Galerija
Vispārīgās datu aizsardzības regulas ieviešana Latvijā radījusi pārlieku lielu satraukumu un pārpratumus, ko, savlaicīgi plānojot, būtu bijis iespējams novērst, trešdien, 19.septembrī, pēc sēdes sacīja Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Lolita Čigāne.
“Ja tiktu veikta savlaicīga plānošana, tad visas šīs spēcīgās emocijas un arī pārpratumi, kas radās pavasarī ar datu regulas piemērošanu, nebūtu bijuši. Jau iepriekš 2015.gadā, Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē laikā, ņemot vērā veikto darbu ar regulas priekšlikuma saskaņošanu, bija zināms, ka regula tiks pieņemta. Mēs ļoti labi varējām paredzēt, kā viss izvērtīsies, un vajadzēja regulas piemērošanas pasākumus plānot savlaicīgi,” sacīja L.Čigāne.
Eiropas lietu komisija ir gandarīta, ka liela daļa pārpratumu šobrīd jau ir novērsta un Datu valsts inspekcija ir pastāvīgā dialogā ar nozaru organizācijām, lai meklētu piemērotākos risinājumus, par ko pārliecinājāmies arī šodienas sēdē, akcentēja L.Čigāne. Viņa pateicās par līdzdalību nevalstiskajām organizācijām, kuras iesūtīja jautājumus un piedalījās sēdē, lai izceltu aktuālās praksē konstatētās problēmas jaunās regulas piemērošanā, kā arī īpaši akcentēja Latvijas Darba devēju konfederācijas aktīvo iesaisti, koordinējot tās biedru organizācijas gan jautājumu apkopošanā, gan pārstāvju līdzdalības nodrošināšanā pašā Eiropas lietu komisijas sēdē.
Kā uzsvēra Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja, arī iedzīvotājiem pašiem ir atbildīgāk jāizturas pret saviem datiem, taču vienlaikus tas nedrīkst būt kā šķērslis vai apgrūtinājums uzņēmējdarbībai: “Mums ir jāapzinās, ka dati ir jāsargā un diemžēl ir gadījumi, kad tos kāds vēlas izmantot negodīgos nolūkos. Tomēr datu aizsardzība nedrīkst kļūt par galveno nodarbošanos uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem – viņiem ir savs darbs, savs bizness, kas jāattīsta.”
Regulas uzmanības centrā ir cilvēks, sēdē akcentēja Datu valsts inspekcijas direktore Daiga Avdejanova, paužot gandarījumu, ka sabiedrība arvien vairāk pievērš uzmanību datu aizsardzības jautājumiem.
Datu valsts inspekcijas direktore deputātus iepazīstināja ar statistiku par pirmajām 100 dienām kopš Vispārīgās datu regulas ieviešanas. Kā akcentēja D.Avdejanova, visbiežāk sūdzības un iesniegumi saņemti par identitātes zādzību, piemēram, sociālajos tīklos citas personas veidotām identitātēm, personas datu apstrādi komerciālām vajadzībām un nepilngadīgo personas datu apstrādi.
Foto: https://www.flickr.com/photos/saeima/albums/72157701495672525
Izmantošanas noteikumi: https://www.saeima.lv/lv/autortiesibas
Saeimas Preses dienests