Saeima ceturtdien, 7.maijā, pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus Civilprocesa likumā. Ar grozījumiem iecerēts ieviest vispārīgu un uz visiem civiltiesiskajiem strīdiem attiecināmu pagaidu aizsardzības regulējumu, radot priekšnoteikumus efektīvākai personas tiesību aizsardzībai tiesā līdz brīdim, kad stājas spēkā galīgais nolēmums lietā. 

Kā likumprojekta anotācijā atzīmē tā autori Tieslietu ministrijā, plānots, ka likuma grozījumi veicinās tiesiskumu, tiesību aizsardzības efektivitāti un civilprocesuālo institūtu vienveidīgāku izpratni un piemērošanu. 

Šobrīd spēkā esošais regulējums paredz tiesiskās aizsardzības līdzekļu piemērošanu ar būtiskiem ierobežojumiem, proti, prasības nodrošināšana ir pieļaujama tikai mantiska rakstura prasībās, savukārt pagaidu aizsardzība – tikai atsevišķu kategoriju lietās. 

No brīža, kad lieta nonāk tiesā, līdz galīgā nolēmuma spēkā stāšanās brīdim var paiet samērā ilgs laiks, tādējādi prasītājam, kurš vēlas panākt kāda pienākuma izpildi no atbildētāja, nereti ir jāgaida līdz tiesvedības noslēgumam visās trīs tiesu instancēs. Laika gaitā kādas problēmas risinājums var zaudēt aktualitāti vai var būt par vēlu labot nodarīto netaisnību, teikts likumprojekta anotācijā. 

Pagaidu aizsardzības institūta mērķis ir sniegt pagaidu risinājumu, kas noregulē strīdus tiesiskās attiecības līdz lietas galīgai izlemšanai. Latvija šobrīd ir vienīgā valsts Eiropas Savienībā, kurai nav visaptveroša pagaidu aizsardzības regulējuma civiltiesiskos strīdos, uzsver likumprojekta autori. 

Ar jauno regulējumu plānots ieviest konkrētus pagaidu aizsardzības līdzekļus: atbildētājam piederošas kustamas mantas apķīlāšanu; aizlieguma vai citas atzīmes ierakstīšanu zemesgrāmatā, attiecīgās kustamās mantas reģistrā vai citā publiskā reģistrā; pienākumu atbildētājam noteiktā termiņā veikt noteiktas darbības; aizliegums atbildētājam veikt noteiktas darbības; izpildu darbības atlikšanu. 

Likumprojekts paredz, ka tiesa prasības apmierināšanas gadījumā spriedumā vienlaikus izlems jautājumu par pagaidu aizsardzības atcelšanu vai turpināšanu līdz sprieduma izpildei. 

Lai veicinātu tiesas nolēmumu izpildi, ar likumprojektu paredzēts noteikt, ka par tiesas noteiktajā termiņā neizpildītu nolēmumu (spriedumu un tiesas lēmumu, tostarp, attiecīgu lēmumu par pagaidu aizsardzību), tiesa varēs piemērot naudas sodu līdz 3000 eiro. Plānots, ka šādu sankciju tiesa varēs piemērot, vienlaikus nosakot jaunu termiņu nolēmuma izpildei. 

Lai likuma grozījumi stātos spēkā, tie Saeimai jāatbalsta vēl divos lasījumos­.

Saeimas Preses dienests