Darba devējam būs aizliegts pieprasīt konkrētas svešvalodas prasmi, ja darba pienākumos neietilpst šīs svešvalodas lietošana. To paredz grozījumi Darba likumā, kas ceturtdien, 6.septembrī, konceptuāli atbalstīti Saeimas sēdē.
Savukārt valsts un pašvaldību institūcijās un kapitālsabiedrībās strādājošajiem nedrīkstēs prasīt tādu valodu zināšanas, kas nav Eiropas Savienības oficiālā valoda. Valdība noteiks to amatu un profesiju sarakstu, uz kurām šī likuma norma netiks attiecināta.
Tāpat likumprojekts paredz noteikt, ka darbiniekam, veicot darba pienākumus, ir tiesības saziņā ar Latvijas iedzīvotājiem izmantot tikai valsts valodu.
Kā norādīts likumprojekta anotācijā, Latvijas darbaspēka tirgū aizvien biežāk vērojama situācija, ka darba ņēmējam bez īpaša pamatojuma tiek pieprasītas noteiktas svešvalodas – visbiežāk krievu valodas – zināšanas arī gadījumos, kad uzņēmuma darbības specifika nav saistīta tikai ar pakalpojumu sniegšanu ārvalstu klientiem vai sadarbības partneriem.
Lai pārtrauktu krieviski nerunājošo darba ņēmēju lingvistisko diskrimināciju, darba devējam būs aizliegts izvirzīt nesamērīgas prasības konkrētu svešvalodu prasmei, norāda likumprojekta autori.
Šis likumprojekts iepriekš neguva atbildīgās Sociālo un darba lietu komisijas atbalstu.
Darba likuma grozījumi atbildīgajā komisijā un Saeimā vēl jāskata otrajā un trešajā lasījumā.
Saeimas Preses dienests