Eiropas Parlamenta deputāti vizītes laikā apmeklēs Valmieras rajona Brenguļu alus darītavu, Cēsu rajona Vaives pagasta z/s “Krastiņi” un Straupes pienotavu, kā arī Zemkopības ministrijā tiksies ar lauksaimnieku sabiedrisko organizāciju pārstāvjiem. Vizītes noslēgumā viesi apmeklēs arī Okupācijas muzeju un apskatīs Vecrīgu.

    Š.g. 2.decembrī Saeimas priekšsēdētāja Ingrīdas Ūdre devās vizītē uz Franciju, lai pēc Francijas Nacionālās asamblejas prezidenta Žana Luī Debrē ielūguma piedalītos Eiropas Savienības procesam veltītā pasākumā, uz kuru aicināti visu jauno ES dalībvalstu parlamentu priekšsēdētāji.   3.decembrī I.Ūdre piedalījās diskusijā "Eiropa - realitāte: nacionālo parlamentu nākotne". Diskusiju vadīja Francijas Nacionālās asamblejas prezidents, un tajā iesaistījās visi jauno ES dalībvalstu parlamentu priekšsēdētāji.    Savā uzrunā I.Ūdre atzina, ka pēc Eiropas Savienības paplašināšanās nacionālo parlamentu sadarbība iegūs daudz lielāku nozīmi, par ko liecina parlamentu vadītāju diskusijas dažādos formātos: gan divpusējās, gan daudzpusējās konsultācijās. Saeimas priekšsēdētāja atzīmēja, ka tautas nobalsošanā par Latvijas dalību ES piedalījās trīs ceturtdaļas Latvijas vēlētāju, kas liecina par cerībām, ko tauta saista ar Eiropas Savienību. "Un šī interese nav zudusi. Gan par tīri praktiskiem aspektiem, kur svarīgs ir dažādu institūciju skaidrojošais darbs, gan arī par to, kā rit Starpvaldību konference," teica I.Ūdre. Viņa uzsvēra, ka, tā kā šī ir pirmā Starpvaldību konference, kurā piedalās Latvijas pārstāvji, pēc tās iznākuma tiks izdarīti secinājumi par to, vai patiešām ir iespējams panākt savu interešu ievērošanu. Tādos jautājumos kā, piemēram, pilntiesīgs komisārs katrai no dalībvalstīm Eiropas Komisijā; minimālās deputātu pārstāvniecības - 5 deputāti - saglabāšana Eiropas Parlamentā. I.Ūdre runāja par to, ka politiķiem ir aktīvi jāstrādā, lai padarītu Eiropu tuvāku tās iedzīvotājiem, kas nozīmē arī to, ka parlamentāriešiem jābūt aktīvākiem politikas formulēšanas procesā. Saeimas priekšsēdētāja akcentēja, ka lielāka līdzdalība nozīmē arī pārrobežu kontaktu paplašināšanu. "Politiskās debates vienā ES valstī var papildināt debates citās valstīs, jo jautājumi, kas jārisina, ir kopīgi un interesē visus," teica Saeimas priekšsēdētāja. Pēc diskusijas jauno ES dalībvalstu pārstāvji devās uz Francijas parlamenta sēdi, kur piedalījās jautājumu - atbilžu sesijā.     Vizītes ietvaros Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre tikās arī ar Francijas premjerministru Žanu Pjēru Rafarēnu, Eiropas lietu ministri Noelli Lenuāru un Francijas Nacionālās asamblejas prezidentu Žanu Luī Debrē. Sarunu gaitā tika diskutēts par paplašinātās Eiropas Savienības nākotnes dažādiem aspektiem. Ar Ž.L.Debrē I.Ūdre pārrunāja Latvijas un Francijas parlamentu turpmākās sadarbības iespējas.

I.Vaidere informēja par Latvijas vēlmēm attiecībā uz ES konstitūciju un organizācijas nākotni. Tika ieskicēti galvenie Latvijas pozīcijas elementi, piemēram, transatlantiskās saites saglabāšana un Latvijas gatavība neatkāpties no savas nostājas attiecībā uz vienprātību nodokļu politikas jautājumā. Ārlietu komisijas priekšsēdētāja arī atzīmēja, ka izprot Francijas atšķirīgo pozīciju vairākos jautājumos, un izteica cerību, ka valstis spēs vienoties.Vērtējot divpusējo sadarbību, puses atzina veiksmīgi izveidojušos kontaktus visdažādākajās jomās un bija vienisprātis par ciešu un regulāru parlamentāro sakaru nepieciešamību. Latvijas deputāti īsumā izskaidroja Latvijas okupācijas likteni un tā radītās sekas, vienlaicīgi atzīmējot nepieciešamību turpināt izvērtēt vēsturiskos notikumus, lai varētu pareizi un sekmīgi risināt jautājumu mūsdienās. Dialoga turpināšanai Francijas deputāti izteica cerību redzēt Latvijas parlamentāriešu delegāciju Francijā.

   Š.g. 3. un 4.decembrī vizītē Latvijā uzturēsies Francijas Republikas Nacionālās asamblejas deputātu delegācija.

    Pirmdien, 1.decembrī, Saeimas Ārlietu komisijas locekļi tikās ar Latvijas Bankas vadītāju Ilmāru Rimšēvicu.    Tikšanās mērķis bija iepazīties ar Latvijas Bankas izstrādāto stratēģiju pilntiesīgas Ekonomiskās un monetārās savienības (EMS) dalībvalsts statusa pakāpeniskai iegūšanai. Šī stratēģija paredz lata piesaistīšanu eiro, pievienošanos Valūtas kursu mehānismam II un eiro kā ES vienotās valūtas ieviešanu Latvijā.   Deputātus interesēja dažādi ar Latvijas pievienošanos eiro valūtai saistīti jautājumi. Ārlietu komisijas priekšsēdētāja Inese Vaidere jautāja, vai būs nepieciešamas izmaiņas Latvijas likumos, vai Latvijai vajadzētu steigties ar iestāšanos EMS un kādu Latvijas Bankas vadība redz EMS nākotni.   Tāpat deputāti bija ieinteresēti dzirdēt I.Rimševica viedokli par jautājumiem, kas saistīti ar dzīves dārdzības pieaugumu līdz ar pāriešanu uz eiro un par sankciju piemērošanu valstīm, kas neizpilda visus nepieciešamos kritērijus. Puses apmainījās viedokļiem arī par Latvijas valdības lomu makroekonomiskās stabilitātes nodrošināšanā un Latvijas ceļā uz pievienošanos eiro.   Ņemot vērā deputātu lielo interesi par šo tēmu, puses vienojās turpināt diskusiju nākamā gada janvārī.

        Pirmdien, 1.decembrī, Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre tikās ar Japānas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Tomio Učidu (Tomio Uchida).        Sarunas galvenā tēma bija abu valstu divpusējo attiecību attīstība un sadarbības paplašināšanas iespējas, Latvijai kļūstot par Eiropas Savienības dalībvalsti.         Izvērtējot Latvijas un Japānas attiecības, sarunas dalībnieki kopumā tās atzina par labām un konstruktīvām, uzsverot iespēju plašāk izvērst sadarbību ekonomikas jomā, pieaugot globalizācijas tendencēm pasaulē.        Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre pauda pateicību par Japānas valdības neatmaksājamo palīdzību Latvijai kultūras jomā, īpaši uzsverot atbalstu mūsu Nacionālajam simfoniskajam orķestrim.         Japānas vēstnieks kā nozīmīgus un apsveicamus procesus starptautiskā līmenī vērtēja ES un NATO paplašināšanos. Vēstnieks augstu novērtēja Latvijas iekļaušanos demokrātiskās paplašināšanās procesā Eiropā, kad nākamā gada maijā ES veidos divdesmit piecas dalībvalstis, kuru mērķi ir arī brīvā tirgus attīstība un cilvēktiesību principu ievērošana - domas un izteikumu brīvība.        Saeimas priekšsēdētāja pastāstīja par Latvijas pieredzi eirointegrācijas jautājumu risināšanā, uzsverot paveikto, saskaņojot mūsu valsts likumdošanu atbilstoši ES prasībām, kas varētu radīt lielāku drošību ekonomisko un tirdzniecisko sakaru attīstībai un investīciju piesaistei. Viņa uzsvēra, ka tuvākais Latvijas mērķis ir sasniegt tādu valsts labklājības izaugsmi, kas būtu atbilstoša ES līmenim.       Tikšanās gaitā tika iezīmēti arī jautājumi, kas saistīti ar diskusijām par ES Konstitucionālā līguma projektu, kā arī nepieciešamību sabalansēt nacionālas valsts un ES intereses, parlamentam saglabājot savu ietekmi lēmumu pieņemšanas procesos.          Sarunas dalībnieki atzina, ka ciešākai būtu jākļūst arī sadarbībai starp abu valstu parlamentiem, izmantojot iespējas, ko sniedz personīgo kontaktu izveidošana visdažādākajos līmeņos. Latvijas 8.Saeimā jau darbojas Latvijas un Japānas parlamentu sadarbības grupa, kura skaitliski ir viena no lielākajām. Runājot par sadarbību Starpparlamentu savienībā, T.Učidu pateicās I.Ūdrei par Latvijas delegācijas pausto atbalstu Japānas kandidātam Starpparlamentu savienības izpildkomitejas sastāvā.

Jauno ES dalībvalstu parlamentu priekšsēdētāji piedalīsies diskusijā “Eiropa ? realitāte: nacionālo parlamentu nākotne”. Pēc tās jauno ES dalībvalstu pārstāvji dosies uz Francijas parlamenta sēdi, kuras laikā Nacionālo asambleju veidojošo frakciju pārstāvji uzdos jautājumus valdībai, klātesot arī premjerministram, par Francijas valdības Eiropas politikas aspektiem. Parlamentu vadītājiem ir paredzēta tikšanās ar Francijas premjerministru Žanu Pjēru Rafarēnu un Eiropas lietu ministri Noelli Lenuāru. Saeimas priekšsēdētāja tiksies arī ar Francijas Nacionālās asamblejas prezidentu Žanu Luī Debrē.

Tikšanās mērķis ir pārrunāt Ķemeru nacionālā parka dabas bagātību izmantošanas iespējas un veicināt valsts atbalstu ārstniecisko dūņu lauku apgūšanā.

        Ceturtdien, 27.novembrī, Saeimas deputāti tikās ar Kanādas valdības pārstāvjiem.         Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājs Guntars Krasts, Saeimas vārdā sveicot Kanādas valdības delegāciju, atzina, ka līdzšinējās abu valstu attiecības ir vērtējamas kā labas, un pateicās par izvērsto Kanādas atbalstu Latvijas centieniem iekļauties Eiropas Savienībā un NATO. Viņš uzsvēra, ka Kanāda ir sniegusi būtisku ieguldījumu Latvijas attīstībā, transformācijas procesā no plānveida uz tirgus ekonomiku, kā arī atbalstot sabiedrisko organizāciju veidošanās procesu mūsu valstī.        Savukārt Kanādas valdības delegācijas vadītājs Pols Dibuā pastāstīja, ka vizītes mērķis ir stratēģisks - tikties ar visu desmit ES kandidātvalstu parlamentu deputātiem, valdību pārstāvjiem un uzņēmējiem. Tiekoties ar Latvijas Saeimas pārstāvjiem, galvenais mērķis ir iezīmēt jaunus ceļus, jaunus veidus un sadarbības iespējas ar Latviju globālākā skatījumā. Viņš uzsvēra, ka paplašināšanās padarīs ES par vienu no ietekmīgākajiem spēkiem pasaulē. Valstis tuvinoties rada dividendes mieram, sacīja P.Dibuā.          Sarunas dalībnieki pārrunāja Latvijas pieredzi attiecībās ar ES paplašināšanās kontekstā un sadarbības iespēju intensificēšanu starp Latviju un Kanādu.

    Trešdien, 26.novembrī, Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre tikās ar Slovākijas Republikas parlamenta (Nacionālās Padomes) priekšsēdētāju Pavolu Hrušovskiju un viņa vadīto delegāciju, kas oficiālā vizītē apmeklē mūsu valsti.    Šī ir pirmā Slovākijas parlamenta priekšsēdētāja oficiālā vizīte Latvijā.   Sarunas galvenā tēma bija abu valstu sadarbība Eiropas Savienības ietvaros, kā arī parlamenta loma Eiropas jautājumu risināšanā.   Slovākijas Republikas parlamenta vadītājs P. Hrušovskijs norādīja uz Latvijai un Slovākijai kopīgo - tās abas ir ne tikai jaunās ES dalībvalstis, abas ir arī salīdzinoši nelielas teritorijas un iedzīvotāju ziņā. Tāpēc būtisks ir jautājums par jauno ES konstitucionālo līgumu, nacionālo parlamentu lomu ES kontekstā, kā arī Eiropas lietu koordināciju valsts iekšienē, lai varētu pilnvērtīgi iestāties par savām nacionālajām interesē.   Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre pastāstīja par Latvijas pieredzi eirointegrācijas jautājumu risināšanā, uzsverot parlamenta Eiropas lietu komisijas lomu, ciešo sadarbību ar valdību, kas tika iedibināta jau iestāšanās ES sarunu procesa laikā. Tagad ir jādomā par to, kā visefektīvāk realizēt kontroli pār valdības paveikto Eiropas lietās, aizstāvot Latvijas pozīcijas Briselē. "Tas, kāda būs nacionālo parlamentu loma nākotnes Eiropā, nav tikai jauno kandidātvalstu uzmanības lokā vien. Par to nopietni domā arī virknē pašreizējo ES dalībvalstu," sacīja I.Ūdre. Viņa norādīja, ka viens no veidiem varētu būt nacionālo parlamentu iespēja kontrolēt Eiropas Parlamenta budžetu, jo to veido dalībvalstu maksājumi: tātad tā ir valstu atbildība saviem iedzīvotājiem par viņu līdzekļu lietderīgu izlietojumu. Tāpat uzraudzības funkcijas varētu realizētas arī pār Eiropola darbību. I.Ūdre sacīja, ka Latvijai kā ES robežvalstij īpaši svarīgs ir drošības jautājums. Latvija lielu vērību pievērš ES "Jauno kaimiņu" iniciatīvai. Saeimas priekšsēdētāja pastāstīja arī par veiksmīgo sadarbību, kāda izveidojusies ar Gruziju un Armēniju, nododot tām savu pieredzi nacionālās likumdošanas harmonizēšanā ar ES, kā arī ciešajiem kontaktiem starp Baltijas valstīm un Ziemeļvalstīm.    Būtisks notikums visās jaunajās ES dalībvalstīs būs pirmās Eiropas Parlamenta vēlēšanas nākamā gada jūnijā. Tāpēc tika pārrunāti jautājumi, kas saistīti ar savu valstu pārstāvju darbību Eiropas Parlamentā. Lai gan nacionālo valstu pārstāvji EP darbosies partiju frakcijās, tomēr tika norādīts uz nepieciešamību saglabāt saikni arī ar nacionālo valsti un spēju sabalansēt savas valsts un ES intereses.    Tikšanās noslēgumā abu parlamentu priekšsēdētāji atzina, ka daudz ciešākai jākļūst sadarbībai starp parlamentu komisijām, kas ļautu izmantot iegūto pieredzi, kā arī apmainīties domām par aktuālajiem jautājumiem.