Koronavīrusa Covid-19 izplatības ierobežošanai un tā radīto seku mazināšanai būtisks ieguldījums ir tieši zinātnes nozarei. Lai sekmētu Latvijas zinātnieku iesaisti cīņā pret vīrusu, jādod zaļā gaisma Valsts pētījumu programmas Covid-19 pētniecības platformai un jānodrošina tai nepieciešamais finansējums, otrdien, 21.aprīlī, kopsēdē uzsvēra Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas un Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju apakškomisijas deputāti.
Kopsēdē deputāti vienojās nosūtīt vēstuli Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam un finanšu ministram Jānim Reiram, aicinot atbalstīt Covid-19 pētniecības platformas izveidi.
Deputāti pateicās Latvijas zinātniekiem par ātro reakciju uz Covid-19 krīzi, atzinīgi vērtējot jau līdz šim paveikto, kā arī aicināja valdību ilgtermiņā nodrošināt lielāku finansējumu zinātnei. Diskutējot par zinātnes nozares ieguldījumu šajā krīzes situācijā, parlamentārieši kā galvenos mērķus izcēla cīņu pret Covid-19, sabiedrības aizsardzību, kā arī ekonomikas atjaunošanu. Būtiski darīt visu, lai sabiedrību pasargātu, kā arī pēc iespējas ātrāk atjaunotu iespējas atgriezties ierastajā ritmā.
Ierosinātās Covid-19 pētniecības platformas zinātnes mobilizācijai cīņai pret vīrusu apzinātās pētījumu jomas iedalāmas trīs grupās, kopsēdē parlamentāriešiem sacīja Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra direktors Jānis Kloviņš. Vienu grupu veido pētījumi epidemioloģijā, medicīnā, sabiedrības veselībā, biotehnoloģijā un farmācijā, otru grupu veido pētījumi inženiertehniskajiem risinājumiem, bet trešo – pētījumi sociālajā un ekonomikas atjaunošanas jomā.
Programmai nepieciešamās izmaksas šogad veido piecus miljonus eiro, informēja Latvijas Biomedicīnas pētījumu centra direktors.
Viens no jau uzsāktajiem pētījumiem ir saistīts ar vīrusa pilna genoma sekvencēšanu no Covid-19 pacientiem, ko veic Latvijas Biomedicīnas centrā. Pētījums sniedz iespēju izvērtēt vīrusu izplatības ceļu, noskaidrojot un uzlabojot pretpasākumu efektivitāti. Tāpat atbalstu lielo datu apstrādē sniedz Rīgas Tehniskās universitātes Zinātniskās skaitļošanas centrs, nodrošinot augstas veiktspējas skaitļošanas vidi Covid-19 sekvencēšanas datu analīzei. Savukārt Latvijas Universitāte sadarbībā ar LMT izstrādā lietotni un informatīvo sistēmu epidēmijas risku lokalizācijai. Tāpat Latvijā izstrādāti elpošanas aizsardzības līdzekļi, kā arī Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrā izstrādāti Covid-19 vakcīnu kandidāti, kas jau nosūtīti testēšanai ārzemēs, dažus no uzsāktajiem pētījumiem iezīmēja Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra direktors J.Kloviņš.
Kā sacīja Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvji, būtiski programmā iesaistīt ekspertus no visām nozarēm, tostarp nodrošinot plašu informācijas un komunikācijas tehnoloģiju risinājumu ieviešanu. Ministrija tāpat aktīvi strādā, meklējot finansējumu Covid-19 pētniecības platformas izveidei.
Deputāti, aicinot valdību pēc iespējas ātrāk rast nepieciešamo finansējumu Covid-19 pētniecības platformai, atzinīgi vērtēja arī Latvijas Jauno zinātnieku apvienības priekšlikumus plašākam atbalstam zinātnei.
Otrdien kopsēdē deputāti diskutēja par zinātnes nozares iesaisti Covid-19 radīto seku mazināšanā, uzklausot zinātnieku, atbildīgo ministriju, augstskolu un uzņēmēju paveikto un turpmākos plānus.
Saeimas Preses dienests
dažus no uzsāktajiem pētījumiem iezīmēja Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra direktors J.Kloviņš.