās laikā tika pārrunāta abu valstu sadarbības attīstība vēstnieka darbības laikā, kas īpaši iezīmīgs ar Latvijas un Slovākijas kļūšanu par Eiropas Savienības un NATO dalībvalstīm.     Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre un vēstnieks J.Draveckis bija vienisprātis, ka attiecības starp Latviju un Slovākiju gan valstu, gan parlamentu līmenī kļuvušas daudz intensīvākas. Par to liecina valsts amatpersonu vizītes - pirms dažām dienām Latvijā viesojās Slovākijas prezidents Ivans Gašparovičs, pirms gada - Slovākijas parlamenta priekšsēdētājs Pāvols Hrušovskis. Šo vizīšu laikā viens no būtiskākajiem diskusiju jautājumiem bija ES aktualitātes, it īpaši Eiropas konstitucionālā līguma ratifikācijas process un nacionālo valstu parlamentu lomas pieaugums ES. I.Ūdre uzsvēra Saeimas veiksmīgo iesaisti Eiropas lietās, Eiropas lietu komisijas līdzdalību valsts pozīciju Eiropas institūcijās apstiprināšanā, kā arī regulārās debates par svarīgiem ar ES saistītiem jautājumiem.    Sarunas dalībnieki pieskārās arī abu valstu sadarbībai starptautiskajās organizācijās, īpaši pievēršoties parlamentāro asambleju darbam. Tika pārrunāts arī Starpparlamentu savienības darbs, kurā parlamentāriešiem ir iespēja tikties un diskutēt par starptautiskajām aktualitātēm, kā arī ar parlamentu darbu tieši saistītiem jautājumiem.    Runājot par līdzdalību ES jauno kaimiņu politikas īstenošanā, Saeimas priekšsēdētāja pastāstīja par nupat noslēgušos Latvijas parlamenta delegācijas vizīti Armēnijā, kuras ietvaros tika diskutēts par jautājumiem, kas skar Latvijas eirointegrācijas un reformu īstenošanas pieredzes nodošanu Armēnijai.    Tikšanās noslēgumā Slovākijas vēstnieks atkārtoja Slovākijas parlamenta priekšsēdētāja ielūgumu Saeimas priekšsēdētājai ar delegāciju apmeklēt Slovākiju.

     Otrdien, 8.martā, Saeimas priekšsēdētājas biedre Vineta Muižniece tikās ar Zambijas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Ņūstedu Lūisu Zimbu, kurš bija ieradies iepazīšanās vizītē.     Tikšanās laikā tika pārrunas abu valstu divpusējo attiecību paplašināšanas iespējas.     Saeimas priekšsēdētājas biedre V.Muižniece uzsvēra, ka Latvija ir ieinteresēta sadarboties ar Āfrikas reģiona valstīm gan ekonomikas, gan arī kultūras jomā. Kā viens no veiksmīgiem formātiem tika minēta parlamentu sadarbības grupu darbība - Latvijas Saeimā darbojas vairāki desmiti šādu grupu un, iespējams, tuvākajā laikā varētu tikt izveidota arī grupa sadarbībai ar kādu no Āfrikas valstīm.     V.Muižniece pastāstīja arī par Saeimas darbības principiem un likumdošanas aktiem, kas nodrošina parlamenta funkcionēšanu. Puses pieskārās arī jautājumiem par sieviešu pārstāvniecību augstākajos valsts amatos.     Tikšanās noslēgumā Saeimas priekšsēdētājas biedre un Zambijas vēstnieks Latvijā pārrunāja aktuālākos likumdošanas jautājumus, kas pašreiz tiek skatīti mūsu valsts parlamentā un kas saistīti ar bērnu tiesību aizsardzību un privatizācijas procesa pabeigšanu.

       No 7. līdz 9.martam Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre pēc Armēnijas parlamenta priekšsēdētāja Artura Bagdasarjana ielūguma uzturas oficiālā vizītē Armēnijā.        Pirmdien, 7.martā, I.Ūdre tikās ar Armēnijas prezidentu Robertu Kočarjanu, Armēnijas Nacionālās sapulces priekšsēdētāju Arturu Bagdasarjanu un premjerministru Andraniku Margarjanu, kā arī Armēnijas parlamenta deputātiem un Armēnijas un Latvijas parlamentu sadarbības grupas dalībniekiem.        Armēnijas Republikas prezidents R.Kočarjans augstu novērtēja šīs vizītes nozīmi Latvijas un Armēnijas divpusējo attiecību padziļināšanā. Prezidents norādīja, ka Armēnijai ir svarīga Latvijas kā jaunās Eiropas Savienības dalībvalsts eirointegrācijas un īstenoto reformu pieredze. Lai gan Armēnija nav deklarējusi, ka tās mērķis ir kļūt par ES dalībnieci, tā vēlas integrēties Eiropā, uzturot dialogu ar ES, veicot iekšējās reformas un piemērojot savu likumdošanu ES normām.       Tikšanās laikā ar Armēnijas Nacionālās sapulces priekšsēdētāju pārrunātas abu valstu parlamentu sadarbības paplašināšanas iespējas gan komisiju, gan sadarbības grupu līmenī. Puses apsprieda parlamenta darbības aspektus, to regulējošo likumdošanu, kā arī reformu īstenošu valsts pārvaldē un administratīvajā aparātā.        Armēnijas puse interesējās par mūsu valsts paveikto, īstenojot integrāciju ES - abu valstu Eiropas lietu komisiju vadītāji parakstīja sadarbības memorandu, kurā formulēti konkrēti veicamie uzdevumi.       I.Ūdre uzsvēra, ka viena no parlamentāro kontaktu formām varētu būt reģionālais formāts, balstoties uz Baltijas Asamblejas sadarbības tradīcijām, kā arī Baltijas Asamblejas sadarbību ar Ziemeļu Padomi un Beniluksa Starpparlamentu konsultatīvo padomi. Dienvidkaukāza valstu piedalīšanās šādos formātos varētu veicināt ne tikai politiskās diskusijas par kopīgo interešu jautājumiem, bet arī rosināt savstarpējos kontaktus starp Dienvidkaukāza valstu parlamentāriešiem.       Savukārt tiekoties ar Armēnijas premjerministru A.Margarjanu, vēlreiz akcentēta sadarbības aktualitāte eirointegrācijas jomā - Latvijas puse uzsvēra, ka tā varētu sniegt attīstības palīdzību Armēnijai, ne vien iesaistoties divpusējos projektos, bet arī daudzpusējās palīdzības sniegšanā ES ietvaros. Latvijas eksperti, kuriem ir laba pieredze reformu veikšanā dažādos sektoros, varētu piedalīties ES finansētajos tehniskās palīdzības projektos.        Puses arī pārrunāja Latvijas un Armēnijas līgumtiesiskās bāzes paplašināšanas iespējas.