No 22. līdz 23.februārim Saeimas priekšsēdētājs Indulis Emsis dosies vizītē uz Norvēģiju, Oslo, lai piedalītos Baltijas jūras parlamentārās konferences eitrofikācijas darba grupas sanāksmē un tiktos ar Norvēģijas parlamenta (Stortinga) viceprezidentu Karlu Hāgenu (Carl Hagen).         Kārtējās darba grupas par eitrofikācijas problēmām sanāksmē pirmo reizi kopīgi tiksies Baltijas jūras valstu vides un lauksaimniecības ministri. Saeimas priekšsēdētājs I.Emsis uzsver, ka šī tikšanās būs pirmais nopietnais dialoga mēģinājums starp ministriem, kas pārstāv divas vairumā gadījumu konfliktējošas sfēras. Galvenais jautājums darba grupas sanāksmē būs par kuģu un lauksaimniecības atkritumu nodarīto kaitējumu Baltijas jūrai.         Vizītes otrajā dienā, 23.februārī, Saeimas priekšsēdētājs I.Emsis tiksies arī ar Norvēģijas parlamenta viceprezidentu K.Hāgenu. Tikšanās laikā amatpersonas pārrunās divpusējās attiecības un valstu sadarbības jautājumus, kā arī reģionālo sadarbību. Plānots, ka sarunā tiks skartas arī Eiropas Savienības aktualitātes un enerģētikas un vides politikas jautājumi.         Latvijā Saeimas priekšsēdētājs atgriezīsies piektdienas, 23.februāra, vakarā.

Otrdien, 20.februārī, Saeimas priekšsēdētājs Indulis Emsis tikās ar Baltkrievijas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Aleksandru Gerasimenko (Aleksander Gerasimenko).Tikšanās laikā pārrunāti jautājumi, kas skar Latvijas un Baltkrievijas divpusējās sadarbības paplašināšanas iespējas.Saeimas priekšsēdētājs I.Emsis norādīja, ka Latvija ir atvērta sadarbībai ar Baltkrieviju. Baltkrievijas vēstnieks A.Gerasimenko pauda viedokli, ka Latvija ir viens no prioritārajiem sadarbības partneriem Baltkrievijai. Par to liecina arī tirdzniecības apjoma pieaugums, biznesa forumi abās valstīs un sadarbība kultūrā un izglītībā, pastāstīja vēstnieks. Puses atzina, ka būtu nepieciešams intensificēt arī parlamentāros sakarus, īpaši starp parlamentārajām sadarbības grupām. Sarunas laikā I.Emsis informēja par Baltijas Asamblejas un Ziemeļu Padomes darbību Baltijas jūras eitrofikācijas samazināšanai un aicināja arī Baltkrievijas parlamentāriešus piedalīties Baltijas jūras valstu parlamentu darba grupu sēdē par eitrofikācijas jautājumiem, lai kopīgi panāktu sekmīgu un ilglaicīgu problēmas risinājumu. Tika skarts arī jautājums par tranzīta plūsmas palielināšanu caur Baltkrieviju, lai samazinātu kravas automašīnu rindas uz Latvijas un Krievijas robežas. Vēstnieks A.Gerasimenko pastāstīja, ka ir radīti priekšnoteikumi, lai veicinātu pārvadājumu palielināšanos. Savukārt Saeimas priekšsēdētājs I.Emsis skaidroja situāciju Latvijas robežpunktos.Tikšanās nobeigumā puses pauda pārliecību par abu valstu attiecību padziļināšanos nākotnē.Deputātu grupa tikās ar Latvijas vēstnieku PolijāOtrdien, 20.februārī, deputātu grupas sadarbībai ar Polijas parlamentu priekšsēdētāja Anta Rugāte un deputāti tikās ar Latvijas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Polijas Republikā Albertu Sarkani.Tikšanās laikā A.Sarkanis aicināja deputātu grupas sadarbībai ar Polijas parlamentu veicināt Saeimas delegācijas vizīti Polijā. Polija šobrīd attiecības ar Baltijas valstīm uzskata par svarīgām, meklējot sabiedrotos Eiropas Savienības ietvaros, un šāda vizīte veicinātu abpusējus sakarus, norādīja vēstnieks. Viņš arī informēja, ka Polijas parlamenta Ārlietu komisija ir ieinteresēta sadarboties ar Saeimas Ārlietu komisiju.A.Sarkanis iepazīstināja arī deputātus ar iekšpolitisko situāciju Polijā, kas pēdējā laikā ir saasinājusies, aktualizējoties vēstures interpretācijas jautājumiem, kā arī informēja par vēstniecības aktivitātēm, kas galvenokārt skar kultūras, izglītības un zinātnes jomas.

Pirmdien, 19.februārī, Saeimas priekšsēdētājs Indulis Emsis un Saeimas priekšsēdētāja biedre Karina Pētersone tikšanās laikā ar Latvijas Pilsoniskās alianses pārstāvjiem - direktori Rasmu Pīpiķi, līdzdalības eksperti Zintu Miezaini, Latvijas Dzimumu līdztiesības apvienības pārstāvi Inetu Ielīti un Eiropas Kustības Latvijā prezidentu Andri Gobiņu - vienojās par kopīgiem uzdevumiem Saeimas un nevalstisko organizāciju sadarbības veicināšanā. 2006.gada 30.martā Saeimā tika apstiprināta Deklarācija par pilsoniskās sabiedrības attīstību Latvijā un sadarbību ar nevalstiskajām organizācijām, kas nosaka, ka Saeima un nevalstiskās organizācijas tiecas kļūt par veiksmīgiem partneriem pilsoniskās sabiedrības atbalstīšanā un iesaistīšanā likumu sagatavošanas procesā. Šodienas tikšanās apliecināja, ka gan Saeima, gan nevalstiskās organizācijas ir ieinteresētas veicināt savstarpēju sadarbību un attīstīt iepriekšējā Saeimā iesāktos darbus. Abas puses sanāksmes laikā atzina par vēlamu regulāru Saeimas un nevalstisko organizāciju pārstāvju tikšanos organizēšanu, kā arī vienojās par darba grupas izveidi, kas nodarbotos ar konkrētu sadarbības jautājumu risināšanu. Plānots, ka pirmā darba grupa sanāks tuvāko divu nedēļu laikā, lai, pirmkārt, lemtu par foruma - Saeimas un tās komisiju vadības un nevalstisko organizāciju pārstāvju tikšanās - rīkošanu, kā arī vienotos par turpmākajiem darbiem un sanāksmēm.  Kopumā darba grupa nodarbosies ar deklarācijā noteikto uzdevumu īstenošanu, veicot konkrētus soļus sadarbības uzlabošanai ar pilsoniskās sabiedrības organizācijām. Plānota, piemēram, koordinatoru nodrošināšana sadarbībai ar nevalstiskajām organizācijām, Saeimas mājas lapas uzlabošana, lai vienkāršotu piekļuvi likumprojektiem, sabiedrisko apspriešanu veicināšana komisijās, foruma rīkošana reizi gadā u.tml.Šīsdienas tikšanās laikā Latvijas Pilsoniskās alianses pārstāvji informēja Saeimas Prezidija pārstāvjus par līdzšinējo sadarbību, norādot gan uz problēmām, gan uz veiksmīgajiem piemēriem līdzšinējā praksē. Saeimas priekšsēdētājs I.Emsis norādīja, ka Saeimas Prezidijs nav tiesīgs neko norādīt komisijām un deputātiem, un aicināja organizācijas pašas aktīvi piedalīties komunikācijā ar Saeimas komisijām. Vienlaikus I.Emsis izteica gatavību iespēju robežās aicināt komisijas likumprojektu izstrādē sadarboties ar nevalstisko organizāciju pārstāvjiem. Gan Saeimas priekšsēdētājs, gan viņa biedre K.Pētersone arī dalījās pieredzē par konkrētiem veiksmīgiem kopdarbiem komisiju un nevalstiskā sektora pārstāvju sadarbībā.

14.februārī, noslēdzās Saeimas priekšsēdētāja Induļa Emša un viņa vadītās delegācijas divu dienu oficiālā vizīte Zviedrijā. Latvijas parlamentārieši Zviedriju apmeklēja pēc Zviedrijas parlamenta (Riksdāga) spīkera Pēra Vesterberga (Per Westerberg) uzaicinājuma.          Dienas sākumā Saeimas priekšsēdētājs un Latvijas delegācija kā goda viesi noklausījās Zviedrijas parlamenta šī gada centrālās ārpolitikas debates, kurās Zviedrijas ārlietu ministrs Karls Bilts (Carl Bildt) prezentēja parlamentam ārpolitikas plānu. Latvijas delegācijas pārstāvji to atzina par interesantu pieredzi.          Latvijas parlamentārieši tikās arī ar Riksdāga Vides un Tautsaimniecības komisijas deputātiem. Galvenie sarunu temati bija par enerģētiku un klimata izmaiņām. Pārrunājot Ziemeļeiropas gāzes vada izbūvi, abas puses vienojās, ka maksimāli jāstrādā pie vides novērtējuma ziņojumu analīzes un jāatrod risinājums, kas radītu vismazākos draudus videi un drošībai.          Apspriežot klimata izmaiņu jautājumus, Saeimas priekšsēdētājs norādīja, ka globālās klimata izmaiņas problēmas nevar tikt atrisinātas reģionālā līmenī - šim jautājumam ir jākļūst par Eiropas Savienības ārpolitikas tematu. Vienlaikus I.Emsis vērsa uzmanību uz to, ka šos jautājumus jāskata reālistiski, ņemot vērā nepieciešamību vairot ekonomisko konkurētspēju. Sarunu laikā abas puses pārrunāja arī sadarbības iespējas pētniecībā vides zinātnēs.          Tikšanās laikā ar Zviedrijas Eiropas lietu ministri Sesīliju Malmstrēmu (Cecilia Malmstrōm) Latvijas puse tika informēta par Zviedrijas prioritātēm Eiropas Savienības politikas kontekstā, kā arī par jauniem akcentiem saistībā ar neseno valdības maiņu Zviedrijā. Ministre izteica gandarījumu par sadarbību ar Baltijas valstīm un norādīja, ka Zviedrija meklē sadarbības partnerus Eiropas nākotnes jautājumu risināšanā. Puses atzina, ka Latvijai un Zviedrijai kopumā saskan viedoklis par tālāku Eiropas Savienības paplašināšanos, par nepieciešamību Eiropas Savienības durvis atstāt atvērtas un par nepieciešamību pievērst īpašu uzmanību Eiropas Savienības kaimiņvalstīm - Ukrainai, Moldovai un Baltkrievijai.          Latvijas delegācija tikšanās laikā savukārt pievērsa uzmanību nepieciešamībai Eiropas Savienību padarīt tuvāku valstu iedzīvotājiem. Saeimas priekšsēdētājs arī norādīja, ka lielāka uzmanība jāpievērš dažādu jomu politiku saskaņošanai Eiropas Savienībā, piemēram, lai vides politika nenonāktu pretrunā ar enerģētikas vai ekonomikas politiku.           Vizītes otrās dienas laikā tika apmeklēta arī Stokholmas pilsētas dome, kur notika tikšanās ar vicemēri Ullu Hamiltoni (Ulla Hamilton).           Vizītes noslēgumā Latvijas delegācija viesojās Latvijas vēstniecībā, kur Saeimas priekšsēdētājs teica uzrunu vēstniecības darbiniekiem un Zviedrijā dzīvojošiem latviešiem. 

Trešdien, 14.februārī, Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Andris Bērziņš un komisijas deputāti tikās ar Izraēlas 17.Knesetā izveidotās Izraēlas un Latvijas parlamentu draudzības līgas delegāciju.Ārlietu komisijas priekšsēdētājs A.Bērziņš un Izraēlas un Latvijas parlamentu draudzības līgas delegācijas vadītājs Avigdors Ichaki (Avigdor Yitzhaki) bija vienisprātis, ka attiecības starp Latviju un Izraēlu vērtējamas kā labas, un izteica cerību par divpusējo attiecību paplašināšanos. Izraēlas delegācijas vadītājs A.Ichaki akcentēja, ka Latvijas kā Eiropas Savienības (ES) un NATO dalībvalsts atbalsts Izraēlai ir ļoti nozīmīgs. Viņš informēja par Izraēlas un Palestīniešu pašpārvaldes konfliktu un uzsvēra starptautisko organizāciju iesaistīšanās nepieciešamību situācijas noregulēšanai Tuvo Austrumu reģionā, kā arī lūdza Latvijas palīdzību šī jautājuma aktualizācijai ES un NATO. Ārlietu komisijas deputāti apliecināja mūsu valsts atbalstu Izraēlai.Atbildot uz deputātu jautājumu par Izraēlas redzējumu situācijas attīstībai Irākā, A.Ichaki uzsvēra, ka starptautisko miera spēku uzturēšanās Irākā parāda, cik nozīmīgs ir aizsardzības un drošības jautājums visā pasaulē, un ikviena valsts var cerēt uz citu valstu atbalstu.Izraēlas Kneseta pārstāvji interesējās par Latvijas un Krievijas robežlīgumu. Ārlietu komisijas priekšsēdētājs pastāstīja, ka parlaments pēc ilgām debatēm pieņēma likumu, ar kuru pilnvaro valdību parakstīt šo līgumu, kā arī skaidroja robežlīguma noslēgšanas nepieciešamību.

Otrdien, 13.februārī, Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Juris Dalbiņš un komisijas deputāti tikās ar Izraēlas 17.Knesetā izveidotās Izraēlas un Latvijas parlamentu draudzības līgas delegāciju.Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs J.Dalbiņš sveica viesus Saeimā un informēja par komisijas darbu, tās atbildībā esošajiem likumdošanas jautājumiem un sadarbību ar valsts struktūrām. Izraēlas un Latvijas parlamentu draudzības līgas delegācijas vadītājs Avigdors Ichaki (Avigdor Yitzhaki) pastāstīja par savas valsts Ārlietu un aizsardzības komisijas atbildībā esošajiem jautājumiem. Viņš arī atzīmēja, ka Izraēlas aizsardzības sistēmas budžets ir gandrīz deviņi procenti no iekšzemes kopprodukta.   Pieskaroties jautājumam par valstu bruņotajiem spēkiem, J.Dalbiņš pastāstīja par pāreju uz profesionālo armiju, komisijas darbu pie Mobilizācijas likuma izstrādes un zemessardzes lomu valsts aizsardzības sistēmā. Savukārt A.Ichaki norādīja, ka Izraēlas obligātajā dienestā iesauc gan sievietes, gan vīriešus.Izraēlas parlamenta pārstāvji interesējās par Latvijas kā NATO dalībvalsts dalību starptautiskajās operācijās un parlamenta lomu lēmumu pieņemšanā par karavīru nosūtīšanu miera misijās. Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs skaidroja, ka lēmumi par dalību šajās misijās jāpieņem Saeimai. J.Dalbiņš atzinīgi novērtēja Latvijas dalību NATO, kas ir kā viens no drošību veicinošiem faktoriem mūsu valstij. Komisijas deputāti arī informēja par misijām Irākā un Afganistānā.Sarunas noslēgumā puses izteica cerību par sadarbības paplašināšanos aizsardzības jomā.

Pirmdien, 12.februārī, Saeimas priekšsēdētājs Indulis Emsis tikās ar Izraēlas 17.Knesetā izveidotās Izraēlas un Latvijas parlamentu draudzības līgas delegāciju.Izraēlas un Latvijas parlamentu draudzības līgas delegācijas vadītājs Avigdors Ichaki (Avigdor Yitzhaki) pastāstīja par Izraēlas parlamentu un politiskajām partijām Knesetā. Viņš informēja par Izraēlas ekonomisko situāciju, uzsvērdams augstos ekonomiskos rādītājus. Tomēr A.Ichaki atzina, ka viens no šobrīd svarīgākajiem jautājumiem valstī ir panākt Izraēlas un Palestīniešu pašpārvaldes konflikta mierīgu noregulējumu sarunu ceļā.Informējot par ekonomikas attīstību Latvijā, Saeimas priekšsēdētājs I.Emsis atzīmēja straujo inflācijas pieaugumu, kā arī energoresursu cenu kāpumu. I.Emsis arī iepazīstināja ar politisko spēku sadalījumu Saeimā un aktualitātēm likumdošanā. Sarunas laikā puses pieskārās arī ebreju īpašumu restitūcijas jautājumam Latvijā. Izraēlas un Latvijas parlamentu draudzības līgas delegācijas vadītājs interesējās par paveikto likumdošanā šajā jautājumā. Saeimas priekšsēdētājs I.Emsis izskaidroja esošo situāciju un apliecināja Latvijas vēlmi veikt nepieciešamās izmaiņas likumdošanā.Tikšanās noslēgumā A.Ichaki uzaicināja Saeimas priekšsēdētāju apmeklēt oficiālā vizītē Izraēlas parlamentu.

13. un 14. februārī Saeimas priekšsēdētājs Indulis Emsis un viņa vadītā delegācija - Saeimas priekšsēdētāja biedre Karina Pētersone, deputāti Vaira Paegle, Dzintars Zaķis, Sergejs Dolgopolovs un Gunārs Laicāns - pēc Zviedrijas parlamenta (Riksdāga) spīkera Pēra Vesterberga (Per Westerberg) uzaicinājuma uzturas oficiālā vizītē Zviedrijā.        Šodien, 13.februārī, Saeimas priekšsēdētājs I.Emsis tikās ar Zviedrijas Riksdāga spīkeru P.Vesterbergu un pārrunāja abu valstu kopīgās intereses saistībā ar Baltijas jūras nākotni, īpašu uzsvaru liekot uz enerģētikas un vides drošības jautājumiem. Saeimas priekšsēdētājs aicināja enerģētikas jautājumus risināt starptautiskā līmenī un saistībā ar Ziemeļeiropas gāzes vada izbūvi informēja Zviedrijas pusi par mūsu valsts ieinteresētību izmantot unikālās Latvijas dabiskās pazemes gāzes krātuves. I.Emsis arī uzsvēra, ka tas ir veids, kā reģionā sekmēt enerģētisko drošību.         Arī Zviedrijas parlamenta spīkers atzina, ka Eiropai ir jārealizē kopīga enerģētikas politika, un norādīja, ka enerģētiskos resursus nedrīkst izmantot politiskiem mērķiem. Tāpat P.Vesterbergs atzina Latvijas pazemes gāzes krātuves par intereses vērtu piedāvājumu.          Tikšanās laikā Saeimas priekšsēdētājs un Riksdāga spīkers pārrunāja arī Eiropas Savienības (ES) aktualitātes un diskutēja par Eiropas nākotni un konstitucionālo līgumu. Tika pārrunāta arī nacionālo parlamentu loma ES koordinācijas jautājumos. Abas puses bija vienisprātis, ka ir nepieciešama lielāka parlamentu iesaiste galveno ES attīstības jautājumu izskatīšanā.         Parlamentu priekšsēdētāji pauda kopīgu viedokli par nepieciešamību ciešāk sadarboties mazām valstīm, tai skaitā ES ietvaros. Gan I.Emsis, gan P.Vesterbergs atzina, ka šajā kontekstā īpaši nozīmīga ir Baltijas un Ziemeļvalstu sadarbība visdažādākajos formātos.     Otrdien, 13.februārī, Saeimas priekšsēdētājs Indulis Emsis oficiālās vizītes Zviedrijā ietvaros tikās ar SEB bankas un Swedbank pārstāvjiem.           Zviedrijas banku pārstāvji Saeimas priekšsēdētājam sniedza savu vērtējumu par ekonomisko stāvokli Latvijā un monetāro politiku, tai skaitā par iespējamajiem pasākumiem inflācijas ierobežošanā. SEB un Swedbank pārstāvji uzskata, ka inflācijas ierobežošanas nolūkos Latvijai būtu nepieciešams pacelt nodokļus.        Tikšanās laikā pārrunāta arī Rīgas kā reģiona ekonomiskās darbības centra attīstība. Šī temata kontekstā Saeimas priekšsēdētājs I.Emsis un banku pārstāvji pievērsās Latvijas situācijas darba tirgū izvērtējumam, apskatot arī jautājumu par darbaspēka konkurētspējas paaugstināšanu.Banku pārstāvji Latvijas parlamenta priekšsēdētāju informēja arī par SEB un Swedbank darbības izvēršanu plašākā reģionā.         Attiecībā uz savu darbību Latvijā banku pārstāvji kopumā pauda pozitīvu novērtējumu un atzina Latvijas ekonomiku par perspektīvu.No 12. līdz 15.februārim vizītē Latvijā uzturas Izraēlas 17.Knesetā (parlamentā) izveidotās Izraēlas un Latvijas parlamentu draudzības līgas delegācija.

Otrdien, 6.februārī, Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Vaira Paegle tikās ar Moldovas Republikas ārlietu un Eiropas integrācijas ministra vietnieku Valerju Ostalepu (Valeriu Ostalep).Tikšanās laikā Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja V.Paegle informēja, ka, lai padziļinātu attiecības un uzsāktu pieredzes apmaiņu, jau tuvākajā laikā tiks parakstīts trīspusējais sadarbības līgums starp Latvijas, Moldovas un Zviedrijas parlamentiem.Eiropas Savienības (ES) kaimiņattiecību politikas ietvaros attiecības ar Moldovu ir viena no Latvijas ārpolitiskajām prioritātēm. Latvija ir gatava padziļināt attiecības ar Moldovu un nodot savu reformu pieredzi, uzsvēra V.Paegle. Moldovas ārlietu un Eiropas integrācijas ministra vietnieks apstiprināja, ka Moldova ir ieinteresēta izmantot mūsu valsts pozitīvo pieredzi, kas gūta, integrējoties ES un NATO. Moldova apzinās reformu izšķirīgo lomu, veicinot valsts stabilitāti un izaugsmi, atzina V.Ostaleps. Viņš norādīja, ka par Latvijas un Moldovas labajām attiecībām liecina arī tas, ka šī gada aprīlī Rīgā vizītē ieradīsies Moldovas premjers Vasils Tarlevs.   Ministra vietnieks informēja, ka patlaban viens no aktuālākajiem Moldovas ārpolitiskajiem jautājumiem ir tālāku ES un Moldovas attiecību definēšana. Šogad spēku zaudēs Partnerības un sadarbības līgums, tādēļ Moldova gaida skaidru signālu par to, kā ES raugās uz abu pušu tālākajām attiecībām, uzsvēra V.Ostaleps. “Moldova patlaban nedomā par iestāšanos ES. Tomēr mēs vēlamies saprast, kāda ir ES un Moldovas attiecību perspektīva ilgtermiņā,” skaidroja ministrs. “Mēs saprotam, ka ES šobrīd ir aktuālāki jautājumi, piemēram, Eiropas konstitūcijas liktenis. Runāt par bloka paplašināšanu tuvākā nākotnē ES nav gatava.” V.Ostaleps uzsvēra, ka Moldova “smagi strādās un veiks reformas,” lai tuvinātos ES. V.Paegle atzina, ka izprot Moldovas situāciju un iespēju robežās jautājumu par ES un Moldovas attiecību nākotni centīsies aktualizēt ES divpusējo un daudzpusējo tikšanos ietvaros. Pievēršoties abu valstu divpusējām attiecībām, V.Ostaleps norādīja, ka Moldovas pilsoņiem ir grūti iegūt Latvijas vīzu. Lai to izdarītu, viņiem jādodas uz Latvijas vēstniecību Ukrainā, kur uz piecām dienām jānodod savas pases. Tādējādi viņi nevar atgriezties Moldovā un piecas dienas ir spiesti dzīvot Kijevā. Vairums moldāvu to finansiāli nevar atļauties, uzsvēra ministra vietnieks.   Viņš izteica aicinājumu Latvijai atvērt vēstniecību vai konsulāro nodaļu Kišiņevā. “Tas noteikti veicinās kontaktus starp abu valstu iedzīvotājiem un pieaugs sadarbība dažādās jomās,” sacīja V.Ostaleps. 

Pirmdien, 5.februārī, Saeimas priekšsēdētājs Indulis Emsis tikās ar Krievijas Federācijas Tirdzniecības un rūpniecības palātas prezidentu Jevgēniju Primakovu (Евгений Примаков).Tikšanās laikā pārrunāti jautājumi, kas skar Latvijas un Krievijas ekonomiskās sadarbības veicināšanas iespējas. Saeimas priekšsēdētājs I.Emsis atzinīgi novērtēja abu valstu divpusējās tirdzniecības apjoma pieaugumu pēdējos gados un izteica cerību par attiecību aktivizēšanos nākotnē. Tāpat sadarbību būtu nepieciešams paplašināt arī parlamentārajā līmenī.Krievijas Tirdzniecības un rūpniecības palātas prezidentu J.Primakovu interesēja likumprojekta par pilnvarojumu Ministru kabinetam parakstīt Latvijas un Krievijas robežlīgumu virzība Saeimā. Saeimas priekšsēdētājs pastāstīja, ka likumprojekts galīgajā lasījumā tiks skatīts 8.februārī. Viņš arī atzīmēja, ka sabiedrībā notiek plašas diskusijas par šo jautājumu. Puses bija vienisprātis, ka Latvijas un Krievijas robežlīguma parakstīšana varētu būt kā pirmais solis līgumtiesiskās bāzes paplašināšanai un ekonomisko attiecību padziļināšanai. Tika pārrunāti arī ar enerģētikas nozari saistīti jautājumi - Ziemeļeiropas gāzes vada izbūve, potenciālās gāzes krātuves Latvijā un globālā sasilšana. Saeimas priekšsēdētājs I.Emsis informēja, ka Latvijai piešķirtais ogļskābās gāzes emisiju kvotu apjoms ir nepietiekams, svarīgi būtu palielināt atjaunojamo energoresursu izmantošanu.Sarunas noslēgumā tika skarts jautājums par tranzītpolitiku un situāciju Latvijas un Krievijas robežpunktos.