Latvijā ir nepieciešams veidot vienotu un obligātu diagnostikas sistēmu, lai attīstības traucējumus bērniem varētu atklāt pēc iespējas agrā vecumā un savlaicīgi sniegt profesionālu palīdzību. Par to bija vienisprātis Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas un Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputāti, trešdien, 9.oktobrī, skatot Bērnu tiesību aizsardzības likuma grozījumus. Deputāti nolēma likumprojektu atbalstīt pirmajā lasījumā. 

“Šī ir vairāku politisko spēku rosināta iniciatīva, un mēs šodien redzējām plašu atbalstu šai idejai no divu komisiju deputātiem, valsts institūcijām un nevalstiskā sektora. Viennozīmīgi – mums likuma līmenī ir jānostiprina valsts atbildība, lai attīstības traucējumi tiktu identificēti pēc iespējas agrāk. Tas būs ieguvums ģimenēm un arī valstij kopumā,” norāda par likumprojekta virzību atbildīgās Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājs Andris Skride. 

Bērnu tiesību aizsardzības likumu plānots papildināt ar normu, ka valsts nodrošina agrīnu attīstības izvērtējumu visiem bērniem vecumā no 2 līdz 2,5 gadiem. Savukārt valsts un pašvaldība nodrošina īpašo vajadzību izvērtējumu, uzsākot obligāto izglītību, un nodrošina atbilstošus individuālus pedagoģiskā atbalsta pasākumus pašvaldības un valsts mācību iestādēs. 

Tas palīdzēs novērst situācijas, kad bērni ar īpašām vajadzībām, uzsākot skolas gaitas, nesaņem viņu vajadzībām atbilstošu pedagoģisku un psiholoģisku atbalstu.   Paredzams, ka likuma izmaiņas palīdzēs mazināt bērnu skaitu ar mācīšanās traucējumiem, uzlabosies bērnu veselība un dzīves kvalitāte, kā arī mazināsies sociālā atstumtība.  

Ģimenes ārsti jau patlaban veic bērnu veselības stāvokļa izvērtējumu, taču nav vienotas metodoloģijas attīstības traucējumu atklāšanai, un šāda prakse arī nav obligāta. Komisijas sēdē izskanēja bažas gan par medicīnas personāla spēju veikt kvalitatīvu novērtējumu, gan pašreizējām diagnostikas metodēm, kas ir pārlieku laikietilpīgas.  

Likumprojekts paredz, ka jaunās normas piemērošanas kārtība valdībai jāizstrādā līdz 2020.gada 1.jūnijam. 

“Protams, šī norma nedrīkst palikt deklarācijas līmenī, un mums ir jārūpējas arī par šīs sistēmas praktisko pusi – lai likums reāli strādātu. Lai speciālisti būtu apmācīti atpazīt attīstības traucējumus un tas notiktu pēc vienotas sistēmas, būs nepieciešamas apmācības un vienota skrīninga sistēma. Tas būs izaicinājums izpildvarai, jo jautājums ir starpdisciplinārs un ministrijām būs cieši jāsadarbojas,” uzsver A.Skride.  

Likumprojekts trīs lasījumos vēl jāvērtē Saeimā.

Saeimas Preses dienests