Piektdien, 4.aprīlī, Saeimas priekšsēdētājas biedrs Ēriks Jēkabsons tikās ar Horvātijas Republikas prezidentu Stjepanu Mesiču, kurš oficiālā vizītē ieradies Latvijā.     Tikšanās laikā tika pārrunāti jautājumi, kas skar abu valstu sadarbības padziļināšanas iespējas un Eiropas Savienības paplašināšanu.     Saeimas priekšsēdētājas biedrs Ē.Jēkabsons apsveica Horvātijas prezidentu ar ierašanos mūsu valsts parlamentā un uzsvēra, ka abu valstu attiecības vērtējamas kā sekmīgas. “Pēdējo divu gadu laikā notikušās Latvijas un Horvātijas augstu amatpersonu apmaiņas vizītes apliecina, ka mūsu valstu divpusējās attiecības aizvien aktivizējas un to attīstības potenciāls joprojām ir liels,” teica Ē.Jēkabsons. Viņš arī norādīja, ka Latviju un Horvātiju vieno kopīgi ārpolitiskie mērķi ? integrācija Eiropas Savienībā un NATO, tāpēc abas valstis būtu ieinteresētas intensificēt divpusējo sadarbību gan politikas, gan ekonomikas, gan arī kultūras jomās.     Arī Horvātijas Republikas prezidents S.Mesičs bija vienisprātis, ka Latvijas un Horvātijas divpusējās attiecības nepieciešams padziļināt. “It īpaši abu valstu parlamentu līmenī, jo tie veic gan likumdevēja darbu, gan uzraudzības funkcijas pār to īstenošanu dzīvē”, sacīja prezidents. S.Mesičs norādīja ? lai gan atšķiras dažādu valstu parlamentu darbības tehnoloģijas, tomēr to mērķi un uzdevumi demokrātiskās valstīs ir ļoti līdzīgi. Viesis arī informēja par Horvātijas paveikto ceļā uz ES kandidātvalsts statusa iegūšanu un pieteikšanos dalībai NATO.     Tikšanās noslēgumā Ē.Jēkabsons norādīja, ka pašlaik notiek intensīvs darbs, lai sagatavotu referendumu par Latvijas iestāšanos ES, kas paredzēts šī gada septembrī, kā arī uzsvēra, ka Latvija ir gatava dalīties savā pieredzē ar Horvātiju eirointegrācijas jautājumos.

          Šodien, 3.aprīlī, Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre tikās ar Francijas Republikas Eiropas lietu ministri Noelli Lenuāru (Noelle Lenoir) un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes Eiropas lietu ministru Denisu Makšeinu (Denis MacShane).         Tikšanās laikā tika pārrunātas ar Latvijas dalību Eiropas Savienībā (ES) un ES paplašināšanos saistītas aktualitātes.         Francijas Republikas Eiropas lietu ministre N.Lenuāra un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes Eiropas lietu ministrs D.Makšeins sarunas sākumā pauda gandarījumu par iespēju apmeklēt Latviju tik nozīmīgā Eiropas Savienības paplašināšanās periodā un izteica cerību, ka mūsu valsts drīzumā būs piederīga plašajai Eiropas ģimenei.         Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre sveica augstos viesus Saeimā un uzsvēra, ka Francijas un Lielbritānijas kopīgā vizīte simbolizē Eiropas Savienības vienotību, kaut arī valstis ne vienmēr ir vienisprātis. I.Ūdre atzina, ka lielu nozīmi iegūst parlamentārā sadarbība, aktīvs dialogs ar kolēģiem ES dalībvalstu parlamentos, un pastāstīja, ka Saeimā ir nodibinātas un aktīvi darbojas deputātu grupas parlamentārajai sadarbībai ar Lielbritāniju un Franciju.          Pārrunājot šā gada 20.septembrī gaidāmo referendumu par Latvijas dalību ES, sarunas dalībnieki bija vienisprātis, ka vienlīdz nozīmīga ir Latvijas vēlme iekļauties ES un jau esošo dalībvalstu intereses un atbalsta apliecinājums mūsu valsts centieniem, piemēram, uzaicinājums Latvijas parlamentāriešiem darboties novērotāju statusā Eiropas Parlamentā. Atbildot uz jautājumu par iespējamo tautas nobalsošanas iznākumu, I.Ūdre pastāstīja, ka visas Saeimā pārstāvētās politiskās partijas ir paudušas atbalstu Latvijas dalībai ES. No tā var secināt, ka apmēram septiņdesmit procenti Latvijas iedzīvotāju ir pozitīvi noskaņoti attiecībā uz Eiropas Savienību.          Saeimas priekšsēdētāja uzsvēra, ka Latvija ir Eiropas daļa. Mūsu valstī seko demokrātijas pamatprincipiem, godā tās vērtības un respektē tiesisko kārtību.          Sarunā tika skartas arī ES un Krievijas attiecības. Saeimas priekšsēdētāja uzsvēra Latvijas ieinteresētību konstruktīvā sadarbībā ar Krieviju. Tika pārrunāti arī reģionālās sadarbības jautājumi starp Baltijas valstīm un Baltijas jūras reģiona valstīm.        Sarunas noslēgumā tika izteikta pārliecība, ka ES attīstīsies kā spēcīgs un pārticis reģions.

Starpparlamentu Savienības 108.konferencē parlamentārieši apspriedīs jautājumus, kas skar parlamentu lomu demokrātisko institūciju stiprināšanā un sabiedrības attīstības veicināšanā mūsdienu sašķeltajā pasaulē, kā arī starptautisko sadarbību pārrobežu dabas katastrofu novēršanā un to seku likvidēšanā skartajos reģionos. Parlamentārieši konferences darba kārtībā var iekļaut arī papildjautājumu, ko var iebalsot ar 2/3 balsu vairākumu. Papildjautājumus var iesniegt izskatīšanai mēnesi pirms konferences; parasti tiek iesniegti apmēram desmit papildjautājumi par tā brīža aktuālām tēmām. Konferences ietvaros notiks vispārējas debates par politisko, ekonomisko un sociālo situāciju pasaulē, kā arī speciālas sēdes par Starpparlamentu Savienības reformu. Savukārt ģeopolitiskajā grupā "Twelve +", ko veido Eiropas valstis, Kanāda un Jaunzēlande, tiks precizēta pozīcija par Starpparlamentu Savienības reformu, personālijām un balsojumu papildjautājumā, kā arī spriests par citiem aktuāliem jautājumiem.

        Šodien, 2.aprīlī, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas pārstāvji tikās ar SIGMA (organizācijas atbalstam pārvaldes un menedžmenta uzlabošanai Centrālās un Austrumeiropas valstīs) misijas ekspertiem.         Eksperti Latvijā ieradušies Eiropas Komisijas uzdevumā, lai novērtētu un sagatavotu nobeiguma ziņojumu par situāciju valsts pārvaldes un civildienesta jomās salīdzinājumā ar citām Centrālās un Austrumu Eiropas valstīm. SIGMA ir kopīga Eiropas Komisijas un Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas iniciatīva, lai palīdzētu uzlabot valsts pārvaldes un publiskās administrācijas sistēmas Eiropā.         Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs S.Šķesters tikšanās sākumā viesus iepazīstināja ar komisijas sastāvu un darbības jomām, kā galvenās minot likumdošanas iniciatīvu un parlamentāro pārraudzību. Viņš uzsvēra, ka reformu rezultātā, kas ir salīdzinoši jauns process, valsts pārvaldē un civildienestā ir manāmi kā pozitīvi sasniegumi, tā arī vēl darāmais. Pie sasniegumiem būtu jāmin valsts ierēdņu kvalifikācijas paaugstināšana, bet grūtības rada nesakārtotā atalgojuma sistēma, jo līdztekus pastāv gan algas, gan vadības līgumi. Patlaban Ministru Kabinetā tiek strādāts pie vienotas algas sistēmas izveidošanas.            Deputāts J.Lagzdiņš uzsvēra, ka galvenais parlamenta uzdevums ir izstrādāt likumus un pēdējos trīs, četros gados ir izdevies radīt likumdošanas bāzi eiropeiskai valsts pārvaldei, kas balstās uz atklātuma un demokrātiskiem valsts pārvaldes principiem - vienotu varas sistēmu valstī.           Viņš arī atzinīgi novērtēja aģentūru likumu, kas veidots sadarbībā ar Rietumu ekspertiem, kā arī Administratīvā procesa likuma izstrādi, kas regulē iedzīvotāju iespējas pārsūdzēt administratīvos lēmumus. J.Lagzdiņš arī uzsvēra, ka tas uzskatāms par juridiski sarežģītu un būtu jāpilnveido. Tāpat būtu jāpārstrādā likums par pašvaldībām, kas ir novecojis. Ja minētie likumi un to uzlabojumi tiktu ieviesti dzīvē, tiktu radīti priekšnosacījumi korupcijas ierobežošanai, atklātības veicināšanai valsts pārvaldē un sabiedrības, kā arī preses lielākā kontroles nodrošināšanā pār valsts naudas izlietojumu.           Deputāts Ē.Zunda, atzīstot SIGMAS ekspertu pieredzi un ilgo sadarbību ar Latviju, lūdza izvērtēt civildienesta ieviešanas parlamentā un pašvaldībās lietderību, kā arī ombudsmena institūcijas nepieciešamību valsts pārvaldē.          SIGMA eksperts F.Kardona paskaidroja, ka Eiropas Savienības dalībvalstu pašvaldībās ir darba sektori, kuros nav nepieciešama valsts ierēdņu kompetence un kvalifikācija, piemēram, ielu bruģēšana vai atkritumu savākšana. Savukārt, pildot noteiktas pašvaldību funkcijas, caur kurām pielietojot likumus tiek ierobežotas iedzīvotāju brīvības, piemēram, visa veida atļauju izsniegšana, ir jābūt likumdevēja pilnvarām - atbilstībai valsts ierēdņu kvalifikācijai.           Viņš arī pastāstīja, ka ES dalībvalstu parlamentos civildienests darbojas, saskaņā ar likumos noteikto specifiku ierēdniecības darbam valsts augstākajās likumdošanas institūcijās.          Atbildot uz nākamo jautājumu, F.Kardona uzsvēra parlamentārās kontroles nozīmi pār valdību. Minētā kontrole sastāv no diviem elementiem: politiskās kontroles, kas izpaužas caur parlamenta komisiju darbību, un profesionālās ekspertīzes, kas tiek īstenota caur ombudsmena institūtu no vienas puses, veidojot saikni ar iedzīvotājiem reālās situācijas novērtējumam valstī, īpaši likumu darbības jomā, un valsts kontroles institūtu no otras puses, analizējot pamatā finansu izlietojumu atbilstoši paredzētajiem mērķiem. Ombudsmena un valsts kontroles eksperti sniedz regulārus ziņojumus parlamentam, kuros ietver rekomendācijas likumdošanas uzlabošanai.         Tikšanās noslēgumā S.Šķesters pateicās par vispusīgo informāciju un atzina, ka valsts pārvaldes un publiskās administrācijas jomā kopīgi jāmeklē veiksmīgākie risinājumi.

        Šodien, 31.martā, Ārlietu komisijas priekšsēdētāja Inese Vaidere un komisijas deputāti tikās ar Irākas emigrantiem Bakhtiaru Aminu un Aidu Usairianu, kuri ieradušies Latvijā, lai diskutētu par Irākas jautājumiem un dalītos savā pieredzē par notiekošo Irākā.         Tikšanās laikā viesi pastāstīja par Irākas prezidenta S.Huseina režīma noziedzīgajiem nodarījumiem, kas vērsti pret savas valsts iedzīvotājiem. Viņi akcentēja, ka pasaulē par tiem ir ļoti maz informācijas, jo visas reģiona informācijas aģentūras atrodas S.Huseina kontrolē. B.Amins pastāstīja, ka Irākas rīcībā ir ķīmiskie un bakterioloģiskie masu iznīcināšanas ieroči, ko tā izmanto arī pret valsts iedzīvotājiem. Viņš izteica nožēlu, ka Apvienoto Nāciju Organizācija šim un vēl citiem faktiem nav pievērsusi uzmanību.         Uz deputātu jautājumu, kāpēc salīdzinoši mazs ir Irākas valsts iedzīvotāju atbalsts ASV un sabiedroto centieniem atbruņot Irāku, viesi norādīja, ka cilvēki ir ārkārtīgi iebaidīti un jūtas ļoti nedroši.         I.Vaidere viesus informēja par Saeimas pieņemto lēmumu par Latvijas dalību starptautiskajā operācijā Irākas atbruņošanai.         Tikšanās noslēgumā mūsu parlamentārieši izteica patiesu atbalstu demokrātiskajiem procesiem Irākā, kā arī centieniem sniegt pasaulei patiesu informāciju par notikumiem Irākā, jo "Latvija zina, kas ir genocīds," teica I.Vaidere.

Tikšanās laikā viesi pastāstīja par Irākas prezidenta S.Huseina režīma noziedzīgajiem nodarījumiem, kas vērsti pret savas valsts iedzīvotājiem. Viņi akcentēja, ka pasaulē par tiem ir ļoti maz informācijas, jo visas reģiona informācijas aģentūras atrodas S.Huseina kontrolē. B.Amins pastāstīja, ka Irākas rīcībā ir ķīmiskie un bakterioloģiskie masu iznīcināšanas ieroči, ko tā izmanto arī pret valsts iedzīvotājiem. Viņš izteica nožēlu, ka Apvienoto Nāciju Organizācija šim un vēl citiem faktiem nav pievērsusi uzmanību. Uz deputātu jautājumu, kāpēc salīdzinoši mazs ir Irākas valsts iedzīvotāju atbalsts ASV un sabiedroto centieniem atbruņot Irāku, viesi norādīja, ka cilvēki ir ārkārtīgi iebaidīti un jūtas ļoti nedroši. I.Vaidere viesus informēja par Saeimas pieņemto lēmumu par Latvijas dalību starptautiskajā operācijā Irākas atbruņošanai. Tikšanās noslēgumā mūsu parlamentārieši izteica patiesu atbalstu demokrātiskajiem procesiem Irākā, kā arī centieniem sniegt pasaulei patiesu informāciju par notikumiem Irākā, jo "Latvija zina, kas ir genocīds," teica I.Vaidere.

Saeimas priekšsēdētājas I.Ūdres un Latvijas Amatniecības kameras pārstāvju tikšanās laikā tika pārrunāts problēmu loks, kas skar amatniecības attīstību Latvijā: nepieciešamās izmaiņas likumdošanā; valsts finansiālā palīdzība amatniecības mācību centru darbībai, lai nodrošinātu amatnieku tālākizglītību; valsts un pašvaldību atbalsts amatniecības struktūru tālākai attīstībai.Tika uzsvērts, ka amatniecība ir viena no tām nozarēm, kas, Latvijai iestājoties Eiropas Savienībā, būs konkurētspējīga ar attiecīgajām nozarēm Eiropas valstīs. Sarunas dalībnieki bija vienisprātis, ka amatniecībai ir īpaša loma Latvijas lauku uzplaukuma veicināšanā un valsts atbalsts amatniekiem nozīmē ne tikai ieguldījumu mazo un vidējo uzņēmumu attīstībā, bet tas ir arī daudzu Latvijas iedzīvotāju ģimeņu iztikas nodrošinājums.Saeimas priekšsēdētāja un Latvijas Amatniecības kameras pārstāvji nolēma, ka tuvākajā laikā ar amatniecības attīstību saistītā problemātika būtu jāpārrunā arī ar Izglītības un zinātnes ministrijas un pašvaldību pārstāvjiem.

Saeimas priekšsēdētāja forumā uzstāsies ar runu "Eiropas Savienības paplašināšanās: Baltijas perspektīva", kā arī piedalīsies debatēs par Eiropas Savienības paplašināšanās jautājumiem. I.Ūdrei paredzētas arī tikšanās ar Skotijas parlamenta vadību, Edinburgas mērijas pārstāvjiem un Skotijas uzņēmējiem.Savukārt 2.aprīlī Londonā Saeimas priekšsēdētājai plānota tikšanās ar Apvienotās Karalistes parlamenta spīkeru Maiklu Martinu un citām amatpersonām.

 Pirmdien, 24.martā, Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre tikās ar Zviedrijas Karalistes ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Tomasu Bertelmanu (Tomas Bertelman). Tikšanās laikā tika pārrunāti jautājumi, kas skar abu valstu divpusējās attiecības, kā arī starptautisko situāciju. Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre uzsvēra, ka attiecības abu valstu starpā vērtējamas kā ilgstošas un aktīvas; cieša ir arī sadarbība starp Latvijas un Zviedrijas parlamentiem. To apliecina arī Zviedrijas vēstnieka Latvijā nesenās tikšanās ar Saeimas Ārlietu komisijas un Latvijas un Zviedrijas parlamentu sadarbības grupas pārstāvjiem, kā arī Zviedrijas parlamenta spīkera iespējamā vizīte Latvijā vēl šogad. I.Ūdre minēja, ka Skandināvijas valstis ir labs piemērs tam, kā nelielas valstis, darbojoties kopā, spēj ietekmēt lēmumu pieņemšanas procesu. "Tas būs būtisks piemērs, informējot Latvijas sabiedrību par jautājumiem, kas skar mūsu valsts iestāšanos Eiropas Savienībā," teica I.Ūdre. Tikšanās dalībnieki pārrunāja arī situāciju Irākā. Saeimas priekšsēdētāja norādīja, ka pagājušajā nedēļā Latvijas parlaments pieņēma lēmumu par Latvijas atbalstu ANO Drošības padomes rezolūcijas nr.1441 izpildei, tādējādi atbalstot Latvijas pārstāvju piedalīšanos starptautiskajās miera uzturēšanas un humānajās operācijās Irākā. I.Ūdre uzsvēra, ka parlamentā šis jautājums izraisīja ilgstošas un asas debates, jo deputātiem bijuši dažādi viedokļi. Viņa arī uzsvēra, ka Latvijas pārstāvji neiesaistīsies tiešajā karadarbībā un viņu piedalīšanās šajās operācijās būs balstīta uz brīvprātības principa.  Sarunas noslēgumā puses pieskārās arī jautājumam par Rīgas Ekonomikas augstskolas un Rīgas Juridiskās augstskolas darbības un finansēšanas aspektiem.

Otrdien, 25.martā